Anotācija (ex-ante)

Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas nonāk bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti, kas potenciāli var radīt apdraudējumu sabiedrības drošībai, cilvēku veselībai un kritiskās infrastruktūras darbībai. Lai nodrošinātu iedzīvotāju savlaicīgu informēšanu šādu incidentu laikā, Latvijā ir ieviesta un pilnveidota šūnapraides sistēma, kas ļauj operatīvi izplatīt brīdinājumus un norādījumus par nepieciešamo rīcību, tostarp aicinājumu patverties.
Visbiežāk oranžā brīdinājuma risks skar Latgales Austrumu pierobežu - Alūksnes novadu, Balvu novadu, Rēzekni un Rēzeknes novadu, Līvānu novadu, Ludzas novadu, Preiļu novadu, Augšdaugavas novadu, Krāslavas novadu, Daugavpili un Daugavpils novadu.
Oranžā līmeņa brīdinājums paredz būtiskus mobilitātes ierobežojumus un aicinājumu iedzīvotājiem samazināt pārvietošanos vai patverties drošās vietās. Tomēr atšķirībā no ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa šādā gadījumā netiek pieņemts speciāls normatīvais akts, kas noteiktu īpašus darba organizācijas principus, pienākumus un garantijas tiem darbiniekiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ jāturpina darba pienākumu veikšana.
Ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabineta rīkojumos parasti tiek noteikti īpaši nosacījumi, papildu resursi un atvieglojumi iestādēm un uzņēmumiem, kuru darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus. Savukārt gaisa apdraudējuma un oranžā brīdinājuma gadījumā šāda regulējuma nav, lai gan praktiskā nepieciešamība nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu saglabājas. Tādējādi  atbildīgajiem darbiniekiem vai viņu tiešajiem vadītājiem bieži vien pašiem jāpieņem lēmums par risku uzņemšanos, izvērtējot, vai konkrētajā situācijā turpināt darbu vai ievērot vispārējo aicinājumu patverties. Šāda pieeja rada nevienlīdzīgu praksi, papildu riskus darba aizsardzības jomā un tiesisko nenoteiktību gan darbiniekiem, gan darba devējiem.
Ir identificētas vairākas nozares -  veselības aprūpe, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana, enerģētika (elektroenerģija, gāzpagāde, siltumapgāde), kuru darbiniekiem gaisa apdraudējuma laikā ir jānodrošina funkciju izpilde arī paaugstināta riska apstākļos.

Rīkojuma projekts nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārkārtējās situācijas laikā Latvijas Austrumu pierobežā - Alūksnes novadā, Balvu novadā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā, Līvānu novadā, Ludzas novadā, Preiļu novadā, Augšdaugavas novadā, Krāslavas novadā, Daugavpilī un Daugavpils novadā -  veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē, lai nodrošinātu kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, operatīvu reaģēšanu uz apdraudējumu un kritiskās infrastruktūras darbības saglabāšanu vai atjaunošanu.
Ārkārtējās situācijas pārvaldības nodrošināšanai tiek noteikts institucionālais kompetenču sadalījums, paredzot Aizsardzības ministrijai koordinējošo lomu, bet Veselības ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai – līdzatbildību attiecīgajās nozarēs. Tas nodrošinās vienotu un koordinētu valsts pārvaldes, atbildīgo dienestu un attiecīgo komersantu rīcību ārkārtējās situācijas seku novēršanā un kritisko funkciju nepārtrauktības nodrošināšanā.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu un eneģētikas nozarē rīkojuma projekts paredz pagaidu izņēmumus no vispārējās darba laika un virsstundu darba regulēšanas kārtības, ļaujot kritisko funkciju nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem ārkārtējās situācijas apstākļos strādāt pastiprinātā režīmā. Vienlaikus tiek paredzēti mehānismi šāda darba pienācīgai atlīdzināšanai un darbinieku drošības stiprināšanai. Minētie pasākumi piemērojami tikai nepieciešamajā apjomā un sasaistīti ar konkrēto apdraudējumu, tādējādi nodrošinot to samērīgu piemērošanu.
Veselības nozarē īpašais regulējums paredz nodrošināt ārstniecības iestāžu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbības nepārtrauktību apdraudējuma apstākļos. Šim nolūkam tiek paredzēta elastīgāka darba organizācija, iespēja nodrošināt ārstniecības personu pieejamību pastiprinātā režīmā, kā arī ārstniecības procesa turpināšana drošos apstākļos. Vienlaikus tiek saglabāta iespēja nodrošināt valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas gatavību, kompensējot ārstniecības iestādēm ārkārtējās situācijas izraisītos zaudējumus noteiktajā apjomā.
Rīkojums paredz arī pagaidu risinājumus veselības aprūpes administratīvo procesu nepārtrauktībai, tostarp iespēju noteiktos drošības apstākļos darbnespējas lapu noformēšanu veikt attālināti. Tas samazina nepieciešamību personām apmeklēt ārstniecības iestādes apdraudējuma laikā, vienlaikus saglabājot ārstniecības personas profesionālo izvērtējumu un lēmuma pieņemšanu.
Attiecībā uz rezidentiem, praktikantiem un citām apmācāmajām personām regulējuma mērķis ir līdzsvarot nepieciešamību nodrošināt ārstniecības procesa nepārtrauktību ar personas tiesībām uz dzīvības, veselības un darba drošības aizsardzību. Tādēļ tiek noteikti gan pienākumi piedalīties apmācībā un ārstniecības procesa nodrošināšanā, gan skaidri gadījumi, kuros persona pamatoti var atteikties no ierašanās vai pārtraukt praksi, neradot sev nelabvēlīgas akadēmiskas vai disciplināras sekas.
Lai nodrošinātu ārkārtējās situācijas pasākumu savlaicīgu īstenošanu, rīkojuma projekts paredz prioritāru ar tā izpildi saistīto administratīvo darbību, saskaņojumu un atļauju izskatīšanu, ja tie nepieciešami kritisko pakalpojumu nepārtrauktībai, avārijas seku novēršanai vai kritiskās infrastruktūras darbības atjaunošanai. Vienlaikus atbildīgajām institūcijām un nozares komersantiem jāapzina ārkārtējās situācijas pārvarēšanai nepieciešamie cilvēkresursi, materiāltehniskie resursi un finanšu līdzekļi, tādējādi nodrošinot savlaicīgu resursu plānošanu un mobilizēšanu.
Rīkojuma projekts nosaka arī ārkārtējās situācijas pasākumu finansēšanas kārtību, paredzot iespēju nepieciešamos izdevumus segt no komersantu līdzekļiem, valsts budžeta līdzekļiem un, nepieciešamības gadījumā, no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Nepieciešamības gadījumā papildu finansējums tiek pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ārkārtējās situācijas īpašais regulējums nav piemērojams plašāk, kā to pamato konkrētie apdraudējuma apstākļi un nepieciešamība nodrošināt kritisko funkciju nepārtrauktību.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām paredzēts veikt tās norises un īstenoto pasākumu visaptverošu izvērtējumu, lai izvērtētu piemērotā regulējuma efektivitāti, sasniegtos rezultātus un nepieciešamības gadījumā identificētu turpmāk pilnveidojamus risinājumus.
Rīkojuma projekts izveido pagaidu un situācijai pielāgotu tiesisko ietvaru, kas ļauj elastīgi organizēt kritisko nozaru darbu, mobilizēt nepieciešamos resursus un nodrošināt būtisko pakalpojumu nepārtrauktību, vienlaikus paredzot darbinieku aizsardzības, finansēšanas, samērīguma un kontroles mehānismus.