Anotācija (ex-ante)

Bez jaunas Programmas apstiprināšanas nav iespējams uzsākt aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām paredzētā finansējuma izmantošanu, kas ir iezīmēts Stratēģijas īstenošanas plānā, tādējādi netiek pilnvērtīgi izmantots Latvijas pētniecības organizāciju potenciāls valsts aizsardzībai un drošībai nozīmīgu izaicinājumu risināšanā.
Programmas uzsākšanas atlikšana samazina arī Latvijas pētniecības organizāciju un augstskolu spēju sagatavot konkurētspējīgus projektus dalībai starptautiskajās pētniecības un inovāciju programmās, tostarp Eiropas Aizsardzības fonda un NATO DIANA iniciatīvās. Tādējādi tiek mazinātas iespējas veidot sinerģiju starp nacionālo un starptautisko finansējumu un pilnvērtīgi sasniegt Stratēģijā noteiktos mērķus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā.
Programmu sākotnēji bija plānots uzsākt 2025. gadā, tomēr tā netika ieviesta. Līdz ar to nav iespējams nodrošināt Stratēģijā paredzēto Programmas īstenošanu sākotnēji plānotajā laikposmā (2025.-2028. gads). Projektu īstenošana  līdz 2028. gada beigām nav iespējama. Īsāks projektu īstenošanas periods var negatīvi ietekmēt projektu kvalitāti, projektos sasniedzamo risinājumu tehnoloģiskās gatavības līmeni (turpmāk - TGL), rezultātu validāciju un praktisko pielietojamību. 
Kā secināms no Valsts drošības dienesta publiski paustajiem vērtējumiem, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienesti Latvijā turpina vākt informāciju par valsts drošībai un aizsardzībai nozīmīgām jomām, tostarp zinātnes un tehnoloģiju attīstības virzieniem. Vienlaikus Programmu ietvaros īstenotie pētījumi var radīt zināšanas, datus un rezultātus, kuru nekontrolēta izpaušana var radīt riskus valsts drošības interesēm.
Lai gan MK noteikumi Nr. 560 nodrošina vispārējo ietvaru valsts pētījumu programmu īstenošanai, aizsardzības nozares pētījumu specifika prasa īpašu uzmanību informācijas drošības un konfidencialitātes jautājumiem. Tādēļ Programmas īstenošanas procesā nepieciešams izmantot spēkā esošajā regulējumā paredzētās iespējas noteikt un piemērot atbilstošas informācijas drošības prasības, tostarp attiecībā uz ekspertu piesaisti, datu pārvaldību, pētījumu rezultātu publiskošanu un citiem ar informācijas apriti saistītiem procesiem, tādējādi mazinot potenciālos drošības riskus un nodrošinot valsts drošības interešu aizsardzību.

Projekts ir sagatavots, lai apstiprinātu "Aizsardzības inovāciju pētījumu programmu" 2026.-2029. gadam, nosakot tās virsmērķi, mērķi, uzdevumus, īstenošanas laiku, finansējuma apmēru un sasniedzamos rezultātus.
Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 35. panta pirmo un otro daļu un MK noteikumu Nr. 560  3., 4. un 6. punktu, Programmu izstrādāja AM, sadarbojoties ar Programmas stratēģisko vadības padomi, Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM), Latvijas Zinātņu akadēmiju, un Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk – LZP).
Nacionālo  bruņoto spēku (turpmāk - NBS) spēju stiprināšana, ir sasniedzams ar mērķtiecīgiem ieguldījumiem aizsardzības pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā. Mūsdienu militāro spēju attīstība arvien lielākā mērā balstās nevis uz esošu risinājumu iegādi, bet gan uz spēju savlaicīgi apgūt un integrēt jaunās un revolucionārās tehnoloģijas, kas nosaka nākotnes kaujas lauka priekšrocības. Tieši tādās jomās kā mākslīgais intelekts (MI), autonomās sistēmas, kvantu tehnoloģijas, kosmosa tehnoloģijas un progresīvās kiberspējas veidojas nākamās paaudzes militārās spējas, kuras šobrīd prioritāri attīsta NATO sabiedrotie un potenciālie pretinieki. Programma nodrošina pilnu inovāciju attīstības ciklu no zināšanu radīšanas un lietišķajiem pētījumiem līdz tehnoloģiju demonstrēšanai, pārnesei uz industriju un tālākai spēju attīstībai NBS vajadzībām. Bez šāda sākotnējā pētniecības posma nav iespējams radīt jaunus risinājumus, kurus vēlāk var attīstīt un ražot Latvijas aizsardzības industrija. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijas industrijas kapacitāte ir fokusēta galvenokārt uz produktu izstrādi un inženiertehnisko risinājumu attīstību, savukārt augsta riska un augstas pievienotās vērtības pētniecības virzieni, piemēram, kvantu tehnoloģijas, progresīvi mākslīgā intelekta risinājumi vai jaunas paaudzes sakaru tehnoloģijas, prasa zinātnisko institūciju un augstskolu iesaisti. Tādēļ valsts ieguldījumi pētniecībā ir priekšnoteikums tam, lai nākotnē rastos tehnoloģijas, kuras industrija spēj komercializēt un integrēt NBS spējās.
Programma nodrošinās aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām paredzētā valsts finansējuma ieguldīšanu prioritārajās aizsardzības tehnoloģiju jomās, veicinot sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, augstskolām, industriju un aizsardzības nozari, kā arī radīto risinājumu turpmāku attīstību un dalību nacionālajās un starptautiskajās pētniecības un inovāciju programmās. Programma ir vērsta uz valsts aizsardzības pētniecības un tehnoloģiskās kapacitātes stiprināšanu, sekmējot aizsardzības vajadzībām izmantojamu zināšanu, tehnoloģiju un risinājumu attīstību un to virzību uz praktisku pielietojumu. Programmas ietvaros paredzēts atbalstīt lietišķo pētniecību un tehnoloģiju izstrādi NBS spēju attīstībai nozīmīgās jomās, nodrošinot sasaisti ar Stratēģijā noteiktajiem aizsardzības inovāciju un tehnoloģiju attīstības virzieniem. Vienlaikus tiks veidots pamats tehnoloģiju pārnesei, turpmākai attīstībai un Latvijas pētniecības organizāciju dalībai starptautiskās pētniecības un inovāciju programmās.
Programmas uzdevums ir atbilstošs NBS spēju attīstības vajadzībām, NATO un Eiropas Savienības aizsardzības tehnoloģiju attīstības tendencēm un Stratēģijai. Atbalsts paredzēts pētījumiem tādās jomās kā mākslīgais intelekts (MI) un kiberaizsardzība, autonomās sistēmas un pret-bezpilota risinājumi, kvantu tehnoloģijas, kosmosa tehnoloģijas, militārā medicīna, personāla noturība un militārā mobilitāte:
1) MI un kiberaizsardzība: kiberaizsardzības automatizācija, cilvēka līdzdalības (HITL) drošības sistēmas, digitālie dvīņi operacionālajām vidēm, datu sapludināšana un prognozējošā analītika;
2) autonomās sistēmas, navigācija un pret-bezpilota spējas: MI navigācija GNSS traucētā vidē, iegultais MI autonomās platformās un daudzdomēnu bezpilota sistēmas, dronu atklāšana, klasifikācija un neitralizācija (C-UAS), dronu spieti un sadarbības sistēmas;
3) kvantu tehnoloģijas: kvantu šifrēšana un kvantu skaitļošana, kvantu interneta risinājumi, pēckvantu kriptogrāfijas (PQC) risinājumi kritiskajās aizsardzības sistēmās, kvantu optimizācijas algoritmi un sinhronizācijas, vadības un elektronikas risinājumi kvantu sakaru mezgliem;
4) kosmosā bāzēti sakaru un novērošanas risinājumi, lai nodrošinātu operatīvās spējas (komandvadību, izlūkošanu, novērošanu un atpazīšanu) un tehnisko noturību (informācijas integritāti, drošus sakaru kanālus un satelītnavigācijas sistēmu darbību signālu traucēšanas, viltošanas vai nepieejamības apstākļos);
5) militārā medicīna karavīru snieguma un izdzīvošanas uzlabošanai: medicīniskie pretpasākumi ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodoldraudu (CBRN) apdraudējumam, kaujaslauka medicīna un ievainojumu aprūpe, farmācija, biotehnoloģijas, biomateriāli un audu reģenerācija, fāgu terapija un infekciju kontrole;
6) personāla veiktspēja, kognitīvā noturība un psiholoģiskā aizsardzība: risinājumi karavīru fiziskās un psiholoģiskās noturības stiprināšanai, nodrošinot kognitīvās slodzes monitoringu un veiktspējas optimizāciju operacionālajā vidē;
7) militārā mobilitāte: operatīvā reljefa un grunts analīze militārajai mobilitātei un pretmobilitāte, operacionālās vides modelēšana un simulācija, teritorijas caurlaidības modelēšana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un noturība.
Ieguldījums šajās pētniecības jomās veicina aizsardzības nozarei nozīmīgu zināšanu, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu, kas var sniegt pienesumu aizsardzības industrijas attīstībai, kā arī NBS operacionālo spēju attīstībai, nodrošinot priekšnosacījumus kaujas spēju modernizācijai un tehnoloģiskā pārākuma uzturēšanai strauji mainīgajā drošības vidē. Risinājumi MI, kiberaizsardzības, autonomo sistēmu, navigācijas un pretbezpilota spēju jomās sekmēs komandvadības un kontroles, izlūkošanas, novērošanas, mērķu iegūšanas, precīzās uguns efektivitātes un kaujas lauka situācijas izpratnes spēju attīstību. Kvantu tehnoloģiju, kā arī kosmosā bāzētu sakaru un novērošanas risinājumu attīstība stiprinās drošus sakarus, informācijas aizsardzību, navigācijas noturību un izlūkošanas spējas. Savukārt militārās medicīnas, personāla veiktspējas, kognitīvās noturības un psiholoģiskās aizsardzības pētījumi veicinās personāla izdzīvotspēju, noturību un kaujas spēju saglabāšanu ilgstošās militārās operācijās.
IZM ir norādījusi, ka attiecībā uz pētījumiem kosmosa nozarē, svarīga ir sinerģija ar Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk –  EKA) pētniecības un tehnoloģiju attīstības iniciatīvām. LZP sadarbībā ar IZM nodrošinās, ka tiek izslēgts pētniecības aktivitāšu dublēšanās risks un sekmēta starptautiskās sadarbības iespēju izmantošanu Eiropas kosmosa nozarē aizsardzības un drošības kontekstā.
Programma ietvaros tiks radītas jaunas vai pilnveidotas tehnoloģijas, inovatīvi risinājumi un produktu prototipi, veicināta intelektuālā īpašuma radīšana un nostiprināšana, kā arī sagatavoti priekšnoteikumi tehnoloģiju turpmākai attīstībai un praktiskai izmantošanai.
Programmas uzraudzības ietvaros tiks vērtēta projektu virzība uz attiecīgu TGL, intelektuālā īpašuma radīšana, zinātnisko publikāciju sagatavošana, tehnoloģiju demonstrēšana un validēšana, cilvēkkapitāla attīstības rezultāti, kā arī sadarbība ar citiem aizsardzības nozares ekosistēmas dalībniekiem. Vienlaikus tiks vērtēta Programmas ietvaros sekmētā pētniecības rezultātu pārnese uz praktisku pielietojumu un to turpmākā attīstība.
Programmas ietekme izpaudīsies valsts aizsardzības pētniecības un tehnoloģiskās kapacitātes stiprināšanā, aizsardzības vajadzībām izmantojamu tehnoloģiju un risinājumu attīstībā, kā arī Latvijas pētnieku, sadarbības partneru konkurētspējas paaugstināšanā starptautiskajās pētniecības un inovāciju programmās. Būtisks Programmas rezultāts būs arī sagatavoti projektu pieteikumi nākamajiem pētniecības un attīstības posmiem.
MK noteikumu Nr. 560 15. pants paredz, ka Programmas konkursa nolikumu izstrādā LZP nozares ministrijas uzdevumā. Ņemot vērā laika ierobežojumus Programmas uzsākšanai, plānots, ka AM cieši sadarbosies ar LZP konkursa nolikuma izstrādē, tai skaitā izstrādājot nozares kritērijus un to vērtēšanas metodiku un kārtību.
Nolikumā tiks noteikti šādi projekta līmeņa rādītāji:
1) sasniedzamā TGL diapazons katrā pētniecības jomā, savukārt projekta līmenī TGL tiks noteikts atbilstoši plānotajām darbībām un tehnoloģijas attīstības posmam (tas var atšķirties atkarībā no projekta mērķiem un rezultāta, taču tam ir jāiekļaujas nolikumā noteiktajā diapazonā);
2) dalība ar demonstrācijām aizsardzības un drošības nozares konferencēs, eksperimentālajos pasākumos izstādēs Latvijā vai ārvalstīs, tai skaitā NATO inovāciju pasākumos (DiBaX –Digital Backbone eXperimentation) un NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas (STO) ekspertu līmeņa formātos un projektos;
3) intelektuālais īpašums: izstrādāti vai pieteikti patenti un nostiprinātas programmatūras autortiesības;
4) zinātniskās publikācijas: augstas citējamības indeksa (Q1/Q2) nozares žurnālos publicēti vai iesniegti zinātniskie raksti, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5. pantā noteiktos ierobežojumus (ja attiecināms);
5) cilvēkkapitāla ataudze: aizstāvēta vai iesniegta aizstāvēšanai doktora disertācija (promocijas darbs) vai sekmīgi aizstāvēts maģistra darbs projekta jomā.
Un šādi projektu ietekmes rādītāji (pieļaujami ir arī citi papildu rādītāji):
1) tehnoloģiju pārnese: izstrādāts tehnoloģisks demonstrators, kas var tikt attīstīts par prototipu, produktu vai praktisku aizsardzības spēju stiprinošu risinājumu, izstrādātie algoritmi vai metodes, kas nodotas attīstībai uzņēmumiem vai aizsardzības struktūrām praktiskam pielietojumam;
2) starptautiskā sadarbība un turpmākā attīstība: sagatavots projekta pieteikums starptautiska konsorcija ietvaros nākamajam pētniecības, attīstības vai komercializācijas posmam, tai skaitā pieteikums Eiropas aizsardzības fondā, NATO DIANA programmā (Aizsardzības inovāciju akcelerators Ziemeļatlantijas reģionam), Eiropas Kosmosa aģentūras programmās, "Apvārsnis Eiropa" un citās attiecīgajās pētniecības un inovāciju iniciatīvās).
Ņemot vērā Programmas administrēšanas procesu, MK noteikumos Nr. 560 noteiktās prasības un nepieciešamību nodrošināt projektu ietvaros plānoto rezultātu sasniegšanu, Programmas īstenošanas laikaposms ir no 2026. līdz 2029. gadam. Šāds īstenošanas periods ir nepieciešams, lai nodrošinātu projektu izpildi, Programmas rezultātu izvērtēšanu, projektu noslēguma pārskatu izskatīšanu un noslēguma norēķinu veikšanu atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Programmas projektu īstenošanas maksimālais laiks ir 31 mēnesis (no 2026. gada decembra līdz 2029. gada jūlijam).
Programmas ieviešanai tiks izsludināts  viens konkursa uzsaukums 2026. gada rudenī.
Projektu īstenošanu paredzēts uzsākt ne vēlāk kā 2026. gada decembrī.
Programmā plānots atbalstīt vismaz 12 lietišķās pētniecības projektus, tādējādi nodrošinot Stratēģijā paredzēto rezultatīvo rādītāju.
Programmas kopējais finansējums ir 6 miljoni euro.

Atbilstoši Programmai noteiktajiem rezultātiem

Atbilstoši Programmai noteiktajiem mērķiem un ietekmes rādītājiem