24-TA-902: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Jūras transporta nododamo kvotu apjoma noteikšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par jūras transporta darbību dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā” (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts saskaņā ar Klimata likuma 17. un 18. pantu, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – direktīva 2023/959) nosacījumus: kā piemēro un nepiemēro nododamo emisiju kvotu apjomu Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (turpmāk – ES ETS). Kā arī Eiropas Padomes un Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa regulā Nr. 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – regula Nr. 2015/757) nosacījumus: kā tiek sagatavots, pārbaudīts un iesniegts ziņojums par siltumnīcefektā gāzu (turpmāk – SEG) emisijām, akreditēts pārbaudes veicējs un notiek informācijas aprite starp iesaistītajām institūcijām (Valsts vides dienestu (turpmāk – VVD)), valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – LJA), Eiropas Komisiju un kuģošanas sabiedrību).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt jaunu tiesisko regulējumu, ar kuru nosaka prasības jūras transporta darbībām ES ETS, kā arī noteikt esošos pienākumus, kurus pilda kuģošanas sabiedrības no 2018. gada, kuri tiek noteikti regulā Nr. 2015/757.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlaments un Padome 2023. gada 10. maijā pieņēma direktīvu 2023/959, kas nosaka jaunus pienākumus gan Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan kuģošanas sabiedrībām. Sākot ar 2024. gada 1. janvāri ES ETS tika iekļauts jūras transports. Kuģošanas sabiedrībām jau kopš 2018. gada par pienākumu ir uzlikts monitorēt un ziņot par kuģošanas sabiedrības emitētajām emisijām, bet saistībā ar 2023. gada 10. maija grozījumiem, kuģošanas sabiedrībām būs jāpilda jauns pienākums - kvotu nodošana par kuģu emitēto emisiju apjomu kuģošanas sabiedrības līmenī.
Eiropas Parlaments un Padome 2015. gada 29. aprīlī pieņēma regulu Nr. 2015/757, kas nosaka obligātus pienākumus regulas Nr. 2015/757 3. panta “d” punktā definētajam uzņēmumam (likumprojektā definēts kā “kuģošanas sabiedrība”[1]), kuru īpašumā ir un kuri izmanto noteikta veida kuģus. Regula nosaka pienākumu monitorēt un ziņot šo kuģu radītās SEG emisijas, kā arī nodrošināt šo ziņojumu verificēšanu (jāveic akreditētiem verificētājiem).
Lai nodrošinātu direktīvas 2023/959 pilnīgu transponēšanu nacionālajā līmenī, ES ETS kuģošanas sabiedrībām ir vajadzīgs noteikt tiesisko regulējumu, kas definē jaunos pienākumus, kā arī ir nodrošina regulas Nr. 2015/757 prasību noteikšanu.
Eiropas Parlaments un Padome 2015. gada 29. aprīlī pieņēma regulu Nr. 2015/757, kas nosaka obligātus pienākumus regulas Nr. 2015/757 3. panta “d” punktā definētajam uzņēmumam (likumprojektā definēts kā “kuģošanas sabiedrība”[1]), kuru īpašumā ir un kuri izmanto noteikta veida kuģus. Regula nosaka pienākumu monitorēt un ziņot šo kuģu radītās SEG emisijas, kā arī nodrošināt šo ziņojumu verificēšanu (jāveic akreditētiem verificētājiem).
Lai nodrošinātu direktīvas 2023/959 pilnīgu transponēšanu nacionālajā līmenī, ES ETS kuģošanas sabiedrībām ir vajadzīgs noteikt tiesisko regulējumu, kas definē jaunos pienākumus, kā arī ir nodrošina regulas Nr. 2015/757 prasību noteikšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Klimata likuma 18. panta pirmajā daļā ir noteikts1:
“(1) Kuģošanas sabiedrība katru gadu veic siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniedz informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk - Regula (ES) 2015/757) un šajā pantā noteiktajā kārtībā Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam.”
Regulā Nr. 2015/757 ir atrunāti regulas Nr. 2015/757 3. panta “d” punktā definētā uzņēmuma, kā arī verificētāju pienākumi un atbildības, tomēr tajā ir noteikti arī nosacījumi, kas jāizpilda valsts kompetentajām iestādēm. Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos tiek definēta konkrētas kompetentās iestādes ar Ministru Kabineta 17.07.2018. noteikumiem Nr. 430 “Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām”, kas ir atbildīgas par Regulas Nr. 2015/757 nosacījumu izpildes kontroli un uzraudzību, kā arī kurā tiek atrunātas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par Regulā Nr. 2015/757 noteikto verificētāju akreditāciju, uzraudzību un kontroli.
Uz Latvijas kompetentajām iestādēm attiecas Regulā Nr. 2015/757 noteiktie nosacījumi par:
- kuģošanas kompāniju iesniegto monitoringa plānu kuģiem apstiprināšanu;
- verificētā emisiju ziņojuma saņemšanu;
- verificētāju akreditācija emisiju ziņojuma verificēšanai;
- regulas Nr. 2015/757 17. pantā definētā atbilstības dokumenta esamības uz kuģa pārbaudi kuģa inspekciju laikā, kas - - tiek veikta saskaņā ar Direktīvu Nr. 2009/16/EK (Latvijā pārņemta ar Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 1164 “Ostas valsts kontroles kārtība”);
- sankciju sistēmas par Regulas Nr. 2015/757 8. līdz 12. pantā paredzēto monitoringa un ziņošanas pienākumu nepildīšanu izveide un visu vajadzīgos pasākumu, lai nodrošinātu, ka minētās sankcijas tiek piemērotas, veikšanu;
- efektīvu informācijas apmaiņu un efektīvu sadarbību starp valsts iestādēm, kas atbild par atbilstības nodrošināšanu monitoringa un ziņošanas pienākumiem, vai – attiecīgā gadījumā – iestādēm, kam uzticētas sankciju procedūras;
- izraidīšanas rīkojuma un lēmuma par ienākšanu ostā lēmuma pieņemšanu.
Sakarā ar jūras transporta iekļaušanu ES ETS, kuru nosaka direktīva 2023/959, tiek noteikti jauni noteikumi, kuri nosaka kārtību kādā tiek noteikta kuģošanas sabiedrības administrējošā iestāde, piemērojamo nododamo emisiju kvotu apjomu, kā arī kam netiek piemērota kvotu nodošanas pienākums.
“(1) Kuģošanas sabiedrība katru gadu veic siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniedz informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk - Regula (ES) 2015/757) un šajā pantā noteiktajā kārtībā Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam.”
Regulā Nr. 2015/757 ir atrunāti regulas Nr. 2015/757 3. panta “d” punktā definētā uzņēmuma, kā arī verificētāju pienākumi un atbildības, tomēr tajā ir noteikti arī nosacījumi, kas jāizpilda valsts kompetentajām iestādēm. Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos tiek definēta konkrētas kompetentās iestādes ar Ministru Kabineta 17.07.2018. noteikumiem Nr. 430 “Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām”, kas ir atbildīgas par Regulas Nr. 2015/757 nosacījumu izpildes kontroli un uzraudzību, kā arī kurā tiek atrunātas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par Regulā Nr. 2015/757 noteikto verificētāju akreditāciju, uzraudzību un kontroli.
Uz Latvijas kompetentajām iestādēm attiecas Regulā Nr. 2015/757 noteiktie nosacījumi par:
- kuģošanas kompāniju iesniegto monitoringa plānu kuģiem apstiprināšanu;
- verificētā emisiju ziņojuma saņemšanu;
- verificētāju akreditācija emisiju ziņojuma verificēšanai;
- regulas Nr. 2015/757 17. pantā definētā atbilstības dokumenta esamības uz kuģa pārbaudi kuģa inspekciju laikā, kas - - tiek veikta saskaņā ar Direktīvu Nr. 2009/16/EK (Latvijā pārņemta ar Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 1164 “Ostas valsts kontroles kārtība”);
- sankciju sistēmas par Regulas Nr. 2015/757 8. līdz 12. pantā paredzēto monitoringa un ziņošanas pienākumu nepildīšanu izveide un visu vajadzīgos pasākumu, lai nodrošinātu, ka minētās sankcijas tiek piemērotas, veikšanu;
- efektīvu informācijas apmaiņu un efektīvu sadarbību starp valsts iestādēm, kas atbild par atbilstības nodrošināšanu monitoringa un ziņošanas pienākumiem, vai – attiecīgā gadījumā – iestādēm, kam uzticētas sankciju procedūras;
- izraidīšanas rīkojuma un lēmuma par ienākšanu ostā lēmuma pieņemšanu.
Sakarā ar jūras transporta iekļaušanu ES ETS, kuru nosaka direktīva 2023/959, tiek noteikti jauni noteikumi, kuri nosaka kārtību kādā tiek noteikta kuģošanas sabiedrības administrējošā iestāde, piemērojamo nododamo emisiju kvotu apjomu, kā arī kam netiek piemērota kvotu nodošanas pienākums.
Risinājuma apraksts
Noteikt jaunu tiesisko regulējumu, kas nosaka jaunās prasības, kuras izriet no direktīvas 2023/959, kā arī esošās prasības no regulas Nr. 2015/757. Ar jauno tiesisko regulējumu tiks pārņemts Ministru Kabineta noteikumus Nr. 430 “Kārtība, kādā sagatavo, pārbauda un iesniedz ziņojumu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisijām” tiesiskai regulējumus. Lai nodrošinātu direktīvas 2023/959 transponēšanu un esošā regulējuma vienotu tiesisko regulējumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Kuģošanas sabiedrības
- Verificētāji
- Valsts vides dienests
Ietekmes apraksts
Tā kā jūras transports sākot ar 2024. gadu ir iekļauts ES ETS, tad sākot ar 2025. gadu kuģošanas sabiedrībām būs jānodod tāds kvotu kopapjoms, kas aptver noteiktās kuģošanas sabiedrības emitētās SEG emisijas. Kā arī tiek noteiktas jaunas prasības, kuras nosaka, ka sākot ar 2024. gadu kuģošanas sabiedrības katram kuģim ir jāveic monitorings par emitēto CO2, CH4 un N2O apjomu. Kuģošanas sabiedrības katram kuģim ir izstrādāti monitoringa plāni, kā arī ikgadējie emisiju ziņojumi (uzņēmuma līmenī ir jāveic agregēto emisiju datu ziņojuma izstrāde), kuri ir jāverificē. Latvijā pagaidām nav pieejami tādi verificētāji, kuri ir atkreditēti, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9.jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008 ar ko nosaka prasības akreditācijai un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93.
Paplašinot ES ETS uz jūras transportu Latvija kā administrējošā iestāde tiek noteikta vairāk nekā 10 kuģošanas sabiedrībām, kurām kopumā ir vairāk nekā 100 kuģi. Valsts vides dienestam katram kuģim, kas ietilpst ES ETS līdz 2025. gada 6. jūnijam apstiprina monitoringa plānu.
Paplašinot ES ETS uz jūras transportu Latvija kā administrējošā iestāde tiek noteikta vairāk nekā 10 kuģošanas sabiedrībām, kurām kopumā ir vairāk nekā 100 kuģi. Valsts vides dienestam katram kuģim, kas ietilpst ES ETS līdz 2025. gada 6. jūnijam apstiprina monitoringa plānu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums ETS jūras transporta sistēmas funkcionalitātes likumprojekta 17. un 18. pantu izpratnē nodrošināšanai tiks segts no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", saskaņā ar Klimata likuma 34. panta 9) punkta nosacījumiem, kas paredz, ka emisija kvotu izsolīšanas ieņēmumi ir izmantojami “9) Konvencijas un tās Kioto protokola, Parīzes nolīguma saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomās.
Jūras transporta uzraudzības funkciju (monitoringa plānu, to grozījumu apstiprināšana, ikgadējo SEG emisiju ziņojumu pārbaude un apstiprināšana, dalība Eiropas Komisijas normatīvo aktu izstrādes darba grupās izpildei saskaņā ar KEM veiktajiem aprēķiniem un VVD sniegto informāciju, būtu nepieciešamas aptuveni 1304 stundas darba laika gadā (t.i. vienu slodzi) jauno pienākumu pildīšanai. Papildu finansējums būs nepieciešams jaunu amata vietu izveidei, lai nodrošinātu (finansētu) jaunu papildu funkciju veikšanu. Kopējais finansējums provizoriski 26000 eiro ikgadēji.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L0959
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīva Nr. 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814
Apraksts
Ar šo direktīvu groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos
ES tiesību akta CELEX numurs
02015R0757-20240101
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula Nr. 2015/757 par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK
Apraksts
Ar šo regulu groza Direktīvu 2009/16/EK, lai veicinātu jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju rentablu samazināšanu
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2449
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas 2023. gada 6. novembra regula Nr. 2023/2449, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 piemērot attiecībā uz monitoringa plānu, emisiju ziņojumu, daļēju emisiju ziņojumu, atbilstības dokumentu un uzņēmuma līmenī sagatavotu ziņojumu veidlapām, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1927
Apraksts
Ar šo Īstenošanas regulu nosaka kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 piemērot attiecībā uz monitoringa plānu, emisiju ziņojumu, daļēju emisiju ziņojumu, atbilstības dokumentu un uzņēmuma līmenī sagatavotu ziņojumu veidlapām, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1927
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīva Nr. 2023/959, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 3. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 3. panta ”aa” punkts
Noteikumu projekta 4.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 7. punktā izteiktais 3.gb pants
Noteikumu projekta 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1. panta 21. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 12. panta 3.-e punkts
Noteikumu projekta 3. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1.panta 21. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 12. panta 3.-d punkts
Noteikumu projekta 4.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1.panta 21. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 12. panta 3.-c punkts
Noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
1.panta 21. punkta “d” apakšpunktā izteiktais 12. panta 3.-b punkts
Noteikumu projekta 4.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula Nr. 2015/757 par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. panta “f” punkts
Noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
6. panta 1. punkts; 11. panta 1. punkts;
12.pants
12.pants
Noteikumu projekts 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
14. panta 1. punkts, 16. pants
Noteikumu projekta 9. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
17. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 10. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
20. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 10. un 11. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Īstenošanas 2023. gada 6. novembra regula Nr. 2023/2449, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 piemērot attiecībā uz monitoringa plānu, emisiju ziņojumu, daļēju emisiju ziņojumu, atbilstības dokumentu un uzņēmuma līmenī sagatavotu ziņojumu veidlapām, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1927
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
3. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 5. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
4. panta 1.punkts
Noteikumu projekta 7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek ieviests, paredzot stingrākas vai mazāk stingras prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jūras transporta darbības emitētās emisijas ievērojami ietekmē vidi, galvenokārt izraisot gaisa un ūdens piesārņojumu, trokšņu piesārņojumu, kā arī veicina klimata pārmaiņas. Jūras transporta darbības emitē ievērojamu CO₂, CH4 un N2O apjomu, kas veicina klimata pārmaiņas.
Lai ierobežotu ietekmi uz vidi un nodrošinātu kontrolētu darbību gan jūras transportam, kas ir ietverts ES ETS, gan jūras transportam, kas pilda tikai monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pienākumus, ir vajadzīga vienota kārtība kādā ES tiek veikts monitorings, ziņošana un verifikācija minētās darbības. Ministru kabineta noteikumu projekts veicinās piesārņojošu darbību samazināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vides aizsardzību.
Lai ierobežotu ietekmi uz vidi un nodrošinātu kontrolētu darbību gan jūras transportam, kas ir ietverts ES ETS, gan jūras transportam, kas pilda tikai monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pienākumus, ir vajadzīga vienota kārtība kādā ES tiek veikts monitorings, ziņošana un verifikācija minētās darbības. Ministru kabineta noteikumu projekts veicinās piesārņojošu darbību samazināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vides aizsardzību.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts veicinās Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu līdz 2050. gadam, kas papildinās jau esošo Latvijas regulējumu. Papildus, Ministru kabineta noteikumos noteiktās normas palīdzēs samazināt SEG emisijas kuģniecības nozarē, kas veicinās kopējo Latvijas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi