Anotācija

Kultūras mantojuma iestāžu darbinieku iesaiste krīzes vadības, civilās aizsardzības un kiberdrošības uzdevumu izpildē šobrīd būtiski pārsniedz sākotnēji noteikto amata pienākumu ietvaru. Darbiniekiem jānodrošina kultūras vērtību aizsardzība paaugstinātas drošības riska apstākļos, jāīsteno preventīvie un reaģēšanas pasākumi, jāuztur darbības nepārtrauktība un jānodrošina digitālo resursu aizsardzība. Šīs funkcijas pieprasa augstāku profesionālo atbildību, regulāru apmācību un gatavību rīkoties situācijās, kur kļūdu sekām var būt neatgriezeniska ietekme uz valsts kultūras mantojumu. 

Lai nodrošinātu kvalitatīvu minēto uzdevumu izpildi, motivētu darbiniekus un noturētu speciālistus kritiski svarīgās jomās, ir nepieciešams palielināt atlīdzību, samērojot to ar faktisko darba apjomu, riskiem un atbildības līmeni. Diemžēl kultūras mantojuma iestāžu darbinieku vidējā alga ir zem valsts pārvaldes mediānas, kas rada strukturālu nevienlīdzību un apgrūtina konkurētspēju.

Latvijas Nacionālajā arhīvā (turpmāk – Arhīvs) saskaņā ar 2022.–2025. gada pārskatiem ik gadu notiek atlases, lai aizpildītu aptuveni 36–40 amatu vakances. Augsto vakanto amatu skaitu daļēji nosaka paaudžu maiņa, tomēr nozīmīgu ietekmi atstāj arī darbinieku lēmumi mainīt darba vietu nepietiekamas atlīdzības dēļ. To apliecina jau divus gadus pēc kārtas veiktais iestādes labbūtības pētījums, kurā viens no būtiskākajiem un joprojām neatrisinātajiem jautājumiem darbinieku ieskatā ir amatam neatbilstošs atalgojums. Piemēram, atalgojums 8.  mēnešalgu grupā, kurā ietilpst Arhīva darbam kritiski svarīgi amati – galvenais arhīvists (30 % no šīs grupas amatiem), galvenais fondu glabātājs (22 %), vecākais eksperts, arhīva eksperts, glabātavu vadītāji u. c., ilgstoši ir bijis neadekvāti zems, īpaši salīdzinājumā ar straujo valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu. Laikā no 2022. gada līdz 2026. gadam valstī noteiktā minimālā alga ir pieaugusi par 56 %, savukārt Arhīvam būtiskās 8. mēnešalgas grupas algu kāpums šajā periodā bijis tikai 23 %. Būtiski palielinoties pieņemamo elektronisko dokumentu apjomam sākot ar 2022. gadu un saistībā ar straujo valsts pārvaldes digitālo transformāciju, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles 2023. gadā lietderības revīzijas “Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?” ieteikumus, atbilstoši kuriem Arhīvam bija jāstiprina funkcijas, kas ir saistītas ar pastāvīgi un ilgstoši glabājamo elektronisko dokumentu un datu izvērtēšanu, saglabāšanu, aprakstīšanu, tādēļ akūtas nepieciešamības dēļ līdz 2024. gadam atsevišķie speciālisti no Arhīva struktūrvienībām tika apvienoti, kā arī pārveidotas esošās amata vietas, izveidojot Elektronisko dokumentu nodaļu. Reorganizācijas rezultātā 2023. gadā tika izveidota Kino dokumentu digitalizācijas nodaļa, kura pilda svarīgu funkciju, pārstrukturizējot iekšējās Arhīva amatu rezerves. Šī disproporcija vēl vairāk palielina plaisu starp tirgus situāciju un Arhīva iespējām nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Tā kā lielākā daļa Arhīva speciālistu ir klasificēti 8. mēnešalgu grupā, 2025. gadā Arhīva personāla speciālisti veica izpēti, analizējot citu valsts pārvaldes iestāžu publiski pieejamos datus par atlīdzību amatu saimēs, kas publicētas valsts pārvaldes iestāžu mājās lapās, īpaši tajās, kas saistītas ar arhīvu darbu un dokumentu pārvaldību. Izpētē konstatēts, ka Arhīvā līdzīgas saimes augstākā līmenī klasificēta speciālista alga bieži ir noteikta tādā pašā vai pat zemākā līmenī nekā citās iestādēs tādas pašas saimes zemākā līmeņa amatam. Piemēram, 2025. gadā valstī noteiktais minimālais slieksnis 8. mēnešalgu grupai ir 1 052  euro. Savukārt Arhīvam, lai nodrošinātu 16 dažādu amatu atšķirīgās algas (kopskaitā – 200 darbiniekiem) un saglabātu to savstarpējo proporciju, bija jārod papildu iespējas algu celšanai. Rezultātā vidējā alga šajā grupā (8. mēnešalgu grupa, 21.1 un 20.04 saime) 2025. gadā tika paaugstināta līdz vidējai mēnešalgai 1 191  euro. Ņemot vērā piešķirto atlīdzības budžetu un saskaņā ar Valsts kanceleju apstiprināto amatu klasifikāciju, Arhīvs saviem darbiniekiem var nodrošināt tikai minimālo atlīdzības slieksni katrā mēnešalgu grupā vai to nedaudz pietuvināt vidējam slieksnim. 

