26-TA-2189: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Upmalas iela 8" Bauskā, Bauskas novadā, valstij piederošo 1859/37500 domājamo daļu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 4.panta ceturtās daļas 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamu daļu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tās saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minēto nekustamā īpašuma valstij piederošo domājamu daļu tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tās saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt to atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi, lai, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus, atļautu VNĪ pārdot izsolē valstij piederošās 1859/37500 domājamās daļas no nekustamā īpašuma "Upmalas iela 8" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4001 002 0224) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) 3,75 ha platībā – Bauskā, Bauskas novadā, kas ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, un kas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1859/37500 domājamām daļām no nekustamā īpašuma "Upmalas iela 8" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4001 002 0224) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) 3,75 ha platībā – Bauskā, Bauskas novadā, Zemgales rajona tiesas Bauskas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000361904 (turpmāk – Zemesgrāmata), lēmuma datums 10.02.2026, pamats: Uzņēmumu reģistra 09.06.2016. lēmums Nr.12-10/104138 par komercsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, 12.12.2025. Valstij piekritīgās mantas un novērtējuma akts Nr.5013R/25. (turpmāk – Akts Nr. 5013R/25).
Īpašuma tiesības uz atlikušajām 35 641/37500 domājamām daļām no nekustamā īpašuma "Upmalas ielā 8", Bauskā, Bauskas novadā, Zemesgrāmatā nostiprinātas sešām privātpersonām dažādu domājamo daļu apmērā.
Nekustamā īpašuma "Upmalas iela 8", Bauskā, Bauskas novadā, 1859/37500 domājamās daļas ar Aktu Nr.5013R/25, pamatojoties uz Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 10.5. apakšpunktu, Uzņēmumu reģistra 09.06.2016. lēmumu Nr. 12-10/104138, pieņemtas valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar 12.12.2025. Saskaņā ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu, pamatojoties uz likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta trešo daļu un 15.panta pirmo daļu un Komerclikuma 317.panta otro daļu, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "O&K", vienotais reģistrācijas Nr.43603021531, izslēgta no Uzņēmumu reģistra.
Saskaņā ar Komerclikuma 317.panta otro daļu sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process. Minētā likuma 317.panta trešajā daļā noteikts: "Manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij.".
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4001 002 0224) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) 3,75 ha platībā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve, platība 0,2100 ha; 0501 - Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa, platība 3,5400 ha. Zemes lietošanas veids: Zemes zem ēkām platība, 3,7500 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 23.12.2025. noteikta 14 935 euro;
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 11.05.2026. noteikta 25 446 euro.
NĪVKIS zemes vienībai reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija, 1,7038 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu transformatoru apakšstaciju, 0,0227 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem, 0,0508 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 1,7038 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 1,7546 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi ar atklātu notekūdeņu apstrādi un atklātiem dūņu laukiem, 0,0048 ha;
- dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos, 1,7047 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0039 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0920 ha;
- tauvas joslas teritorija gar upi, 0,1950 ha.
Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" pieejamo informāciju zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 40010020224 ir reģistrēti Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi 6210 "Sausi zālāji kaļķainās augsnēs" un 6510 "Mēreni mitras pļavas". Zemes vienība neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.
Rīkojuma projektā minētās 1859/37500 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Atbilstoši spēkā esošā Bauskas novada teritorijas plānojuma "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" grafiskajai daļai, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM) un Dabas un apstādījuma teritorijā (DA).
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) daļēji atrodas pašvaldībai tiesiskajā valdījumā esoša inženierbūve "Gājēju tilts pār Mūsas upi" (būves kadastra apzīmējums 4068 003 0374 001), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Bērzkalni 4-Mūsas gājēju tiltiņš" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4068 003 0045), Bauskā, Bauskas novadā, sastāvā, un AS "Sadales tīkls" piederoša būve "Transformātoru apakšstacija" (būves kadastra apzīmējums 4001 002 0224 001), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Zemgaļu iela 34A" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4001 502 0058), Bauskā, Bauskas novadā, sastāvā.
Uz minētā zemes vienības atrodas arī NĪVKIS datos nereģistrētas būves un inženierbūves, tajā skaitā žogi.
Starp Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem 08.12.2009. noslēgts Kopīpašuma lietošanas kārtības līgums, kas ierakstīts Zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000361904 III daļas 1.iedaļas "Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu" 3.1.punktā starp Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem 3.1. punktā.
Saskaņā ar 08.12.2009. Kopīpašuma lietošanas kārtības līgumu (turpmāk – līgums) likvidētajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "O&K" lietošanā bija nodoti divi zemes gabali ar kopējo platību 1859 m2, kas līgumam pievienotajā plānā pielikumā Nr.1 apzīmēti ar apzīmējumiem "B" un "C". Abas, ar zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) saistītās būves - Transformatoru apakšstacija un Gājēju tilts pār Mūsas upi - nav saistītas ar valsts īpašumā pārņemtajām zemes 1859/37500 domājamām daļām. Atbilstoši NĪVKIS orto foto kartes skatam, uz valsts īpašumā pārņemtajām zemes 1859/37500 domājamām daļām būves neatrodas.
Civillikuma 1070. pants paredz kopīpašniekiem tiesības vienoties par kopējās lietas dalītu lietošanu. Augstākās tiesas Senāts ir vairākkārt atzinis, ka kopīpašnieku vienošanās par dalītu lietošanu, kas balstīta uz Civillikuma 1070. pantu, ir uzskatāma par īpašuma tiesību aprobežojumu, kuru var nostiprināt zemesgrāmatā. Senāts ir skaidrojis, ka, noslēdzot šādu vienošanos, viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot noteiktu kopīpašuma daļu, un pārējiem kopīpašniekiem, kā arī personām, kas vēlāk kļūst par kopīpašniekiem, ir pienākums šo lietojumu netraucēt un ar to rēķināties (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 05.12.2012. lēmums Lietā Nr. SKC-1800/2012). Ierakstot lietošanas kārtību zemesgrāmatā, kopīpašnieki nodrošina šī ieraksta publisku pieejamību un ticamību trešo personu, tostarp nākamo pircēju, interesēs (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 02.11.2011. lēmums lietā Nr. SKC –781/2011).
Lai Nekustamā īpašuma valstij piederošo 1859/37500 domājamo daļu ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, informācija par 08.12.2009. noslēgto Kopīpašuma lietošanas kārtības līgumu tiks norādīta izsoles noteikumos.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz rīkojuma projektā minētajām Nekustamā īpašuma 1859/37500 domājamām daļām.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Ņemot vērā, ka būve - "Gājēju tilts pār Mūsas upi" (būves kadastra apzīmējums 4068 003 0374 001) un būve - "Transformātoru apakšstacija" (būves kadastra apzīmējums 4001 002 0224 001) neatrodas uz valsts zemes daļas, kas līgumam pievienotajā plānā apzīmēti ar apzīmējumiem "B" un "C", turklāt būve ar kadastra apzīmējumu 4068 003 0374 001) nav ierakstīta zemesgrāmatā, atsavinot zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) valstij piederošās 1859/37500 domājamās daļas, minēto būvju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) nav pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām zemes vienības domājamām daļām.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Īpašuma tiesības uz atlikušajām 35 641/37500 domājamām daļām no nekustamā īpašuma "Upmalas ielā 8", Bauskā, Bauskas novadā, Zemesgrāmatā nostiprinātas sešām privātpersonām dažādu domājamo daļu apmērā.
Nekustamā īpašuma "Upmalas iela 8", Bauskā, Bauskas novadā, 1859/37500 domājamās daļas ar Aktu Nr.5013R/25, pamatojoties uz Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" 10.5. apakšpunktu, Uzņēmumu reģistra 09.06.2016. lēmumu Nr. 12-10/104138, pieņemtas valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar 12.12.2025. Saskaņā ar minēto Uzņēmumu reģistra lēmumu, pamatojoties uz likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta trešo daļu un 15.panta pirmo daļu un Komerclikuma 317.panta otro daļu, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "O&K", vienotais reģistrācijas Nr.43603021531, izslēgta no Uzņēmumu reģistra.
Saskaņā ar Komerclikuma 317.panta otro daļu sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process. Minētā likuma 317.panta trešajā daļā noteikts: "Manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij.".
Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4001 002 0224) sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) 3,75 ha platībā (turpmāk – Nekustamais īpašums).
Zemes vienības lietošanas mērķis: 0601 - Individuālo dzīvojamo māju apbūve, platība 0,2100 ha; 0501 - Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa, platība 3,5400 ha. Zemes lietošanas veids: Zemes zem ēkām platība, 3,7500 ha.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība uz 23.12.2025. noteikta 14 935 euro;
2) Universālā kadastrālā vērtība uz 11.05.2026. noteikta 25 446 euro.
NĪVKIS zemes vienībai reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- applūstošā (10 % applūduma varbūtība) teritorija, 1,7038 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu transformatoru apakšstaciju, 0,0227 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu no 0,4 līdz 1,6 megapaskāliem, 0,0508 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 1,7038 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, 1,7546 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi ar atklātu notekūdeņu apstrādi un atklātiem dūņu laukiem, 0,0048 ha;
- dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija pilsētās un ciemos, 1,7047 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju un kabeļu kanalizāciju, 0,0039 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, 0,0920 ha;
- tauvas joslas teritorija gar upi, 0,1950 ha.
Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" pieejamo informāciju zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 40010020224 ir reģistrēti Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi 6210 "Sausi zālāji kaļķainās augsnēs" un 6510 "Mēreni mitras pļavas". Zemes vienība neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā.
Rīkojuma projektā minētās 1859/37500 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma nav iznomātas.
Atbilstoši spēkā esošā Bauskas novada teritorijas plānojuma "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" grafiskajai daļai, zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM) un Dabas un apstādījuma teritorijā (DA).
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) daļēji atrodas pašvaldībai tiesiskajā valdījumā esoša inženierbūve "Gājēju tilts pār Mūsas upi" (būves kadastra apzīmējums 4068 003 0374 001), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Bērzkalni 4-Mūsas gājēju tiltiņš" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4068 003 0045), Bauskā, Bauskas novadā, sastāvā, un AS "Sadales tīkls" piederoša būve "Transformātoru apakšstacija" (būves kadastra apzīmējums 4001 002 0224 001), kas ietilpst nekustamā īpašuma "Zemgaļu iela 34A" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4001 502 0058), Bauskā, Bauskas novadā, sastāvā.
Uz minētā zemes vienības atrodas arī NĪVKIS datos nereģistrētas būves un inženierbūves, tajā skaitā žogi.
Starp Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem 08.12.2009. noslēgts Kopīpašuma lietošanas kārtības līgums, kas ierakstīts Zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000361904 III daļas 1.iedaļas "Lietu tiesības, kas apgrūtina nekustamu īpašumu" 3.1.punktā starp Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem 3.1. punktā.
Saskaņā ar 08.12.2009. Kopīpašuma lietošanas kārtības līgumu (turpmāk – līgums) likvidētajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "O&K" lietošanā bija nodoti divi zemes gabali ar kopējo platību 1859 m2, kas līgumam pievienotajā plānā pielikumā Nr.1 apzīmēti ar apzīmējumiem "B" un "C". Abas, ar zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) saistītās būves - Transformatoru apakšstacija un Gājēju tilts pār Mūsas upi - nav saistītas ar valsts īpašumā pārņemtajām zemes 1859/37500 domājamām daļām. Atbilstoši NĪVKIS orto foto kartes skatam, uz valsts īpašumā pārņemtajām zemes 1859/37500 domājamām daļām būves neatrodas.
Civillikuma 1070. pants paredz kopīpašniekiem tiesības vienoties par kopējās lietas dalītu lietošanu. Augstākās tiesas Senāts ir vairākkārt atzinis, ka kopīpašnieku vienošanās par dalītu lietošanu, kas balstīta uz Civillikuma 1070. pantu, ir uzskatāma par īpašuma tiesību aprobežojumu, kuru var nostiprināt zemesgrāmatā. Senāts ir skaidrojis, ka, noslēdzot šādu vienošanos, viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot noteiktu kopīpašuma daļu, un pārējiem kopīpašniekiem, kā arī personām, kas vēlāk kļūst par kopīpašniekiem, ir pienākums šo lietojumu netraucēt un ar to rēķināties (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 05.12.2012. lēmums Lietā Nr. SKC-1800/2012). Ierakstot lietošanas kārtību zemesgrāmatā, kopīpašnieki nodrošina šī ieraksta publisku pieejamību un ticamību trešo personu, tostarp nākamo pircēju, interesēs (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 02.11.2011. lēmums lietā Nr. SKC –781/2011).
Lai Nekustamā īpašuma valstij piederošo 1859/37500 domājamo daļu ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, informācija par 08.12.2009. noslēgto Kopīpašuma lietošanas kārtības līgumu tiks norādīta izsoles noteikumos.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma kopīpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz rīkojuma projektā minētajām Nekustamā īpašuma 1859/37500 domājamām daļām.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), un zemes starpgabalu, kas piegul šai zemei.
Ņemot vērā, ka būve - "Gājēju tilts pār Mūsas upi" (būves kadastra apzīmējums 4068 003 0374 001) un būve - "Transformātoru apakšstacija" (būves kadastra apzīmējums 4001 002 0224 001) neatrodas uz valsts zemes daļas, kas līgumam pievienotajā plānā apzīmēti ar apzīmējumiem "B" un "C", turklāt būve ar kadastra apzīmējumu 4068 003 0374 001) nav ierakstīta zemesgrāmatā, atsavinot zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4001 002 0224) valstij piederošās 1859/37500 domājamās daļas, minēto būvju īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem) nav pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošajām zemes vienības domājamām daļām.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Ņemot vērā minēto, pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks nosūtīts paziņojums par publisku izsoli, vienlaicīgi uzaicinot attiecīgo personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Rīkojuma projektā norādītā nekustamā īpašuma valstij piederošās 1859/37500 domājamās daļas nav nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, to, ka tas ir kopīpašums ar privātpersonu, kā arī zemes lietošanas mērķi - individuālo dzīvojamo māju apbūve un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamā īpašuma valstij piederošās 1859/37500 domājamās daļas, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu intereses.
Rīkojuma projekts paredz atsavināmā Nekustamā īpašuma valstij piederošo 1859/37500 domājamo daļu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas, to, ka tas ir kopīpašums ar privātpersonu, kā arī zemes lietošanas mērķi - individuālo dzīvojamo māju apbūve un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamā īpašuma valstij piederošās 1859/37500 domājamās daļas, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu intereses.
Rīkojuma projekts paredz atsavināmā Nekustamā īpašuma valstij piederošo 1859/37500 domājamo daļu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 11.02.2011. noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta" 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja minētās personas savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu – Nekustamā īpašuma kopīpašnieki. Ja minētās personas savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi