Anotācija

Civilās aviācijas aģentūrā 2022.gada oktobrī tika veikta Eiropas Komisijas aviodrošības inspekcijas pārbaude, kuras mērķis bija pārbaudīt Valsts civilās aviācijas drošības programmas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Minētās inspekcijas gaitā konstatēja neatbilstību, un, proti, ka Latvijas Republikā noteiktā kārtība aviodrošības personāla sertifikācijas jomā ir jāpilnveido. Šobrīd noteikumi Nr. 444 paredz sertifikācijas funkciju veikt apmācību sniedzējam, piemēram, lidostu Mācību centriem, kas veic gan personāla apmācību, gan arī nodrošina šo peronu sertifikāciju. Eiropas Komisijas inspekcija uzskata, ka šajā gadījumā ir saskatāmi interešu konflikta riski. Līdz ar to ir nepieciešams aviodrošības darbinieku sertifikācijas funkcijas nodot dalībvalsts pilnvarotajai iestādei, kas Latvijas Republikā ir Civilās aviācijas aģentūra. Informējam, ka tieši šāda neatbilstība ir konstatēta citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (gan Baltijas valstīs, gan Skandināvijas valstīs).

Ņemot vērā, ka faktiskais grozījumu apjoms noteikumos Nr. 444 pārsniedz 50 % no spēkā esošās redakcijas, ir nepieciešams izdot jaunu Noteikumu projektu.

Galvenie risinājumi, ko paredz Noteikumu projekts:
1) Nepieciešams noteikt, ka Civilās aviācijas aģentūra ir regulas 2015/1998 pielikuma 11.0.2. punktā noteiktā pilnvarotā iestāde, kas veic aviodrošības personāla novērtējumu un sertifikāciju. Attiecīgi noteikumu projektā tiek noteikts, ka apmācību sniedzējus, aviodrošības darbiniekus, instruktorus, neatkarīgo vērtētājus, kvalitātes uzraudzības vadītājus un aviodrošības vadītājus sertificē Civilās aviācijas aģentūra (noteikumu projekta 3.punkts). Saskaņā ar projekta 5.punktu tiesību subjekta darbinieks tiek apmācīts saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātu programmu.
Ņemot vērā Civilās aviācijas aģentūras iesniegto un Eiropas Komisijas apstiprināto neatbilstības novēršanas plānu (rīcības plānu), šī prasība ieviešama pēc iespējas ātrāk.
2) Nosaka apmācību sniedzēju un tiesību subjektu sniegto apmācību apjomu, ņemot vērā regulas Nr.2015/1998 pielikuma 11.2.1.2 un 11.2.1.3. apakšpunktā noteiktās prasības, kas izvirzāmas regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.1.-11.2.3.5. un 11.2.4. apakšpunktā norādītā personāla teorētiskās un praktiskās apmācības procesam un apmācībām darba vietā, tajā skaitā attiecībā uz aviodrošības iekārtu un datorizētās apmācības pieejamību (noteikumu projekta 21.3., 25.2. un 25.3. apakšpunkts).
Saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu apmācību sniedzēji ir tiesīgi sniegt apmācības, t.i., pakalpojumus visā Eiropas Savienības teritorijā un tie nav piesaistīti sniegt šo apmācību pakalpojumu tikai vienam uzņēmumam (tiesību subjektam). Apmācību sniedzēji ir atbilstoši sertificēti šim mērķim - sniegt apmācību pakalpojumus. Šī prakse dalībvalstīs darbojas jau daudzus gadus, kad apmācību sniegšana aviodrošības jomā ir maksas pakalpojums.
3) Noteikumu projekts paredz detalizētu aviodrošības darbinieku sertifikācijas kārtību, tajā skaitā norādot precīzus kvalifikācijas kritērijus, iesniedzamo dokumentu apjomu, sertificēšanas termiņus, sertifikāta izsniegšanas un neizsniegšanas kritērijus, sertifikātā norādāmo informāciju, prasības kvalifikācijas uzturēšanai, kā arī nosacījumus sertifikāta darbības pirmstermiņa apturēšanai (noteikumu projekta 20.-36. punkts). 