Šāda situācija ir arī citās kultūras mantojuma iestādēs, kurās atlīdzības budžeta nekonkurētspēja apdraud iestāžu spēju:
1) noturēt pieredzējušus speciālistus;
2) nodrošināt zināšanu un kompetenču pēctecību; 
3) garantēt kritisko funkciju nepārtrauktību. 

Pieaugošo prasību, sarežģītības un atbildības apstākļos zems atalgojums rada reālu risku, ka kompetentākie speciālisti izvēlas citu valsts iestāžu vai privātā sektora piedāvājumus. Kultūras mantojuma iestāžu darbinieku profesionālā loma mūsdienu apdraudējumu un digitālās transformācijas apstākļos ir kļuvusi par nacionālās drošības un informatīvās noturības pamatelementu. Vienlaicīgi pieaugošais darba apjoms, tehnoloģiskā sarežģītība, hibrīdapdraudējumi un nepietiekamais atalgojums rada riskus, kas var ietekmēt valsts spēju funkcionēt krīzes situācijās. Līdz ar to kultūras mantojuma iestādēs nodarbināto atalgojuma pieauguma jautājuma risināšana ir neatliekama. Zemais atalgojums rada šādus ievērojamus riskus:
1) profesionālo zināšanu un institucionālās atmiņas zudumu; 
2) ilgtermiņa kapacitātes samazināšanos; 
3) valsts informācijas noturības apdraudējumu. 

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu un aizsardzību krīzes apstākļos, kultūras mantojuma iestādēs nepieciešams stiprināt ne vien iestāžu materiāli tehnisko bāzi un piemērotu infrastruktūru (tai skaitā veicot preventīvus pasākumus infrastruktūras darbspējas uzturēšanai), bet arī darbinieku kapacitāti. 

Arhīvs, nodrošinot nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, saglabāšanu un pieejamību, ir būtiska Latvijas sabiedrības drošības un tiesību aizsardzības sastāvdaļa. Arhīva krājums nodrošina:
-dokumentāru pierādījumu bāzi valsts pārvaldes darbību pēctecībai; 
-informācijas pieejamību tiesībsargājošajām un drošības iestādēm; 
-sabiedrības uzticēšanos valsts iestādēm. 

Digitālās transformācijas apstākļos Arhīva darbiniekiem jāapgūst un jāpārvalda sarežģītas informācijas sistēmas, jāievieš jauni tehnoloģiskie procesi un jānodrošina ilgtermiņa datu drošība. Šīs prasības ievērojami pārsniedz tradicionālā arhīva darba saturu un raksturu. Arhīva nozares darbiniekiem ikdienas darbā arvien biežāk jārisina jautājumi, kas saistīti ar:
1) sarežģītiem un mainīgiem elektronisko dokumentu formātiem;
2) digitālās saglabāšanas risinājumiem; 
3) darbu ar lielajiem datiem un metadatiem; 
4) kiberdrošības un datu aizsardzības prasībām. 

Valsts kontrole 2023. gadā veiktajā lietderības revīzijā “Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?” norādīja, ka elektronisko dokumentu pieņemšanas procesu nodrošināja tikai trīs Arhīva darbinieki, kas tika atzīts par nesamērīgi mazu resursu, ņemot vērā procesa sarežģītību, jaunumu un stratēģisko nozīmi. Sekojot Valsts kontroles ieteikumiem, Arhīvs īstenoja nepieciešamās strukturālās izmaiņas un izveidoja Elektronisko dokumentu nodaļu. Šīs izmaiņas tika īstenotas bez papildu finansējuma piešķīruma, lai gan šāds finansējums Valsts kontroles ziņojumā tika atzīts par nepieciešamu.  

Darba apjoma un sarežģītības dinamika ir krasā pretrunā ar pēdējo gadu tendenci – Arhīva darbinieku skaita samazināšanos. Arhīvs ir konsekventi atbalstījis valsts pārvaldes efektivitātes un administratīvā sloga mazināšanas iniciatīvas, tostarp noteikto nodarbināto skaita samazinājumu. Tomēr pašreiz darbinieku skaits, kā arī viņu amata prasībām atbilstošais atalgojums, ir sasniedzis kritisko robežu. Tas rada risku, ka turpmāk būs jāizvērtē iespēja samazināt atsevišķu funkciju izpildi – piemēram, ierobežot dokumentu pieņemšanu no valsts institūcijām, pagarināt pakalpojumu sniegšanas termiņus, samazināt glabātavu uzturēšanas darbus u. c. Šādas izmaiņas var radīt tiešus riskus nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanai un pieejamībai.

Arhīvs apliecina, ka finansējuma pārdale plānota no ekonomijas, kas veidojas, pārskatot informācijas tehnoloģiju uzturēšanas un citu saimniecisko pakalpojumu izdevumus, kā arī daļu plānoto materiāltehnisko iegāžu pārceļot uz nākamajiem budžeta periodiem, nepasliktinot pamatfunkciju izpildi un neietekmējot Arhīva pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (turpmāk – Nacionālā bibliotēka) veic kultūras nozares datu centra datu glabāšanu (noteikts arī kā viens no četriem valsts nozīmes datu centriem) un aizsardzību krīzes apstākļos, līdz ar to šo funkciju nodrošināšanai nepieciešams personāls ar atbilstošu kvalifikāciju, pieredzi un kompetencēm.

Apzinoties Nacionālās bibliotēkas personāla nozīmību kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsardzības jomā, kā arī ņemot vērā attiecīgajos procesos iesaistīto darbinieku amatu mēnešalgas, kuras, ņemot vērā iestādes atlīdzības budžeta apmēru, ir zemas un nespēj konkurēt darba tirgū, Nacionālā bibliotēka 2025. gada beigās izvērtēja iespējas ar 2026. gadu stiprināt personāla kapacitāti, kā arī veicināt esošā personāla noturību. Minētā mērķa sasniegšanai tika pārskatītas mēnešalgas kultūras mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā iesaistītajiem amatiem, proti, astoņiem Tehnoloģiju departamenta amatiem, kuru pienākumos ietilpst kiberdrošības nodrošināšana, Saimniecības departamenta direktoram, kura atbildības jomā ir Nacionālās bibliotēkas krājuma saglabāšanas un aizsardzības saimnieciskie jautājumi, Saimniecības departamenta Apsaimniekošanas un apgādes nodaļas Darba un civilās aizsardzības inženiera amatam.

Nacionālā bibliotēka apliecina, ka finansējuma pārdale plānota, paredzot pašu ieņēmumu palielinājumu un pārskatot ēkas ekspluatācijas izdevumus un saistītu pasākumu īstenošanu.

Latvijas Neredzīgo bibliotēkai (turpmāk – Neredzīgo bibliotēka), ņemot vērā saasināto ģeopolitisko situāciju, nozīmīga ir profesionālu, lojālu un ieinteresētu darbinieku noturēšana iestādē, kas nodrošinātu specifisku kultūras mantojuma zināšanu pārnesi starp paaudzēm. Lai veicinātu katra darbinieka atbalstu un iesaisti Neredzīgo bibliotēkas organizētajos procesos kultūras mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai krīzes apstākļos, nepieciešams daļu piešķirtā finansējuma izlietot darbinieku atlīdzības palielināšanai. Kultūras mantojuma aizsardzībai nozīmīga ir Neredzīgo bibliotēkas krājuma saglabāšana ar digitalizācijas palīdzību. Pieeja Neredzīgo bibliotēkas digitālajiem resursiem tiek nodrošināta iestādes izstrādātajā audiogrāmatu lejupielādes servisa sistēmā BALSS, veicot lejupielādes ar bibliotekāra starpniecību vai lietotājiem patstāvīgi autorizējoties sistēmā. Neredzīgo bibliotēka plāno ieviest jaunu risinājumu digitālā satura pieejamībai, izveidojot mobilo lietotni, kas dotu papildu iespēju bibliotēkas pakalpojumu saņemšanai dažādās situācijās.

Neredzīgo bibliotēka apliecina, ka finansējuma pārdale plānota no Neredzīgo bibliotēkas saimniecisko un administratīvo izdevumu ekonomijas, kā arī optimizējot atsevišķu ārējo pakalpojumu izmantošanu. Finansējuma pārdale tiks veikta, nepasliktinot iestādes pamatfunkciju izpildi un neietekmējot kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. 

Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (turpmāk – Pārvalde) atbilstoši Plānā definētajiem pasākumiem ir jāveic nozīmīgi papildu uzdevumi, tostarp:
1) sagatavot izmaiņas normatīvajos aktos;
2) veikt risku izvērtējumu kultūras mantojuma objektiem;
3) noteikt prioritāri aizsargājamos objektus;
4) izstrādāt rīcības plānus un darbības algoritmus krīzes situācijām, tai skaitā darbinieku rīcības kārtību;
5) izvērtēt arhīva materiālus un nodrošināt būtiskāko dokumentu digitalizāciju;
6) organizēt sadarbību ar kultūras pieminekļu īpašniekiem, sniedzot metodisko atbalstu individuālu rīcības plānu izstrādē u. c.

Papildus tam nepieciešams izstrādāt rīcības plānus krīzes situācijās, tai skaitā seku novēršanai, nodrošinot bojājumu fiksāciju, novērtēšanu un prioritāro atjaunošanas pasākumu noteikšanu. Izvērtējot minēto pasākumu kopumu, Pārvalde ir sagatavojusi amatu sarakstu ar plānoto atlīdzības palielinājumu, galvenokārt Arhitektūras un mākslas daļas, Arheoloģijas un vēstures daļas, Kultūras priekšmetu aprites daļas, Kultūras mantojuma informācijas centra un reģionālo nodaļu darbiniekiem. Atlīdzības palielināšana nepieciešama, jo atsevišķām Pārvaldes daļām un tajās nodarbinātajiem ir būtiski pieaudzis veicamo uzdevumu apjoms.

Pārvaldē augsta līmeņa nozares profesionāļiem atalgojums ir kritiski zems un jau ilgstoši nav konkurētspējīgs ne tikai ar privāto sektoru, bet arī salīdzinājumā ar citām valsts pārvaldes iestādēm. Piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojā eksperta amatalga līdzīga rakstura pienākumiem ir vismaz 1 800 euro, kamēr Pārvaldē vidēji 1 200 euro. Kopumā Pārvaldes, kuras kompetencē ir kā politikas plānošana, tā arī tās ieviešana un kontrole, kopējais atalgojuma līmenis ir indikatīvi par 40 % zemāks kā kopējais Būvniecības valsts kontroles biroja vidējais atalgojums (Būvniecības valsts kontroles uzraudzības biroja publiski pieejamā informācija: https://www.bvkb.gov.lv/lv/budzets). Tiek salīdzināti būvinspektoru (48.saime, V līmenis), arhitektu ((48.saime, V līmenis), vecāko ekspertu (48.saime, V līmenis), un nodaļas vadītāju atalgojumi (28.3 saime, VI līmenis; 48. saime VIA līmenis; 28.2. saime III līmenis). Ņemot vērā abām iestādēm deleģētās funkcijas, Pārvaldes atalgojuma līmenis ir nesamērīgi zemāks un nav ievērots vienlīdzības princips valsts pārvaldē. Pārvaldes pienākumus nav iespējams pasūtīt ārpakalpojumā, jo to kvalitatīvai izpildei nepieciešamas specifiskas un padziļinātas profesionālās zināšanas, kas koncentrētas Pārvaldes darbinieku kompetencē un iegūtas ilgstošā pieredzē. Iepriekšminētais būtiskais atalgojuma zemais apmērs ir kritisks jaunu darbinieku piesaistē un tuvākā vidēja termiņa nākotnē rada risku darbinieku skaita samazinājumam un iestādes spējai nodrošināt darbības nepārtrauktību.

Pārvalde apliecina, ka finansējuma pārdale plānota no ekonomijas administratīvajos un saimnieciskajos izdevumos, tai skaitā komandējumu, ārpakalpojumu un tehniskā nodrošinājuma izmaksu pārskatīšanas rezultātā. Finansējuma pārdale tiks veikta, nepasliktinot iestāžu pamatfunkciju izpildi un neietekmējot kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, bet uzlabojot iestādes darbinieku kapacitāti.

Muzeji

Kultūras ministrijas padotībā ir astoņi valsts muzeji:
1) Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ar struktūrvienībām: “Dauderi” un “Tautas frontes muzejs”;
2) Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar struktūrvienībām: Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Mākslas muzejs “Arsenāls” un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs;
3) Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar struktūrvienībām: Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Ainažu jūrskolas muzejs un Mencendorfa nams;
4) Rundāles pils muzejs;
5) īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis –Turaidas muzejrezervāts;
6) Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ar brīvdabas ekspozīcijām: Lauku ekspozīcija “Vēveri” un Zvejnieku-zemnieku sēta “Vītolnieki”;
7) Memoriālo muzeju apvienība ar struktūrvienībām: Jāņa Akuratera muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas muzejs (ar ekspozīciju vietām Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros, Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Raiņa muzejs “Tadenava”), Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Andreja Upīša memoriālais muzejs (ar ekspozīciju vietām Rīgā un Skrīveros) un Ojāra Vācieša muzejs;
8) Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs.

Muzeju funkciju nodrošināšanā arvien lielāka nozīme ir kvalificētu darbinieku kapacitātei, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu un risku pārvaldību. Noturībā un spējā reaģēt krīzes situācijā primārais ir cilvēka faktors – sagatavots personāls ar augstu profesionalitāti, specifiskām zināšanām, prasmi un spēju operatīvi rīkoties gan ikdienas darbā, gan krīzes situācijās. Turklāt jāņem vērā, ka darbinieki, kas iesaistīti kultūras mantojuma aizsardzībā un gatavības stiprināšanā darbībai krīzes situācijās pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai, kad tika aktualizēts jautājums par Latvijas kultūras mantojuma institūciju gatavību krīzēm, ir uzņēmušies papildu pienākumus ārpus tiešajiem darba pienākumiem. Atalgojuma palielināšana Muzeju darbiniekiem ir stratēģiski lietderīga, tieši saistīta ar gatavības krīzēm stiprināšanu un vērsta uz iestāžu ilgtspējīgas darbības nodrošināšanu. Muzeju darbiniekiem saistībā ar gatavību krīzēm ir jāveic šādi papildu pienākumi:
1) muzeju krājuma apdraudējuma risku izvērtēšana un risku vadība; 
2) iestādes plāna rīcībai krīzes situācijā izstrāde un aktualizēšana; 
3) regulāra apmācību procesa nodrošināšana rīcībai krīzes situācijās; 
4) dalība nozares, Latvijas kultūras mantojuma jomas un starptautiskos pasākumos, mācībās, kas saistīti ar krīžu gatavību un noturības stiprināšanu; 
5) materiālo rezervju plānošana, nodrošināšana, uzturēšana krīžu gadījumiem; 
6) prioritāri glābjamo muzeju priekšmetu izvērtēšana, vērtību kritēriju un vērtēšanas metodoloģijas izstrāde, prioritāri glābjamo muzeju krājuma priekšmetu sarakstu pastāvīga aktualizēšana; 
7) prioritāri glābjamo muzeju priekšmetu digitalizācija, muzeju ietvaros un sadarbībā ar citām institūcijām digitalizētā krājuma ilgtspējīgas un drošas saglabāšanas nodrošināšana; 
8) ar kultūras mantojuma glābšanu saistīto infrastruktūras jautājumu risināšana; 
9) iekšējās komunikācijas algoritmu precizēšana, pārbaude, aktualizēšana eventuālai pielietošanai ārkārtas situācijās; 
10) muzeju priekšmetu konservācijas un restaurācijas procedūru izstrādāšana un aktualizēšana ārkārtas situācijās.

Arī Latvijas kultūras mantojuma institūciju praksē vērojamas problēmas piesaistīt darbiniekus, kā arī noturēt jaunus darbiniekus, jo, salīdzinot kultūras mantojuma iestādēs nodarbināto vidējo atalgojumu ar 2025. gada vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā 1 935 euro, kultūras mantojuma iestāžu atalgojums ir nekonkurētspējīgs, ņemot vērā prasības, kādām ir jābūt arhīva, bibliotēkas, muzeja vai citam speciālistam.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs apliecina, ka finansējuma pārdale plānota no saimniecisko izdevumu optimizācijas un muzeja krājuma uzturēšanas un tehniskā aprīkojuma iegāžu pārcelšanas uz vēlāku periodu. Veicot finansējuma pārdali, netiks pasliktināta iestādes pamatfunkciju izpilde un netiks negatīvi ietekmēta kultūras pakalpojumu pieejamība.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs apliecina, ka finansējuma pārdale plānota no ekonomijas, kas veidojas, pārskatot izstādes tehniskā nodrošinājuma, ārpakalpojumu un administratīvo pakalpojumu izdevumus, kā arī optimizējot atsevišķus saimnieciskos izdevumus. Finansējuma pārdale tiks veikta, nepasliktinot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pamatfunkciju izpildi un neietekmējot kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs apliecina, ka finansējuma pārdale plānota, optimizējot saimnieciskos un administratīvos izdevumus, kā arī pārskatot atsevišķu tehnisko pakalpojumu iegādes apjomu. Finansējuma pārdale tiks veikta, nepasliktinot iestādes pamatfunkciju izpildi un neietekmējot kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts apliecina, ka finansējuma pārdale plānota no pašu ieņēmumu pārpildes un saimniecisko izdevumu ekonomijas, tai skaitā pārskatot teritorijas uzturēšanas un ārpakalpojumu izmaksas. Finansējuma pārdale tiks veikta, nepasliktinot iestādes pamatfunkciju izpildi un neietekmējot kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts norāda, ka plānotie pašu ieņēmumi, kas šogad ir būtiski lielāki, ir atkarīgi no vairākiem ārējiem apstākļiem: klimata, ģeopolitiskās situācijas un ienākošo tūrismu un iedzīvotāju maksātspējas.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs apliecina, ka finansējuma pārdale plānota, optimizējot saimnieciskos izdevumus, pārskatot ārpakalpojumu apjomu, decembra maksājumus pārceļot uz nākamajiem budžeta periodiem. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs norāda, ka darbinieku atlīdzības paaugstināšanas jautājums ir ārkārtīgi būtisks, jo jau šobrīd nav iespējams nokomplektēt nepieciešamās kvalifikācijas darbiniekus.

Memoriālo muzeju apvienība apliecina, ka finansējuma pārdale plānota, pārskatot administratīvos un saimnieciskos izdevumus, tai skaitā samazinot ārējo pakalpojumu izmantošanu un optimizējot komunālo pakalpojumu izdevumus. Finansējuma pārdale tiks veikta, nepasliktinot iestādes pamatfunkciju izpildi un neietekmējot kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai.

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs apliecina, ka finansējuma pārdale neietekmēs muzeja pamatfunkciju izpildi un muzeja sniegto pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Muzejs pārskatīs un optimizēs izdevumus administratīvo, izstāžu un pasākumu tehnisko izmaksu un reprezentācijas izdevumu pozīcijās, lai finansējuma pārdale neietekmētu muzeja pamatfunkciju izpildi. 

1.tabula

	amata vietas	slodzes	vidējā mēnešalga iestādē no štatu saraksta uz slodzi (euro)*	cik % no CSP datos norādīto vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā 2025.gadā 1935 euro
Muzeji	710	681,03	1 224
Memoriālo muzeju apvienība	59	58,5	1 221	63%
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts	78	77,7	1 218	63%
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs	79	62,9	1 288	67%
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs	112	109,48	1 136	59%
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs	84	80,75	1 276	66%
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs	177	177	1 170	60%
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs	124	114,7	1 262	65%
Citas kultūras iestādes	487	481,5	1 371
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde	104	98,5	1 384	72%
Latvijas Nacionālais arhīvs	383	383	1 357	70%
Bibliotēkas	401	374,10	1 446
Latvijas Nacionālā bibliotēka	368	341,5	1 708	88%
Latvijas Neredzīgo bibliotēka	33	32,6	1 183	61%

 *Iestādēm nav resursu, lai nodrošinātu citus papildu atlīdzības elementus. 

Nacionālais kino centrs ir valsts iestāde, kas administrē kino un filmu nozarei paredzētos valsts budžeta līdzekļus. Saskaņā ar Filmu likumu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1627 “Nacionālā kino centra nolikums” Nacionālais kino centrs īsteno valsts politiku kino nozarē. Nacionālā kino centra daudzveidīgās funkcijas ietver kino un filmu nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, Latvijas kino un filmu nozares ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas veicināšanu, filmu radīšanas, kā arī audiovizuālā mantojuma pieejamības un izplatības Latvijā un pasaulē sekmēšanu, kā arī Latvijas kino un filmu nozares līdzdalību Eiropas audiovizuālās jomas atbalsta programmās u.c.

2024.–2025. gadā Latvijas kino nozare, tostarp Nacionālā kino centra atbalstītā un popularizētā filma “Straume”, ir guvusi izcilus panākumus, iegūstot nozīmīgākās nozares balvas pasaulē, tai skaitā Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”. Pēc šī unikālā sasnieguma vēl jo izteiktāk ir jūtama Nacionālā kino centra kā institūcijas cilvēkresursu ierobežotība – ir audzis gan starptautiskās sadarbības apjoms, gan intensitāte. 2025. gadā ar Nacionālā kino centra iesaisti tika īstenoti teju 40 starptautiski pasākumi. Nacionālajā kino centrā, kas mērķu un funkciju apjoma ziņā ir salīdzināms ar Lietuvas Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Lietuvas Kino centru, ir uz pusi mazāk amata vietu (Nacionālajā kino centrā – 10 darbinieki, iekļaujot programmas “Radošā Eiropa MEDIA” informācijas centra vadītāju; Lietuvas Kino centrā – 19 darbinieki).

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir jāstiprina Nacionālā kino centra kapacitāte, pārdalot vienu amata vietu no Kultūras ministrijas - Ministra birojs (struktūrvienība), biroja palīga (darbinieka amats) (27. saime, I līmenis, 7. mēnešalgu grupa). Finansējums amata vietai paredzēts no Nacionālā kino centra valsts budžeta līdzekļiem, pārdalot finansējumu no izdevumu pozīcijas “Subsīdijas un dotācijas” uz izdevumu pozīciju “Atlīdzība”.

Plānotā amata vieta – vecākais speciālists – atbilst 8. mēnešalgu grupas II līmenim un 36. amatu saimei. Saskaņā ar mēnešalgu skalu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem tās viduspunkts ir 1 509 euro. Līdz ar to kopējie nepieciešamie izdevumi (VSAOI, atvaļinājuma nauda, piemaksa par papildu darbu u.c.) minētajai amata vietai ir 24 431 euro gadā. Aprēķins: 1 509 euro *12 mēn. *VSAOI 23,59%=22 380 euro gadā. Papildus 50% no algas tiek plānots atvaļinājuma pabalsts – 1 509 *50%*VSAOI 23,59%=932 euro. Piemaksa tiek plānota 1 509*20%*VSAOI 23,59%*3=1 119 euro. Pavisam kopā=22 380 + 932 + 1 119=24 431 euro gadā.

Pārdale tiks veikta no finansējuma subsīdijas un dotācijas izdevumos, kas tiek izmantots filmu un citu projektu atbalstam, tomēr pārdalei nepieciešamais finansējums ir mazāks par vienai dokumentālajai filmai vai vienai animācijas īsfilmai nepieciešamo atbalstu (kas ir finansiāli mazāk prasīgie filmu projekti), attiecīgi tas, lai gan samazinās filmu veidošanai sadalāmo finansējumu, tomēr ietekme nebūs būtiska un neietekmēs atbalstīto filmu skaitu. Pārdale var nedaudz ietekmēt filmas tapšanai nepieciešamo laiku. Taču vienlaikus šī pārdale pozitīvi ietekmēs Nacionālā kino centra spēju Latvijas filmu nozari popularizēt starptautiski, kas, savukārt pozitīvi ietekmēs nozares starptautisko atpazīstamību un ļaus veiksmīgāk piesaistīt filmu veidošanai papildus nepieciešamo starptautisko finansējumu. 

Nacionālais kino centrs apliecina, ka, pārdalot finansējumu no izdevumu pozīcijas “Subsīdijas un dotācijas” uz izdevumu pozīciju “Atlīdzība”, tas negatīvi neietekmēs Nacionālā kino centra spēju veiksmīgi nodrošināt tās kompetencē esošās funkcijas un dotos uzdevumus, kā arī Nacionālajam kino centram neveidosies parādi, tajā skaitā par energoresursiem.

Lai minētās problēmas varētu kaut daļēji risināt, kultūras mantojuma iestādes ir izvērtējušas, ka tās iekšēji varētu veikt finansējuma pārdali no izdevumu pozīcijas “Preces un pakalpojumi” uz izdevumu pozīciju “Atlīdzība” un tādējādi palielinātu atalgojumu šādā apmērā:

