25-TA-2211: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehniskās platformas un apliecinājumu pārrobežu pieejamības nodrošināšanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Tiesību akta projekta izstrāde nepieciešama, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulas 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (turpmāk - Vienotās digitālās vārtejas regula) 14. pantā aprakstītās tehniskās platformas nacionālos risinājumus un lai izpildītu Eiropas Komisijas 2022. gada 5. augusta īstenošanas regulas 2022/1463, ar ko nosaka tehniskās un darbības specifikācijas tehniskajai sistēmai apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai un vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (turpmāk - regula 2022/1463) 4. panta prasības, izmantojot šo Ministru kabineta noteikumu projektu, balstoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta 1. daļas 3. punktu tiek ar Ministru kabineta noteikumu projektu noregulēts jautājums, kas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību akta piemērošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt vienotu tiesisko regulējumu Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehniskās platformas darbībai un apliecinājumu pārrobežu pieejamības nodrošināšanai, lai veicinātu drošu, efektīvu un lietotājam saprotamu publiskā sektora pārrobežu datu apmaiņu starp Latvijas un citu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu iestādēm. Noteikumi nosaka pārziņa un iesaistīto pušu pienākumus un sadarbības mehānismus un apliecinājumu pārrobežu pieejamības nodrošināšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreizējā informācijas apmaiņas prakse ir fragmentēta un neefektīva, balstoties uz manuālu datu pieprasīšanu, kas notiek galvenokārt caur e-pastu un dažādām decentralizētām valsts pārvaldes iestādēm un to sistēmām. Šis process ir ne tikai laikietilpīgs (ilgst no dažām stundām līdz vairākām nedēļām), bet arī neskaidrs un apgrūtinošs, radot ievērojamu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un iesaistītajām iestādēm.
Ilgās gaidīšanas rindas pēc nepieciešamajām izziņām un nepārtrauktā komunikācija ar vairākām iestādēm (kas ir vairāku datu avotu turētāji) var novest pie kavējumiem un informācijas nesakritību. Tas negatīvi ietekmē publisko pakalpojumu saņemšanu Latvijas un citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kavē savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un pasliktina klientu apmierinātību.
Šāda situācija būtiski palielina administratīvo resursu patēriņu iestādēs, jo darbiniekiem liela daļa darba laika ir jāvelta manuālai informācijas apstrādei, datu saskaņošanai un saziņai ar citām iestādēm. Rezultātā tiek kavēta iestāžu pamatfunkciju izpilde, palielinās kļūdu risks, mazinās darba efektivitāte un pieaug personāla noslodze.
Attiecīgi ir nepieciešams ieviest centralizētu, drošu un automatizētu tehnisko platformu, kas nodrošina ātru, pārskatāmu un efektīvu datu apmaiņu, ievērojami mazinot administratīvo slogu, veicinot digitālo pārvaldi un sekmējot pārrobežu sadarbību un pakalpojumu attīstību.
2026. gadā 78 apliecinājumi (izziņas, dokumenti) no 12 ES dalībvalstīm bija pieejami izmantošanai Vienotās digitālās vārtejas regulas 14. pantā aprakstītās Vienreizes tehniskās sistēmas (turpmāk - OOTS) ietvaros. OOTS sastāv no ES valstu nacionālajiem risinājumiem (platforma ir Latvijas nacionālais risinājums, kas ir daļa no OOTS) un Eiropas Komisijas nodrošinātajām koplietošanas komponentēm. Latvijas iestādēm nav iespējams publicēt apliecinājumus datu apmaiņai bez tiesiska ietvara, kas regulētu platformas darbības pamatprincipus (tai skaitā pārziņa – Valsts digitālās attīstības aģentūras un Latvijas iestāžu pienākumus un atbildību, izmantojot platformu).
2025. gada 1. pusgadā 6 Latvijas iestādes ES kopīgo pakalpojumu administrēšanas rīka portālā ir norādījušas 30 apliecinājumus, kas būtu izsniedzami citu ES dalībvalstu iestādēm, izmantojot platformu.
2025. gada 1. pusgadā 23 Latvijas iestādes ir reģistrējušas ES kopīgo pakalpojumu administrēšanas rīka portālā, kur tiek ievadīta informācija par apliecinājumiem, kas tiek apmainīti vai būs apmainīti OOTS ietvaros.
Ilgās gaidīšanas rindas pēc nepieciešamajām izziņām un nepārtrauktā komunikācija ar vairākām iestādēm (kas ir vairāku datu avotu turētāji) var novest pie kavējumiem un informācijas nesakritību. Tas negatīvi ietekmē publisko pakalpojumu saņemšanu Latvijas un citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kavē savlaicīgu lēmumu pieņemšanu un pasliktina klientu apmierinātību.
Šāda situācija būtiski palielina administratīvo resursu patēriņu iestādēs, jo darbiniekiem liela daļa darba laika ir jāvelta manuālai informācijas apstrādei, datu saskaņošanai un saziņai ar citām iestādēm. Rezultātā tiek kavēta iestāžu pamatfunkciju izpilde, palielinās kļūdu risks, mazinās darba efektivitāte un pieaug personāla noslodze.
Attiecīgi ir nepieciešams ieviest centralizētu, drošu un automatizētu tehnisko platformu, kas nodrošina ātru, pārskatāmu un efektīvu datu apmaiņu, ievērojami mazinot administratīvo slogu, veicinot digitālo pārvaldi un sekmējot pārrobežu sadarbību un pakalpojumu attīstību.
2026. gadā 78 apliecinājumi (izziņas, dokumenti) no 12 ES dalībvalstīm bija pieejami izmantošanai Vienotās digitālās vārtejas regulas 14. pantā aprakstītās Vienreizes tehniskās sistēmas (turpmāk - OOTS) ietvaros. OOTS sastāv no ES valstu nacionālajiem risinājumiem (platforma ir Latvijas nacionālais risinājums, kas ir daļa no OOTS) un Eiropas Komisijas nodrošinātajām koplietošanas komponentēm. Latvijas iestādēm nav iespējams publicēt apliecinājumus datu apmaiņai bez tiesiska ietvara, kas regulētu platformas darbības pamatprincipus (tai skaitā pārziņa – Valsts digitālās attīstības aģentūras un Latvijas iestāžu pienākumus un atbildību, izmantojot platformu).
2025. gada 1. pusgadā 6 Latvijas iestādes ES kopīgo pakalpojumu administrēšanas rīka portālā ir norādījušas 30 apliecinājumus, kas būtu izsniedzami citu ES dalībvalstu iestādēm, izmantojot platformu.
2025. gada 1. pusgadā 23 Latvijas iestādes ir reģistrējušas ES kopīgo pakalpojumu administrēšanas rīka portālā, kur tiek ievadīta informācija par apliecinājumiem, kas tiek apmainīti vai būs apmainīti OOTS ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Problēma, galvenokārt, ir identificēta sadrumstalotajā pieejā un atšķirīgajā administratīvā kultūrā un kārtībā starp ES dalībvalstīm, kas būtiski kavē vienota digitālā tirgus un Latvijas pakalpojumu attīstību. Katras valsts atšķirīgie standarti, procedūras un tehniskie risinājumi nozīmē, ka informācijas izgūšanas un iesniegšanas procesi nav savstarpēji saskaņoti, radot sarežģījumus ES iestāžu sadarbībā. Rezultātā iedzīvotāji un uzņēmumi bieži tiek spiesti atkārtoti sniegt vienādus datus un dokumentus dažādām ES institūcijām, kas ne tikai palielina administratīvo slogu, bet arī ievērojami pagarina pakalpojumu saņemšanas laiku.
Kā piemēru ir iespējams norādīt situāciju, kad Latvijas pilsonim, kurš vēlas studēt ārzemēs, šobrīd ir jāmeklē savi izglītības dokumenti vairākās valsts iestādēs, jāpieprasa to izsniegšana, jāorganizē tulkojumi un tikai tad dokumentus var iesniegt ārvalstu augstskolā. Šis process var aizņemt vairākas nedēļas un ir apgrūtināts ar neskaidrībām par dokumentu derīgumu un nepieciešamajiem soļiem. Kā līdzīgu piemēru ir iespējams norādīt situāciju, kad Latvijas uzņēmums, kas piedalās publiskā iepirkumā citā ES valstī ir spiests manuāli pieprasīt nodokļu izziņas un citus apliecinājumus no Latvijas iestādēm, pārtulkot tos un nosūtīt ārvalstu institūcijām, kas ne tikai aizkavē darījumu, bet arī palielina kļūdu risku.
Norādītie piemēri ilustrē, kā sadrumstalotā pieeja rada liekas birokrātijas slāņus, apgrūtina ikdienas procesus un kavē efektīvu pakalpojumu sniegšanu, tādējādi ierobežojot digitālās sadarbības potenciālu ES mērogā.
Eiropas Komisija 2024. gadā pasūtīja pētījumu, veicot 43 mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) un pašnodarbināto (no 18 ES dalībvalstīm) aptauju saņemot pārrobežu pakalpojumus, kas ir Vienotās digitālās vārtejas regulas tvērumā.[1] Pētījumā tika salīdzinātas izmaksas un laika patēriņš piesakot pakalpojumus esošajā kārtībā (bez OOTS starpniecības) un izmantojot OOTS.
Rezultātā tika izsecināts, ka izmantojot OOTS MVU vidēji taupa ap 53% no izmaksām - neizmantojot OOTS, vidējās pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas izmaksas sastādīja 9 989 EUR, taču izmantojot OOTS vidējās pakalpojuma pieteikšanas izmaksas bijušas 5 247 EUR apjomā. Pašnodarbinātām personām vidējais pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas ietaupījums bijis 59% apmērā. Neizmantojot OOTS vidējās pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas izmaksas pašnodarbinātām personām sastādīja 2 576 EUR, taču izmantojot OOTS – 1 508 EUR.
Pētījuma ietvaros tika secināts, ka MVU pakalpojuma pieteikšanai un saņemšanai nepieciešamais laiks, neizmantojot OOTS, sastāda vidēji 14,4 nedēļas. Savukārt, izmantojot OOTS – 6,4 nedēļas, tādejādi samazinot pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas laiku vidēji par 44%. Pašnodarbinātām personām ES dalībvalstīs vidējais pakalpojumu pieteikšanai un saņemšanai nepieciešamais laiks, neizmantojot OOTS, sastāda 10,2 nedēļas. Savukārt, izmantojot OOTS – 5,3 nedēļas, tādejādi pašnodarbinātām personām OOTS izmantošana, piesakot pārrobežu pakalpojumus, kas ir SDG regulas tvērumā samazina pakalpojumu pieteikšanas un saņemšanas laiku vidēji par 53%.
Eiropas Komisijas pētījuma rezultāti norāda uz sekojošu - jo ilgāk OOTS nebūs ieviests Latvijā, jo ilgāka, grūtāka un dārgākā citu ES dalībvalstu MVU un pašnodarbinātām personām būs Latvijas publisko pakalpojumu saņemšana. Papildus, jāņem vērā, ka vairākās ES dalībvalstīs OOTS jau ir ieviesta un, ja Latvijā OOTS nebūs ieviesta ilgstošu laiku, tas rezultēsies mazākā Latvijas konkurētspējā tautsaimniecības attīstībā.
[1] Eiropas Komisija. Once-only hub. New study shows how Once-Only can reduce administrative burden for EU SMEs and self-employed workers. Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/sites/display/OOTS/New+study+shows+how+Once-Only+can+reduce+administrative+burden+for+EU+SMEs+and+self-employed+worker
Kā piemēru ir iespējams norādīt situāciju, kad Latvijas pilsonim, kurš vēlas studēt ārzemēs, šobrīd ir jāmeklē savi izglītības dokumenti vairākās valsts iestādēs, jāpieprasa to izsniegšana, jāorganizē tulkojumi un tikai tad dokumentus var iesniegt ārvalstu augstskolā. Šis process var aizņemt vairākas nedēļas un ir apgrūtināts ar neskaidrībām par dokumentu derīgumu un nepieciešamajiem soļiem. Kā līdzīgu piemēru ir iespējams norādīt situāciju, kad Latvijas uzņēmums, kas piedalās publiskā iepirkumā citā ES valstī ir spiests manuāli pieprasīt nodokļu izziņas un citus apliecinājumus no Latvijas iestādēm, pārtulkot tos un nosūtīt ārvalstu institūcijām, kas ne tikai aizkavē darījumu, bet arī palielina kļūdu risku.
Norādītie piemēri ilustrē, kā sadrumstalotā pieeja rada liekas birokrātijas slāņus, apgrūtina ikdienas procesus un kavē efektīvu pakalpojumu sniegšanu, tādējādi ierobežojot digitālās sadarbības potenciālu ES mērogā.
Eiropas Komisija 2024. gadā pasūtīja pētījumu, veicot 43 mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) un pašnodarbināto (no 18 ES dalībvalstīm) aptauju saņemot pārrobežu pakalpojumus, kas ir Vienotās digitālās vārtejas regulas tvērumā.[1] Pētījumā tika salīdzinātas izmaksas un laika patēriņš piesakot pakalpojumus esošajā kārtībā (bez OOTS starpniecības) un izmantojot OOTS.
Rezultātā tika izsecināts, ka izmantojot OOTS MVU vidēji taupa ap 53% no izmaksām - neizmantojot OOTS, vidējās pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas izmaksas sastādīja 9 989 EUR, taču izmantojot OOTS vidējās pakalpojuma pieteikšanas izmaksas bijušas 5 247 EUR apjomā. Pašnodarbinātām personām vidējais pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas ietaupījums bijis 59% apmērā. Neizmantojot OOTS vidējās pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas izmaksas pašnodarbinātām personām sastādīja 2 576 EUR, taču izmantojot OOTS – 1 508 EUR.
Pētījuma ietvaros tika secināts, ka MVU pakalpojuma pieteikšanai un saņemšanai nepieciešamais laiks, neizmantojot OOTS, sastāda vidēji 14,4 nedēļas. Savukārt, izmantojot OOTS – 6,4 nedēļas, tādejādi samazinot pakalpojuma pieteikšanas un saņemšanas laiku vidēji par 44%. Pašnodarbinātām personām ES dalībvalstīs vidējais pakalpojumu pieteikšanai un saņemšanai nepieciešamais laiks, neizmantojot OOTS, sastāda 10,2 nedēļas. Savukārt, izmantojot OOTS – 5,3 nedēļas, tādejādi pašnodarbinātām personām OOTS izmantošana, piesakot pārrobežu pakalpojumus, kas ir SDG regulas tvērumā samazina pakalpojumu pieteikšanas un saņemšanas laiku vidēji par 53%.
Eiropas Komisijas pētījuma rezultāti norāda uz sekojošu - jo ilgāk OOTS nebūs ieviests Latvijā, jo ilgāka, grūtāka un dārgākā citu ES dalībvalstu MVU un pašnodarbinātām personām būs Latvijas publisko pakalpojumu saņemšana. Papildus, jāņem vērā, ka vairākās ES dalībvalstīs OOTS jau ir ieviesta un, ja Latvijā OOTS nebūs ieviesta ilgstošu laiku, tas rezultēsies mazākā Latvijas konkurētspējā tautsaimniecības attīstībā.
[1] Eiropas Komisija. Once-only hub. New study shows how Once-Only can reduce administrative burden for EU SMEs and self-employed workers. Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/sites/display/OOTS/New+study+shows+how+Once-Only+can+reduce+administrative+burden+for+EU+SMEs+and+self-employed+worker
Risinājuma apraksts
Risinājums paredz ieviest Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehnisko platformu, kas nodrošinās efektīvu un drošu pārrobežu informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm un citām iesaistītajām pusēm (skat. 1. pielikumā). Šī platforma harmonizēs un standartizēs datu apmaiņas procesus, ļaujot automatizēt apliecinājumu izveidi, pārskatīšanu un nodošanu digitālā formātā, tādējādi ievērojami samazinot manuālu darbību un administratīvo slogu. Izmantojot kopīgas tehniskās prasības un saskarnes, risinājums veicinās savietojamību starp dažādu valstu informācijas sistēmām un nodrošinās vienotu pieeju datu apstrādei, ievērojot Eiropas Savienības normatīvos aktus un datu aizsardzības principus. Tādejādi tiks paātrināta un vienkāršota pakalpojumu sniegšana pārrobežu līmenī, uzlabojot iedzīvotāju un uzņēmumu iespējas izmantot digitālos pakalpojumus un veicinot ES reģiona digitālo integrāciju. Platformai tika veikts novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA).
Pārzinis izstrādā, publicē un aktualizē platformas lietošanas rokasgrāmatu, kurā sniedz platformas lietotājam informāciju kā veikt platformā paredzētās funkcijas. Pārzinis informē kompetento iestādi, kas izsniedz apliecinājumus vai kompetento iestādi, kas pieprasa apliecinājumus par Ministru kabineta noteikumu projekta 16. punktā iekļauto Platformas darbības apdraudējumu vai datu noplūdes risku atbilstoši Platformas lietošanas rokasgrāmatā noteiktajai kārtībai.
Noteikumu projekta 20.1. punkts paredz Platformas integrāciju ar ārējām sistēmām un koplietošanas komponentēm. Šīs sistēmas un koplietošanas komponentes ir Valsts informācijas un resursu sistēma (VIRSIS), Datu izplatīšanas platforma (DAGR), Vienotās pieteikšanas modulis (VPM), Regulas 2022/1463 4. pantā aprakstītais risinājums un (pēc nepieciešamības) citas sistēmas un koplietošanas komponentes.
Platforma netiek plānota kā Eiropas digitālās identitātes maka atribūtu izsniegšanas vai glabāšanas risinājums.
Kompetentām iestādēm, kas izsniedz apliecinājumus ir nodrošināta iespēja OOTS administrēšanas portālā pielāgot apliecinājumu struktūru, piemēram, papildinot apliecinājumu saturu ar aprakstošiem datiem, kas izgūti no DAGR, piemēram, norādot apliecinājuma izsniegšanas datumu un laiku. Pašreiz plānotais tehnoloģiskais risinājums pēc noklusējuma neparedz apliecinājuma aprakstošos datos ietvert arī datu ieguves avotu, datu izgūšanas datumu un precīzu laiku.
Lai Latvijas iestādes integrētu platformu savos pakalpojumos ir nepieciešams pilnveidot SDG regulā minētos procedūru portālus. Procedūru portāli ir nevis pakalpojumi, bet elektroniskie pakalpojumu pieteikšanas kanāli: 1) iestādes izstrādātās e-lietotnes, piemēram, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” tīmekļvietnē (e-CSDD) pieejamie pakalpojumu pieteikšanas kanāli; 2) Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamās e-lietotnes, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumā “VSAA informācija un pakalpojumi” pieejamais e-pakalpojuma kanāls; 3) Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā e-formu pakalpojumu pieteikšanas kanāls, kas ir rekomendējamais scenārijs pieslēdzoties platformai.
Pakalpojumu sniedzējiem e-formu pakalpojuma pieteikšanas kanāla izmantošana ir efektīvākais (finansējuma un laika resursu izmantošanas) risinājums, lai integrētu pakalpojumu pieteikšanas kanālus (procedūru portālus) platformā. E-formu risinājuma ieviešana atbilst Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūrā (tika apstiprināta 2025. gada 25. jūnijā) nospraustiem principiem un mērķiem.
Nodrošinot datus platformas vajadzībām, iestādēm nav pienākuma veikt papildus datu apstrādi, attiecīgo datu uzturēšanu to pamatfunkciju ietvaros.
Noteikumu projekts neietekmē apliecinājumu izsniegšanas apmaksas kārtību. Ja iestāde pieprasīja apmaksu par apliecinājuma izsniegšanu, pirms Platformas izmantošanas, tad iestādei ir tiesības turpināt šādu praksi arī izmantojot Platformu.
Pakalpojumu sniedzējiem, kas neplāno izmantot e-formu risinājumu, bet plāno izmantot pakalpojumu sniedzēju veidotas e-lietotnes ir jārēķinās ar papildus finansējuma apjomu nepieciešamajām izstrādēm, lai pielāgotu esošos iestāžu procedūru portālus OOTS vajadzībām.
Pakalpojumu sniedzējiem 2024. gadā bija iespējas saņemt finansējumu e-lietotņu izstrādei un integrācijai ar OOTS.
2024. gadā Valsts digitālās attīstības aģentūras (turpmāk – VDAA) ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) atbalstu vairākkārtēji aicināja pakalpojumu sniedzējus pieteikties ES Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 “Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai latvija.gov.lv” (turpmāk – Projekts) īstenošanai. 2024. gada septembrī VDAA organizēja diskusiju, kurā tika pārrunātas sadarbības iespējas un kritēriji finansējuma saņemšanai, lai iestādes integrētu OOTS sniegtajos pakalpojumos. 2024. gada septembrī un novembrī VDAA aicināja iestādes pietiekties projekta īstenošanai oficiālajās vēstulēs. Papildus, iestādes tika informētas par iespējām pieteikties Projekta īstenošanai VARAM rīkotās 2024. gada 18. decembra konferences “Vienotās digitālās vārtejas regulas ieviešana Latvijā. Pārrobežu pakalpojumi.” ietvaros, kurā piedalījās vairāk nekā 100 pašvaldību, valsts tiešās padotības iestāžu un NVO pārstāvji. Papildus, VDAA informēja par Projektu un aicināja piedalīties Projekta īstenošanā 2025. gada 25. aprīļa Pārrobežu pakalpojumu starpinstitūciju vadības komitejas sēdē.
[1] Eiropas Komisija. Once-only hub. New study shows how Once-Only can reduce administrative burden for EU SMEs and self-employed workers. Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/sites/display/OOTS/New+study+shows+how+Once-Only+can+reduce+administrative+burden+for+EU+SMEs+and+self-employed+workers[RP1]
Pārzinis izstrādā, publicē un aktualizē platformas lietošanas rokasgrāmatu, kurā sniedz platformas lietotājam informāciju kā veikt platformā paredzētās funkcijas. Pārzinis informē kompetento iestādi, kas izsniedz apliecinājumus vai kompetento iestādi, kas pieprasa apliecinājumus par Ministru kabineta noteikumu projekta 16. punktā iekļauto Platformas darbības apdraudējumu vai datu noplūdes risku atbilstoši Platformas lietošanas rokasgrāmatā noteiktajai kārtībai.
Noteikumu projekta 20.1. punkts paredz Platformas integrāciju ar ārējām sistēmām un koplietošanas komponentēm. Šīs sistēmas un koplietošanas komponentes ir Valsts informācijas un resursu sistēma (VIRSIS), Datu izplatīšanas platforma (DAGR), Vienotās pieteikšanas modulis (VPM), Regulas 2022/1463 4. pantā aprakstītais risinājums un (pēc nepieciešamības) citas sistēmas un koplietošanas komponentes.
Platforma netiek plānota kā Eiropas digitālās identitātes maka atribūtu izsniegšanas vai glabāšanas risinājums.
Kompetentām iestādēm, kas izsniedz apliecinājumus ir nodrošināta iespēja OOTS administrēšanas portālā pielāgot apliecinājumu struktūru, piemēram, papildinot apliecinājumu saturu ar aprakstošiem datiem, kas izgūti no DAGR, piemēram, norādot apliecinājuma izsniegšanas datumu un laiku. Pašreiz plānotais tehnoloģiskais risinājums pēc noklusējuma neparedz apliecinājuma aprakstošos datos ietvert arī datu ieguves avotu, datu izgūšanas datumu un precīzu laiku.
Lai Latvijas iestādes integrētu platformu savos pakalpojumos ir nepieciešams pilnveidot SDG regulā minētos procedūru portālus. Procedūru portāli ir nevis pakalpojumi, bet elektroniskie pakalpojumu pieteikšanas kanāli: 1) iestādes izstrādātās e-lietotnes, piemēram, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” tīmekļvietnē (e-CSDD) pieejamie pakalpojumu pieteikšanas kanāli; 2) Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamās e-lietotnes, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumā “VSAA informācija un pakalpojumi” pieejamais e-pakalpojuma kanāls; 3) Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā e-formu pakalpojumu pieteikšanas kanāls, kas ir rekomendējamais scenārijs pieslēdzoties platformai.
Pakalpojumu sniedzējiem e-formu pakalpojuma pieteikšanas kanāla izmantošana ir efektīvākais (finansējuma un laika resursu izmantošanas) risinājums, lai integrētu pakalpojumu pieteikšanas kanālus (procedūru portālus) platformā. E-formu risinājuma ieviešana atbilst Valsts pakalpojumu jomas IKT arhitektūrā (tika apstiprināta 2025. gada 25. jūnijā) nospraustiem principiem un mērķiem.
Nodrošinot datus platformas vajadzībām, iestādēm nav pienākuma veikt papildus datu apstrādi, attiecīgo datu uzturēšanu to pamatfunkciju ietvaros.
Noteikumu projekts neietekmē apliecinājumu izsniegšanas apmaksas kārtību. Ja iestāde pieprasīja apmaksu par apliecinājuma izsniegšanu, pirms Platformas izmantošanas, tad iestādei ir tiesības turpināt šādu praksi arī izmantojot Platformu.
Pakalpojumu sniedzējiem, kas neplāno izmantot e-formu risinājumu, bet plāno izmantot pakalpojumu sniedzēju veidotas e-lietotnes ir jārēķinās ar papildus finansējuma apjomu nepieciešamajām izstrādēm, lai pielāgotu esošos iestāžu procedūru portālus OOTS vajadzībām.
Pakalpojumu sniedzējiem 2024. gadā bija iespējas saņemt finansējumu e-lietotņu izstrādei un integrācijai ar OOTS.
2024. gadā Valsts digitālās attīstības aģentūras (turpmāk – VDAA) ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) atbalstu vairākkārtēji aicināja pakalpojumu sniedzējus pieteikties ES Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijas 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 “Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai latvija.gov.lv” (turpmāk – Projekts) īstenošanai. 2024. gada septembrī VDAA organizēja diskusiju, kurā tika pārrunātas sadarbības iespējas un kritēriji finansējuma saņemšanai, lai iestādes integrētu OOTS sniegtajos pakalpojumos. 2024. gada septembrī un novembrī VDAA aicināja iestādes pietiekties projekta īstenošanai oficiālajās vēstulēs. Papildus, iestādes tika informētas par iespējām pieteikties Projekta īstenošanai VARAM rīkotās 2024. gada 18. decembra konferences “Vienotās digitālās vārtejas regulas ieviešana Latvijā. Pārrobežu pakalpojumi.” ietvaros, kurā piedalījās vairāk nekā 100 pašvaldību, valsts tiešās padotības iestāžu un NVO pārstāvji. Papildus, VDAA informēja par Projektu un aicināja piedalīties Projekta īstenošanā 2025. gada 25. aprīļa Pārrobežu pakalpojumu starpinstitūciju vadības komitejas sēdē.
[1] Eiropas Komisija. Once-only hub. New study shows how Once-Only can reduce administrative burden for EU SMEs and self-employed workers. Pieejams: https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/sites/display/OOTS/New+study+shows+how+Once-Only+can+reduce+administrative+burden+for+EU+SMEs+and+self-employed+workers[RP1]
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja Vienotās digitālās vārtejas regulas 29. pantā norādītās darba grupas ietvaros tiek panākta vienošanās par nozarei specifiskās ES līmeņa informācijas sistēmas (piemēram, EUCARIS, EMREX) izmantošanu sadarbspējas nodrošināšanai ar Vienotās digitālās vārtejas regulas 14. pantā aprakstīto informācijas sistēmu, tad kompetentajai iestādei, kas izsniedz apliecinājumus, ir tiesības neizmantot Platformu un neizmantot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu, ja tiek izmantota nozares specifiskā ES līmeņa informācijas sistēma un tiek nodrošināta šo noteikumu 21.2. punkta izpilde.
Tika izvērtētas citas ES līmeņa sistēmas apliecinājumu sniegšanai un apliecinājumu saņemšanai (EUCARIS, EMREX, BRIS, OSS, IMI, un citas). Tika identificēti vairāki ierobežojumi:
1) Uzskaitīto sistēmu tvērums neļauj apmainīties ar datiem, kas nepieciešami SDG regulas tvērumā esošo pakalpojumu sniegšanai, kā arī tvērumu dažādu apsvērumu (esošais normatīvais regulējums, izstrādāto sistēmu biznesa loģika, u.c.) dēļ nav iespējams paplašināt.
2) Uzskaitītās sistēmas ir noteiktas jomas sistēmas, kurām nav un pēc noklusējuma nevar būt piekļuve citu jomu iestādēm, pašvaldībām un valsts uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, kas pilda valsts deleģētās funkcijas.
3) Atsevišķas sistēmas, piemēram, IMI neļauj iestādēm automatizēti apmainīties ar datiem un pieprasa manuālo apstrādi no iestāžu darbinieku puses.
Tika izvērtētas citas ES līmeņa sistēmas apliecinājumu sniegšanai un apliecinājumu saņemšanai (EUCARIS, EMREX, BRIS, OSS, IMI, un citas). Tika identificēti vairāki ierobežojumi:
1) Uzskaitīto sistēmu tvērums neļauj apmainīties ar datiem, kas nepieciešami SDG regulas tvērumā esošo pakalpojumu sniegšanai, kā arī tvērumu dažādu apsvērumu (esošais normatīvais regulējums, izstrādāto sistēmu biznesa loģika, u.c.) dēļ nav iespējams paplašināt.
2) Uzskaitītās sistēmas ir noteiktas jomas sistēmas, kurām nav un pēc noklusējuma nevar būt piekļuve citu jomu iestādēm, pašvaldībām un valsts uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, kas pilda valsts deleģētās funkcijas.
3) Atsevišķas sistēmas, piemēram, IMI neļauj iestādēm automatizēti apmainīties ar datiem un pieprasa manuālo apstrādi no iestāžu darbinieku puses.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Eiropas Komisija. Once-only hub. New study shows how Once-Only can reduce administrative burden for EU SMEs and self-employed workers.
Apraksts
Eiropas Komisija ir īstenojusi pētījumu, kura ietvaros tika identificēti finansiālie un administratīvā sloga mazināšanas ieguvumi MVU. Pētījums pieejams: https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/sites/display/OOTS/New+study+shows+how+Once-Only+can+reduce+administrative+burden+for+EU+SMEs+and+self-employed+workers
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra regulas (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012;
2) Eiropas Komisijas 2022. gada 5. augusta īstenošanas regulas (ES) 2022/1463, ar ko nosaka tehniskās un darbības specifikācijas tehniskajai platformai apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai un vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724.
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra regulas (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012;
2) Eiropas Komisijas 2022. gada 5. augusta īstenošanas regulas (ES) 2022/1463, ar ko nosaka tehniskās un darbības specifikācijas tehniskajai platformai apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai un vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- Valsts uzņēmumi, kas pilda valsts deleģētās funkcijas
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmē nevalstiskas organizācijas un valsts uzņēmumus, kas pilda valsts deleģētās funkcijas. Tiesību akts nosaka informācijas sniegšanas pienākumu, kas rada administratīvās izmaksas (skat. anotācijas 2.3. sadaļu).
Apliecinājumu pieprasījums:
Nevalstiskām organizācijām un valsts uzņēmumiem, kas pilda valsts deleģētās funkcijas rodas vienreizējs informācijas sniegšanas pienākums, kas jānodrošina atbilstoši šo noteikumu 5.1., 5.2., un 23.1. prasībām, ja nevalstiskai organizācijai vai valsts uzņēmumam, kas pilda valsts deleģētās funkcijas ir nepieciešami apliecinājumi no citu ES dalībvalstu iestādēm (nepieciešams pieprasīt tiesības piekļūt Eiropas Komisijas izveidotam portālam un definēt tajā nepieciešamo apliecinājumu, ko iestāde plāno pieprasīt platformas ietvaros).
Apliecinājumu izsniegšana:
Nevalstiskām organizācijām un valsts uzņēmumiem, kas pilda valsts deleģētās funkcijas rodas vienreizējs informācijas sniegšanas pienākums, kas jānodrošina atbilstoši šo noteikumu 6.1., 6.2. un 22.2. prasībām, ja nevalstiskā organizācija vai valsts uzņēmums, kas pilda valsts deleģētās funkcijas nosūtīs apliecinājumu citai ES dalībvalstu iestādei (nepieciešams pieprasīt tiesības piekļūt Eiropas Komisijas izveidotam portālam un definēt tajā izsniedzamo apliecinājumu un tā saturu, ko iestāde plāno izsniegt platformas ietvaros).
Apliecinājumu pieprasījums:
Nevalstiskām organizācijām un valsts uzņēmumiem, kas pilda valsts deleģētās funkcijas rodas vienreizējs informācijas sniegšanas pienākums, kas jānodrošina atbilstoši šo noteikumu 5.1., 5.2., un 23.1. prasībām, ja nevalstiskai organizācijai vai valsts uzņēmumam, kas pilda valsts deleģētās funkcijas ir nepieciešami apliecinājumi no citu ES dalībvalstu iestādēm (nepieciešams pieprasīt tiesības piekļūt Eiropas Komisijas izveidotam portālam un definēt tajā nepieciešamo apliecinājumu, ko iestāde plāno pieprasīt platformas ietvaros).
Apliecinājumu izsniegšana:
Nevalstiskām organizācijām un valsts uzņēmumiem, kas pilda valsts deleģētās funkcijas rodas vienreizējs informācijas sniegšanas pienākums, kas jānodrošina atbilstoši šo noteikumu 6.1., 6.2. un 22.2. prasībām, ja nevalstiskā organizācija vai valsts uzņēmums, kas pilda valsts deleģētās funkcijas nosūtīs apliecinājumu citai ES dalībvalstu iestādei (nepieciešams pieprasīt tiesības piekļūt Eiropas Komisijas izveidotam portālam un definēt tajā izsniedzamo apliecinājumu un tā saturu, ko iestāde plāno izsniegt platformas ietvaros).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ieviešot tiesību akta projektu, tiks ieviesta Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehniskā platforma, kas ļaus Latvijas uzņēmumiem pieteikt publiskos pakalpojumus citas ES valstīts, mazinot Latvijas uzņēmumiem iesniedzamo dokumentu, finansiālo izmaksu un patērētā laika resursu apjomu, piemēram, Latvijas uzņēmums, kas vēlas piedalīties publiskajā iepirkumā Igaunijā, vairs nebūs atkarīgs no manuāliem pieprasījumiem Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID) un izziņu tulkojumu nodrošināšanas. Platforma ļauj tieši, standartizēti un droši nosūtīt nepieciešamos apliecinājumus ārvalstu publisko pakalpojumu sniedzējam, tādējādi palielinot uzņēmuma konkurētspēju un mazinot birokrātiskās barjeras uzņēmējdarbībai.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Līdz ar tiesiskā regulējuma apstiprināšanu būs iespējams ieviest Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehnisko platformu, kas ļaus juridiskām personām piesakoties publiskiem pakalpojumiem (kas ietilpst Regulas 2018/1724 2. pielikuma tvērumā) Latvijā un citās ES dalībvalstīs automatizēti izgūt nepieciešamos datus un apliecinājumus. Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā (piedalījās arī Latvijas MVU un pašnodarbinātās personas) tika izsecināts, ka finansiālās izmaksas MVU ar Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehniskās platformas ieviešanu samazināsies vidēji par 53% un pašnodarbinātām personām vidēji par 59%. Saite uz pētījuma ziņojumu - https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/sites/spaces/OOTS/pages/807043131/New+study+shows+how+Once-Only+can+reduce+administrative+burden+for+EU+SMEs+and+self-employed+workers
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Līdz ar tiesiskā regulējuma apstiprināšanu būs iespējams ieviest Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehnisko platformu, kas ļaus juridiskām personām piesakoties publiskiem pakalpojumiem (kas ietilpst Regulas 2018/1724 2. pielikuma tvērumā) Latvijā un citās ES dalībvalstīs automatizēti izgūt nepieciešamos datus un apliecinājumus. Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā (piedalījās arī Latvijas MVU un pašnodarbinātās personas) tika izsecināts, ka finansiālās izmaksas MVU ar Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehniskās platformas ieviešanu samazināsies vidēji par 53% un pašnodarbinātām personām vidēji par 59%. Saite uz pētījuma ziņojumu - https://ec.europa.eu/digital-building-blocks/sites/spaces/OOTS/pages/807043131/New+study+shows+how+Once-Only+can+reduce+administrative+burden+for+EU+SMEs+and+self-employed+workers
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
nevalstiskās organizācijas
palielinās
Vērtības nozīme:
14,18
Saskaņā ar CSP datiem 2025. gada decembrī NVO sektora strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa sastādīja 2 269 EUR. Pieņemot, ka vidējais darba laika apjoms mēnesī ir 160 stundas, stundas samaksas likme sastāda 14.18 EUR. 2269 / 160 = 14.18
0,25
MK noteikumu 5.1., 5.2., 6.1., 6.2., 22.2., 23.1. punktos ietvertie pienākumi ir veicami 15 minūšu laikā.
5
Prognozējams, ka līdz 5 NVO būs jāveic MK noteikumu 5.1., 5.2., 6.1., 6.2., 22.2., 23.1. punktos ietvertie pienākumi
1
MK noteikumu 5.1., 5.2., 6.1., 6.2., 22.2., 23.1. punktos ietvertie pienākumi nav jāisteno periodiski. Tas ir jāveic tikai vienu reizi.
17,73
CSP dati par atalgojumu (https://data.stat.gov.lv/sq/29675)
Valsts uzņēmumi, kas pilda valsts deleģētās funkcijas
palielinās
Vērtības nozīme:
12,39
2025. gada decembra vidējā darba samaksa bruto vispārējā valdības sektorā sastādīja 1983 EUR (https://data.stat.gov.lv/sq/29648) Pieņemot, ka darba laiks vidēji mēnesī sastāda 160 stundas, stundas samaksas likme sastāda 1983/160=12,39 EUR/h.
0,25
MK noteikumu 5.1., 5.2., 6.1., 6.2., 22.2., 23.1. punktos ietvertie pienākumi ir veicami 15 minūšu laikā.
5
Prognozējams, ka līdz 5 valsts uzņēmumiem, kas pilda valsts deleģētās funkcijas būs jāveic MK noteikumu 5.1., 5.2., 6.1., 6.2., 22.2., 23.1. punktos ietvertie pienākumi
1
MK noteikumu 5.1., 5.2., 6.1., 6.2., 22.2., 23.1. punktos ietvertie pienākumi nav jāisteno periodiski. Tas ir jāveic tikai vienu reizi.
15,49
CSP dati par atalgojumu - (https://data.stat.gov.lv/sq/29648)
Kopā
33,22
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Platformas izstrādes un uzturēšanas izmaksas (ieskaitot personāla izmaksas) ir iekļautas Ministru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumā Nr. 422 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu apstiprināšanu" (turpmāk - MK 2023. gada 6. jūlija rīkojums Nr. 422).
Atbilstoši MK 2023. gada 6. jūlija rīkojuma Nr. 422 anotācijā sniegtajai informācijai Platformas uzturēšanai pēc projekta īstenošanas ir noteikti šādi līdzekļi:
1) indikatīvi ārpakalpojumu piesaistei (infrastruktūras, auditu un programmatūras uzturētāja pakalpojumi u. c.) – ik gadu 90 750,00 EUR ar PVN (2026. gadā 52 938,00 EUR ar PVN);
2) indikatīvi Pārzinim nepieciešamajām piecām amata vietām – ik gadu 302 544,25 EUR (2026. gadā 201 367,17 EUR).
Piezīme. MK 2023. gada 6. jūlija rīkojuma Nr. 422 5. punktā projekta rezultātu uzturēšanai paredzēti kopā 574 750 EUR, no kā 90 750 EUR ir šī pakalpojuma uzturēšanai, un 6. punktā norādītas astoņas amata vietas, no kurām piecas paredzētas Platformas uzturēšanai.
Finansējums ir nepieciešams Pārzinim, jo Vienotās digitālās vārtejas regulas un Regulas 2022/1463 ieviešana ir jauna horizontāla valsts pārvaldes funkcija Latvijā, kā rezultātā tiks ieviesta jauna valsts platforma. Plānotais ieguvums ir publisko pakalpojumu un apliecinājumu pieejamība pārrobežu fiziskām un juridiskām personām, kā arī ES dalībvalstu publisko pakalpojumu un apliecinājumu pieejamība Latvijas fiziskām un juridiskām personām atbilstoši Vienotās digitālās vārtejas regulas prasībām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1724
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
02.10.2018. Eiropas Parlaments un Padome. 2018/1724. Regula. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Apraksts
Līdz ar tiesiskā regulējuma apstiprināšanu būs iespējams ieviest Platformu, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 14. panta prasības.
ES tiesību akta CELEX numurs
32022R1463
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
05.08.2022. Eiropas Komisija. 2022/1463. Īstenošanas regula. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1463 (2022. gada 5. augusts), ar ko nosaka tehniskās un darbības specifikācijas tehniskajai sistēmai apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai un vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (Dokuments attiecas uz EEZ).
Apraksts
Lai izpildītu Regulas 2022/1463 4. panta prasības, ar šo Ministru kabineta noteikumu projektu, balstoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta 1. daļas 3. punktu
tiek ar Ministru kabineta noteikumu projektu noregulēts jautājums, kas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību akta piemērošanai.
tiek ar Ministru kabineta noteikumu projektu noregulēts jautājums, kas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību akta piemērošanai.
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0910
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
28.08.2014. Eiropas Parlaments un Padome. 910/2014. Regula. Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.
Apraksts
Ar šo noteikumu 20.7. apakšpunktu tiek izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK prasības.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
02.10.2018. Eiropas Parlaments un Padome. 2018/1724. Regula. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ.)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
14. pants
Līdz ar Ministru kabineta noteikumu projekta apstiprināšanu būs iespējams ieviest Platformu, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 14. panta prasības.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
05.08.2022. Eiropas Komisija. 2022/1463. Īstenošanas regula. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/1463 (2022. gada 5. augusts), ar ko nosaka tehniskās un darbības specifikācijas tehniskajai sistēmai apliecinājumu automatizētai pārrobežu apmaiņai un vienreizējas iesniegšanas principa piemērošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 (Dokuments attiecas uz EEZ).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
4. pants
Lai izpildītu Regulas 2022/1463 4. panta prasības, ar šo Ministru kabineta noteikumu projektu (5.1., 5.2., 5.4., 6.1., 6.2., 20.12., 21.2., 22.1. punktiem), balstoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta 1. daļas 3. punktu
tiek ar Ministru kabineta noteikumu projektu noregulēts jautājums, kas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību akta piemērošanai.
tiek ar Ministru kabineta noteikumu projektu noregulēts jautājums, kas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību akta piemērošanai.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
28.08.2014. Eiropas Parlaments un Padome. 910/2014. Regula. Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants
Ar Ministru kabineta noteikumu 20.7. apakšpunkta iekļaušanu, tiek izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK prasības.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību akta projektam jau tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība (31.10.2025. - 14.11.2025.). Atkārtota sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo veiktās izmaiņas tiesību akta projektā neietekmē fizisko personu un juridisko personu intereses, tiesības un pienākumus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts iestādes un pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts iestādes un pašvaldības
palielinās
Vērtības nozīme:
12,39
2025. gada decembra vidējā darba samaksa bruto vispārējā valdības sektorā sastādīja 1983 EUR (https://data.stat.gov.lv/sq/29648)
Pieņemot, ka darba laiks vidēji mēnesī sastāda 160 stundas, stundas samaksas likme sastāda 1983/160=12,39 EUR/h.
0,25
MK noteikumu 5.1., 5.2., 6.1., 6.2., 22.2., 23.1. punktos ietvertie pienākumi ir veicami 15 minūšu laikā.
100
Faktiskais subjektu skaits ir 49, taču attīstot Platformu tiks piesaistīts lielāks subjektu skaits, pieņemot, ka tas maksimālā apjomā sastādīs vērtību - 100.
1
Norādām, ka administratīvās izmaksas nav periodiskas. Informācijas sniegšanas pienākums ir vienreizējs un nav atkārtojams. Informācijas sniegšanas pienākums ir saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektā 5.1., 5.2., 6.1., 6.2., 22.2., 23.1. punktu izpildi.
309,75
Kopā
309,75
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Paredzams, ka iestādēm, kas ieviesīs OOTS būs nepieciešams īstenot iestāžu sniegto pakalpojumu kanālu pilnveidi, kā arī datu nodošanu uz Datu izplatīšanas platformu (ja tas jau netiek realizēts).
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot TA projektu, tiks ieviesta Vienotās digitālās vārtejas vienreizes principa tehniskā platforma, rezultātā tiks pilnveidoti valsts iestāžu, pašvaldību, valsts uzņēmumu un NVO, kurām deleģētas valsts funkcijas pakalpojumu sniegšanas kanāli. Ar TA projekta ieviešanu iesaistīto pušu pakalpojumi tiks pilnveidoti līdz tādam līmenim, ka puses sniegs daļēji automatizētus pārrobežu pakalpojumus ES dalībvalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot TA projektu, tiks izveidota jauna platforma, kas mērķēta uz pārrobežu datu apmaiņu ar mērķi uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti ES pārrobežu lietotājiem.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas dati Platformā tiek apstrādāti tikai Ministru kabineta noteikumu projekta 20.7. punktā noteiktiem identifikācijas nolūkiem. Attiecībā uz apliecinājumos iekļautiem personas datiem, to apstrāde norisinās ārpus Platformas atbilstoši Regulas 2022/1463 33. pantam. Uz kompetentām iestādēm, kas pieprasa apliecinājumus ir attiecināmi datu pārziņa pienākumi atbilstoši Regulas 2022/1463 34. pantam, bet uz kompetentām iestādēm, kas izsniedz apliecinājumus ir attiecināmi datu pārziņa pienākumi atbilstoši Regulas 2022/1463 35. pantam.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi