Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu Nr. 273 29. punktā noteikts, ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. 4.1.1.1. pasākuma otrās kārtas projektu īstenošanā atsevišķs piesaistītais personāls to realizēšanā iesaistās fragmentāri ar nelielu noslodzi, līdz ar to atsevišķa projekta vadībā iesaistītā personāla noslodze vismaz 30 procentu apmērā ir apgrūtinoša.
MK noteikumu Nr. 273 41. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu iesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā kā sadarbības iestādē (turpmāk – sadarbības iestāde) ne tikai iesniedzot projekta iesniegumu, bet arī iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu. Minētais nosacījumus veido papildus administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības iestādei. Savukārt Valdības rīcības plāna[1] deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs" ir iekļauts pasākums Nr. 35.4. "Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā".
Sadarbības iestāde, izvērtējot Veselības ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ar 2025. gada 22. maija vēstuli Nr. 39-2-8/2597 "Par pašdeklarācijas principa iniciatīvu" ir ierosinājusi cita starpā ieviest pašdeklarācijas principu pasākuma 4.1.1.1. otrās kārtas īstenoto projektu uzraudzībā, tas ir finansējuma saņēmējs aprēķina un uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību, bet arī demonstrētu uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm. Ieviešot padeklarēšanas principu, tas nerada ietekmi uz projekta izmaksu attiecināmību. Vienlaikus tas nenoņem atbildību finansējuma saņēmējam – atbilstoši normatīvajam regulējumam tā ir tieša finansējuma saņēmēja atbildība uzkrāt, uzturēt un pēc pieprasījuma nodrošināt sadarbības iestādei piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un pamatojošajiem dokumentiem.

[1] https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai

MK noteikumu Nr. 273 grozījumi paredz dzēst nosacījumu, ka, ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Minētās izmaiņas veiktas saskaņā ar Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gada plānošanas periodā aktuālo redakciju. Tāpat, izvērtējot visas izmaksu pozīcijas un nosacījumus MK noteikumos Nr. 273, kurus ietekmē izmaiņas minētajās vadlīnijās, ir secināts, ka citas izmaiņas vadlīnijās MK noteikumos Nr. 273 iekļautajiem nosacījumiem nav saistošas. Papildus ir izvērtēta MK noteikumu Nr. 273 grozījumu ietekme uz jau esošajiem projektiem, nosakot, ka minētās izmaiņas personāla iesaistē stājas spēkā ar MK noteikumu Nr. 273 grozījumu spēkā stāšanās brīdi.
Lai samazinātu birokrātisko slogu pasākuma 4.1.1.1. otrās kārtas projektu infrastruktūras amortizācijas uzraudzības periodā, ar noteikumu projektu tiek ieviests pašdeklarācijas princips. Noteikumu projektā iekļautais pašdeklarācijas princips paredz, ka finansējuma saņēmējs aprēķina infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu un iesniedz to sadarbības iestādē iesniedzot projekta iesniegumu. Savukārt projekta īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai. Finansējuma saņēmējam grozījumi īstenošanā esošajos projektos saistībā ar šīm MK noteikumu normu izmaiņām nebūs nepieciešami.

Attiecīgi sadarbības iestāde informēs 4.1.1.1. pasākuma otrās kārtas projektu finansējuma saņēmējus par izmaiņām infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina iesniegšanas kārtībā.

Vienlaikus, ņemot vērā administratīvā sloga samazināšanas pasākumus, kas nosaka, ka vairs nav nepieciešams iesniegt sadarbības iestādei Nacionālā veselības dienesta kā pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par pārkompensācijas kontroli, no MK noteikumiem dzēsts 15. punkts. Saistībā ar šīm MK noteikumu normu izmaiņām finansējuma saņēmējam būs nepieciešams veikt grozījumus līgumā par projektu īstenošanu. 

Atbilstoši Vadlīniju attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā [2] 19.punktā noteiktajam precizēts MK noteikumu 31. punkts (būvniecības ieceres dokumentācijas un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) un 35.punkts (neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām) nosakot, ka minētajos punktos noteiktais procentuālais ierobežojums tiek aprēķināts attiecībā pret projekta plānotajām izmaksām.

Vienlaikus precizēta MK noteikumu projekta 44.9.apakšpunkta redakcija precizējot, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs atbilstoši iespējām veic sociāli atbildīgā veidā. 

Papildus, jāņem vērā, ka 2025. gada 16. decembrī Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – jaunais VTNP lēmums), kas aizstās Komisijas Lēmumu 2012/21/ES (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – vecais VTNP lēmums). Jaunais VTNP lēmums ir stājies spēkā ar 2026. gada 8. janvāri. Vienlaikus jaunajā VTNP lēmumā ir noteikts, ka visas atbalsta programmas, kas stājās spēkā pirms tā spēkā stāšanās un kas bija saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības saskaņā ar veco VTNP lēmumu, arī turpmāk ir saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības vēl divu gadu laikposmā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalstu pasākuma ietvaros saskaņā ar veco VTNP lēmumu var saņemt arī subjekti, kam noslēgts pilnvarojuma akts ar jauno VTNP lēmumu, ievērojot noteikumos ietvertos atbalsta nosacījumus un nosacījumus, kas izriet no vecā VTNP lēmuma, un atsauces neesamība pilnvarojuma aktā uz veco VTNP lēmumu nav šķērslis, lai piešķirtu atbalstu saskaņā ar veco VTNP lēmumu.

[2] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-attiecinamo-izmaksu-noteiksanai-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-2021-2027-gada-planosanas-perioda