Anotācija

Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Valmieras drāmas teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2022.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrība ir vienīgais profesionālais teātris Valmierā un Vidzemē, kas skatītājiem nodrošina daudzveidīgu un regulāru teātra izrāžu pieejamību. Tās darbība, īstenojot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ir vērsta uz nacionālā un pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību teātra mākslas jomā, nodrošināšot tā pieejamību Vidzemes reģiona iedzīvotājiem, tādējādi veicinot kultūras procesu decentralizāciju Latvijā. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2023.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – apskaņošanas sistēmas komplekta iegādei viesizrāžu nodrošināšanai Latvijas reģionos.

Kapitālsabiedrības 2022. un 2023.gada pirmā pusgada darbību raksturojošie finanšu rādītāji:

Rādītāji	Fakts 2022. pārskata gadā	Fakts 2023. gada pirmajā pusgadā
Neto apgrozījums, euro	637 494	523 532
Bilances kopsumma, euro	1 522 703	1 535 519
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā	380 174	427 955
Pamatkapitāls, euro	233 945	233 945
Nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro	134 129	146 229
Peļņa, euro	12 099	47 781
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	3.18%	11.16%
Kopējais likviditātes rādītājs	0.92	1.05
Saistības pret pašu kapitālu	3.01	2.59
Pamatdarbības naudas plūsma, euro	799 456	813 343
Valsts budžeta dotācija, euro	2 209 573	1 046 324

Kapitālsabiedrības plānotais finanšu mērķis 2022.gadā bija gūt peļņu 236 euro apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2022.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 7 743 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 5.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-6 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt profesionālās teātra mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai, primāri – Vidzemes reģionā, sekmējot kultūras procesa decentralizāciju, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2022.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā bija 637 494 euro, kas veidoja 23,04% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 766 349 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 2 209 573 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2022.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1 808 420 euro jeb 65,37 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Saskaņā ar 2023.gada pirmā pusgada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gada pirmā pusgadā bija 523 532 euro, kas veidoja 31,65 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (1 654 089 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 1 046 324 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2023.gada pirmā pusgada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1 046 324 euro jeb 63,26% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2023.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības 2023.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.

Turklāt teātra repertuāru veido izrādes tikai latviešu valodā, tās netiek reklamētas ārvalstīs, kā arī valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2022.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un 2023.gadā arī to nepārsniegs, kā arī to, ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.

Nē

-