Anotācija

Pēc projektu iesniegumu pieņemšanas kārtām Zemkopības ministrija sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu ir secinājusi, ka nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 613. Daudzi Eiropas Inovāciju partnerības (turpmāk – EIP) darba grupu projekti beidzas ar teorētiskiem vai nepietiekami testētiem risinājumiem, kurus nav iespējams ieviest uzņēmumu vai nozares praksē, tādējādi mazinot publiskā finansējuma atdevi un inovāciju ietekmi. Lai nodrošinātu praktiski izmantojamus un komerciāli pielietojamus risinājumus, grozījumos precizētas prasības par gala rezultātu, tā ieviešanu un tehnoloģiskās gatavības līmeņa paaugstināšanu.

Noteikumu projekta 1. punktā precizēta konsultanta definīcija, nosakot, ka konsultants var būt arī fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs. Trīs gadu pieredzi konsultāciju sniegšanā var pierādīt ar "Lursoft" reģistrācijas datiem, norādot atbilstošo NACE kodu. Papildus noteikts, kā apliecināt konsultanta darbību, t. i., ar saimnieciskās darbības reģistrāciju un dokumentiem, kas apliecina konsultāciju pakalpojumu sniegšanu. 

Noteikumu projekta 2. un 3. punkts ir jauni punkti, un tie ieviesti, lai novērstu situācijas, kad EIP projekti beidzas ar teorētiskiem, nepietiekami pārbaudītiem vai praksē neieviešamiem risinājumiem. Līdz šim daļa projektu neradīja praktisku ieguvumu nozarei, tādējādi samazinot publiskā finansējuma efektivitāti.
Noteikumu projekta 2. punktā noteikts, ka projekta gala rezultātam obligāti jābūt praktiski pielietojamam un komerciāli izmantojamam risinājumam, kas sasniedz pietiekamu tehnoloģiskās gatavības līmeni.
Noteikumu projekta 3. punkts paredz, ka darba grupai jānodrošina rezultāta ieviešana praksē vai jāiesniedz skaidrs ieviešanas plāns ar termiņiem, atbildīgajiem partneriem un paredzēto pielietojumu.
Šie precizējumi nodrošina to, ka finansējums tiek ieguldīts risinājumos, kuri sniedz reālu izmērāmu pienesumu uzņēmumiem un nozarei. Līdz ar jaunajām prasībām vairs nebūs iespējams iesniegt projektus, kuru rezultāts ir tikai vadlīnijas, metodikas vai citi teorētiski materiāli, ja tie nenodrošina praktisku, izmantošanai gatavu risinājumu.

Noteikumu projekta 4. punktā svītrota atsauce par to, ka atbalstu nepiešķir intelektuālā īpašuma tiesību projektiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu intervencē drīkst atbalstīt intelektuālā īpašuma radīšanu un nostiprināšanu, ja tas ir tieši saistīts ar projekta praktiski izmantojamu gala rezultātu. Tādējādi projektos būs iespējams pieteikt intelektuālā īpašuma izveidi vai aizsardzību, ja tas ir vajadzīgs risinājuma komercializācijai un ieviešanai praksē.

Noteikumu projekta 5. punktā svītrota atsauce par to, ka no projekta radītajiem digitālajiem risinājumiem nevar gūt peļņu. Projekta īstenošanas laikā radītā digitālā risinājuma pamatfunkcionalitātei projekta laikā jābūt pieejamai bez maksas, savukārt pēc projekta beigām risinājuma uzturēšana, attīstīšana vai papildu funkcionalitāte var tikt sniegta kā maksas pakalpojums.

Noteikumu projekta 6. punktā precizēts noteikumu Nr. 613 11. punkts, lai vienkāršotu un padarītu skaidrāku prasību par dubultā finansējuma riska novēršanu, nosakot, ka projekta iesniegumā ir jānorāda visi citi īstenotie vai plānotie projekti un jāskaidro, kā tiek novērsts risks, ka par vienām un tām pašām darbībām netiek saņemts finansējums no vairākiem avotiem. Noteikumu Nr. 613 11.1., 11.2. un 11.3. apakšpunkts svītroti, jo tie bija pārāk detalizēti, radīja lieku administratīvo slogu un dublēja ES definīcijas par pētniecības un inovāciju aktivitātēm.

Noteikumu projekta 7. punktā palielināts slieksnis līdz 10 000 eiro, līdz kuram iepirkuma dokumentācija nav jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā saskaņošanai.

Noteikumu projekta 8. punktā svītrots noteikumu Nr. 613 18. punkts, jo tas pārklājas ar noteikumu Nr. 613 11. punktu.

Noteikumu projekta 9. un 10. punktā precizēti nosacījumi par to, kas uzskatāma par darba grupu, kā arī noteikts, ka darba grupā jāiesaistās dalībniekiem no dažādām jomām, kas minētas noteikumi Nr. 613 22. punktā. Ar noteikumu projekta 10. punktu ieviests papildu nosacījums nozares projektiem, t. i., sadarbībā obligāti jāiesaistās vismaz trim lauksaimniekiem vai mežsaimniekiem. Šāds precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu praktiskās nozares pārstāvniecību un to, ka izstrādātā risinājuma pamatā ir reālās nozares vajadzībās un tam ir potenciāls plašākai ieviešanai nozares mērogā.

Noteikumu projekta 11. punktā svītrots noteikumu Nr. 613 23.4. apakšpunkts, jo tā saturs vairs netiek regulēts šajā nodaļā. Minētais apakšpunkts pārnests uz sadarbības līguma nodaļu, konkrēti uz noteikuma projekta 12. punktu (noteikumu Nr. 613 26.4. apakšpunkta) jauno redakciju, kurā tas funkcionāli labāk iederas un tiek piemērots tieši līguma slēgšanas un sadarbības organizēšanas procesā.

Noteikumu projekta 13., 14. un 15. punktā ieviestie precizējumi paredz, ka projektiem jābūt praktiski orientētiem un pamatotam ar reālajām nozares vajadzībām. Tāpēc
a) noteikumu Nr. 613 27.1.2.5. apakšpunktā noteikts, ka jānorāda sākotnējais TRL līmenis un jāapraksta, kā tas tiks paaugstināts projekta laikā;
b) noteikumu Nr. 613 27.1.2.6. apakšpunktā ietverta prasība norādīt, kur tieši projekta rezultāti tiks ieviesti praksē (konkrēti uzņēmumi, saimniecības vai nozares segmenti) un kāda būs sagaidāmā ietekme;
c) noteikumu Nr. 613 27.1.2.12. apakšpunktā noteikts, ka papildus tirgus izpētei un ekonomiskajai analīzei ir jāsniedz nozares vajadzību pamatojums, lai pamatotu risinājuma nepieciešamību.
Šie precizējumi nodrošina to, ka atbalsts tiek piešķirts projektiem ar skaidru attīstības ceļu, izmērāmiem rezultātiem un reālu ieviešanas potenciālu.

Noteikumu projekta 16. punktā jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 613 33. punkts, nosakot plašāku noraidīšanas pamatu: projekts tiek noraidīts arī tad, ja ieguldījums nav samērīgs ar mērķiem vai mērķi neatbilst plānotajām izmaksām, papildus saglabājot nosacījumu par minimālo ekspertu punktu slieksni. Tas nodrošina stingrāku un labāk pamatotu projektu kvalitātes izvērtēšanu.

Noteikumu projekta 17. punktā precizēts noteikumu Nr. 613 39. punkts, svītrojot atsauci uz 38. punktā minēto kopsavilkumu. Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariāts ir izstrādājis un ieviesis savu vienotu informācijas iesniegšanas formu, kurā noteikts, kādā struktūrā un apjomā darba grupām jāsniedz informācija par projekta īstenošanas gaitu, tāpēc noteikumos nav jādod atkārtota atsauce uz 38. punktā minēto kopsavilkumu.

Noteikumu projekta 18. punktā precizēts noteikumu Nr. 613 40. punkts. Ieviesta prasība sagatavot projekta noslēguma pārskatu, lai nodrošinātu vienotu un pilnīgu informācijas apkopojumu par projekta īstenošanu un rezultātiem. Pārskatā iekļaujama 38. punktā prasītā informācija, kā arī projekta darbību, sasniegto mērķu, risināto problēmu, ieguvumu galalietotājiem, praktisko rezultātu un secinājumu apraksts. 