2.tabula
 

Amatu grupu nosaukums	Palielinājumam plānoto amata vietu skaits	Esošā alga (euro)	Plānotā alga (euro)	Palielinājuma summa (euro)	%
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Administratīvais personāls (direktoru vietnieki)	2	3 334	3 447	113	3
Atbalsta personāls (kalējs, galdnieki, strādnieki)	11	1 202	1 299	97	8
Speciālisti, krājuma glabātāji, vēsturnieki, muzejpedagogi, restauratori, eksponātu uzraugi	51	1 070	1 155	86	8
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Administratīvais personāls (direktors, direktora vietnieki)	3	3 152	3 493	341	10,8
Atbalsta personāls (administrators; inženierkomunikāciju inženieris; vecākie saimniecības pārziņi; saimniecības pārziņi)	8	1 241	1 278	37	3
Speciālisti, krājuma glabātāji, vēsturnieki, muzejpedagogi, restauratori	91	1 344	1 488	144	10,7
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Administratīvais personāls (direktors, direktora vietnieki, departamentu vadītāji, struktūrvienības vadītāji un  vadītāju vietnieki)	19	1 895	2 094	199	10,5
Atbalsta personāls apmeklētāju centra speciālisti, ķīmiķi, mākslas fotogrāfs, sagādnieks, vecākais lietvedis, personāla speciālists, informācijas vadības speciālists, sabiedrisko attiecību speciālists)	11	1 070	1 157	87	8
Speciālisti, krājuma glabātāji, vēsturnieki, muzejpedagogi, restauratori, mākslinieki	59	1 199	1 319	120	10
Memoriālo muzeju apvienība
Administratīvais personāls (direktora vietnieks attīstības darbā, muzeju vadītāji, muzeja vadītāja vietnieki)	8	2 160	2 260	100	5
Atbalsta personāls (finansists, personāla speciālists, komunikācijas speciālists, saimniecības pārziņi)	5	1 444	1 544	100	7
Vecākie speciālisti, krājuma glabātāji	5	1 179	1 279	100	8
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Administratīvais personāls (biroja vadītājs, nodaļas vadītāji un vietnieki)	11	1 817	1 899	82	5
Atbalsta personāls (iepirkumu speciālists, finansists, personāla lietu pārzinis, projekta vadītājs, reklāmas un tirgvedības projektu plānotājs, sociālo mediju speciālists)	7	1 372	1 457	85	6
Speciālisti, krājuma glabātāji, restauratori, mākslinieki, dokumentālisti, mākslas eksperti	59	1 078	1 174	96	9
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts
Administratīvais personāls (direktors, direktora vietnieks, departamentu vadītāji, nodaļas vadītājs)	5	2 760	3 022	262	9
Atbalsta personāls (namdaris, remontstrādnieks, saimniecības pārzinis, lietvedis, personāla vadītājs, finanšu analītiķis, finansists)	7	1 447	1 551	104	7
Speciālisti, krājuma glabātāji, vēsturnieki, muzejpedagogi, restauratori, eksponātu uzraugi	63	1 180	1 272	92	8
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Administratīvais personāls (direktors, direktora vietnieki, struktūrvienību vadītāji, saimnieciski tehniskā darba departamenta vadītājs)	15	1 876	2 026	150	8
Atbalsta personāls (juriskonsults, personāla vadītājs, projektu vadītājs, finansists, biroja vadītājs, komunikācijas un mārketinga vadītājs)	6	1 238	1 319	81	7
Speciālisti, krājuma glabātāji, vēsturnieki, muzejpedagogi, restauratori, bibliotekāri	53	1 160	1 253	93	8
Latvijas Nacionālais arhīvs
Administratīvais personāls (direktors, direktora vietnieki, digitālās transformācijas vadītājs, zonālo arhīvu direktori, direktoru vietnieki, nodaļu vadītāji, vadītāju vietnieki)	55	2 777	2 864	87	3
Atbalsta personāls  (finansists, jurists, personāla speciālists, namu pārzinis, eksperti konsultanti, darba aizsardzības speciālists, iepirkuma speciālists)	17	1 723	1 877	154	9
Restaurācijas, digitalizācijas speciālisti	35	1 353	1 470	117	9
Publikāciju pētnieki, literārais redaktors	8	1 685	1 803	117	7
Arhīva fondu glabātāji, eksperti, vecākie eksperti, arhivāri, inženierkomunikāciju tehniķi	31	1 224	1 322	98	8
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
Administratīvais personāls (vadītāja vietnieks, daļas vadītāji, vietnieki)	9	2 272	2 323	51	2
Atbalsta personāls (galvenie valsts inspektori, valsts inspektori, finansists, eksperti, vecākie speciāļisti)	71	1 250	1 300	50	4
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tehnoloģiju departamenta direktors	1	4 108	4 481	373	9
Saimniecības departamenta direktors	1	2 849	3 108	259	9
Tehnoloģiju departaments:	1	3 997	3 311	31	11
Datu centra vadītājs	1	3 860	4 212	352	9
Vienotās platformas tehnoloģiju vadītājs	1	3 860	4 212	352	9
Datu centra projektu vadītājs	1	3 860	4 212	352	9
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļas datortīkla administrators	1	2 600	2 836	236	9
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļas  Palīdzības dienesta vadītājs	1	1 899	2 168	269	14
Informācijas sistēmu nodaļas lietojamības administrators	1	2 600	2 836	236	9
Informācijas sistēmu nodaļas  Bibliotēku informācijas sistēmu sektora vadītājs	1	2 300	2 701	401	17
Latvijas Neredzīgo bibliotēka
Administratīvais personāls (direktors, direktora vietnieks skaņu ierakstu un IT jautājumos, nodaļas vadītāji)	7	1 653	1 753	100	6
Atbalsta personāls (ierakstu kopētājs, transporta vadītājs, apkopēji, finansists, personāla lietvedis, darba aizsardzības speciālists)	7	1 028	1 111	83	8
Speciālisti, bibliogrāfi, bibliotekāri, korektori, redaktori, diktori, ierakstu operatori	19	1 070	1 163	93	9

Lai nodrošinātu šādu atalgojuma palielinājumu, ir jāpieņem Ministru kabineta lēmums, kas atļauj kultūras mantojuma iestādēm palielināt finansējumu atlīdzības izdevumiem (kas iekļauj pamatā mēnešalgu un VSOAI izdevumus 7 mēnešiem, atsevišķiem muzejiem 10% intensitātes piemaksu) jau no 2026. gada 1. jūnija un veikt bāzes izdevumu precizēšanu šādā apmērā:

3.tabula

	summa uz atlīdzības izdevumiem no 2026.gada 1.jūnija (euro)	summa uz atlīdzības izdevumiem no 2027.gada un katru gadu turpmāka (euro)
Muzeji
Memoriālo muzeju apvienība	17 797	26 695
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts	70 468	105 702
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs	68 370	102 555
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs	92 961	139 442
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs	75 630	113 446
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs	166 247	249 370
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs	118 666	177 999
Citas kultūras iestādes
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde	105 427	158 141
Latvijas Nacionālais arhīvs	407 585	611 377
Bibliotēkas
Latvijas Nacionālā bibliotēka	33 854	50 781
Latvijas Neredzīgo bibliotēka	30 941	46 411

Lai nodrošinātu šādu atalgojuma palielinājumu, ir jāpieņem Ministru kabineta lēmums, kas atļauj Nacionālajam kino centram palielināt finansējumu atlīdzības izdevumiem 24 431 euro apmērā.