4) Noteikumu projekta 29. punkts paredz, ka aviodrošības darbinieka sertifikātā norāda informāciju latviešu un angļu valodā. Informācijas norādīšana angļu valodā izriet no prasības un principa, kas darbojas starptautiskajā civilajā aviācijā. Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) oficiālā valoda ir angļu valoda. Turklāt izsniegtie aviodrošības darbinieku sertifikāti tiek atzīti visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī tie ir derīgi visās ES dalībvalstīs saskaņā ar Regulas Nr.2015/1998 11.7.1. apakšpunktu. To nosaka un paredz arī noteikumu projekta 19. punkts.
5) Regulas Nr.2015/1998 pielikuma 11.4.3. a. apakšpunkts nosaka vispārēju principu, ka sākotnējo  ar darbu saistīto un vispārējās aviodrošības izpratnes mācību laikā iegūtās kvalifikācijas saglabāšanai mācības jāapmeklē ik pēc pieciem gadiem. Līdz ar to pēc analoģijas projekta 12.punktā paredzētais apmācību sniedzēja sertifikāta termiņš ir noteikts pieci gadi.
6) Regulas Nr.2015/1998 pielikuma 11.07. apakšpunktā noteikts, ka aviodrošības darbiniekam jāveic atkārtota apmācība atbilstoši 11.2. apakšpunktā noteiktajai kompetencei. Minētās regulas pielikuma 11.4.3. apakšpunkts noteic, ka personas, kas pilda 11.2. apakšpunktā minētos pienākumus apmeklē atkārtotas mācības pietiekami bieži. Tā kā aviodrošības riska izvērtējums mainās, aviodrošības procesi mainās, tad, lai kvalifikācija būtu derīga, kas savukārt ietekmē aviācijas drošības riskus, regulējums paredz, ka personām regulāri jāiziet atkārtotas apmācības. Līdz ar to noteikumu projekta 59.3. apakšpunktā ir paredzēts gadījums sertifikāta anulēšanai, kad persona gadu nav pildījusi amata pienākumus, jo zūd iemaņas, prakse un zināšanas, kas var ietekmēt aviācijas drošību.
7) Noteikumu projekts paredz prasības valsts aviācijas drošības programmā ietverto tiesību subjektu aviodrošības vadītāju sertificēšanai:
- Lidostas aviodrošības vadītājs (noteikumu projekta 39. punkts);
- Gaisa kuģu ekspluatanta aviodrošības vadītājs (noteikumu projekta 40. punkts);
- Civilās aviācijas lidlauka aviodrošības vadītājs(noteikumu projekta 41. punkts);
- Oficiālā kravu aģenta aviodrošības vadītājs (noteikumu projekta 42. punkts);
- Zināmā nosūtītāja aviodrošības vadītājs (noteikumu projekta 43. punkts);
- Lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja aviodrošības vadītājs (noteikumu projekta 44. punkts);
- Lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja zināmā piegādātāja aviodrošības vadītājs (noteikumu projekta 45. punkts);
- Lidostas krājumu zināmā piegādātāja aviodrošības vadītājs (noteikumu projekta 45. punkts).
8) Noteikuma projekts ir papildināts ar prasību uzraugošajiem darbiniekiem, aviodrošības darbiniekiem, aviodrošības vadītājiem, kvalitātes uzraudzības vadītājiem un instruktoriem attiecībā uz pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanu attiecībā uz viņiem, tādējādi nodrošinot atbilstību regulas 2015/1998 11.1.3. apakšpunkta prasībām.
9) Noteikumu projekta 21. punkts paredz vispārīgu prasību, ka par aviodrošības darbinieku var būt persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu. Tas ir minimālais vecums, no kura var strādāt šādā amatā. Uzraugošajam darbiniekam, aviodrošības vadītājam vai kvalitātes uzraudzības vadītājam prasība par vecumu netiek paredzēta, jo tas sistēmiski izriet no citiem noteikumu projekta punktiem, kas nosaka prasību, ka nepieciešama 5 gadu darba pieredze, piemēram, amatā, veicot pienākumus saistībā ar sabiedrisko kārtību un drošību.
10) Uz Noteikumu projekta 25.-28. punktā paredzēto sertifikācijas procesu ir attiecināms Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš, un proti, Civilās aviācijas aģentūra lēmumu par aviodrošības darbinieka sertifikāta izdošanu pieņems viena mēneša laikā no noteikumu projekta 25. un 26. punktā noteiktā iesnieguma saņemšanas dienas. Atbilstoši jau pastāvošai praksei, lai nodrošinātu aviācijas uzņēmumu (tiesību subjektu) aviodrošības jomā darbības nepārtrauktību, Civilās aviācijas aģentūra nodrošina, ka noteikumu projekta 27. punktā noteiktais eksāmens tiek kārtots divas vai trīs reizes nedēļā, kā arī nodrošina, ka pēc minētā eksāmena nokārtošanas dažu dienu laikā tiek izdots aviodrošības darbinieka sertifikāts.  Līdz ar to ir paredzēts, ka noteikumu projekta 25.- 28. punktā noteiktais sertifikācijas process tiks nodrošināts Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa ietvaros. Analoģiska situācija ir attiecībā uz noteikumu projekta 50.- 52. punktā paredzēto instruktora, neatkarīgā vērtētāja, kvalitātes uzraudzības vadītāja vai aviodrošības vadītāja sertifikācijas procesu.
11) Noteikumu Nr. 444 29.punkta redakcija paredz, ka eksāmens par aviācijas organizācijas darbībā piemērojamo tiesību aktu prasībām, aviodrošības pasākumu izpildes kārtību vai attiecīgi iekšējo kvalitātes uzraudzības kārtību skaitās nokārtots, ja ir 85 % pareizu atbilžu. Izvērtējot reālo praksi un faktisko situāciju, kā arī reālos gadījumus, konstatēts, ka minētā eksāmena nokārtošanai ir lietderīgi samazināt pareizo atbilžu skaita procentu uz 80 %, jo pārbaudījumos (eksāmenos) civilās aviācijas jomā ir iedibināta prakse, ka pareizo atbilžu skaits tiek prasīts 80 %. Samazinot eksāmena pareizo atbilžu skaita procentu attiecībā uz šo noteikumu 37.4. apakšpunktā minēto gadījumu, tas nekādā veidā neapdraud aviācijas lidojumu drošumu un drošību, bet gan veicina gados jauna darbaspēka nodarbinātību darba tirgū.
12) Noteikumu projekta 61. punkts paredz, ka apmācību sniedzēju, instruktoru, neatkarīgo vērtētāju, kvalitātes uzraudzības vadītāju, aviodrošības vadītāju, aviodrošības darbinieku sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar noteikumiem Nr. 444 paliek spēkā līdz attiecīgajā sertifikātā noteiktā termiņa beigām, tādējādi nodrošinot aviācijas uzņēmumu aviodrošības jomā darbības nepārtrauktību. Tas nozīmē, ka pasažieru, bagāžas un kravu pārbaudes procesā tiks nodrošināta pakalpojuma nepārtrauktība.
13) Projektā paredzētā regulējuma spēkā stāšanās termiņi neizriet no Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, bet gan no  Eiropas Komisijas inspekcijas ziņojuma, par kura izpildi puses vienojas, izstrādājot rīcības plānu. 

Noteikumu projekta paketē ir sagatavots Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts ar uzdevumu Satiksmes ministrijai precizēt likuma "Par aviāciju" 31. panta trešajā daļā un 57. panta piektajā daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Vienlaikus sniedzam šādu skaidrojumu.
Pamatojoties uz to, ka 2015. gada 5. novembrī tika izdota Komisijas īstenošanas Regula Nr.2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pasākumu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, lai izpildītu Regulā Nr. 2015/1998 noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz apmācībām un sertificēšanas procesu aviācijas drošībā, tika veikti grozījumi likuma “Par aviāciju” 57. panta piektajā daļā (Saeimā pieņemti 2016. gada 9. jūnijā). Minētie likuma grozījumi paredzēja jaunu pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts civilās aviācijas drošības programmas pasākumu īstenošanā iesaistītā personāla sertificēšanas kārtību. Pamatojoties uz šo jauno pilnvarojumu, 2017. gada 8. augustā tika izdoti noteikumi Nr. 444. Tātad likuma “Par aviāciju” 31. panta un 57. panta piektā daļa  jāskata vienotā sistēmā arī ar citām likuma “Par aviāciju” normām aviodrošības jomā, lai precīzi noskaidrotu tiesiskā regulējuma mērķi aviodrošības jomā.
Likuma “Par aviāciju”:
- 6. panta otrās daļas 2. punkts noteic, ka Civilās aviācijas aģentūra izstrādā pasākumus civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības līmeņa uzturēšanai un paaugstināšanai, kā arī uzraudzības nodrošināšanai;
- 6. panta piektā daļa noteic, ka Civilās aviācijas aģentūra var izdot administratīvos aktus par aizliegumu vai ierobežojumu piemērošanu darbībām, kas saistītas un civilās aviācijas personāla profesionālās pilnveides iestādes sertificēšanu, Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto civilās aviācijas drošības un gaisa kuģu lidojumu drošuma prasību īstenošanu;
- 57. panta otrajā daļā noteikts, ka Civilās aviācijas aģentūra ir par aviācijas drošības programmas īstenošanas koordinēšanu un uzraudzību atbildīgā institūcija. Civilās aviācijas aģentūras administratīvie akti, kas izdoti Eiropas Kopienas aviācijas drošības prasību īstenošanai, ir pārsūdzami tiesā bez apstrīdēšanas augstākai iestādei.
Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 842 “Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" nolikums” 4.11. apakšpunkts nosaka uzraudzīt civilās aviācijas drošības procesos iesaistīto uzņēmumu un personāla atbilstību Regulai (EK) Nr. 300/2008, kā arī izvērtēt piemērojamo aviācijas pasākumu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem trešo valstu lidostās, no kurām Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētie gaisa kuģi veic pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus.
Lasot visas augstāk minētās tiesību normas vienotā sistēmā un kopsakarībā ar Regulas Nr.2015/1998 pielikuma 11.0.2. apakšpunktu, kas noteic, ka atestācija, proti, sertifikācija ir pilnvarotās iestādes veikts oficiāls novērtējums un apstiprinājums, apliecinot, ka persona ir sekmīgi beigusi attiecīgās mācības un šai personai ir attiecīgā kvalifikācija, ir secināms, ka Civilās aviācijas aģentūra ir pilnvarotā iestāde aviodrošības jomā un, kā pilnvarotā iestāde ir pilnvarota lemt visus jautājumus, kas saistīti ar aviodrošības uzraudzību konkrētajā dalībvalstī, tostarp personāla sertificēšanu, kas pati par sevi ietver aviodrošības darbinieku apliecību izdošanu un anulēšanu. Jo civilās aviācijas drošības uzraudzība ietver pasākumus, kas saistīti ar neatbilstošu pasākumu apturēšanu un aizliegšanu. Pretēji pilnvarotā iestāde kā institūts zaudētu savu jēgu un būtību aviācijas drošības procesu uzraudzībā. Turklāt visas Konvencijas noteikumi un prasības ir iedzīvinātas praksē un aviācijas uzraudzības sistēma LR darbojas kopš 1992. gada, kad Latvijas Republika pievienojās 1944. gada Konvencijai par starptautisko aviāciju. 
Neskatoties uz iepriekš minēto, Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2, 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu. Līdz ar to likuma "Par aviāciju" 31. panta trešajā daļā un 57. panta piektajā daļā noteiktais pilnvarojums Ministru kabinetam būtu precizējams, kad tiks izstrādāti citi grozījumi likumā “Par aviāciju” pēc būtības.