Noteikumu projekta 19. punktā ietverts jauns punkts, lai noteiktu, ka vadošajam partnerim ir jānodrošina viena kontaktpersona visam projekta īstenošanas un uzraudzības periodam, kā arī visam 2023.–2027. gada plānošanas periodam. Kontaktpersona ir atbildīga par saziņu ar Lauku atbalsta dienestu un Eiropas Inovāciju partnerības tīkla Sekretariātu, kā arī par informācijas sniegšanu par projekta īstenošanu un rezultātu publiskošanu.
Šis precizējums ieviests, lai nodrošinātu vienotu, nepārtrauktu un efektīvu komunikāciju, kā arī skaidru atbildību par projekta informācijas apriti un publicitāti.

Noteikumu projekta 20. punktā tiek precizēts noteikumu Nr. 613 45. punkts, nosakot, ka līdzās vispārējai 40 % atbalsta intensitātei produktīvām investīcijām tiek ieviests jauns nosacījums pētniecības organizācijām. Ja pētniecības organizācijas projektā iegādājas materiāltehnisko bāzi (iekārtas, instrumentus, aprīkojumu, laboratorijas tehniku), tām tiek piemērota 90 % atbalsta intensitāte. Šis papildinājums ieviests, lai veicinātu pētniecības kapacitātes stiprināšanu un nodrošinātu inovāciju projektiem nepieciešamo tehnisko infrastruktūru.

Noteikumu projekta 21. punktā noteikts precīzāks un stingrāks regulējums, nosakot, ka pēdējā maksājuma summa ir vismaz 10 procentu no attiecināmajām izmaksām un tā tiek izmaksāta tikai pēc pilnīgas ieguldījumu īstenošanas un rezultātu publiskošanas. Šis precizējums ieviests, lai nodrošinātu lielāku projekta rezultātu izsekojamību, atbildību un praktisku ieviešanu, pirms tiek izmaksāta pēdējā atbalsta daļa.

Noteikumu projekta 22. punktā svītrots noteikumu Nr. 613 53.1.8. apakšpunkta nosacījums par  informācijas tehnoloģiju ārējo pakalpojumu izmaksu 50  procentu apmērā. Atsevišķa augstāka robeža IT pakalpojumiem radīja nevajadzīgu izņēmumu un neatbilda vienotai izmaksu kontroles pieejai. Pēc normas svītrošanas būs konsekvents un vienlīdzīgs attiecināmo izmaksu regulējums visiem ārējiem pakalpojumiem.

Noteikumu projekta 23. punktā iekļauts jauns punkts, kas nosaka papildu prasības projektiem ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Atbalsta saņēmējam uzraudzības periodā jānodrošina, lai IT risinājums ir pieejams un izmantojams atbilstoši projekta mērķim. Tāpat Lauku atbalsta dienests divus gadus pēc projekta pabeigšanas īstenos ar projektu saistīto datubāzu un iesniegtās informācijas uzraudzību.
Šis precizējums ieviests, lai nodrošinātu to, ka IT risinājumi ir funkcionāli, uzturēti un praktiski izmantojami arī pēc projekta īstenošanas.

Noteikumu projekta 24. un 25. punktā precizēti nosacījumi starpvalstu sadarbības projektiem, nosakot, ka starpvalstu projekti ir tikai nozares mēroga projekti, kuros piedalās vismaz divu dalībvalstu darba grupas, kopīgi īstenojot projekta mērķus un darbības. Tāpat noteikts, ka starpvalstu sadarbības projekti tiek vērtēti kā nacionālās nozīmes projekti un uz tiem pilnībā attiecas visi noteikumu nosacījumi, kas piemērojami nacionālās nozīmes projektiem.
Par starpvalstu sadarbības projektu uzskatāms tikai tāds projekts, kurā piedalās vismaz divu dalībvalstu darba grupas, kopīgi īstenojot mērķus un aktivitātes un sniedzot savstarpēji papildinošu ieguldījumu. Šis nosacījums ieviests, lai nodrošinātu, ka starpvalstu sadarbība ir saturiska un ka projekta rezultāti ir praktiski izmantojami visiem iesaistītajiem partneriem.

Par noteikumu Nr. 613 19. punkta redakciju "aprēķinot 70 procentu partneru izmaiņas, kopējā partneru skaitā ieskaitāmas arī pētniecības organizācijas" jāpaskaidro, ka, vērtējot partneru atkārtotību, pētniecības organizācijas tiek uzskatītas nevis par atkārtotiem partneriem, bet gan par jauniem partneriem, jo to iesaiste projektos ir rotējoša un bieži vien mainīga.