Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”” (turpmāk – kapitālsabiedrība) ikgadējās prognozējamās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas novirzīšana kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022.-2026.gadam, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 % kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijas projektā „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”” vidēja termiņa darbības stratēģija 2022.-2026.gadam” (turpmāk – Stratēģija) noteiktie finanšu mērķi ir neto apgrozījums, Pašu kapitāla atdeve (ROE), aktīvu atdeve (ROA), kopējās likviditātes rādītājs, saistību īpatsvars (saistības/pašu kapitāls), peļņa (2021.gadā – 987 euro, 2022.gadā – 2 220 euro, 2023.gadā – 2 220 euro, 2024.gadā – 2 220 euro, 2025.gadā – 2 220 euro, 2026.gadā – 2 220 euro) un plānoto pašu ieņēmumu īpatsvars pret apgrozījumu (2021.gadā – 8,70 %, 2022.gadā – 6,74 %, 2023.gadā – 7,13 %, 2024.gadā – 7,85 %, 2025.gadā – 8,55 %, 2026.gadā – 9,24 %). Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības ikgadējo prognozējamo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši kapitālsabiedrības Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta pirmajā daļā noteikts, ka prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu.

Noteikumu Nr.72 6.punkts nosaka, ka Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts Noteikumu Nr.72 3.punktā vai citos tiesību aktos. Noteikumu Nr.72 7.punkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Ministru kabinetā Noteikumu Nr.72 6.punktā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju).

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 4.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-5 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi paredz iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas profesionālās kora un vokāli simfoniskās mūzikas koncertprogrammas, veicinot kormūzikas tradīciju saglabāšanu, attīstību un jaunradi, nodrošināt profesionālās kora mūzikas mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, apgūt starptautisko pieredzi profesionālās kora un vokāli simfoniskās mūzikas mākslas jomā, veicinot izcilību un popularizējot Latvijas profesionālās kormūzikas sasniegumus ārzemēs un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2021.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2021.gadā bija 116 654 euro, kas veidoja 8,71 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (1 338 948 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 1 213 705 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2021.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1 223 830 euro jeb 90,65 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Ņemot vērā, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2021.gadā nepārsniedza 50 % no izdevumiem, komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.

Nē

-