Anotācija

1. Lai veicinātu kvalitatīvāku Projekta ieviešanu un veicinātu dialogu ar sociālajiem partneriem Projekta īstenošanas laikā, sākotnēji plānotās uzraudzības padomes vietā nepieciešams izveidot finansējuma saņēmēja Projekta īstenošanas konsultatīvo padomi, tādējādi finansējuma saņēmējam uzņemoties lielāku atbildību par sadarbību ar ieinteresētajām pusēm.  
2. 2025. gada 15. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja vidusposma pārskatu, līdz ar ko Ministrija kā atbildīgā iestāde izvērtēja nepieciešamību palielināt Projekta finansējumu par elastības finansējuma apmēru.
3. Projekta īstenošanai laikā, strādājot pie asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas darbības modeļa izstrādes, ir secināts, ka efektīvai un mērķtiecīgai asistīvo tehnoloģiju piešķiršanai nepieciešama ne tikai RUMIS un VIIS pilnveide, bet arī Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas (turpmāk – PMK informācijas sistēma) pilnveide, jo tajā tiek uzkrāti dati par izglītojamo speciālajām vajadzībām un rekomendētajiem atbalsta pasākumiem. Tādējādi, ir nepieciešama integrēta datu aprite ne tikai starp RUMIS un VIIS, kuru pārzinis ir Ministrija, bet arī ar PMK informācijas sistēmu, kuras pārzinis ir VIAA. Spēkā esošo MK noteikumu Nr. 228 redakcija paredz, ka informācijas un tehnoloģiju sistēmas izveides vai pilnveidošanas izmaksas var attiecināt tikai Ministrijai kā sadarbības partnerim, attiecīgi ierobežojot iespēju attiecināt PMK informācijas sistēmas pilnveidošanas izmaksas, jo tās pārzinis ir VIAA nevis Ministrija. VIIS tiek izmantota izglītības iestāžu līmenī, tostarp izglītības iestāžu atbalsta personāla darbā, nodrošinot informāciju par izglītojamajiem un izglītības procesu, savukārt PMK informācijas sistēma tiek izmantota pedagoģiski medicīnisko komisiju darbā, nodrošinot datu uzkrāšanu par izglītojamo speciālajām vajadzībām un rekomendētajiem atbalsta pasākumiem. Ņemot vērā atšķirīgos sistēmu lietotājus un funkcijas, ir būtiski nodrošināt, ka dati par izglītojamo vajadzībām un nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem ir savstarpēji pieejami un izmantojami abās sistēmās. Lai to nodrošinātu, nepieciešama minēto informāciju sistēmu pilnveide, tai skaitā ieviešot vienotu asistīvo tehnoloģiju klasifikāciju un ar to saistīto funkcionalitāti.

