Anotācija

Grozījumi, lai saskaņotu noteikumus ar Bāriņtiesu likumu:
2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Bāriņtiesu likumā (Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants), kuri paredz, ka darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli turpmāk tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām. 

Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punktā ir noteikts, ka audžuģimene ir ģimene vai persona, kas nodrošina aprūpi bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē.

Saskaņā ar Civillikuma 216.pantu personas, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī mantu, kas palikusi bez pārvaldītāja, uztic aizbildņu vai aizgādņu gādībai, kuriem minētās personas un manta jāpārstāv. Saskaņā ar Civillikuma 217.pantu aizbildnību nodibina pār nepilngadīgajiem.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz audžuģimeni kā ilgstošu ārpusģimenes aprūpes formu, proti bērna ievietošana un aprūpe audžuģimenē ir paredzēta līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku aizgādībā vai viņam tiek nodibināta aizbildnība vai līdz bērna adopcijai. No kā izriet, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu bāriņtiesām jāveic darbības, lai nodrošinātu bērnam, kam vajadzīga aizsardzība, iespējas nokļūt aizbildnībā, kas saskaņā ar Civillikuma 252. pantu atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus un nodrošina bērnam iespēju uzaugt pastāvīgā ģimeniskā vidē. No minētā izriet, ka aizbildnis pilda visus no aizgādības izrietošos pienākumus pret aizbilstamo un pārstāv bērna likumiskās tiesības un intereses. Aizbildnība ir ne tikai pastāvīgs ārpusģimenes aprūpes veids, kas ne tikai nodrošina bērnam iespējas uzaugt pastāvīgā ģimeniskā vidē, bet arī bērna personisko un mantisko interešu pārstāvību, kā arī saiknes saglabāšanu ar bērna paplašināto ģimeni, bērna tuviniekiem. Saskaņā ar Civillikuma 254. pantu aizbildnim savs aizbilstamais visādi ir jāatbalsta un jāaizstāv, bet saskaņā ar Civillikuma 255. pantu aizbildnim sevišķi jāgādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par savu bērnu audzināšanu. Aizbildnis pats var uzņemties audzināšanu vai arī uzticēt to kādai citai personai, kurai uz to ir vajadzīgās spējas. Bet arī šajā pēdējā gadījumā aizbildnim jāuzrauga audzināšana. Saskaņā ar Civillikuma 256. pantu nepilngadīgā audzināšanas mērķis ir līdz ar gādību par viņa veselību viņu tikumiski un garīgi attīstīt samērā ar viņa spējām un tieksmēm.

Valsts kontroles 2019. gada ziņojumā "Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē" ir norādīts, ka "detalizētajās pārbaudēs tika novērota arī tendence, ka gadījumos, kad bērns ir ievietots audžuģimenē, bāriņtiesas vairs neveic darbības aizbildņa atrašanai. Saskaņā ar revīzijā veikto datu analīzi tikai 27,43% no audžuģimenēs ievietotajiem bērniem audžuģimenē ir pavadījuši mazāk nekā gadu, 36,36% ir pavadījuši no viena līdz trīs gadiem, bet 36,21% – trīs un vairāk gadus. Tas nozīmē: lai gan audžuģimene bija paredzēts kā īstermiņa risinājums, faktiski bērni tur paliek ilgu laiku. Revidentu vērtējumā tas varētu būt skaidrojams ar to, ka bāriņtiesām pārskats par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu ārpusģimenes aprūpi ģimeniskā vidē, ir jāgatavo tikai par tiem bērniem, kas ir bērnunamos, bet neattiecas uz audžuģimenēs dzīvojošiem bērniem.
Apkopojot iepriekš minēto, revidenti secina, ka bāriņtiesu darbības potenciālā aizbildņa meklēšanā daudzos gadījumos nevar uzskatīt par bērna interesēm atbilstošām, it īpaši tāpēc, ka bāriņtiesām bērnu tiesību nodrošināšanai likumā ir noteikta plaša kompetence dažādas informācijas iegūšanā. Tās var pieprasīt un bez maksas iegūt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām, uzaicināt personas uz pārrunām, kā arī informāciju var iegūt no paša bērna un bāriņtiesai jau zināmajiem viņa ģimenes locekļiem. Tāpēc, lai ievērotu bērna labākās intereses, bāriņtiesām ir jāizmanto visas iespējas aizbildņa atrašanā: 
1.Ir nepieciešams apzināt visus radiniekus - ne tikai tuvākos, bet arī tālākos. Ir iespējams izmantot bāriņtiesām pieejamo informāciju no Iedzīvotāju reģistra. 
2.Pēc radinieku apzināšanas ir jāveic mērķtiecīgas darbības to uzrunāšanai (ne tikai formālas vēstules sagatavošana), izmantojot visus pieejamos rīkus un instrumentus, piemēram,  izmantot citu pašvaldību bāriņtiesu un sociālo dienestu atbalstu kontaktu nodibināšanai. 
3.Ir jāsniedz atbalsts personām, kas nav bērna radinieks, sniedzot nepieciešamo atbalstu aizbildņa statusa iegūšanai, pēc tam veicinot šīs personas kļūšanu par aizbildni kādam konkrētam bērnam. 

Revīzijas ziņojumā ir uzsvērts, ka  jebkāds formāli radies šķērslis aizbildņa apzināšanai un informācijas iegūšanai par viņu vai saziņai ar to nevar tikt uzskatīts par attaisnojumu neveikt darbības aizbildņa meklēšanai un uzrunāšanai."
(https://www.lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/uploads/reviziju-zinojumi/2018/2.4.1-9_2018/Zin%CC%A7ojums_Atn%CC%A7emta%CC%84%20be%CC%84rni%CC%84ba.%20Ikvienam%20be%CC%84rnam%20ir%20tiesi%CC%84bas%20uzaugt%20g%CC%A7imene%CC%84.pdf). 

Tāpat revīzijas ziņojumā minēts viens no labās prakses piemēriem, kurā bāriņtiesa sazinājās ar bērna radinieku, kurš dzīvoja ārvalstīs, izmantojot sociālos tīklus. Persona aicinājumam atsaucās un ne tikai kļuva par bērna aizbildni, bet arī vēlāk bērns tika adoptēts. 

Valsts kontroles 2019.gada ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē” ieteikumos norādīts, ka Labklājības ministrijai ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt, ka bāriņtiesām pārskats par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē, ir jāgatavo ne tikai par bērnu aprūpes iestādēs, bet arī par audžuģimenēs ievietotiem bērniem. Minētais ieteikums izvirzīts ar mērķi, lai tiktu nodrošināts, ka visos gadījumos, kad bērns tiek šķirts no ģimenes, tiek ievērotas bērna labākās intereses un bērnam tiek nodrošināts atbilstošākais ārpusģimenes aprūpes veids, un tiktu veicināts tas, ka bērna ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta pastāvīgā ģimeniskā vidē. Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centru, pamatojoties uz Valsts kontroles ieteikumā norādīto, ir izstrādājusi veidlapu – “Izvērtējums par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu” (skatīt: https://www.bac.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi-barintiesas-loma-deinstitucionalizacijas-procesa). Izstrādātajā veidlapā detalizēti norādīts, kāda informācija bāriņtiesai ir jānoskaidro, meklējot piemērotāko ārpusģimenes aprūpes veidu bērnam – audžuģimenē vai pie aizbildņa, papildus norādot iemeslus, kādēļ tiek pieņemts lēmums par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē. Šobrīd normatīvi nav noregulēts bāriņtiesas pienākums, regulāri atjaunināt informāciju par iespēju bērnam ārpusģimenes aprūpi nodrošināt pie aizbildņa, neskatoties uz to, ka Civillikuma 216.pants paģēr, ka bērnam, kam vajadzīga aizsardzība, jāuztic aizbildņu gādībai, kuriem bērni jāpārstāv. 

Grozījumi saistībā ar to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no 2024.gada 1.janvāra sauc par Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences.

Grozījumi noteikumos nr. 1037 saistībā ar 2021. gada 16. jūnija grozījumiem Bāriņtiesu likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā:
Bāriņtiesu likuma 9. un 14. pants paredz kārtību kādā tiek veidotas un izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar bāriņtiesu priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli. Darba tiesiskās attiecības ar iepriekš uzskaitītajiem bāriņtiesu darbiniekiem tiek veidotas saskaņā ar darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu normām. Līdz ar to  noteikumu nr. 1037 4. un 5. punkts ir zaudējis aktualitāti un ir svītrojams.

Grozījumi saistībā ar to, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai no 2024.gada 1.janvāra mainīts nosaukums uz Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences:
No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai mainīts nosaukums uz Bērnu aizsardzības centru, kā arī tikušas paplašinātas iestādes kompetences. Līdz ar to noteikumu nr. 1037 8. un 28. punktā, 13.2., 44.6. un 68.²2. apakšpunktā aizstājams vecais iestādes nosaukums "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija" ar jauno iestādes nosaukumu "Bērnu aizsardzības centrs" attiecīgajā locījumā. 

Papildus 13.2. un 44.6. apakšpunkti turpmāk paredzēs, ka bāriņtiesas sēdē var piedalīties Bērnu aizsardzības centra vadītāja norīkota amatpersona, kura tiks norīkota piedalīties bāriņtiesas sēdē vai bāriņtiesas lietas un darbību izvērtēšanā bāriņtiesas darba uzraudzības, funkcionālās pārraudzības ietvaros un metodiskās palīdzības sniegšanas bāriņtiesai konkrētā lietā un attiecīgi ir atbildīga par Bērnu aizsardzības centra kompetencē esošo pienākumu izpildi saistībā ar bāriņtiesu darba uzraudzību. Grozījums, vienlaikus nodrošinās Bērnu aizsardzības centra vadītājam iespēju organizēt darbu, pielāgojoties faktiskajai situācijai un saglabāt normas elastību. Lietu pārbaudē, atbildēs uz personu iesniegumiem tiek iesaistīti ne tikai Bērnu aizsardzības centra vecākie eksperti, bet arī juristi un citi speciālisti, kuru kompetencē ir pārliecināties par to vai bāriņtiesa ir nodrošinājusi bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu  (Bāriņtiesu likuma 5. panta pirmā un (1¹) daļa). 

Grozījumi saistībā ar oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu:
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka obligāta oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir valsts iestādēm. Ņemot vērā to, ka iestādes savstarpēji sazinās, izmantojot elektroniskos sakara līdzekļus, noteikumu nr. 1037 8. punktā uzskaitītie paziņošanas veidi (elektroniski vai rakstveidā) ir zaudējuši aktualitāti un no noteikumu nr. 1037 8. punkta ir svītrojami vārdi "elektroniski vai rakstveidā". 

Grozījums saistībā ar aizgādnības lietu reģistrā iekļaujamo ziņu papildināšanu: noteikumu nr. 1037 22. punktā noteikts aizgādnības lietu reģistrā iekļaujamās informācijas apjoms. Bāriņtiesu likuma 41. panta pirmā daļa un sestās daļas 2. punkts paredz, ka bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē un Civillikumā paredzētajos gadījumos, un uzrauga, lai aizgādnis Civilprocesa likuma 270.² panta otrās daļas noteiktajā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu. Civilprocesa likuma 270.² panta otrā daļa paredz, ka aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu ne retāk kā reizi septiņos gados, kad stājies spēkā tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežošanu. Lai bāriņtiesas varētu nodrošināt pilnvērtīgu aizgādnības lietu reģistrā esošo informācijas apjomu, kas ir nozīmīga aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzībai, vienlaikus nodrošinot iespēju bāriņtiesai pārliecināties par to, ka aizgādnis pilda savus pienākumus un ir savlaicīgi (Civilprocesa likumā noteiktajā termiņā) vērsies tiesā ar prasību par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu, ir nepieciešams papildināt noteikumus nr. 1037 ar jaunu 22.3.¹ apakšpunktu, paredzot, ka bāriņtiesa aizgādnības lietu reģistrā iekļauj informāciju par spriedumu par personas rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu, proti, tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma spēkā stāšanās datums.

Grozījumi saistībā ar aizbildnības lietu reģistrā iekļaujamo informāciju:
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 35. panta (1¹) daļa paredz, ka personai, kura ir iecelta par aizbildni bērnam ir pienākums apgūt aizbildņu mācību programmu.
Bāriņtiesu likuma 31. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka bāriņtiesa katru gadu pārbauda aizbilstamā dzīves apstākļus pie aizbildņa.
Ņemot vērā likumā noteikto un, lai aizbildnības lietu reģistrā tiktu iekļautas ziņas par to, kad bāriņtiesa ir veikusi dzīves apstākļu pārbaudi un, kad persona (aizbildnis) ir apguvis mācību programmu aizbildņiem, ir nepieciešams papildināt aizbildnības lietu reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu, proti papildinot 21. punktu ar 21.11. un 21.12. apakšpunktiem paredzot, ka aizbildnības lietu reģistrā tiek iekļauts datums, kad bāriņtiesa bija apmeklējusi aizbildņa dzīvesvietu, apmeklētās dzīvesvietas adrese, apmeklējuma statuss, dzīves apstākļu pārbaudes akts, kas sagatavots, veicot apmeklējumu, dzīvesvietas veids - māja vai dzīvoklis, informācija par telpu novērtējumu, dzīvošanai nepieciešamo vajadzību nodrošinājums, dzīvesvietas apraksts un cita attiecināma informācija un ziņas par ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra, ar ko aizbildnis ir noslēdzis vienošanos par mācību programmas apguvi, nosaukums, kontaktinformācija un iegūtās apliecības par mācību programmas apguvi numurs un datums.

 Grozījums noteikumu nr. 1037 25. punktā: nepieciešams labot gramatisku kļūdu, vārdu "bāriņtiesu" aizstājot ar "bāriņtiesas", savukārt vārds "papildu" novietots pirms vārda "reģistrus", ar ko domāts, ka bāriņtiesa bez paraugnomenklatūrā noteiktajiem bāriņtiesas lietu reģistriem, ja tas ir nepieciešams, var iekārtot citus papildu lietu reģistrus. 

Grozījums noteikumu nr.1037 28. punktā: spēkā esošajā punktā noteikts, ka "lietai indeksu piešķir saskaņā ar bāriņtiesas lietu nomenklatūru, kas noformēta atbilstoši bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrai. Bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūru, bāriņtiesas lietu reģistros iekļaujamo informāciju un metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu apstiprina inspekcijas (no 2024. gada 1. janvāra – Bērnu aizsardzības centra vadītājs). Saskaņā ar minēto grozījumu 28. punktu paredzēts izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka "lietai indeksu piešķir saskaņā ar bāriņtiesas lietu nomenklatūru, kas noformēta atbilstoši Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinātai bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrai". Savukārt vārdus "un metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu" paredzēts svītrot, turpmāk Bērnu aizsardzības centra vadītājam nebūs jāapstiprina metodiskie ieteikumi par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu. Pamatojums šāda grozījuma nepieciešamībai ir tas, ka saskaņā ar Bērnu aizsardzības centra sniegto informāciju praksē pienākums Bērnu aizsardzības centra vadītājam apstiprināt metodiskos ieteikumus par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu ārkārtīgi apgrūtina iestādes darbu, metodiskās palīdzības sniegšanu bāriņtiesām, jo katru reizi, kad Bērnu aizsardzības centra darbinieks sniegtu bāriņtiesai metodisko palīdzību par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu, Bērnu aizsardzības centra darbiniekam sagatavotais bāriņtiesai sniedzamais metodiskais skaidrojums būtu jāsaskaņo ar iestādes vadītāju. Jāpiemetina, ka par citiem jautājumiem noteikumi nenosaka pienākumu Bērna aizsardzības centra darbiniekiem saskaņot metodiskos ieteikumus ar tā vadītāju. Bērnu aizsardzības centrs veido atklātu un tiešu komunikāciju ar bāriņtiesām metodiskā atbalsta sniegšanā. Izvērtējot darbības praksi, Bērnu aizsardzības centrs secinājis, ka periodiski ir nepieciešamība papildināt metodiskos ieteikumus, vai tos precizēt. Savukārt noteikumu 28. punktā ietvertā tiesību norma, kas pieprasa Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinājumu metodiskajiem ieteikumiem, padara smagnēju informācijas apriti. Proti, katra izmaiņa, pat ja tā ir kāda nianse vai neliels papildinājums, centram jāveic ar vadītāja rīkojumu vai vadītāja rīkojuma grozījumu sagatavošanu, saskaņošanu, apstiprināšanu. Ievērojot minēto, ņemot vērā metodisko ieteikumu apjomu un tematiku, nav pamatoti turpināt esošo pieeju, noteikt Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprinājumu metodiskajiem ieteikumiem un to grozījumiem par bāriņtiesas lietu un lietu reģistru veidošanu. 

Grozījums noteikumu nr. 1037 32. punktā:
Bāriņtiesu likuma 53. panta trešā daļa paredz kārtību kādā bāriņtiesa pārsūta aizgādības lietas materiālu kopijas gadījumos, kad persona, kurai pārtrauktas vai atjaunotas bērna aizgādības tiesības, gada laikā pēc lēmuma pieņemšanas maina dzīvesvietu, turpmāko darbību veikšanai. Minētā likuma 53. panta sestā daļa noteic kārtību kādā bāriņtiesa pārsūta aizbildnības un aizgādnības lietu materiālu kopijas pārraudzībai tai bāriņtiesai, kuras pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvo aizbildnis vai aizgādnis. Attiecīgais regulējums Bāriņtiesu likumā ir vērsts uz konkrētu kategoriju lietām (aizgādības lietas, aizbildnības lietas un aizgādnības lietas), savukārt citu kategoriju lietas materiālu kopiju pārsūtīšanas kārtība nav noteikta. Lai novērstu tādu situāciju veidošanos, kad lietas materiālu kopijas savlaicīgi netiek pārsūtītas personas jaunās deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai pārraudzībai vai turpmāko darbību veikšanai un lai veidotu vienotu praksi visās bāriņtiesās visām lietu kategorijām, ir nepieciešams papildināt noteikumu nr. 1037 32. punktu, paredzot, ka bāriņtiesa, saņemot informāciju par personas deklarētās dzīvesvietas maiņu, lietas materiālu kopijas trīs darba dienu laikā nosūta tai bāriņtiesai, uz kuras administratīvo teritoriju persona ir pārcēlusies dzīvot, turpmāko nepieciešamo darbību veikšanai vai lietas pārraudzībai.  

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54. panta sesto daļu, iestādes, sadarbojoties savā starpā, nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja vien ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi un ja šāda informācijas sniegšana nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem. Šo prasību detalizētāk regulē Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumi Nr.357 “Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu”, kuru 4.2. apakšpunkts paredz elektronisku informācijas apmaiņu, ievērojot elektronisko dokumentu apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Elektroniskas saziņas izmantošanai iestāžu sadarbībā ir vairākas būtiskas priekšrocības:
1. tiek ievērojami samazināts administratīvais slogs, proti, papīra dokumentus var digitalizēt (ieskenēt) un nosūtīt elektroniski;
2. tiek ietaupīti finanšu līdzekļi, kas citādi tiktu patērēti kurjera vai pasta izdevumiem lietas materiālu oriģinālu nosūtīšanai un lietas materiālu kopiju izgatavošanai lietas arhivēšanas nolūkā;
3. atbilstoši normatīvajiem aktiem noformēti, skenētie un elektroniski apliecināti papīra dokumenti ir ar tādu pašu juridisko spēku kā oriģināli;
4. dokumentu elektroniska aprite nodrošina ātrāku informācijas apmaiņu un līdz ar to efektīvāku valsts pārvaldes darbību.

Ņemot vērā augstāk minēto, iestādēm savā starpā ir pienākums sazināties elektroniski, izmantojot elektroniskās saziņas pakalpojumus un e-adresi, līdz ar to situācijās, kad būs nepieciešams pārsūtīt lietu, iestādei tās pārsūtīšana jebkurā gadījumā jānodrošina elektroniskā formā un oriģināls papīra formā paliek tajā iestādē, kura lietu pārsūta. No prakses - situācijās, kad lietas materiālu kopijas tiek pārsūtītas citai bāriņtiesai turpmākajam darbam - tiek izdarīta atzīme uzziņas lapā un lieta tiek kvalificēta kā "neaktīva" un darbinieki to nodod arhīvā, jo turpmākās darbības ar lietu vairs netiek veiktas.

Lai nosūtītu lielāku failu apjomu dokumentus ir iespējams izmantojot failu tilpsaspiešanu, kuras piekļuvei var izmantot drošības paroli, kuru nosūtīt izmantojot citu saziņas veidu, tādā veidā nodrošinot arī ierobežotas pieejamības saglabāšanu pārsūtāmai lietai. 

Ar plānotajiem grozījumiem tiks vienādota tiesību aktos noteikto dokumentu nosūtīšanas kārtība un termiņš, kurā tiek nosūtītas lietas materiālu kopijas, lai novērstu situācijas, kad personas jaunā dzīvesvietas bāriņtiesa savlaicīgi netiek informēta par nepieciešamību veikt kādas darbības aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzības nodrošināšanai. 

Grozījums noteikumu nr.1037 32.¹ punktā:
Bāriņtiesu likuma 53. pantā attiecībā par lietu nosūtīšanu citai bāriņtiesai tiek izmantots termins "nosūta", savukārt noteikumos nr. 1037 tiek izmantots termins "pārsūta". Lai vienādotu normatīvajos aktos izmantoto terminoloģiju 32.¹ punktā vārds "pārsūta" aizstāts ar vārdu "nosūta". Vienlaikus minētā likuma 53. panta trešajā daļā noteikts, ka “tiek nosūtītas lietas materiālu kopijas” un, lai tiktu veidota vienota prakse visām bāriņtiesām, noteikumu nr.1037 32.¹ punkts papildināms ar vārdiem "lietas materiālu kopijas".
Attiecībā uz lietas materiālu kopiju nosūtīšanu gadījumā, ja personai ir ievietota ārstniecības iestādē, lietas materiālu kopijas nosūta  bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde tikai situācijā, ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai faktiskās dzīvesvietas, un persona ir ievietota ārstniecības iestādē.

Grozījums noteikumu nr.1037 37. punktā:  
Paziņošanas likuma 3. panta pirmajā daļā uzskaitīti dokumentu paziņošanas veidi, proti uz vietas iestādē, vai piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību, izmantojot pasta pakalpojumus, izmantojot elektroniskos sakarus vai publiski. Minētā likuma 3. panta otrā daļa noteic, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu. Ņemot vērā, ka Paziņošanas likums jau paredz iespējamos dokumenta paziņošanas veidu personai, noteikumu 37. punkts izsakāms jaunā redakcijā. 

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta pirmā daļa paredz oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas prioritāti. Proti, ja personai ir aktivizēta oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ja šā likuma 5. panta otrajā daļā minētā fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, lūdz izmantot citu saziņas kanālu, lūgumu īpaši pamatojot, minēto lūgumu pēc iespējas ņem vērā un izmanto fiziskās personas norādīto dokumenta paziņošanas veidu. No minētā izriet, kad situācijās, kad personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, prioritāri dokumenti ir nosūtāmi elektroniski, tādējādi arī bāriņtiesai ir pienākums izmantot iespēju ar personu sazināties, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, kas vienlaikus arī mazina birokrātisko slogu personai un persona ir vieglāk un ātrāk sasniedzama. Vienlaikus oficiālās elektroniskās adreses izmantošana, bāriņtiesai ļauj samazināt finanšu izdevumus, kas saistīti ar pasta pakalpojumu izmantošanu. Situācijās, kad personai nav aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, saziņa starp bāriņtiesu un personu tiek realizēta Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā. 

Grozījums Noteikumu projekta 43. punktā:
Administratīvā procesa likuma 37. panta otrā daļa paredz, ka administratīvā procesa dalībnieks, pamatojot lūgumu, var rakstveidā lūgt iestādi (..) nomainīt personu, kura piedalās lietā iestādes pusē. Iestāde lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem septiņu dienu laikā (..). Lai nodrošinātu vienotu praksi iestādēs un bāriņtiesas attiecīgu personu lūgumus mainīt par lietu atbildīgo darbinieku izskatītu Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā, ir nepieciešams precizēt noteikumu nr.1037 43. punktu, no tā svītrojot vārdus "trīs darbdienu" un aizstāt tos ar "septiņu dienu".
Administratīvā procesa likuma 37. panta otrajā daļā norādīts, ka administratīvā procesa dalībnieks ir tiesīgs lūgt mainīt darbinieku, kurš piedalās lietas sagatavošanā. Šādu lūgumu ir nepieciešams pamatot. Ņemot vērā, ka nepieciešamību pamatot lūgumu mainīt par bāriņtiesā esošās lietas atbildīgo darbinieku pēc būtības nosaka Administratīvā procesa likums un, lai mazinātu tiesību normas liekvārdību, no noteikumu 43. punkta tiek svītroti vārdi "pamatodams savu lūgumu". 
 
Grozījums 81.²3. apakšpunktā: Saskaņā ar noteikumu nr.1037 81.²3. apakšpunkta spēkā esošo redakciju "pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē (turpmāk – pārskats). Pārskatā iekļauj arī datumu, kad iegūta šajā punktā (81.²1, 81.²2. apakšpunktos) minētā informācija un ziņas no Iedzīvotāju reģistra un Audžuģimeņu informācijas sistēmas" (potenciālā aizbildņa vārds, uzvārds, dzimšanas gads un deklarētās dzīvesvietas adrese, viedoklis un iemesli, kas liedz minētajai personai kļūt par aizbildni; tā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra darbinieka vārds, uzvārds, ar kuru pārrunāta iespēja audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei uzņemt bērnu, kā arī iemesli, kādēļ attiecīgā audžuģimene nevar uzņemt bērnu)". 2021. gada 28. jūnijā spēkā stājās Fizisko personu reģistra likums, līdz ar minētā likuma stāšanos spējā spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums. Ņemot vērā minēto, noteikumu nr. 1037 81.²3. tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot kādas ziņas tiks iegūtas no Fizisko personu reģistra, proti ziņas par potenciālā aizbildņa vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un deklarētās dzīvesvietas adresi un datums, kad informācija iegūta no pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmas, kurās ir dati par audžuģimenēm. 

No Fizisko personu reģistra pārskatā tiek aktualizētas ziņas par potenciālā aizbildņa vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un deklarētās dzīvesvietas adresi. Minētās ziņas nepieciešamas, lai bāriņtiesa varētu nodrošināt bērnu tiesības un intereses un nodrošināt bērnu ārpusģimenes aprūpi ģimeniskā vidē pie aizbildņa. Ziņas par potenciālā aizbildņa vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un deklarētās dzīvesvietas adresi ir nepieciešamas, lai bāriņtiesa varētu sazināties ar konkrēto personu un noskaidrot tās iespējas uzņemties aizbildņa pienākumu pildīšanu. Ziņas par personas dzimšanas gadu ir nepieciešams, lai jau sākotnēji bāriņtiesa varētu izvērtēt, vai personas vecums ir atbilstošs, lai uzņemtos bērna aizbildņa pienākumu pildīšanu. 

Vienlaikus no noteikumu nr.1037 81.²3. apakšpunktā tiek svītroti vārdi "un Audžuģimenes informācijas sistēmas", jo bāriņtiesas no 2022. gada to kompetencē esošo administratīvo lietu uzskaitē izmanto pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmu, kurā tiek uzkrāti dati par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām jeb BARIS. BARIS bāriņtiesas apstrādā informāciju par bāriņtiesu kompetencē esošajām lietu kategorijām, ņemot vērā Bērnu aizsardzības centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūru (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja 2021. gada 29. jūnijā ar rīkojumu Nr. 1-1/29). Aktuālā bāriņtiesu lietu paraugnomenklatūra pieejama Bērnu aizsardzības centra tīmekļa vietnē: https://www.bti.gov.lv/lv/jaunums/apstiprinata-barintiesu-lietu-paraugnomenklatura. 

Grozījums saistībā ar bāriņtiesu pienākumu sagatavot pārskatu par darbībām, kas ir veiktas, lai nodrošinātu bērnam ārpusģimenes aprūpi pastāvīgā ģimeniskā vidē:
Lai nodrošinātu Valsts kontroles 2019. gada revīzijas ziņojumā “Atņemtā bērnība. Ikvienam ir tiesības uzaugt ģimenē” Labklājības ministrijai adresēto ieteikumu izpildi, ir nepieciešams papildināt noteikumus nr. 1037 ar 81.5 punktu, nosakot, ka bāriņtiesa par bērnu, kuram tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē, ne retāk kā reizi divpadsmit mēnešos aktualizē pārskatā norādīto informāciju, iekļaujot arī informāciju par iespējām bērnam nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa. Termins "pārskats" minētajā tiesību normā izprotams, atbilstoši noteikumos nr.1037 81.2 punktā noteiktajam definējam, t.i., “pārskats” , saskaņā ar kuru pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē.
 
Civillikuma 222. pants paredz, ka bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis. Tiklīdz kādai personai ir informācija par gadījumu, kad nepilngadīgajam ieceļams aizbildnis, tā paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai. Ja kāda no šā likuma 235. un 236. pantā minētajām personām nevar uzņemties aizbildnību, bāriņtiesa lemj par citu ārpusģimenes aprūpes veidu. No minētā izriet, ka likumdevējs ir paredzējis to, ka bērna interesēm vispiemērotākais ārpusģimenes aprūpes ir aizbildnība. Līdz ar to bāriņtiesai ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu iespēju bērnam uzaugt ģimeniskā vidē pie aizbildņa. 

Civillikuma 235. pants noteic, ka aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izņemot šā likuma 229.pantā minēto gadījumu, piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem, bet tam ir nepieciešams bāriņtiesas apstiprinājums. Par tuvākajiem nepilngadīgo radiniekiem uzskatāmi tie, kas, šiem nepilngadīgajiem mirstot, būtu viņu likumiskie mantinieki. Par aizbildņiem bāriņtiesa izrauga no vienādi tuviem radiniekiem piemērotākos, bet, ja tuvākie izrādītos nepiemēroti, tad tālākos. No likumā noteiktā secināms, ka primāri bāriņtiesas pienākums ir uzrunāt tos bērna radiniekus par iespēju uzņemties aizbildņa pienākumu pildīšanu, kuri būtu bērna likumiskie mantinieki. Šīs personas bāriņtiesai būtu obligāti jāuzrunā un jāaicina izvērtēt iespējas uzņemties aizbildņa pienākumu pildīšanu par bez vecāku gādības palikušo bērnu. Ņemot vērā minēto, šīs personas ir tās par kurām būtu jāaktualizē ziņas pārskatā, ja jau sākotnēji persona nav sniegusi objektīvu pamatojumu atteikumam uzņemties aizbildņa pienākumus pār bērnu, vai arī persona ietilpst Civillikuma 242. pantā uzskaitītajam personu grupām, kuras nevar būt par bērna aizbildni. 

Aktualizējot pārskatā iekļauto informāciju par bērna radinieku un bērnam tuvo personu iespējām uzņemties aizbildņa pienākumu pildīšanu, nosakāmi izņēmuma gadījumi, kad bāriņtiesai atkārtoti nebūs jāaktualizē informāciju par iespēju uzņemties aizbildņa pienākumu pildīšanu konkrētam bērnam, ja bāriņtiesa iepriekš būs šo personu izvērtējusi un pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir ticis nolemts, ka personai nav nepieciešamās spējas un īpašības aizbildņa pienākumu pildīšanai vai ir pieņemts lēmums, ar kuru ir ticis atteikts nodibināt aizbildnību bērnam un iecelt konkrēto personu par bērna aizbildni. Tāpat, plānots, ka atkārtoti nebūs nepieciešams aktualizēt informāciju par iespēju uzņemties bērna aizbildņa pienākumu pildīšanu tām personām, kuras ir atteikušās uzņemties šo pienākumu pildīšanu un ir norādījušas uz objektīvi pastāvošiem iemesliem šādam atteikumam (piemēram, persona ir cienījamā vecumā un nespēj pildīt aizbildņa pienākumus sava vecuma dēļ, personas veselības stāvoklis rada šķēršļus aizbildņa pienākumu pildīšanai, personas aprūpē un apgādībā jau ir vairākas personas, t.sk., bērni, un esošais rūpju apjoms ir maksimālais iespējamais, ko viena persona (viena mājsaimniecība) var praktiski pilnvērtīgi īstenot). Vienlaikus tas apstāklis, ka persona dzīvo ārvalstīs pats par sevi nav iemesls, lai personu izslēgtu no potenciālo bērna aizbildņu klāsta.

Papildus, bāriņtiesa aktualizējot pārskatā norādīto informāciju būs jāņem vērā arī Civillikuma 242. pantā uzskaitīto personu grupas, kuras nevar būt par aizbildni bērnam, proti: 
1) personas, ko vecāki testamentā noraidījuši no aizbildnības pār saviem palikušajiem nepilngadīgajiem;
2) personas, kuru intereses acīm redzami runā pretim svarīgām aizbilstamā interesēm;
3) tās bāriņtiesas locekļi, kura uzrauga attiecīgo aizbildnību;
4) nepilngadīgas personas;
5) personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta;
6) personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
7) personas, kuras atceltas no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas aizbildņa pienākumu izpildīšanas dēļ;
8) personas, kurām atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tās nav pildījušas pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
9) personas, kurām ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
10) personas, kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu;
11) ārvalstnieki, izņemot gadījumus, kad aizbildnība piekrīt bērna radiniekiem vai personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā. 
No minētā izriet, ja bāriņtiesa, sākotnēji izvērtējot iespējas bērnam nonākt ārpusģimenes aprūpē pie aizbildņa ir konstatējusi, ka kāds no bērna radiniekiem vai bērnam tuvām personām ietilpst to personu grupās, kas uzskaitītas Civillikuma 242. pantā, šo personu iespējas uzņemties aizbildņa pienākumus atkārtoti aktualizēt nebūs nepieciešams. 

Lai nodrošinātu vienotu praksi bāriņtiesās noteikumu 81.5 punkta piemērošanā, ir paredzēts papildināt Bērnu aizsardzības centra izstrādāto Rokasgrāmatu bāriņtiesām ar skaidrojumu par konkrētās normas piemērošanu un izņēmuma gadījumiem, kad pārskatā informācija nav aktualizējam atkārtoti. Ņemot vērā minēto, paredzēts, ka noteikumu projekta 81.5 punkts stāsies spēkā sešus mēnešus pēc noteikumu Nr. 1037 apstiprināšanas Ministru kabinetā (2026. gada 1.martā).