Noteikumu projekts paredz:
1) sākotnēji plānotās Projekta uzraudzības padomes vietā izveidot Projekta īstenošanas konsultatīvo padomi, tajā skaitā noteikumu projektā nosakot dokumentus un jautājumus, kurus izskata konsultatīvajā padomē, proti, konsultatīvajā padomē: a) ne retāk kā reizi sešos mēnešos izskata finansējuma saņēmēja sagatavotu ziņojumu par Projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, rādītāja sasniegšanas progresu, īstenoto atbalsta pasākumu saturu un atbilstību mērķa grupas vajadzībām, par veiktajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem Projekta īstenošanā, pievienojot arī sadarbības partneru un citu Projekta īstenošanā iesaistīto pušu viedokļus; b) izskata asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas aprakstu un izmēģinājumprojekta izvērtējuma darba uzdevumus (saturu) un izvērtējuma rezultātus (nodevumu); c) izskata izstrādātā izmēģinājumprojekta izvērtējuma darba uzdevumus (saturu) un rezultātu (nodevumu); d) ja nepieciešams, izskata citus Projekta īstenošanā būtiskus jautājumus. Padome var sniegt finansējuma saņēmējam priekšlikumus Projekta īstenošanas pilnveidei, lai sekmētu Projekta efektīvu un kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu atbilstoši Projektā noteiktajiem mērķiem. Konsultatīvo padomi izveido finansējuma saņēmējs un uzaicina tajā piedalīties nozaru ministriju un sociālo partneru pārstāvjus, tai skaitā pārstāvjus no izglītības jomas sabiedriskajām organizācijām, personu ar īpašām vajadzībām pārstāvošām organizācijām, kā arī nozares ekspertus. Līdz ar to, konsultatīvās padomes ir viens no sabiedrības pārstāvju un nevalstisko organizāciju līdzdalības veidiem valsts pārvaldē [2]. Konsultatīvās padomes darbību regulē finansējuma saņēmēja izstrādāts, apstiprināts un ar Ministriju kā nozares ministriju saskaņots konsultatīvās padomes nolikums; 
2) precizēt MK noteikumu Nr. 228 5. punktu un svītrot 6. un 7. punktu, tādējādi nodrošinot elastības finansējuma 274 442 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma – 233 276 euro un valsts budžeta līdzfinansējuma – 41 166 euro apmērā, pieejamību Projekta īstenošanai. Lēmums balstās uz finansējuma saņēmēja sniegtu pamatojumu elastības finansējuma izmantošanai, proti, tas tiks izmantots papildu asistīvo tehnoloģiju iegādei, analizējot izglītojamo vajadzības, asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas pilnveidei un funkcionalitātes paplašināšanai (tajā skaitā RUMIS, VIIS, PMK informācijas sistēmas pilnveidei), kā arī asistīvo tehnoloģiju apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku izglītošanai;
3) precizēt MK noteikumu Nr. 228 20.2.2. apakšpunktu, paredzot, ka informācijas un tehnoloģiju sistēmas izveides vai pilnveidošanas izmaksas var attiecināt ne tikai Ministrijai kā sadarbības partnerim, bet arī finansējuma saņēmējam, ņemot vērā nepieciešamību veikt uzlabojumus PMK informācijas sistēmā. Uzlabojumi PMK informācijas sistēmā, kas paredz informācijas sistēmu savstarpējo saistību, nodrošinātu asistīvo tehnoloģiju piešķiršanas procesa pamatotību un samazinātu nepieciešamību atkārtoti pieprasīt informāciju no izglītības iestādēm, pašvaldībām un pedagoģiski medicīniskajām komisijām. Informācijas sistēmu sasaistes mērķis ir nodrošināt, ka asistīvo tehnoloģiju piešķiršanas izvērtēšanā ir izmantojama informācija par izglītojamā speciālajām vajadzībām un rekomendētajiem atbalsta pasākumiem, tai skaitā par ieteikumu par nepieciešamo asistīvo tehnoloģiju. PMK informācijas sistēmā būs pieejama analoga asistīvo tehnoloģiju klasifikācija kā VIIS un ar to saistīta funkcionalitāte, vienlaikus ievērojot datu minimizācijas principu un neparedzot tiešu projekta personāla piekļuvi PMK informācijas sistēmā esošajiem personas datiem. Plānotā datu savietojamība nerada jaunu obligātu administratīvo pienākumu izglītības iestādēm vai pašvaldībām. Informācijas sistēmu savietojamība samazinās manuālu datu pieprasījumu un atkārtotas informācijas ievades nepieciešamību, kā arī ļaus izmantot jau VIIS esošo informāciju.

4) citi tehniskie grozījumi, paredzot precizēt MK noteikumu Nr. 288:
a) 26.3. apakšpunktu, nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, vienlaikus nenosakot stingrākas prasības par tām, kas noteiktas šajās vadlīnijās, tādējādi, norādot tikai to, ka informācija tīmekļa vietnē jāaktualizē, nenosakot konkrētu biežumu.
b) 26.5. apakšpunktu, svītrojot atsauci uz Regulas Nr. 2024/2509 61. pantu, jo finansējuma saņēmējs atlases kārtībā Eiropas Savienības fondu projekta dalībniekiem vai gala saņēmējiem nesniedz finansiālu atbalstu (tai skaitā nav plānoti daudzpakāpju projekti). Līdz ar to atsauce  nav attiecināma. Vienlaikus apakšpunkts tiek papildināts, norādot, ka īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina krāpšanas un korupcijas risku neesību.

Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās tiks veikti atbilstoši grozījumi vienošanās par Projekta īstenošanu. Plānotie grozījumi Projektā neparedz būtiskas izmaiņas Projekta īstenošanas mērķī un darbībās.

[2] https://www.mk.gov.lv/lv/lidzdaliba; sk. 4. sadaļu "Līdzdalība lēmumu īstenošanā"