21-TA-1260: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Veselības aprūpes finansēšanas likuma
5. panta otrā un trešā daļa, 6. panta otrās daļas 7. un 14. punkts un ceturtā daļa, 7. pants, 8. panta otrā daļa
un 10. panta trešā daļa, Ārstniecības likuma 3. panta otrā daļa, Invaliditātes likuma 11. panta 2. punkts un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas
avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pants.
Likums “Par valsts budžetu 2022.gadam”.
Likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”.
5. panta otrā un trešā daļa, 6. panta otrās daļas 7. un 14. punkts un ceturtā daļa, 7. pants, 8. panta otrā daļa
un 10. panta trešā daļa, Ārstniecības likuma 3. panta otrā daļa, Invaliditātes likuma 11. panta 2. punkts un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas
avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14. pants.
Likums “Par valsts budžetu 2022.gadam”.
Likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”” (turpmāk - Noteikumu projekts) mērķis ir pilnveidot un precizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību atbilstoši veselības nozarei pieejamam finansējumam.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Noteikumu projekts stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī, vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam".
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību, tai skaitā ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā veidojamas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas, nosaka 2018. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr.555). Aktualizējot Noteikumos Nr.555 ietverto tiesisko regulējumu, ir izstrādāts Noteikumu projekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams pilnveidot un precizēt Noteikumos Nr.555 ietverto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību atbilstoši veselības nozarei pieejamam finansējumam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz:
1) papildināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes (Noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts).
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošās personas bieži vien ietilpst paaugstināta riska grupas pacientu lokā, un došanās uz ārstniecības iestādi – it īpaši pašreizējā Covid-19 pandēmijas situācijā – rada epidemioloģiskās drošības riskus gan pašām personām, gan arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem. Lai pasargātu šīs personas un nodrošinātu epidemioloģisko drošību valstī, Noteikumu projekts paredz valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes pie personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
2) paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu (Noteikumu projekta 1.2.apakšpunkts).
Pašreizējās valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas vecuma ierobežojums sievietei, kura vēlas piedalīties programmā, ir 37 gadi un vairāk, ja līdz 37 gadu vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas. Vislielākais veikto pakalpojumu skaits programmā ir tieši 37 gadus vecām sievietēm. Turklāt saskaņā ar statistikas datiem vidējais vecums, kad sievietei Latvijā piedzimst pirmais bērns, pieaug (2011. gadā tas bija vidēji 25,9 gados, bet 2018.gadā - 27,2 gados). Šie dati skaidri iezīmē, ka pašreizējais regulējums neatbilst ne cilvēku vajadzībām, ne valsts demogrāfiskajai politikai. Citu valstu pieredze liecina, ka valsts programmas vecuma ierobežojums var būt 40 un vairāk gadi. Piemēram, vairākās Eiropas valstīs vecuma ierobežojumi valsts programmai ir 40 (Igaunijā, Vācijā, Rumānijā, Spānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā) un 43 gadi (Francijā).
Ņemot vērā minēto, lai samērotu valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku vajadzībām un demogrāfiskajai politikai, Noteikumu projekts paredz paplašināt sieviešu loku, kas var saņemt medicīnisko apaugļošanu, proti – valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana būs pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam.
Vēršam uzmanību, ka ar šo pasākumu tiks realizēts likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētais prioritārais pasākums “Valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšana/Pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes monitoringa sistēmas izveide, bērna aprūpes pakalpojumu groza un apmaksas nosacījumu pārskatīšana”.
3) uzlabot reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas kārtību (Noteikumu projekta 1.4., 1.10., 1.28. un 1.29.apakšpunkts).
Retās slimības ir nopietnas, bieži hroniskas un progresējošas slimības, kam raksturīga maza izplatība. Šobrīd ir atklāti līdz 8 000 reto slimību, ar kurām dzīves laikā saslimst no 6 līdz 8 % iedzīvotāju. Citiem vārdiem sakot, lai gan katrai retajai slimībai ir maza izplatība, ar tām kopumā slimo no 27 līdz 36 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju un vairākums slimo ar retām slimībām, kuras skar vienu no 100 000 cilvēku vai pat mazāk. Šādi pacienti ir jo īpaši izolēti un neaizsargāti, kā arī ekonomiski vieglāk ievainojami, jo nevar paši atļauties iegādāties medikamentus to augsto izmaksu dēļ, tādēļ viņiem ir liegta iespēja panākt sava veselības stāvokļa uzlabošanos, pilnvērtīgi dzīvot un strādāt.
Šobrīd valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā specifiska medikamentozā ārstēšana, daļai reto slimību pacientiem tiek nodrošināti Noteikumos Nr.555 noteiktajā kārtībā, un ir izveidota īpaša apakšprogramma 33.12.00 “Reto slimību ārstēšana” gan pieaugušo, gan bērnu reto slimību medikamentozai ārstēšanai ar atsevišķu, zāļu iegādes kompensācijas sistēmu nesaistītu finansējumu. Savukārt daļai reto slimību pacientu ar noteiktām diagnozēm, specifiskā terapija no valsts budžeta līdzekļiem 50 %, 75 % un 100 % apmērā (atkarībā no konkrētās diagnozes kompensācijas apmēra) tiek kompensētas atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība".
Tā kā esošā sistēma apakšprogrammas 33.12.00 “Reto slimību ārstēšana” ir sarežģīta procedūras ziņā, nav paredzēts pietiekami elastīgs mehānisms, ienākot tirgū jaunam, lētākam medikamentam pie noteiktas diagnozes un jau ar kompensētu aktīvo zāļu vielu, kā arī ir apgrūtināta zāļu pieejamība, jo pacients zāles šobrīd var saņemt tikai VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" no 2022.gada 1.janvāra tiks izveidots atsevišķs, vienots kompensējamo zāļu saraksts reto slimību pacientiem. Tādējādi pacientiem ar retām slimībām zāles turpmāk tiks nodrošinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" ietvertās kompensācijas kārtības ietvarā (skatīt Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"”, tiesību akta lietas ID: 21-TA-1289).
Šāda kompensējamo zāļu nodrošināšanas kārtība veicinās procesa caurskatāmību, jo, lai uzsāktu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, par visām reto slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm nepieciešams Zāļu valsts aģentūras izmaksu efektivitātes atzinums, zāļu ražotājiem un pacientiem būs skaidri nosacījumi zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī pārrunu ceļā ar ražotāju būs iespēja panākt pēc iespējas izdevīgāku cenu, kā arī ļaus sarakstā iekļaut gan jaunas zāles, gan paplašināt pacientu loku jau iepriekš sarakstā iekļautajām zālēm. Tāpat šāda kārtība uzlabos plānošanu un padarīs elastīgāku finanšu plūsmu, vienlaikus sekmējot racionālu un elastīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī uzlabos un atvieglos pacientiem zāļu pieejamību – zāles pacienti varēs saņemt aptiekā.
4) noteikt Noteikumu Nr.555 245.1punktā ietvertos psihoemocionālā atbalsta pasākumus iedzīvotājiem par pastāvīgi pieejamiem pakalpojumiem (Noteikumu projekta 1.3., 1.5., 1.6. un 1.26.apakšpunkts), kā arī līdz 2022.gada 30.jūnijam nodrošināt konsultatīvo tālruni pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai (Noteikumu projekta 1.19.apakšpunkts).
Noteikumu Nr.555 245.1 un 245.2 punkts paredz, ka iedzīvotājiem līdz 2021.gada 31.decembrim noteiktā apjomā pieejams valsts apmaksāts psihoterapeitiskais un psiholoģiskais atbalsts, ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis ģimenes ārsts, kā arī konsultatīvais tālrunis psihoemocionālā atbalsta saņemšanai. Tāpat ir noteiktas prasības psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta sniedzējiem.
Minētais regulējums tika ieviests, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, un nodrošinātu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat bija nepieciešams efektīvāk risināt Covid-19 pandēmijas izraisītās cilvēku psiholoģiskās problēmas (ietvertas informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija”, pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2020-12-01&dateTo=2021-12-01&text=samazin%C4%81tu+ilglaic%C4%ABgu+negat%C4%ABvo+ietekmi+uz+sabiedr%C4%ABbas+psihisko+vesel%C4%ABbu&org=0&area=0&type=0).
Konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai tika ieviests, izpildot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 60.pantā doto uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam.
Abu iepriekš minēto pasākumu realizēšanai 2021.gadā Veselības ministrijai tika piešķirts papildu valsts budžeta finansējums, pamatojoties uz informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija” un Ministru kabineta 2021. gada 19. janvāra rīkojumu Nr.35 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadam un turpmāk ik gadu tika uzdots izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Ņemot vērā minēto un to, ka šo pasākumu īstenošanai ir piešķirts finansējums likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētā prioritārā pasākuma “Pasākumi, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija” ietvaros, Noteikumu projekts paredz Noteikumu Nr.555 245.1punktā ietvertos psihoemocionālā atbalsta pasākumus iedzīvotājiem noteikt par pastāvīgi pieejamiem pakalpojumiem, iekļaujot tos Noteikumu Nr.555 vispārējā regulējumā.
Attiecībā uz Noteikumu projektā ietverto normu, kas paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam nodrošināt konsultatīvo tālruni pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai, skaidrojam, ka pieprasījums psihoemocionālā atbalsta saņemšanai ārkārtas situācijas apstākļos ir nozīmīgi pieaudzis, tostarp arī bērnu un pusaudžu vidū, saistībā ar nepieciešamību iedzīvotājiem steidzami mainīt ikdienas ritmu un ieradumus (bezdarbs, attālināto mācību nodrošināšana bērniem, pārmaiņas sabiedriskās kārtības regulējumā, nepieciešamās sociālās komunikācijas trūkums ar tuviem cilvēkiem, vardarbības pieaugums u.c.). Lai īstenotu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 60.pantā doto uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam tika izveidotas psihoemocionālā atbalsta līnija, kur diennnakts režīmā ir pieejama psihoemocionālā palīdzība krīzē skarto cilvēku atbalstam. Šī līnija ir pieejama arī bērniem un pusaudžiem, bet jāņem vērā, ka psihoemocionālā atbalsta līnijā strādājošie krīzes konsultanti nav specializējušies bērnu un pusaudžu psihoemocionālā atbalsta sniegšanā. Šāda atbalsta sniegšanā šobrīd ir specializējies Bērnu slimnīcas fonda veidotais SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” konsultatīvais tālrunis, kur konsultācijas bērniem un pusaudžiem, kā arī viņu vecākiem nodrošina Bērnu un pusaudžu resursu centrā strādājošo klīniskie un veselības psihologi. Tālruņa darbība sākotnēji tika finansēta no Bērnu slimnīcas fondam ziedotāju līdzekļiem, taču 2021.gada beigās iepirkuma rezultātā tālruņa darbība tika nodrošināta veselības aprūpes budžeta ietvaros (2,5 mēnešiem). Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumā laikā izveidojušos bērnu un pusaudžu augsto pieprasījumu pakalpojuma saņemšanai, nepieciešams mērķtiecīgi un nepārtraukti nodrošināt pusaudžu psihoemocionālo atbalstu arī 2022.gadā. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz, ka Nacionālais veselības dienests līdz 2022. gada 30. jūnijam apmaksā konsultatīvā tālruņa darbības nodrošināšanu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai, pakalpojuma nodrošināšanai veicot iepirkumu.
5) nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu ātrāku pieejamību pacientiem ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu (Noteikumu projekta 1.7., 1.8. un 1.9.apakšpunkts).
Saskaņā ar Noteikumu Nr.555 61.3.2. un 61.3.3.apakšpunktu un 73.punktu veselības aprūpes pakalpojumus 10 darbdienu laikā pacients saņem tikai gadījumos, kad pacientam ir primāri diagnosticēts audzējs. Pacienti ar slimības recidīvu veselības aprūpes pakalpojumus saņem vispārējā kārtībā.
Lai pacienti ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu varētu saņemt pēc iespējas ātrāk visus nepieciešamos izmeklējumus, ārstu konsultācijas un savlaicīgu ārstēšanu, ir nepieciešams prioritizēt rindas recidīvu diagnostikai pēc "zaļā koridora" principa, kas paredzēts pirmreizēju onkoloģisku saslimšanu pacientiem. Līdz ar to tiek veikti atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr.555, izveidojot “dzelteno koridoru”, lai pacienti ar ļaundabīgo audzēju recidīviem saņemtu ātrāku diagnostiku un nepieciešamo ārstēšanu.
Vēršam uzmanību, ka šī pasākuma īstenošanai ir piešķirts finansējums likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētā prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” ietvaros (konkrētais pasākums – “Samazināt gaidīšanas rindu veselības aprūpes pakalpojumiem pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas vai slimības recidīva gadījumā”).
6) nodrošināt ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu no 2022.gada 1.janvāra (Noteikumu projekta 1.11., 1.12., 1.23., 1.26., 1.28., 1.30. un 1.31.apakšpunkts).
Noteikumu Nr.555 153.punkts nosaka veselības aprūpes pakalpojumu tarifos iekļauto darba samaksas apjomu. Izpildot likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzēto prioritāro pasākumu “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana”, Noteikumu projekta 153.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka vidējā darba samaksa mēnesī no 2022.gada 1.janvāra tiek noteikta šādā apmērā (Noteikumu projekta 1.11. un 1.12.apakšpunkts):
153.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 963,00 euro;
153.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 183,00 euro;
153.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745,00 euro (šai speciālistu grupai atalgojums netiek mainīts).
Atbilstoši minētajam darba samaksas pieaugumam tiek pārrēķināta Noteikumu Nr.555 254.1.apakšpunktā noteiktā darba samaksa ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanā iesaistītajiem speciālistiem un tiek veikti pārrēķini attiecīgajos veselības aprūpes pakalpojumu tarifos. Tarifu pārrēķins ietekmē 4.pielikuma “Aprūpes epizodes un to tarifi” 5.punktā noteiktos aprūpes epizožu tarifus, 6.pielikumā “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi” noteiktos stacionāro pakalpojumu tarifus un fiksētās piemaksas, 10.pielikuma “Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām” 2.punktā ietverto fiksēto maksājumu par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē un 11.pielikuma “Primārās veselības aprūpes finansējuma plānošana” 2.punktā noteikto kapitācijas naudas apmēru un šī pielikuma 32.2.1. un 32.2.2. apakšpunktā noteiktos koeficientus.
7) pārcelt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Noteikumu Nr.555 14.pielikuma 3.1.1.apakšpunktā noteikto kvalitātes rādītāju izpildes vērtēšanas datumu (Noteikumu projekta 1.13.apakšpunkts).
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas situāciju valstī, kas arī 2021.gadā ir būtiski ietekmējusi stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu lielākajā daļā pakalpojumu, stacionārajām ārstniecības iestādēm nebija iespēja visa 2021.gada ietvaros pilnvērtīgi izpildīt līgumā ar Nacionālo veselības dienestu noteiktos kvalitātes rādītājus. Līdz ar to tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.555 239.punktā, pārceļot kvalitātes rādītāju izpildes vērtēšanas datumu uz 2023.gada 1.janvāri. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
8) precizēt ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas kritērijus un samaksas principus par 2021.gadu (Noteikumu projekta 1.14.apakšpunkts).
Izmaiņas Noteikumu Nr.555 241.punktā nepieciešamas, jo sakarā ar Covid-19 pandēmiju ģimenes ārsti gan 2020.gadā, gan arī 2021.gadā lielus resursus ir veltījuši Covid-19 pacientu (tai skaitā kontaktpersonu) veselības stāvokļa uzraudzībai, Covid-19 infekcijas diagnostikai un ārstēšanai, kā arī vakcinācijas pret Covid-19 aptveres sasniegšanai, līdz ar to, nav bijis pietiekami daudz resursu pacientu veselības stāvokļa profilakses pasākumiem, kas ir ietekmējis gada darbības novērtēšanas rezultātus. Tāpēc Noteikumu projekts precizē ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas kritērijus un samaksas principus par 2021.gadu. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
9) turpināt nodrošināt samaksu ārstniecības iestādēm par sniegtajiem pakalpojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku novēršanai, epidemioloģisko prasību nodrošināšanu, riska maksājumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientu, kā arī tiesības Nacionālajam veselības dienestam slēgt līgumu ar stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas nav minētas Noteikumu Nr.555 6. pielikumā (Noteikumu projekta 1.15., 1.16., 1.17., 1.18., 1.20. un 1.21.apakšpunkts).
Ņemot vērā, ka turpinās Covid-19 infekcijas izplatība, nepieciešams turpināt valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu arī nākošajā gadā, tāpēc Noteikumu projekts paredz pagarināt samaksas veikšanas termiņu līdz 2022.gada 30.jūnijam.
10) nodrošināt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par šādiem pakalpojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku novēršanai:
- par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama stacionārā ārstēšana neatliekamā kārtā;
- par subakūto medicīnisko rehabilitāciju pacientiem pēc Covid-19 infekcijas izslimošanas;
- par vakcināciju pret Covid-19 (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts).
Šobrīd saskaņā ar Noteikumu Nr.555 243.5.apakšpunktu Nacionālais veselības dienests atbilstoši faktiskajām izmaksām veic samaksu par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Lai ievērotu epidemioloģisko drošību Covid-19 pandēmijas apstākļos, stacionārajās ārstniecības iestādēs gultas ir izkārtotas, ievērojot distanci starp tām, tādējādi ir samazināts kopējais maksimālais gultu skaits slimnīcās. Tādēļ nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas gan Covid-19 pacientu ārstēšanai, gan arī citu akūtu pacientu ārstēšanai, kam nepieciešama ārstēšana neatliekamā kārtā.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem šobrīd klīniskajās universitātes slimnīcās un reģionālajās ārstniecības iestādēs strauji pieaug terapijas profila un hroniskā profila pacientu skaits, kas skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ietekmē ilgstoši atliktajiem plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem.
Lai mazinātu gultu noslodzi augstāk minētajās ārstniecības iestādēs un nodrošinātu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekamā ārstēšana, Noteikumu projekts paredz, ka Nacionālais veselības dienests atbilstoši faktiskajām izmaksām veic samaksu par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama stacionārā ārstēšana neatliekamā kārtā.
Saistībā ar esošo epidemioloģisko situāciju valstī un pieaugušo Covid-19 pārslimojušo pacientu skaitu ir nepieciešas palielināt medicīniskās rehabilitācijas pieejamību. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz atbilstoši faktiskajām izmaksām veikt samaksu par Covid-19 infekciju pārslimojošu pacientu subakūtu medicīnisko rehabilitāciju, lai nodrošinātu pacientiem nepieciešamā pakalpojuma pieejamību un segtu ārstniecības iestāžu izdevumus.
Tāpat, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību un veicinātu vakcinācijas aptveres palielināšanu iedzīvotāju vidū, Noteikumu projekts paredz atbilstoši faktiskajām izmaksām veikt samaksu par vakcināciju pret Covid-19, tajā skaitā konsultāciju pirms vakcinācijas, ko veic ārstniecības persona, un vakcināciju izbraukumā.
11) aktualizēt samaksas apmēra noteikšanas nosacījumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (Noteikumu projekta 1.22.apakšpunkts).
Atbilstoši Noteikumu Nr.555 250.punktam Nacionālais veselības dienests samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem 2021. gadam nosaka atbilstoši līdz 2020.gada 1.jūlijam plānotajam apjomam, ņemot vērā 2021.gadam plānoto darba samaksas pieaugumu (izņemot samaksas apmēru medicīniskās rehabilitācijas dienas stacionāra pakalpojumiem un gadījumos, ja izmaiņas samaksas apmēra plānošanā nepieciešamas, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību).
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas situāciju valstī, kas arī 2021.gadā ir būtiski ietekmējusi sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pakalpojumu un samaksas apmēru arī 2022.gadam nepieciešams plānot, ņemot vērā 2020.gadam plānoto apjomu, lai tādējādi nodrošinātu, ka tiek saglabāta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība iedzīvotājiem. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
12) līdz 2022.gada 30.jūnijam turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā (papildus Noteikumu Nr.555 6.pielikumā norādītajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām) un veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā (Noteikumu projekta 1.23. un 1.25.apakšpunkts).
2021.gada 1.pusgadā darbu uzsāka valsts finansēti stacionāro ārstniecības iestāžu personāla psihoemocionālā atbalsta kabineti. Šis pasākums tika ieviests, jo saskaņā ar informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija” (pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2020-12-01&dateTo=2021-12-01&text=samazin%C4%81tu+ilglaic%C4%ABgu+negat%C4%ABvo+ietekmi+uz+sabiedr%C4%ABbas+psihisko+vesel%C4%ABbu&org=0&area=0&type=0) minēto Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā 2020.gada pavasarī katram ceturtajam mediķim saistībā ar darbu augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā tika konstatēti depresijas simptomi, savukārt 2020.gada rudens ārkārtējā situācija daudzkārt pārsniedza medicīnas darbinieku noslodzi pavasarī. Tādēļ 2021. gadā medicīniskā personāla psihoemocionāla atbalsta nodrošināšanai tika īstenota kompleksa pieeja, kura ietver sevī vairākus etapus. Pirmkārt, medicīnas personāls tika informēts par palīdzības saņemšanas iespējām, otrkārt, organizēti atbildīgie darbinieki katrā slimnīcā, kas uzrauga slimnīcu darbinieku psihiskās veselības stāvokli un organizē psihiskās veselības palīdzības saņemšanas iespējas savā slimnīcā. Treškārt, 32 slimnīcās (no 39 slimnīcām) ir nodrošināts medicīniskajam personālam pienācīgs psihoemocionāls atbalsts un psihiskās veselības traucējumu gadījumā – savlaicīga palīdzība savā slimnīcā. 2021. gada 2.pusgadā šie pasākumi ir uzsākti, un, ņemot vērā kārtējo Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vilni, nepieciešama ieviestā pasākuma turpināšana arī 2022. gadā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un mērķtiecīgu psihoemocionālo atbalstu stacionāro ārstniecības iestāžu personālam.
Attiecībā uz Noteikumu projektā iekļauto normu, kas paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā (papildus Noteikumu Nr.555 6.pielikumā norādītajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām), skaidrojam, ka šāds maksājums tiks ieviests 2021.gada pavasarī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 11. februāra rīkojumu Nr. 81 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, jo Covid-19 pandēmijas ietekmē observējamo pacientu skaits pieaug, kā rezultātā ārstniecības iestādes ir izveidojušas papildu observācijas gultas - Covid-19 pacientu tranzītnodaļas. Observācijas gultās tiek veiktas stacionēto pacientu veselības stāvokļa izvērtēšana un novērtēšana, kā arī nepieciešamo izmeklējumu un medicīniskās palīdzības sniegšana līdz Covid-19 testa rezultātu saņemšanai. Tādējādi, būtiski pieaugot stacionēto pacientu skaitam, minētajās gultās tiek nodrošināta pacientu veselības stāvokļa novērošana un nepieciešamo izmeklējumu veikšana 1-2 dienu laikā. Tāpat šīs gultas nepieciešamības gadījumā var izmantot arī pacientu ārstēšanai.
Papildus norādāms, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē, pieaugot pacientu skaitam, ir ļoti būtiski nodrošināt pacientu izolāciju, izveidojot Covid-19 pacientu tranzītnodaļas, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus un novērstu intrahospitālo inficēšanos. Tāpat, pieaugot pacientu skaitam, pieaug Covid-19 pacientu ārstēšanas izmaksas, jo tiek pielietoti medikamenti, individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī skābekļa terapija, kas ir izmaksu ietilpīga pozīcija.
Ievērojot minēto un kārtējā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vilnī pieaugušo Covid – 19 pacientu skaitu slimnīcās, Noteikumu projekts paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā (papildus Noteikumu Nr.555 6.pielikumā norādītajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām). Ikmēneša piemaksa par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā katram stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir noteikta, ņemot vērā 2020.gada uzņemšanas nodaļā apkalpoto pacientu skaitu, pieņēmumu, ka observējami 10% no pacientu plūsmas, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekmē observējami vēl 8% no pacientu plūsmas, un vidējo observācijas gultu noslodzes rādītāju 107%, kas iegūts no ārstniecības iestāžu atskaitēm par 2020.gadu. Ietverot aprēķinā visus šos rādītājus, ir noteikts nepieciešamo observācijas gultu skaits katram stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam. Visu gultas dienu apmaksai nepieciešamā finansējuma apmērs iegūts, sareizinot iepriekš aprēķināto nepieciešamo observācijas gultu skaitu ar konkrētajai ārstniecības iestādei Noteikumu Nr.555 6. pielikumā noteikto gultas dienas vērtību. Lai visām ārstniecības iestādēm piemērotu vienādus principus, Noteikumu Nr.555 254.2.apakšpunktā minētās piemaksas apmērs ir noteikts kā starpība starp visu gultas dienu apmaksai nepieciešamā finansējuma apmēru un Noteikumu Nr.555 6. pielikumā noteikto fiksēto piemaksu par pacientu observāciju līdz 24 stundām.
Kopsakarā ar grozījumu Noteikumu Nr.555 254.2.apakšpunktā Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr.555 256.punktu, jo tajā ietvertais regulējums attiecas uz Noteikumu Nr.555 254.punkta redakciju, kas ir spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim.
Attiecībā uz plānoto samaksu (atbilstoši faktiskajām izmaksām) stacionārajām ārstniecības iestādēm par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā, skaidrojams, ka līdz ar epidemioloģisko situāciju valstī ir aktualizējies jautājums par faktiskajām izmaksām ārstniecības iestādei, kas rodas, ārstējot pacientus intensīvās terapijas nodaļā vai gultā. Ņemot vērā šī profila pacientu skaita pieaugumu Covid-19 infekcijas izplatības laikā, Noteikumu projekts paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām stacionārajām ārstniecības iestādēm par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.
13) līdz 2022.gada 30.jūnijam pagarināt tiesības Nacionālajam veselības dienestam izmaiņas Noteikumu Nr.555 154.7.apakšpunktā minētajā manipulāciju sarakstā veikt biežāk kā vienu reizi ceturksnī, ja izmaiņas saistītas ar Covid-19, par veiktajām izmaiņām informējot ārstniecības iestādes un Veselības ministriju (Noteikumu projekta 1.24.apakšpunkts). Grozījums tiek veikts, lai turpinātu operatīvi reaģēt uz izmaiņām, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu Covid-19 pandēmijas laikā. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
14) izmaiņas Noteikumu Nr.555 4.pielikumā “Aprūpes epizodes un to tarifi”, kas saistītas ar aprūpes epizožu tarifu pārrēķinu atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532), jauna speciālista – mugurkaulāja ķirurgs – iekļaušanu speciālistu lokā, nosakot tam attiecināmo aprūpes epizodes tarifu (grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu), kā arī papildinot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu, kuru darba uzskaitē izmanto 7. veida aprūpes epizodi, uzskaitījumu ar klīnisko un veselības psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu (skatīt šīs sadaļas 4.punktu) (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts).
15) papildināt Noteikumu Nr.555 5.pielikumu “Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi” ar jaunu dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu - izmeklējumi ilgstošajai skābekļa terapijai (Noteikumu projekta 1.27.apakšpunkts). Grozījums tiek veikts, jo pacientiem ar elpošanas nepietiekamību, kuriem ir indicēta skābekļa terapija var būt nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, ko iespējams nodrošināt tikai dienas stacionārā. Pasākums tiks īstenots atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētajam prioritārajam pasākumam “Skābekļu terapijas nodrošināšana paliatīvās aprūpes pacientiem” piešķirtajam finansējumam.
16) izmaiņas Noteikumu Nr.555 6.pielikumā “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi” (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts):
- stacionāro pakalpojumu tarifu un fiksēto piemaksu pārrēķins atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532);
- tehnisks labojums 1.2.3.apakšpunktā, papildinot IP (izvēles profils) atzīmes ar atsauci uz 6.pielikuma 1.punkta 2. piezīmi (grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu);
- 1.4., 1.5. un 1.7.8. apakšpunkts 17. kolonnā (rehabilitācija) papildināšana ar AR6 (tikai akūtā rehabilitācija jaukta profila gultās atbilstoši līgumos noteiktajiem nosacījumiem) atzīmi;
Lai I-II līmeņa ārstniecības iestāžu stacionārajiem pacientiem nodrošinātu vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, akūtās rehabilitācijas pakalpojumi nodrošināmi arī pārējiem pacientiem I-II līmeņa ārstniecības iestādēs. Tādēļ I un II līmeņa ārstniecības iestādēm (SIA “Alūksnes slimnīca”, SIA “Preiļu slimnīca”, SIA “Tukuma slimnīca”, SIA “Krāslavas slimnīca”, Līvānu novada domes pašvaldības SIA “Līvānu slimnīca”, SIA “Aizkraukles slimnīca”, SIA “Bauskas slimnīca”, SIA “Limbažu slimnīca”, SIA “Ludzas medicīnas centrs”, SIA “Siguldas slimnīca”) rehabilitācijas profila ailē jāpievieno akūtās rehabilitācijas atzīme.
- pediatrijas profila svītrošana no VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāsta. Ar šādu iniciatīvu Nacionālajā veselības dienestā ir vērsusies VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, norādot, ka pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājusies Pediatrijas nodaļas noslodze un pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma, un Pediatrijas nodaļas darbības turpināšana nav mērķtiecīga.
- 2.4.1., 2.4.2. un 2.4.3.apakšpunktā ietverto ārstniecības iestāžu papildināšana ar SIA “Siguldas slimnīca”, jo šī ārstniecības iestāde sniedz veselības aprūpes pakalpojumus programmās “Dzemdības dzemdību patoloģijas gadījumā”, “Fizioloģiskās dzemdības” un “Ķeizargrieziens” (tehnisks grozījums). Tāpat veikts viena pacienta ārstēšanas tarifa pārrēķins atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532), kā arī tādēļ, ka no iezīmētās programmas izņemtas epidurālās anestēzijas manipulācijas.
- 2.5.1.apakšpunktā ietvertā viena pacienta ārstēšanas tarifa paaugstināšana uz 458,20 euro, kas saistīts ar ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532), kā arī objektīvu nepieciešamību palielināt tarifu par pakalpojumiem aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā.
Kopš 2019. gada aprīļa no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti pakalpojumi hronisko pacientu aprūpei. Pakalpojumu programmas "Hronisko pacientu aprūpes gulta" ietvaros tiek nodrošināta aprūpe hroniskiem pacientiem slimību paasinājumu vai komplikāciju gadījumos, tai skaitā paliatīvās aprūpes pacientiem.
Katru gadu katastrofāli trūkst gultas vietas Rīgas un Pierīgas reģionā, tādējādi pacienti, kurus varētu pārvest uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādi aprūpes procesa pabeigšanai, paliek terciārā līmeņa ārstniecības iestādēs.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem 2020. gadā hronisko pacientu aprūpes pakalpojums tika nodrošināts 1 818 pacientiem Rīgas un Pierīgas reģionos, savukārt pieprasījums pēc pakalpojuma bija 7 235 pacientiem. Tādējādi pakalpojuma pieejamība atbilstoši dzīvesvietai tika nodrošināts vien 25% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju.
Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpes pakalpojuma pieejamību stacionārajiem pacientiem un atslogotu terciārā līmeņa ārstniecības iestādes, svarīgi ir prioritāri palielināt finansējumu plānotā pakalpojuma nodrošināšanai. Turklāt hronisko un aprūpes gultu skaita un apmaksas tarifu pārskatīšana atbilst konceptuālā ziņojuma "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 15.decembra rīkojumu Nr.774, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/319516-par-konceptualo-zinojumu-par-situaciju-paliativaja-aprupe-latvija-un-nepieciesamajam-izmainam-paliativas-aprupes-pakalpojumu) 7. nodaļas “Konstatētās problēmas paliatīvajā aprūpē un iespējamie to risinājumi” 6.2.apakšpunktā ietvertajam risinājumam.
Ņemot vērā minēto, atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētajam prioritārajam pasākumam “Paliatīvas aprūpes nodrošināšana” piešķirtajam finansējumam ir pārrēķināts viena pacienta ārstēšanas tarifs programmai “Pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā”, to no 411,62 euro paaugstinot uz 458,20 euro.
- 2.5.2. un 2.5.3.apakšpunkta 2.kolonnā ietverto programmu nosaukumu aktualizēšana (grozījumi paredz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 10 gultasdienām” mainīt uz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 20 gultasdienām”, kā arī nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu 11 vai vairāk gultasdienas” mainīt uz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe no 21. ārstēšanās dienas vai aprūpes turpināšana pēc akūta ārstēšanas perioda iestādes ietvaros”).
Arī šo grozījumu nepieciešamība pamatojama ar akūto gultasvietu trūkumu hronisko pacientu aprūpei Rīgas un Pierīgas reģionā, kā rezultātā pacienti, kurus varētu pārvest uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādi aprūpes procesa pabeigšanai, paliek terciārā līmeņa ārstniecības iestādēs.
Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpes pakalpojuma pieejamību stacionārajiem pacientiem un atslogotu terciārā līmeņa ārstniecības iestādes, svarīgi ir prioritāri palielināt finansējumu plānotā pakalpojuma nodrošināšanai. Turklāt hronisko un aprūpes gultu skaita un apmaksas tarifu pārskatīšana atbilst konceptuālā ziņojuma "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 15.decembra rīkojumu Nr.774, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/319516-par-konceptualo-zinojumu-par-situaciju-paliativaja-aprupe-latvija-un-nepieciesamajam-izmainam-paliativas-aprupes-pakalpojumu) 7. nodaļas “Konstatētās problēmas paliatīvajā aprūpē un iespējamie to risinājumi” 6.2.apakšpunktā ietvertajam risinājumam.
Ņemot vērā minēto, atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētajam prioritārajam pasākumam “Paliatīvas aprūpes nodrošināšana” piešķirtajam finansējumam ir pārrēķināta programma “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 20 gultasdienām” un programma “Hronisko pacientu aprūpe no 21. ārstēšanās dienas vai aprūpes turpināšana pēc akūta ārstēšanas perioda iestādes ietvaros”.
- sadarbībā ar nozares speciālistiem ir pārskatītas mikroķirurģijas programmas un līdz ar to aktualizēti programmu nosaukumi un tarifi atbilstoši esošajai situācijai (nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu), kā arī atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532) (grozījumi attiecas uz 6.pielikuma 2.10.3., 2.10.8 un 2.18.7.1.apakšpunktu).
- 2.11.1.apakšpunktā minētās programmas nosaukuma precizēšana (tehnisks grozījums, grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu);
- 2.15.10.apakšpunktā ietverto ārstniecības iestāžu papildināšana ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un viena pacienta ārstēšanas tarifa paaugstināšana uz 5 097,69 euro, jo šī ārstniecības iestāde nodrošina radioķirurģijas pakalpojumus, kā arī pasākuma īstenošanai likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētā prioritārā pasākuma “Radioķirurģijas pieejamības uzlabošana stacionārajā veselības aprūpē” ietvaros piešķirts atbilstošs finansējums.
- 6.pielikuma papildināšana ar jaunu – 2.15.11. apakšpunktu: programmu “Mastektomija ar krūts rekonstrukciju vai krūts rekonstrukcija krūts dziedzera ļaundabīga audzēja dēļ”, kas DRG ietvaros tiek apmaksāta SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". Grozījuma ieviešanai likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētā prioritārā pasākuma “Attīstīt rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumus onkoloģisko slimību pacientiem” ietvaros piešķirts atbilstošs finansējums.
- 6.pielikuma 2.punkta 2.piezīmes svītrošana, kas saistīts ar plānotajām izmaiņām reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas kārtībā (skatīt šīs sadaļas 3.punktu).
17) izmaiņas Noteikumu Nr.555 10.pielikumā “Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām” (Noteikumu projekta 1.30.apakšpunkts), kas paredz steidzamās medicīniskās palīdzības punkta SIA “Kuldīgas slimnīca” (pakalpojuma sniegšanas vieta – Aizputes pilsēta) svītrošanu no Noteikumiem Nr.555, jo lēmumu slēgt steidzamās medicīniskās palīdzības punktu Aizputē jau 2019.gadā pieņēma SIA “Kuldīgas slimnīca” sakarā ar zemo pieprasījumu pēc šāda veida pakalpojuma un ierobežoto ārstniecības personu pieejamību pakalpojuma sniegšanai. Tāpat Noteikumu projekts paredz izmaiņas 10.pielikuma 2.punktā, kas saistītas ar fiksētā maksājuma par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē pārrēķinu atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532).
1) papildināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes (Noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts).
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošās personas bieži vien ietilpst paaugstināta riska grupas pacientu lokā, un došanās uz ārstniecības iestādi – it īpaši pašreizējā Covid-19 pandēmijas situācijā – rada epidemioloģiskās drošības riskus gan pašām personām, gan arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem. Lai pasargātu šīs personas un nodrošinātu epidemioloģisko drošību valstī, Noteikumu projekts paredz valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes pie personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
2) paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu (Noteikumu projekta 1.2.apakšpunkts).
Pašreizējās valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas vecuma ierobežojums sievietei, kura vēlas piedalīties programmā, ir 37 gadi un vairāk, ja līdz 37 gadu vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas. Vislielākais veikto pakalpojumu skaits programmā ir tieši 37 gadus vecām sievietēm. Turklāt saskaņā ar statistikas datiem vidējais vecums, kad sievietei Latvijā piedzimst pirmais bērns, pieaug (2011. gadā tas bija vidēji 25,9 gados, bet 2018.gadā - 27,2 gados). Šie dati skaidri iezīmē, ka pašreizējais regulējums neatbilst ne cilvēku vajadzībām, ne valsts demogrāfiskajai politikai. Citu valstu pieredze liecina, ka valsts programmas vecuma ierobežojums var būt 40 un vairāk gadi. Piemēram, vairākās Eiropas valstīs vecuma ierobežojumi valsts programmai ir 40 (Igaunijā, Vācijā, Rumānijā, Spānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā) un 43 gadi (Francijā).
Ņemot vērā minēto, lai samērotu valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku vajadzībām un demogrāfiskajai politikai, Noteikumu projekts paredz paplašināt sieviešu loku, kas var saņemt medicīnisko apaugļošanu, proti – valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana būs pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam.
Vēršam uzmanību, ka ar šo pasākumu tiks realizēts likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētais prioritārais pasākums “Valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšana/Pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes monitoringa sistēmas izveide, bērna aprūpes pakalpojumu groza un apmaksas nosacījumu pārskatīšana”.
3) uzlabot reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas kārtību (Noteikumu projekta 1.4., 1.10., 1.28. un 1.29.apakšpunkts).
Retās slimības ir nopietnas, bieži hroniskas un progresējošas slimības, kam raksturīga maza izplatība. Šobrīd ir atklāti līdz 8 000 reto slimību, ar kurām dzīves laikā saslimst no 6 līdz 8 % iedzīvotāju. Citiem vārdiem sakot, lai gan katrai retajai slimībai ir maza izplatība, ar tām kopumā slimo no 27 līdz 36 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju un vairākums slimo ar retām slimībām, kuras skar vienu no 100 000 cilvēku vai pat mazāk. Šādi pacienti ir jo īpaši izolēti un neaizsargāti, kā arī ekonomiski vieglāk ievainojami, jo nevar paši atļauties iegādāties medikamentus to augsto izmaksu dēļ, tādēļ viņiem ir liegta iespēja panākt sava veselības stāvokļa uzlabošanos, pilnvērtīgi dzīvot un strādāt.
Šobrīd valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā specifiska medikamentozā ārstēšana, daļai reto slimību pacientiem tiek nodrošināti Noteikumos Nr.555 noteiktajā kārtībā, un ir izveidota īpaša apakšprogramma 33.12.00 “Reto slimību ārstēšana” gan pieaugušo, gan bērnu reto slimību medikamentozai ārstēšanai ar atsevišķu, zāļu iegādes kompensācijas sistēmu nesaistītu finansējumu. Savukārt daļai reto slimību pacientu ar noteiktām diagnozēm, specifiskā terapija no valsts budžeta līdzekļiem 50 %, 75 % un 100 % apmērā (atkarībā no konkrētās diagnozes kompensācijas apmēra) tiek kompensētas atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība".
Tā kā esošā sistēma apakšprogrammas 33.12.00 “Reto slimību ārstēšana” ir sarežģīta procedūras ziņā, nav paredzēts pietiekami elastīgs mehānisms, ienākot tirgū jaunam, lētākam medikamentam pie noteiktas diagnozes un jau ar kompensētu aktīvo zāļu vielu, kā arī ir apgrūtināta zāļu pieejamība, jo pacients zāles šobrīd var saņemt tikai VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" no 2022.gada 1.janvāra tiks izveidots atsevišķs, vienots kompensējamo zāļu saraksts reto slimību pacientiem. Tādējādi pacientiem ar retām slimībām zāles turpmāk tiks nodrošinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" ietvertās kompensācijas kārtības ietvarā (skatīt Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"”, tiesību akta lietas ID: 21-TA-1289).
Šāda kompensējamo zāļu nodrošināšanas kārtība veicinās procesa caurskatāmību, jo, lai uzsāktu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, par visām reto slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm nepieciešams Zāļu valsts aģentūras izmaksu efektivitātes atzinums, zāļu ražotājiem un pacientiem būs skaidri nosacījumi zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī pārrunu ceļā ar ražotāju būs iespēja panākt pēc iespējas izdevīgāku cenu, kā arī ļaus sarakstā iekļaut gan jaunas zāles, gan paplašināt pacientu loku jau iepriekš sarakstā iekļautajām zālēm. Tāpat šāda kārtība uzlabos plānošanu un padarīs elastīgāku finanšu plūsmu, vienlaikus sekmējot racionālu un elastīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī uzlabos un atvieglos pacientiem zāļu pieejamību – zāles pacienti varēs saņemt aptiekā.
4) noteikt Noteikumu Nr.555 245.1punktā ietvertos psihoemocionālā atbalsta pasākumus iedzīvotājiem par pastāvīgi pieejamiem pakalpojumiem (Noteikumu projekta 1.3., 1.5., 1.6. un 1.26.apakšpunkts), kā arī līdz 2022.gada 30.jūnijam nodrošināt konsultatīvo tālruni pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai (Noteikumu projekta 1.19.apakšpunkts).
Noteikumu Nr.555 245.1 un 245.2 punkts paredz, ka iedzīvotājiem līdz 2021.gada 31.decembrim noteiktā apjomā pieejams valsts apmaksāts psihoterapeitiskais un psiholoģiskais atbalsts, ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis ģimenes ārsts, kā arī konsultatīvais tālrunis psihoemocionālā atbalsta saņemšanai. Tāpat ir noteiktas prasības psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta sniedzējiem.
Minētais regulējums tika ieviests, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, un nodrošinātu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat bija nepieciešams efektīvāk risināt Covid-19 pandēmijas izraisītās cilvēku psiholoģiskās problēmas (ietvertas informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija”, pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2020-12-01&dateTo=2021-12-01&text=samazin%C4%81tu+ilglaic%C4%ABgu+negat%C4%ABvo+ietekmi+uz+sabiedr%C4%ABbas+psihisko+vesel%C4%ABbu&org=0&area=0&type=0).
Konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai tika ieviests, izpildot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 60.pantā doto uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam.
Abu iepriekš minēto pasākumu realizēšanai 2021.gadā Veselības ministrijai tika piešķirts papildu valsts budžeta finansējums, pamatojoties uz informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija” un Ministru kabineta 2021. gada 19. janvāra rīkojumu Nr.35 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””. Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu 2022.gadam un turpmāk ik gadu tika uzdots izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumprojekta “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Ņemot vērā minēto un to, ka šo pasākumu īstenošanai ir piešķirts finansējums likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētā prioritārā pasākuma “Pasākumi, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija” ietvaros, Noteikumu projekts paredz Noteikumu Nr.555 245.1punktā ietvertos psihoemocionālā atbalsta pasākumus iedzīvotājiem noteikt par pastāvīgi pieejamiem pakalpojumiem, iekļaujot tos Noteikumu Nr.555 vispārējā regulējumā.
Attiecībā uz Noteikumu projektā ietverto normu, kas paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam nodrošināt konsultatīvo tālruni pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai, skaidrojam, ka pieprasījums psihoemocionālā atbalsta saņemšanai ārkārtas situācijas apstākļos ir nozīmīgi pieaudzis, tostarp arī bērnu un pusaudžu vidū, saistībā ar nepieciešamību iedzīvotājiem steidzami mainīt ikdienas ritmu un ieradumus (bezdarbs, attālināto mācību nodrošināšana bērniem, pārmaiņas sabiedriskās kārtības regulējumā, nepieciešamās sociālās komunikācijas trūkums ar tuviem cilvēkiem, vardarbības pieaugums u.c.). Lai īstenotu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 60.pantā doto uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt vienotu Covid-19 atbalsta tālruņa līniju krīzes skarto personu psiholoģiskam un konsultatīvam atbalstam tika izveidotas psihoemocionālā atbalsta līnija, kur diennnakts režīmā ir pieejama psihoemocionālā palīdzība krīzē skarto cilvēku atbalstam. Šī līnija ir pieejama arī bērniem un pusaudžiem, bet jāņem vērā, ka psihoemocionālā atbalsta līnijā strādājošie krīzes konsultanti nav specializējušies bērnu un pusaudžu psihoemocionālā atbalsta sniegšanā. Šāda atbalsta sniegšanā šobrīd ir specializējies Bērnu slimnīcas fonda veidotais SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” konsultatīvais tālrunis, kur konsultācijas bērniem un pusaudžiem, kā arī viņu vecākiem nodrošina Bērnu un pusaudžu resursu centrā strādājošo klīniskie un veselības psihologi. Tālruņa darbība sākotnēji tika finansēta no Bērnu slimnīcas fondam ziedotāju līdzekļiem, taču 2021.gada beigās iepirkuma rezultātā tālruņa darbība tika nodrošināta veselības aprūpes budžeta ietvaros (2,5 mēnešiem). Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumā laikā izveidojušos bērnu un pusaudžu augsto pieprasījumu pakalpojuma saņemšanai, nepieciešams mērķtiecīgi un nepārtraukti nodrošināt pusaudžu psihoemocionālo atbalstu arī 2022.gadā. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz, ka Nacionālais veselības dienests līdz 2022. gada 30. jūnijam apmaksā konsultatīvā tālruņa darbības nodrošināšanu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai, pakalpojuma nodrošināšanai veicot iepirkumu.
5) nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu ātrāku pieejamību pacientiem ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu (Noteikumu projekta 1.7., 1.8. un 1.9.apakšpunkts).
Saskaņā ar Noteikumu Nr.555 61.3.2. un 61.3.3.apakšpunktu un 73.punktu veselības aprūpes pakalpojumus 10 darbdienu laikā pacients saņem tikai gadījumos, kad pacientam ir primāri diagnosticēts audzējs. Pacienti ar slimības recidīvu veselības aprūpes pakalpojumus saņem vispārējā kārtībā.
Lai pacienti ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu varētu saņemt pēc iespējas ātrāk visus nepieciešamos izmeklējumus, ārstu konsultācijas un savlaicīgu ārstēšanu, ir nepieciešams prioritizēt rindas recidīvu diagnostikai pēc "zaļā koridora" principa, kas paredzēts pirmreizēju onkoloģisku saslimšanu pacientiem. Līdz ar to tiek veikti atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr.555, izveidojot “dzelteno koridoru”, lai pacienti ar ļaundabīgo audzēju recidīviem saņemtu ātrāku diagnostiku un nepieciešamo ārstēšanu.
Vēršam uzmanību, ka šī pasākuma īstenošanai ir piešķirts finansējums likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētā prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” ietvaros (konkrētais pasākums – “Samazināt gaidīšanas rindu veselības aprūpes pakalpojumiem pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas vai slimības recidīva gadījumā”).
6) nodrošināt ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu no 2022.gada 1.janvāra (Noteikumu projekta 1.11., 1.12., 1.23., 1.26., 1.28., 1.30. un 1.31.apakšpunkts).
Noteikumu Nr.555 153.punkts nosaka veselības aprūpes pakalpojumu tarifos iekļauto darba samaksas apjomu. Izpildot likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzēto prioritāro pasākumu “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana”, Noteikumu projekta 153.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka vidējā darba samaksa mēnesī no 2022.gada 1.janvāra tiek noteikta šādā apmērā (Noteikumu projekta 1.11. un 1.12.apakšpunkts):
153.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 963,00 euro;
153.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 183,00 euro;
153.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745,00 euro (šai speciālistu grupai atalgojums netiek mainīts).
Atbilstoši minētajam darba samaksas pieaugumam tiek pārrēķināta Noteikumu Nr.555 254.1.apakšpunktā noteiktā darba samaksa ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanā iesaistītajiem speciālistiem un tiek veikti pārrēķini attiecīgajos veselības aprūpes pakalpojumu tarifos. Tarifu pārrēķins ietekmē 4.pielikuma “Aprūpes epizodes un to tarifi” 5.punktā noteiktos aprūpes epizožu tarifus, 6.pielikumā “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi” noteiktos stacionāro pakalpojumu tarifus un fiksētās piemaksas, 10.pielikuma “Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām” 2.punktā ietverto fiksēto maksājumu par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē un 11.pielikuma “Primārās veselības aprūpes finansējuma plānošana” 2.punktā noteikto kapitācijas naudas apmēru un šī pielikuma 32.2.1. un 32.2.2. apakšpunktā noteiktos koeficientus.
7) pārcelt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Noteikumu Nr.555 14.pielikuma 3.1.1.apakšpunktā noteikto kvalitātes rādītāju izpildes vērtēšanas datumu (Noteikumu projekta 1.13.apakšpunkts).
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas situāciju valstī, kas arī 2021.gadā ir būtiski ietekmējusi stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu lielākajā daļā pakalpojumu, stacionārajām ārstniecības iestādēm nebija iespēja visa 2021.gada ietvaros pilnvērtīgi izpildīt līgumā ar Nacionālo veselības dienestu noteiktos kvalitātes rādītājus. Līdz ar to tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr.555 239.punktā, pārceļot kvalitātes rādītāju izpildes vērtēšanas datumu uz 2023.gada 1.janvāri. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
8) precizēt ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas kritērijus un samaksas principus par 2021.gadu (Noteikumu projekta 1.14.apakšpunkts).
Izmaiņas Noteikumu Nr.555 241.punktā nepieciešamas, jo sakarā ar Covid-19 pandēmiju ģimenes ārsti gan 2020.gadā, gan arī 2021.gadā lielus resursus ir veltījuši Covid-19 pacientu (tai skaitā kontaktpersonu) veselības stāvokļa uzraudzībai, Covid-19 infekcijas diagnostikai un ārstēšanai, kā arī vakcinācijas pret Covid-19 aptveres sasniegšanai, līdz ar to, nav bijis pietiekami daudz resursu pacientu veselības stāvokļa profilakses pasākumiem, kas ir ietekmējis gada darbības novērtēšanas rezultātus. Tāpēc Noteikumu projekts precizē ģimenes ārstu gada darbības novērtēšanas kritērijus un samaksas principus par 2021.gadu. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
9) turpināt nodrošināt samaksu ārstniecības iestādēm par sniegtajiem pakalpojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku novēršanai, epidemioloģisko prasību nodrošināšanu, riska maksājumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientu, kā arī tiesības Nacionālajam veselības dienestam slēgt līgumu ar stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas nav minētas Noteikumu Nr.555 6. pielikumā (Noteikumu projekta 1.15., 1.16., 1.17., 1.18., 1.20. un 1.21.apakšpunkts).
Ņemot vērā, ka turpinās Covid-19 infekcijas izplatība, nepieciešams turpināt valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanu arī nākošajā gadā, tāpēc Noteikumu projekts paredz pagarināt samaksas veikšanas termiņu līdz 2022.gada 30.jūnijam.
10) nodrošināt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par šādiem pakalpojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku novēršanai:
- par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama stacionārā ārstēšana neatliekamā kārtā;
- par subakūto medicīnisko rehabilitāciju pacientiem pēc Covid-19 infekcijas izslimošanas;
- par vakcināciju pret Covid-19 (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts).
Šobrīd saskaņā ar Noteikumu Nr.555 243.5.apakšpunktu Nacionālais veselības dienests atbilstoši faktiskajām izmaksām veic samaksu par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Lai ievērotu epidemioloģisko drošību Covid-19 pandēmijas apstākļos, stacionārajās ārstniecības iestādēs gultas ir izkārtotas, ievērojot distanci starp tām, tādējādi ir samazināts kopējais maksimālais gultu skaits slimnīcās. Tādēļ nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas gan Covid-19 pacientu ārstēšanai, gan arī citu akūtu pacientu ārstēšanai, kam nepieciešama ārstēšana neatliekamā kārtā.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem šobrīd klīniskajās universitātes slimnīcās un reģionālajās ārstniecības iestādēs strauji pieaug terapijas profila un hroniskā profila pacientu skaits, kas skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ietekmē ilgstoši atliktajiem plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem.
Lai mazinātu gultu noslodzi augstāk minētajās ārstniecības iestādēs un nodrošinātu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekamā ārstēšana, Noteikumu projekts paredz, ka Nacionālais veselības dienests atbilstoši faktiskajām izmaksām veic samaksu par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama stacionārā ārstēšana neatliekamā kārtā.
Saistībā ar esošo epidemioloģisko situāciju valstī un pieaugušo Covid-19 pārslimojušo pacientu skaitu ir nepieciešas palielināt medicīniskās rehabilitācijas pieejamību. Līdz ar to Noteikumu projekts paredz atbilstoši faktiskajām izmaksām veikt samaksu par Covid-19 infekciju pārslimojošu pacientu subakūtu medicīnisko rehabilitāciju, lai nodrošinātu pacientiem nepieciešamā pakalpojuma pieejamību un segtu ārstniecības iestāžu izdevumus.
Tāpat, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību un veicinātu vakcinācijas aptveres palielināšanu iedzīvotāju vidū, Noteikumu projekts paredz atbilstoši faktiskajām izmaksām veikt samaksu par vakcināciju pret Covid-19, tajā skaitā konsultāciju pirms vakcinācijas, ko veic ārstniecības persona, un vakcināciju izbraukumā.
11) aktualizēt samaksas apmēra noteikšanas nosacījumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (Noteikumu projekta 1.22.apakšpunkts).
Atbilstoši Noteikumu Nr.555 250.punktam Nacionālais veselības dienests samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem 2021. gadam nosaka atbilstoši līdz 2020.gada 1.jūlijam plānotajam apjomam, ņemot vērā 2021.gadam plānoto darba samaksas pieaugumu (izņemot samaksas apmēru medicīniskās rehabilitācijas dienas stacionāra pakalpojumiem un gadījumos, ja izmaiņas samaksas apmēra plānošanā nepieciešamas, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību).
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas situāciju valstī, kas arī 2021.gadā ir būtiski ietekmējusi sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pakalpojumu un samaksas apmēru arī 2022.gadam nepieciešams plānot, ņemot vērā 2020.gadam plānoto apjomu, lai tādējādi nodrošinātu, ka tiek saglabāta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība iedzīvotājiem. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
12) līdz 2022.gada 30.jūnijam turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā (papildus Noteikumu Nr.555 6.pielikumā norādītajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām) un veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā (Noteikumu projekta 1.23. un 1.25.apakšpunkts).
2021.gada 1.pusgadā darbu uzsāka valsts finansēti stacionāro ārstniecības iestāžu personāla psihoemocionālā atbalsta kabineti. Šis pasākums tika ieviests, jo saskaņā ar informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija” (pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2020-12-01&dateTo=2021-12-01&text=samazin%C4%81tu+ilglaic%C4%ABgu+negat%C4%ABvo+ietekmi+uz+sabiedr%C4%ABbas+psihisko+vesel%C4%ABbu&org=0&area=0&type=0) minēto Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā 2020.gada pavasarī katram ceturtajam mediķim saistībā ar darbu augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā tika konstatēti depresijas simptomi, savukārt 2020.gada rudens ārkārtējā situācija daudzkārt pārsniedza medicīnas darbinieku noslodzi pavasarī. Tādēļ 2021. gadā medicīniskā personāla psihoemocionāla atbalsta nodrošināšanai tika īstenota kompleksa pieeja, kura ietver sevī vairākus etapus. Pirmkārt, medicīnas personāls tika informēts par palīdzības saņemšanas iespējām, otrkārt, organizēti atbildīgie darbinieki katrā slimnīcā, kas uzrauga slimnīcu darbinieku psihiskās veselības stāvokli un organizē psihiskās veselības palīdzības saņemšanas iespējas savā slimnīcā. Treškārt, 32 slimnīcās (no 39 slimnīcām) ir nodrošināts medicīniskajam personālam pienācīgs psihoemocionāls atbalsts un psihiskās veselības traucējumu gadījumā – savlaicīga palīdzība savā slimnīcā. 2021. gada 2.pusgadā šie pasākumi ir uzsākti, un, ņemot vērā kārtējo Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vilni, nepieciešama ieviestā pasākuma turpināšana arī 2022. gadā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un mērķtiecīgu psihoemocionālo atbalstu stacionāro ārstniecības iestāžu personālam.
Attiecībā uz Noteikumu projektā iekļauto normu, kas paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā (papildus Noteikumu Nr.555 6.pielikumā norādītajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām), skaidrojam, ka šāds maksājums tiks ieviests 2021.gada pavasarī, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 11. februāra rīkojumu Nr. 81 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, jo Covid-19 pandēmijas ietekmē observējamo pacientu skaits pieaug, kā rezultātā ārstniecības iestādes ir izveidojušas papildu observācijas gultas - Covid-19 pacientu tranzītnodaļas. Observācijas gultās tiek veiktas stacionēto pacientu veselības stāvokļa izvērtēšana un novērtēšana, kā arī nepieciešamo izmeklējumu un medicīniskās palīdzības sniegšana līdz Covid-19 testa rezultātu saņemšanai. Tādējādi, būtiski pieaugot stacionēto pacientu skaitam, minētajās gultās tiek nodrošināta pacientu veselības stāvokļa novērošana un nepieciešamo izmeklējumu veikšana 1-2 dienu laikā. Tāpat šīs gultas nepieciešamības gadījumā var izmantot arī pacientu ārstēšanai.
Papildus norādāms, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē, pieaugot pacientu skaitam, ir ļoti būtiski nodrošināt pacientu izolāciju, izveidojot Covid-19 pacientu tranzītnodaļas, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus un novērstu intrahospitālo inficēšanos. Tāpat, pieaugot pacientu skaitam, pieaug Covid-19 pacientu ārstēšanas izmaksas, jo tiek pielietoti medikamenti, individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī skābekļa terapija, kas ir izmaksu ietilpīga pozīcija.
Ievērojot minēto un kārtējā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vilnī pieaugušo Covid – 19 pacientu skaitu slimnīcās, Noteikumu projekts paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā (papildus Noteikumu Nr.555 6.pielikumā norādītajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām). Ikmēneša piemaksa par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā katram stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir noteikta, ņemot vērā 2020.gada uzņemšanas nodaļā apkalpoto pacientu skaitu, pieņēmumu, ka observējami 10% no pacientu plūsmas, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekmē observējami vēl 8% no pacientu plūsmas, un vidējo observācijas gultu noslodzes rādītāju 107%, kas iegūts no ārstniecības iestāžu atskaitēm par 2020.gadu. Ietverot aprēķinā visus šos rādītājus, ir noteikts nepieciešamo observācijas gultu skaits katram stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam. Visu gultas dienu apmaksai nepieciešamā finansējuma apmērs iegūts, sareizinot iepriekš aprēķināto nepieciešamo observācijas gultu skaitu ar konkrētajai ārstniecības iestādei Noteikumu Nr.555 6. pielikumā noteikto gultas dienas vērtību. Lai visām ārstniecības iestādēm piemērotu vienādus principus, Noteikumu Nr.555 254.2.apakšpunktā minētās piemaksas apmērs ir noteikts kā starpība starp visu gultas dienu apmaksai nepieciešamā finansējuma apmēru un Noteikumu Nr.555 6. pielikumā noteikto fiksēto piemaksu par pacientu observāciju līdz 24 stundām.
Kopsakarā ar grozījumu Noteikumu Nr.555 254.2.apakšpunktā Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr.555 256.punktu, jo tajā ietvertais regulējums attiecas uz Noteikumu Nr.555 254.punkta redakciju, kas ir spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim.
Attiecībā uz plānoto samaksu (atbilstoši faktiskajām izmaksām) stacionārajām ārstniecības iestādēm par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā, skaidrojams, ka līdz ar epidemioloģisko situāciju valstī ir aktualizējies jautājums par faktiskajām izmaksām ārstniecības iestādei, kas rodas, ārstējot pacientus intensīvās terapijas nodaļā vai gultā. Ņemot vērā šī profila pacientu skaita pieaugumu Covid-19 infekcijas izplatības laikā, Noteikumu projekts paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām stacionārajām ārstniecības iestādēm par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.
13) līdz 2022.gada 30.jūnijam pagarināt tiesības Nacionālajam veselības dienestam izmaiņas Noteikumu Nr.555 154.7.apakšpunktā minētajā manipulāciju sarakstā veikt biežāk kā vienu reizi ceturksnī, ja izmaiņas saistītas ar Covid-19, par veiktajām izmaiņām informējot ārstniecības iestādes un Veselības ministriju (Noteikumu projekta 1.24.apakšpunkts). Grozījums tiek veikts, lai turpinātu operatīvi reaģēt uz izmaiņām, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu Covid-19 pandēmijas laikā. Grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
14) izmaiņas Noteikumu Nr.555 4.pielikumā “Aprūpes epizodes un to tarifi”, kas saistītas ar aprūpes epizožu tarifu pārrēķinu atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532), jauna speciālista – mugurkaulāja ķirurgs – iekļaušanu speciālistu lokā, nosakot tam attiecināmo aprūpes epizodes tarifu (grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu), kā arī papildinot sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu, kuru darba uzskaitē izmanto 7. veida aprūpes epizodi, uzskaitījumu ar klīnisko un veselības psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu (skatīt šīs sadaļas 4.punktu) (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts).
15) papildināt Noteikumu Nr.555 5.pielikumu “Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi” ar jaunu dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu - izmeklējumi ilgstošajai skābekļa terapijai (Noteikumu projekta 1.27.apakšpunkts). Grozījums tiek veikts, jo pacientiem ar elpošanas nepietiekamību, kuriem ir indicēta skābekļa terapija var būt nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, ko iespējams nodrošināt tikai dienas stacionārā. Pasākums tiks īstenots atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētajam prioritārajam pasākumam “Skābekļu terapijas nodrošināšana paliatīvās aprūpes pacientiem” piešķirtajam finansējumam.
16) izmaiņas Noteikumu Nr.555 6.pielikumā “Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumi” (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts):
- stacionāro pakalpojumu tarifu un fiksēto piemaksu pārrēķins atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532);
- tehnisks labojums 1.2.3.apakšpunktā, papildinot IP (izvēles profils) atzīmes ar atsauci uz 6.pielikuma 1.punkta 2. piezīmi (grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu);
- 1.4., 1.5. un 1.7.8. apakšpunkts 17. kolonnā (rehabilitācija) papildināšana ar AR6 (tikai akūtā rehabilitācija jaukta profila gultās atbilstoši līgumos noteiktajiem nosacījumiem) atzīmi;
Lai I-II līmeņa ārstniecības iestāžu stacionārajiem pacientiem nodrošinātu vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, akūtās rehabilitācijas pakalpojumi nodrošināmi arī pārējiem pacientiem I-II līmeņa ārstniecības iestādēs. Tādēļ I un II līmeņa ārstniecības iestādēm (SIA “Alūksnes slimnīca”, SIA “Preiļu slimnīca”, SIA “Tukuma slimnīca”, SIA “Krāslavas slimnīca”, Līvānu novada domes pašvaldības SIA “Līvānu slimnīca”, SIA “Aizkraukles slimnīca”, SIA “Bauskas slimnīca”, SIA “Limbažu slimnīca”, SIA “Ludzas medicīnas centrs”, SIA “Siguldas slimnīca”) rehabilitācijas profila ailē jāpievieno akūtās rehabilitācijas atzīme.
- pediatrijas profila svītrošana no VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāsta. Ar šādu iniciatīvu Nacionālajā veselības dienestā ir vērsusies VSIA “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, norādot, ka pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājusies Pediatrijas nodaļas noslodze un pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma, un Pediatrijas nodaļas darbības turpināšana nav mērķtiecīga.
- 2.4.1., 2.4.2. un 2.4.3.apakšpunktā ietverto ārstniecības iestāžu papildināšana ar SIA “Siguldas slimnīca”, jo šī ārstniecības iestāde sniedz veselības aprūpes pakalpojumus programmās “Dzemdības dzemdību patoloģijas gadījumā”, “Fizioloģiskās dzemdības” un “Ķeizargrieziens” (tehnisks grozījums). Tāpat veikts viena pacienta ārstēšanas tarifa pārrēķins atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532), kā arī tādēļ, ka no iezīmētās programmas izņemtas epidurālās anestēzijas manipulācijas.
- 2.5.1.apakšpunktā ietvertā viena pacienta ārstēšanas tarifa paaugstināšana uz 458,20 euro, kas saistīts ar ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532), kā arī objektīvu nepieciešamību palielināt tarifu par pakalpojumiem aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā.
Kopš 2019. gada aprīļa no valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināti pakalpojumi hronisko pacientu aprūpei. Pakalpojumu programmas "Hronisko pacientu aprūpes gulta" ietvaros tiek nodrošināta aprūpe hroniskiem pacientiem slimību paasinājumu vai komplikāciju gadījumos, tai skaitā paliatīvās aprūpes pacientiem.
Katru gadu katastrofāli trūkst gultas vietas Rīgas un Pierīgas reģionā, tādējādi pacienti, kurus varētu pārvest uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādi aprūpes procesa pabeigšanai, paliek terciārā līmeņa ārstniecības iestādēs.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem 2020. gadā hronisko pacientu aprūpes pakalpojums tika nodrošināts 1 818 pacientiem Rīgas un Pierīgas reģionos, savukārt pieprasījums pēc pakalpojuma bija 7 235 pacientiem. Tādējādi pakalpojuma pieejamība atbilstoši dzīvesvietai tika nodrošināts vien 25% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju.
Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpes pakalpojuma pieejamību stacionārajiem pacientiem un atslogotu terciārā līmeņa ārstniecības iestādes, svarīgi ir prioritāri palielināt finansējumu plānotā pakalpojuma nodrošināšanai. Turklāt hronisko un aprūpes gultu skaita un apmaksas tarifu pārskatīšana atbilst konceptuālā ziņojuma "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 15.decembra rīkojumu Nr.774, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/319516-par-konceptualo-zinojumu-par-situaciju-paliativaja-aprupe-latvija-un-nepieciesamajam-izmainam-paliativas-aprupes-pakalpojumu) 7. nodaļas “Konstatētās problēmas paliatīvajā aprūpē un iespējamie to risinājumi” 6.2.apakšpunktā ietvertajam risinājumam.
Ņemot vērā minēto, atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētajam prioritārajam pasākumam “Paliatīvas aprūpes nodrošināšana” piešķirtajam finansējumam ir pārrēķināts viena pacienta ārstēšanas tarifs programmai “Pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā”, to no 411,62 euro paaugstinot uz 458,20 euro.
- 2.5.2. un 2.5.3.apakšpunkta 2.kolonnā ietverto programmu nosaukumu aktualizēšana (grozījumi paredz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 10 gultasdienām” mainīt uz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 20 gultasdienām”, kā arī nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu 11 vai vairāk gultasdienas” mainīt uz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe no 21. ārstēšanās dienas vai aprūpes turpināšana pēc akūta ārstēšanas perioda iestādes ietvaros”).
Arī šo grozījumu nepieciešamība pamatojama ar akūto gultasvietu trūkumu hronisko pacientu aprūpei Rīgas un Pierīgas reģionā, kā rezultātā pacienti, kurus varētu pārvest uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādi aprūpes procesa pabeigšanai, paliek terciārā līmeņa ārstniecības iestādēs.
Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpes pakalpojuma pieejamību stacionārajiem pacientiem un atslogotu terciārā līmeņa ārstniecības iestādes, svarīgi ir prioritāri palielināt finansējumu plānotā pakalpojuma nodrošināšanai. Turklāt hronisko un aprūpes gultu skaita un apmaksas tarifu pārskatīšana atbilst konceptuālā ziņojuma "Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 15.decembra rīkojumu Nr.774, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/319516-par-konceptualo-zinojumu-par-situaciju-paliativaja-aprupe-latvija-un-nepieciesamajam-izmainam-paliativas-aprupes-pakalpojumu) 7. nodaļas “Konstatētās problēmas paliatīvajā aprūpē un iespējamie to risinājumi” 6.2.apakšpunktā ietvertajam risinājumam.
Ņemot vērā minēto, atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētajam prioritārajam pasākumam “Paliatīvas aprūpes nodrošināšana” piešķirtajam finansējumam ir pārrēķināta programma “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 20 gultasdienām” un programma “Hronisko pacientu aprūpe no 21. ārstēšanās dienas vai aprūpes turpināšana pēc akūta ārstēšanas perioda iestādes ietvaros”.
- sadarbībā ar nozares speciālistiem ir pārskatītas mikroķirurģijas programmas un līdz ar to aktualizēti programmu nosaukumi un tarifi atbilstoši esošajai situācijai (nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu), kā arī atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532) (grozījumi attiecas uz 6.pielikuma 2.10.3., 2.10.8 un 2.18.7.1.apakšpunktu).
- 2.11.1.apakšpunktā minētās programmas nosaukuma precizēšana (tehnisks grozījums, grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu);
- 2.15.10.apakšpunktā ietverto ārstniecības iestāžu papildināšana ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un viena pacienta ārstēšanas tarifa paaugstināšana uz 5 097,69 euro, jo šī ārstniecības iestāde nodrošina radioķirurģijas pakalpojumus, kā arī pasākuma īstenošanai likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētā prioritārā pasākuma “Radioķirurģijas pieejamības uzlabošana stacionārajā veselības aprūpē” ietvaros piešķirts atbilstošs finansējums.
- 6.pielikuma papildināšana ar jaunu – 2.15.11. apakšpunktu: programmu “Mastektomija ar krūts rekonstrukciju vai krūts rekonstrukcija krūts dziedzera ļaundabīga audzēja dēļ”, kas DRG ietvaros tiek apmaksāta SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". Grozījuma ieviešanai likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam” (spēkā no 2022.gada 1.janvāra) paredzētā prioritārā pasākuma “Attīstīt rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumus onkoloģisko slimību pacientiem” ietvaros piešķirts atbilstošs finansējums.
- 6.pielikuma 2.punkta 2.piezīmes svītrošana, kas saistīts ar plānotajām izmaiņām reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas kārtībā (skatīt šīs sadaļas 3.punktu).
17) izmaiņas Noteikumu Nr.555 10.pielikumā “Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām” (Noteikumu projekta 1.30.apakšpunkts), kas paredz steidzamās medicīniskās palīdzības punkta SIA “Kuldīgas slimnīca” (pakalpojuma sniegšanas vieta – Aizputes pilsēta) svītrošanu no Noteikumiem Nr.555, jo lēmumu slēgt steidzamās medicīniskās palīdzības punktu Aizputē jau 2019.gadā pieņēma SIA “Kuldīgas slimnīca” sakarā ar zemo pieprasījumu pēc šāda veida pakalpojuma un ierobežoto ārstniecības personu pieejamību pakalpojuma sniegšanai. Tāpat Noteikumu projekts paredz izmaiņas 10.pielikuma 2.punktā, kas saistītas ar fiksētā maksājuma par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē pārrēķinu atbilstoši ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam (skatīt šīs sadaļas 6.punktu) un izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksē medicīniskām ierīcēm un precēm (saskaņā ar informatīvo ziņojumu ,,Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskām ierīcēm un precēm”, pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/meetings/submissions/8a5fb4c9-9051-43f7-87ca-19d002c9f532).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši Veselības aprūpes finansēšanas likuma 7., 9. un 11. pantam.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmē ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kas noslēgušas un kuras noslēgs līgumus par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 605 821 074
0
1 157 411 096
0
1 157 051 209
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 605 821 074
0
1 157 411 096
0
1 157 051 209
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 523 355 543
0
1 157 411 096
278 851 685
1 157 051 209
22 139 395
22 256 994
2.1. valsts pamatbudžets
1 523 355 543
0
1 157 411 096
278 851 685
1 157 051 209
22 139 395
22 256 994
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
82 465 531
0
0
-278 851 685
0
-22 139 395
-22 256 994
3.1. valsts pamatbudžets
82 465 531
0
0
-278 851 685
0
-22 139 395
-22 256 994
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
267 443 768
0
10 644 996
10 644 996
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-11 407 917
-11 494 399
-11 611 998
5.1. valsts pamatbudžets
0
-11 407 917
-11 494 399
-11 611 998
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 2021. gadam atbilstoši likumam „Par valsts budžetu 2021. gadam” un ņemot vērā Finanšu ministrijas rīkojumus uz 2021.gada 26.novembri:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”
Resursi izdevumu segšanai 175 923 687 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 12 022 054 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 163 901 633 euro
Izdevumi 176 769 375 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 176 769 375 euro
Finansēšana: -845 688 euro
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 158 245 857 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 158 232 553 euro
Izdevumi 158 245 857 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 156 502 797 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 1 743 060 euro
apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”:
Resursi izdevumu segšanai 42 569 479 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 42 596 479 euro
Izdevumi 42 596 479 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 42 568 806 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 673 euro
apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 272 310 902 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 272 285 850 euro
Izdevumi 272 310 902 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 271 630 690 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 680 212 euro
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 434 769 654 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 433 953 263 euro
Izdevumi 351 385 964 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 351 385 964 euro
Finansēšana: -83 383 690 euro
apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 182 917 761 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 506 352 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 182 411 409 euro
Izdevumi 182 963 232 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 182 963 232 euro
Finansēšana: -45 471 euro
Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izlietojums”:
Resursi izdevumu segšanai 339 083 734 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 339 083 734 euro
Izdevumi 339 083 734 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 338 171 327 euro
Kapitālie izdevumi 912 407 euro
2022. gadam atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam””
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”
Resursi izdevumu segšanai 163 211 908 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 22 054 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 163 189 854 euro
Izdevumi 163 211 908 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 163 211 908 euro
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 158 733 561 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 158 720 257 euro
Izdevumi 158 733 561 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 156 990 501 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 1 743 060 euro
apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”:
Resursi izdevumu segšanai 42 607 739 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 42 607 739 euro
Izdevumi 42 607 739 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 42 602 180 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 5 559 euro
apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 272 389 794 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 272 364 742 euro
Izdevumi 272 389 794 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 271 709 582 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 680 212 euro
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 336 545 036 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 335 728 645 euro
Izdevumi 336 545 036 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 336 545 036 euro
apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 183 923 058 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 230 707 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 183 692 351 euro
Izdevumi 183 923 058 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 183 923 058 euro
2023.gadam atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam””:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”
Resursi izdevumu segšanai 162 907 866 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 22 054 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 162 885 812 euro
Izdevumi 162 907 866 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 162 907 866 euro
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 158 705 050 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 158 691 746 euro
Izdevumi 158 705 050 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 156 961 990 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 1 743 060 euro
apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”:
Resursi izdevumu segšanai 42 607 739 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 42 607 739 euro
Izdevumi 42 607 739 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 42 607 739 euro
apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 272 407 997 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 272 382 945 euro
Izdevumi 272 407 997 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 271 727 785 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 680 212 euro
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 336 513 293 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 335 696 902 euro
Izdevumi 336 513 293 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 336 513 293 euro
apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 183 909 264 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 230 707 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 183 678 557 euro
Izdevumi 183 909 264 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 183 909 264 euro
-Noteikumu Nr.555 243.punkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests atbilstoši faktiskajām izmaksām veic samaksu par šādiem sniegtajiem pakalpojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai:
- Noteikumu Nr.555 243.1.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz laboratorisko izmeklējumu organizēšanas izmaksas ar indikatīvu finansiālo ietekmi 255 558 euro.
Aprēķins:
Laboratorisko izmeklējumu organizēšanas izmaksas (42 593 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par laboratorisko izmeklējumu organizēšanas izmaksām) x 6 (mēneši) = 255 558 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 243.2. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15. apakšpunkts) paredz Covid-19 noteikšanai nepieciešamo paraugu nogādāšanu līdz laboratorijai ar indikatīvu finansiālu ietekmi 51 600 euro.
Aprēķins:
Covid-19 noteikšanai nepieciešamo paraugu nogādāšana līdz laboratorijai (8 600 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par transportēšanas izmaksām no stacionāra uz laboratoriju x 6 (mēneši) = 51 600 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 243.3. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz laboratorisko izmeklējumu veikšanu Covid – 19 noteikšanai un Noteikumu Nr.555 244.punkts (Noteikumu projekta 1.17.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022.gada 30. jūnijam dienests samaksu par laboratoriskajiem pakalpojumiem Covid-19 noteikšanai veic atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu apjomam, nepiemērojot šo noteikumu 200. punktā minēto koeficientu un šo noteikumu 16. pielikumā minēto kārtību ar indikatīvu finansiālu ietekmi 71 287 273 euro.
Aprēķins:
Laboratorisko izmeklējumu veikšana Covid-19 noteikšanai (13 411 369 euro ((vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada septembra un oktobra statistikas datiem par laboratorisko izmeklējumu organizēšanas izmaksām) x 5 (mēneši (janvāris – maijs) + 4 230 428 euro (jūnijs (dati ar korekciju no 2021.gada jūnija mēneša)) = 71 287 273 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 243.4.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz Covid-19 pacientu nogādāšanu no stacionārās ārstniecības iestādes uz mājām, ja pacienta veselības stāvoklis ļauj turpināt ārstēties mājās un pacients pats nespēj rast iespēju nokļūt mājās, neapdraudot epidemioloģisko drošību, par ceļa izdevumiem pie Covid-19 pacienta ārstniecības personai, kā arī par izdevumiem par pulsa oksimetra nomu un ceļa izdevumiem par pulsa oksimetra piegādi ar indikatīvu finansiālu ietekmi 229 944 euro.
Aprēķins:
Covid-19 pacientu nogādāšanu no stacionārās ārstniecības iestādes uz mājām, ja pacienta veselības stāvoklis ļauj turpināt ārstēties mājās un pacients pats nespēj rast iespēju nokļūt mājās, neapdraudot epidemioloģisko drošību, par ceļa izdevumiem pie Covid-19 pacienta ārstniecības personai, kā arī par izdevumiem par pulsa oksimetra nomu un ceļa izdevumiem par pulsa oksimetra piegādi (38 324 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par Covid-19 pacientu nogādāšanu no stacionārās ārstniecības iestādes uz mājām, ja pacienta veselības stāvoklis ļauj turpināt ārstēties mājās un pacients pats nespēj rast iespēju nokļūt mājās, neapdraudot epidemioloģisko drošību, par ceļa izdevumiem pie Covid-19 pacienta ārstniecības personai, kā arī par izdevumiem par pulsa oksimetra nomu un ceļa izdevumiem par pulsa oksimetra piegādi) x 6 (mēneši) = 229 944 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
- Noteikumu Nr.555 243.5. apakšpunkts (Noteikumu 1.15.apakšpunkts) paredz, ka dienests veic samaksu par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama stacionārā ārstēšana neatliekamā kārtā, ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 3 348 euro. Iepriekšminētais pasākums īstenojams apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”.
Aprēķins: par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama stacionārā ārstēšana neatliekamā kārtā (558 euro (mēneša vidējās ārstēšanas izmaksas, atbilstoši 2021.gada janvāra – septembra statistikas datiem par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai) x 6 (mēnešiem) = 3 348 euro.
Finansējuma avots: 243.5.apakšpunktā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamie resursi tiks rasti nozares iekšienē pārstrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumus un atbilstoši aktuālajai situācijai sašaurinot plānveida sniedzamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo pie epidēmijas viļņa un saslimstības intensitātes pieauguma daļēji vai pilnībā tiek ierobežota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana (finansējums tiks rasts apakšprogrammas 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros).
- Noteikumu Nr.555 243.6 apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz subakūto medicīnisko rehabilitāciju pacientiem pēc Covid – 19 infekcijas pārslimošanas ar indikatīvu finansiālu ietekmi 2 831 218 euro (skat. anotācijas pielikumu Nr.1).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
- Noteikumu Nr.555 243.1 punkts (Noteikumu projekta 1.16.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests atbilstoši faktiskajām izmaksām veic samaksu par Covid-19 pacientu diagnostiku un ārstēšanu ar indikatīvu finansiālu ietekmi 13 629 952 euro, skat anotācijas pielikumu Nr.2.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
-Noteikumu 245.punkts (noteikumu projekta 1.18.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests apmaksā:
- Noteikumu 245.1.apakšpunkts* (noteikumu projekta 1.18.apakšpunkts) paredz, ka dienests apmaksā ģimenes ārsta mājas vizītes pie tām personām ar hronisku slimību paasinājumu bez dzīvībai svarīgu orgānu traucējumiem, pie kurām saistībā ar paaugstinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu izsaukumu skaitu Covid-19 infekcijas dēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nav devušās izbraukumā un par kurām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir informējis ģimenes ārstus ar indikatīvu finansiālu ietekmi 123 654 euro.
Aprēķins:
Ģimenes ārsta mājas vizītes pie tām personām ar hronisku slimību paasinājumu bez dzīvībai svarīgu orgānu traucējumiem, pie kurām saistībā ar paaugstinātu Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta brigāžu izsaukumu skaitu Covid-19 infekcijas dēļ Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta brigādes nav devušās izbraukumā un par kurām Neatliekamais medicīniskais palīdzības dienests ir informējis ģimenes ārstus (20 609 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par ģimenes ārsta mājas vizītēm pie tām personām ar hronisku slimību paasinājumu bez dzīvībai svarīgu orgānu traucējumiem, pie kurām saistībā ar paaugstinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu izsaukumu skaitu Covid-19 infekcijas dēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nav devušās izbraukumā un par kurām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir informējis ģimenes ārstus) x 6 (mēneši) = 123 654 euro).
* Noteikumu 3.6.3.11.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts) paredz, ka personām, kuras atrodas ilgstošas sociālas aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcijā. Noteikumu 3.6.3.11. apakšpunkts saistīts ar noteikumu 245.1.apakšpunktu un līdz ar to finansiālā ietekme ir iekļauta noteikumu 245.1. apakšpunkta veiktajos indikatīvajos aprēķinos.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
-Noteikumu 245.2.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.18.apakšpunkts) paredz ģimenes ārstu attālināti sniegtās konsultācijas saskaņā ar manipulāciju sarakstu ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 1 917 378 euro.
Aprēķins:
Ģimenes ārstu attālināti sniegtās konsultācijas saskaņā ar manipulāciju sarakstu (319 563 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par ģimenes ārstu attālināti sniegtajām konsultācijām saskaņā ar manipulāciju sarakstu) x 6 (mēneši) = 1 917 378 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 245.5 punkts (Noteikumu projekta 1.19.apakšpunkts) paredz līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests apmaksā konsultatīvā tālruņa darbības nodrošināšanu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 40 424 euro, skat. anotācijas pielikumu Nr.3.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
-Noteikumu Nr.555 246.punkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests ārstniecības iestādēm veic:
- Noteikumu Nr.555 246.1. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz ka dienests ārstniecības iestādēm veic samaksu par epidemioloģisko prasību nodrošināšanu saskaņā ar manipulāciju sarakstu vai ikmēneša fiksēto maksājumu ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 1 774 794 euro.
Aprēķins:
Samaksa par epidemioloģisko prasību nodrošināšanu saskaņā ar manipulāciju sarakstu vai ikmēneša fiksēto maksājumu (295 799 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par epidemioloģisko prasību nodrošināšanu saskaņā ar manipulāciju sarakstu vai ikmēneša fiksēto maksājumu x 6 (mēneši) = 1 774 794 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 246.2. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz ka dienests ārstniecības iestādēm veic samaksu par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu pakalpojumu sniegšanā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 14 801 976 euro.
Aprēķins:
Individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu pakalpojumu sniegšanā (2 466 996 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu pakalpojumu sniegšanā) x 6 (mēneši) = 14 801 976 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 246.3. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz ka dienests ārstniecības iestādēm par riska maksājumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientu ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 46 344 euro.
Aprēķins:
Riska maksājums sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientu (7 724 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par riska maksājumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientu) x 6 (mēneši) = 46 344 euro.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- NoteikumuNr.555 246.4. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz, ka dienests ārstniecības iestādēm par sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem personām ar aktīvu apstiprinātu Covid-19 infekciju vai epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai normatīvajos aktos atzītai kontaktpersonai medicīniskās novērošanas periodā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 82 404 euro.
Aprēķins:
Sniegtie sekundārie ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi personām ar aktīvu apstiprinātu Covid-19 infekciju vai epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai normatīvajos aktos atzītai kontaktpersonai medicīniskās novērošanas periodā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi (13 734 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem personām ar aktīvu apstiprinātu Covid-19 infekciju vai epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai normatīvajos aktos atzītai kontaktpersonai medicīniskās novērošanas periodā) x 6 (mēneši) = 82 404 euro.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Noteikumu Nr.555 248.punkts (Noteikumu projekta 1.21.apakšpunkts) paredz, par terapeitiskā profila, kā arī hronisko pacientu aprūpes profila pacientu stacionāro aprūpi ar citām stacionārām ārstniecības iestādēm, kas nav minētas noteikumu 6.pielikumā, ja stacionārās ārstniecības iestādes, kas minētas noteikumu 6.pielikumā, nevar nodrošināt šādu pacientu stacionāro ārstēšanu ierobežotā gultu resursu dēļ ar indikatīvu finansiālu ietekmi 722 016 euro, skat. anotācijas pielikumu Nr.7. Iepriekšminētais pasākums īstenojams apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”.Finansējuma avots: 248.punktā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamie resursi tiks rasti nozares iekšienē pārstrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumus un atbilstoši aktuālajai situācijai sašaurinot plānveida steidzamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo pie epidēmijas viļņa un saslimstības intensitātes pieauguma daļēji vai pilnībā tiek ierobežota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana (finansējums tiks rasts apakšprogrammas 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros).
-Noteikumu Nr.555 254.punkts (Noteikumu projekta 1.23.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veic:
- Noteikumu Nr.555 254.1.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.23.apakšpunkts) paredz samaksu par ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, paredzot fiksēto maksājumu par ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta kabineta darbības nodrošināšanu 4 372,00 euro gadā (ārstniecības iestāde katru mēnesi saņem 1/12 daļu), un darba samaksu (mēnesī) pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem psihologiem un psihoterapeitiem 2 551,90 euro apmērā, atbildīgajiem darbiniekiem, kuri uzrauga personāla psihoemocionālo stāvokli, – 1 850,00 euro apmērā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 863 973 euro, skat., anotācijas pielikumu Nr.6.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 254.2. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.23.apakšpunkts) paredz, ka ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā (papildus šo noteikumu 6. pielikumā norādītajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām) ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 2 209 735 euro, skat., anotācijas pielikumu Nr.5.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 254.3. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.23.apakšpunkts) paredz samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 14 684 778 euro, skat. anotācijas pielikumu Nr.4.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Veselības ministrijas kopējais indikatīvi aprēķinātais finansējums 243.1., 243.2., 243.3., 243.4., 243.5., 243.6., 245.1., 245.2., 246.1., 246.2., 246.3., 246.4., 254.1., 254.2, 254.3.apakšpunktā un 243.1 , 245.5 , 248. punktā iekļautajiem pasākumiem ir 125 556 369 euro apmērā, no kuriem 725 364 euro (noteikumu 243.5.apakšpunkts un., 248.punkts) Veselības ministrija radīs nozares iekšienē pārstrukturizējot sniedzamos veselības aprūpes pakalpojumus, bet līdz 124 831 005 euro (noteikumu 243.1., 243.2., 243.3., 243.4., 243.6., 245.1., 245.2., 246.1., 246.2., 246.3., 246.4., 254.1., 254.2., 254.3. apakšpunktā un 243. 1, 245.5 punktā iekļautajiem pasākumiem nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Noteikumu 4.3.3.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.2.apakšpunkts) paredz medicīnisko apaugļošanu, izņemot gadījumus, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), sievietēm līdz 40 gadu vecumam, kā arī pēc šī vecuma sasniegšanas, ja līdz 40 gadu vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga, un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas. Finansējums 2022.gadam 670 000 euro apmērā (409 060 euro apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros un 260 940 euro apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”) un 2023.gadam un turpmāk ik gadu 852 604 euro apmērā, tai skaitā 2 604 euro* Veselības ministrija segs piešķirtā budžeta ietvaros un 850 000 euro apmērā (519 044 euro apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros un 333 560 euro apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”) tika piešķirts prioritārā pasākuma “Valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšana / Pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes monitoringa sistēmas izveide, bērna aprūpes pakalpojumu groza un apmaksas nosacījumu pārskatīšana” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.8.
*Finansējums 2 604 euro tiks rasts no ginekoloģijas programmas (apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”), kur ir izveidojies līdzekļu atlikums 26 203 euro apmērā. Atlikums šajā apakšprogrammā veidojas katru gadu, līdz ar to finansējums arī turpmākajiem gadiem tiks nodrošināts šīs pašas programmas ietvaros. Savukārt atlikuma starpību 23 599 euro (26 203 euro – 2 604 euro) apmērā plānots novirzīt anestezioloģijai, skat., anotācijas pielikumu Nr.8.
Noteikumu Nr.555 4.7.8.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.3.apakšpunkts) paredz, ka psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību personai noteicis ģimenes ārsts, – līdz 10 reizēm kalendārā gada laikā, Noteikumu Nr.555 5.1 punkts (Noteikumu projekta 1.5.apakšpunkts) paredz, ka Noteikumu Nr.555 4.7.8. apakšpunktā minēto pakalpojumu pieejamībai dienests ar juridiskajām personām slēdz līgumus par klīniskā un veselības psihologa, psihoterapijas speciālista vai psihoterapeita pakalpojumu sniegšanu, ievērojot šādus nosacījumus: dienestā ir saņemts rakstveida iesniegums par pakalpojuma sniegšanu, pakalpojumu nodrošina persona, kura ir reģistrēta psihologu reģistrā vai ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, juridiskajai personai ir materiāltehniskais nodrošinājums, kas nepieciešams psihoterapeitisko un psiholoģisko pakalpojumu sniegšanai, 4.pielikuma 6.2.23.1 apakšpunkts paredz Noteikumus Nr.555 papildināt ar specialitāti “Klīniskais un veselības psihologs” (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts), 4.pielikuma 6.2.36.2 apakšpunkts paredz Noteikumus Nr.555 papildināt ar specialitāti “Psihoterapeits” (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts), 4.pielikuma 6.2.36.3 apakšpunkts paredz Noteikumus Nr.555 papildināt ar specialitāti “Psihoterapijas speciālists” (Noteikuma projekta 1.26.apakšpunkts). Iepriekš minētie pasākumi īstenojami apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 1 691 835 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Palielināt psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.9.
Noteikumu Nr.555 4.7.9.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.3.apakšpunkts) paredz, to, ka psihoemocionālo atbalstu sniedz konsultatīvā tālruņa darbības ietvaros un noteikumu 5.2 punkts paredz, ka dienests veic iepirkumu Noteikumu Nr.555 4.7.9.apakšpunktā minētā pakalpojuma nodrošināšanai (noteikumu projekta 1.6.apakšpunkts). Iepriekš minētais pasākums īstenojams apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 593 355 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Palielināt psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat. anotācijas pielikumu Nr.10.
Noteikumu Nr.555 61.3.2. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts) paredz, ja persona nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko vai ļaundabīgo audzēju primāro recidīvu diagnostisko izmeklējumu atbilstoši nosacījumiem, kas publicēti dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai un noteikumu 61.3.3.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.8.apakšpunkts) paredz, ja personai nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku vai ļaundabīgo audzēju sekundāro recidīvu diagnostiku ārstniecības iestādē, kas norādīta dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad personu šāda pakalpojuma saņemšanai pieteicis ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts, un Noteikumu Nr.555 73.punkts (Noteikumu projekta 1.9.apakšpunkts) paredz nosacījumus ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās diagnostikas un ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās recidīvu diagnostikas veikšanai ārstniecības iestādēs publicē dienesta tīmekļvietnē, paredzot priekšnosacījumus, lai nodrošinātu lēmuma par pacienta ārstēšanas taktiku pieņemšanu viena mēneša laikā no brīža, kad personai uzsākta ļaundabīgā audzēja sekundārā diagnostika vai sekundārā recidīvu diagnostika. Iepriekš minētais pasākums īstenojams apakšprogrammas 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam 4 545 757 euro apmērā, 2023.gadam 4 432 974 euro un 2024.gadam un turpmāk ik gadu 4 532 974 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.11.
Noteikumu 5.pielikuma 15.punkts (noteikumu projekta 1.27.apakšpunkts) paredz veikt izmeklējamus ilgstošajai skābekļa terapijai. Iepriekš minētais pasākums īstenojams apakšprogrammas 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam 95 916 euro, 2023.gadam 115 099 euro un 2024.gadā turpmāk ik gadu 132 364 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Paliatīvās aprūpes nodrošināšana” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.12.
Noteikumu Nr.555 6.pielikuma 2.15.10.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) - ārstniecības iestāžu papildināšana ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un viena pacienta ārstēšanas tarifa paaugstināšana uz 5 097,69 euro, jo šī ārstniecības iestāde nodrošina radioķirurģijas pakalpojumus. Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot 399 828 euro apmērā apakšprogrammas 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" un 310 375 euro apmērā apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 710 203 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.13.
Noteikumu 6.pielikuma 2.15.11.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) paredz krūts rekonstrukciju vai krūts rekonstrukcija krūts dziedzera ļaundabīga audzēja dēļ”, kas DRG ietvaros tiek apmaksāta SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 678 102 euro apmērā, tai skaitā Veselības ministrija 15 522 euro apmērā* segs piešķirtā budžeta ietvaros un 662 580 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.14.
*Finansējums 15 522 euro apmērā tiks rasts no mikroķirurģijas programmas pārskatīšanas ietaupījuma, kas ir iekļauts 150 580 euro, kurus plānots novirzīt krūšu rekonstrukcijas nodrošināšanai, jo šobrīd ir piešķirti 662 580 euro, taču iestādes mums norādījušas daudz lielāku kapacitāti un izdevumus, skat., anotācijas pielikumu Nr.18.
Noteikumu Nr.555 6.pielikuma 2.5.2. un 2.5.3 apakšpunkta (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) 2.kolonnā ietverto programmu nosaukumu aktualizēšana (grozījumi paredz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 10 gultasdienām” mainīt uz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 20 gultasdienām”, kā arī nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu 11 vai vairāk gultasdienas” mainīt uz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe no 21. ārstēšanās dienas vai aprūpes turpināšana pēc akūta ārstēšanas perioda iestādes ietvaros”). Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam 2 438 271 euro, 2023.gadam 2 438 353 euro, 2024.gadam un turpmāk ik gadu 2 438 687 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Paliatīvās aprūpes nodrošināšana” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.15.
Noteikumu Nr.555 6.pielikuma 1.4., 1.5. un 1.7.8. apakšpunkta (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) 17. kolonnā (rehabilitācija) papildināšana ar AR6 (tikai akūtā rehabilitācija jaukta profila gultās atbilstoši līgumos noteiktajiem nosacījumiem) atzīmi. Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 187 217 euro, tai skaitā 54 236 euro apmērā plānots rast no hronisko pacientu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai piešķirtā finansējuma (noteikumu 6.pielikuma 2.5.apakšpunkts, kas arī tiek nodrošināts apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros). Finansējumu 132 981 euro apmērā plānots rast apakšprogrammas 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros, starp ārstniecības iestādēm pārdalot esošo finansējumu akūtās rehabilitācijas nodrošināšanai, jo vairākās ārstniecības iestādēs programmā “Akūta rehabilitācija jaukta profila gultās” ik gadu ir neizpilde.
Noteikumu Nr.555 6.pielikuma 2.10.3., 2.10.8. un 2.18.7.1.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) – grozījumu ietvaros ir pārskatītas mikroķirurģijas, izgulējumu programmas un līdz ar to aktualizēti programmu nosaukumi un tarifi atbilstoši esošajai situācijai. Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Pārskatot mikroķirurģijas programmas veidojas ietaupījums 384 462 euro apmērā (6 395 858 euro – 6 011 396 euro), skat anotācijas pielikumu Nr.18. 233 878 euro no ietaupījuma plānots novirzīt dzemdību programmai (apakšprogramma 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana") un atlikušos 150 584 euro plānots novirzīt krūšu rekonstrukcijas nodrošināšanai, (tai skaitā 15 522 euro tarifa pieauguma nodrošināšanai un 135 062 euro pacienta skaita pieauguma nodrošināšanai), jo šobrīd ir piešķirti 662 580 euro, taču iestādes mums norādījušas daudz lielāku kapacitāti un izdevumus.
Noteikumu Nr.555 4.pielikuma 5.punktā (noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts) noteiktos aprūpes epizožu tarifus, 6.pielikumā (noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) noteiktos stacionāro pakalpojumu tarifus un fiksētās piemaksas, 10.pielikuma 2.punktā (Noteikumu projekta 1.30.apakšpunkts) noteiktos fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus, 11.pielikuma 2.punktā (Noteikumu projekta 1.31.apakšpunkts) kapitācijas naudas apmēru, tai skaitā samaksu par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam “Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskajām ierīcēm un precēm” (prot. Nr.72 45. §), iepriekš minēto pasākumus plānots īstenot:
-apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana” – 1 587 636 euro;
-apakšprogrammā 33.16.00 “"Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” - 2 722 376 euro;
-apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” – 3 495 248 euro;
-apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"” – 1 839 376 euro;
-apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” – 426 077 euro.
Savukārt balstoties uz datiem no Vadības informācijas sistēmas faktiskajiem datiem finansējuma sadalījums pa apakšprogrammām ir sekojošs:
-apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana” – 1 029 601 euro;
-apakšprogrammā 33.16.00 “"Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” - 2 741 300 euro;
-apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” – 3 268 706 euro;
-apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"” – 2 452 075 euro;
-apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” – 579 031 euro.
Finansējums ir piešķirts 2022.gadam un turpmāk ik gadu 10 070 713 euro apmērā budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 08.00.00 ”Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” ietvaros (dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem subsīdijām un dotācijām), lai nodrošinātu Latvijas Republikas Senāta 2021.gada 22.marta sprieduma administratīvajā lietā Nr. A420143317 (SKA-123/2021) izpildei nepieciešamo finansējumu pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugumam.
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2022.gadā ir 278 851 685 euro, tai skaitā,
- 124 831 005 euro apmērā nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” (veikti indikatīvi aprēķini);
- 725 364 euro apmērā Veselības budžeta ietvaros pārstrukturizējot pasākumus;
- 11 407 917 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros;
- 571 679 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros no ekonomijas;
- 131 245 007 euro apmērā rezervētais finansējums programmā 12.00.00 “Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošana”;
- 10 070 713 euro rezervētais finansējums programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums".
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2023.gadā ir 22 139 395 euro, tai skaitā,
- 11 494 399 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros;
- 574 283 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros no ekonomijas;
- 10 070 713 euro rezervētais finansējums programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums".
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2024.gadā un turpmāk ik gadu ir 22 256 994 euro, tai skaitā,
- 11 611 998 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros;
- 574 283 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros no ekonomijas;
- 10 070 713 euro rezervētais finansējums programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums".
Papildu informācijai:
Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra sēdē (prot. Nr.63 1. §) tika atbalstīti informatīvā ziņojuma “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam” 2.pielikumā minētie prioritārie pasākumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā starpnozaru prioritārajam pasākumam “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana” - 35 000 000 euro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai no 2022.gada ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika veiktas izmaiņas Noteikumu Nr.555 153.1.apakšpunktā un 153.2.apakšpunktā (Noteikumu projekta 1.11. un 1.12.apakšpunkts), veikts tarifu pārrēķins, kas ietekmē šo noteikumu 4.pielikuma 5.punktā (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts) noteiktos aprūpes epizožu tarifus, 6.pielikumā (noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) noteiktos stacionāro pakalpojumu tarifus un fiksētās piemaksas, 11.pielikuma 2.punktā (noteikumu projekta 1.31.apakšpunkts) kapitācijas naudas apmēru un 11.pielikuma 32.2.1. un 32.2.2. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.31.apakšpunkts), tai skaitā samaksu par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā. Finansējums ieplānots Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumos Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Noteikumu Nr.555 243.7.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz vakcināciju pret Covid-19. Atbilstoši informatīvā ziņojuma projektam “Par Covid-19 vakcināciju 2022.gadā” vakcīnas izmaksas, loģistikas izmaksas līdz Latvijai, uzglabāšana un loģistika līdz ārstniecības iestādēm, ievades izmaksas rezervētas 131 245 007 euro apmērā (finansējums ir aprēķināts 2022.gadam) budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 12.00.00 “Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošana” ietvaros.
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”
Resursi izdevumu segšanai 175 923 687 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 12 022 054 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 163 901 633 euro
Izdevumi 176 769 375 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 176 769 375 euro
Finansēšana: -845 688 euro
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 158 245 857 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 158 232 553 euro
Izdevumi 158 245 857 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 156 502 797 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 1 743 060 euro
apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”:
Resursi izdevumu segšanai 42 569 479 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 42 596 479 euro
Izdevumi 42 596 479 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 42 568 806 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 673 euro
apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 272 310 902 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 272 285 850 euro
Izdevumi 272 310 902 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 271 630 690 euro
Uzturēšanas izdevumu transferti 680 212 euro
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 434 769 654 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 433 953 263 euro
Izdevumi 351 385 964 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 351 385 964 euro
Finansēšana: -83 383 690 euro
apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 182 917 761 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 506 352 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 182 411 409 euro
Izdevumi 182 963 232 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 182 963 232 euro
Finansēšana: -45 471 euro
Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izlietojums”:
Resursi izdevumu segšanai 339 083 734 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 339 083 734 euro
Izdevumi 339 083 734 euro, tai skaitā:
Uzturēšanas izdevumi 338 171 327 euro
Kapitālie izdevumi 912 407 euro
2022. gadam atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam””
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”
Resursi izdevumu segšanai 163 211 908 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 22 054 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 163 189 854 euro
Izdevumi 163 211 908 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 163 211 908 euro
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 158 733 561 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 158 720 257 euro
Izdevumi 158 733 561 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 156 990 501 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 1 743 060 euro
apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”:
Resursi izdevumu segšanai 42 607 739 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 42 607 739 euro
Izdevumi 42 607 739 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 42 602 180 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 5 559 euro
apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 272 389 794 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 272 364 742 euro
Izdevumi 272 389 794 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 271 709 582 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 680 212 euro
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 336 545 036 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 335 728 645 euro
Izdevumi 336 545 036 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 336 545 036 euro
apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 183 923 058 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 230 707 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 183 692 351 euro
Izdevumi 183 923 058 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 183 923 058 euro
2023.gadam atbilstoši likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam””:
Veselības ministrijas (NVD) budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana”:
apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”
Resursi izdevumu segšanai 162 907 866 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 22 054 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 162 885 812 euro
Izdevumi 162 907 866 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 162 907 866 euro
apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 158 705 050 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 13 304 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 158 691 746 euro
Izdevumi 158 705 050 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 156 961 990 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 1 743 060 euro
apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”:
Resursi izdevumu segšanai 42 607 739 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 42 607 739 euro
Izdevumi 42 607 739 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 42 607 739 euro
apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”
Resursi izdevumu segšanai 272 407 997 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 25 052 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 272 382 945 euro
Izdevumi 272 407 997 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 271 727 785 euro
Pārējie valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti 680 212 euro
apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs”:
Resursi izdevumu segšanai 336 513 293 euro, tai skaitā:
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi 816 391 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 335 696 902 euro
Izdevumi 336 513 293 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 336 513 293 euro
apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”:
Resursi izdevumu segšanai 183 909 264 euro
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 230 707 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 183 678 557 euro
Izdevumi 183 909 264 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 183 909 264 euro
-Noteikumu Nr.555 243.punkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests atbilstoši faktiskajām izmaksām veic samaksu par šādiem sniegtajiem pakalpojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai:
- Noteikumu Nr.555 243.1.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz laboratorisko izmeklējumu organizēšanas izmaksas ar indikatīvu finansiālo ietekmi 255 558 euro.
Aprēķins:
Laboratorisko izmeklējumu organizēšanas izmaksas (42 593 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par laboratorisko izmeklējumu organizēšanas izmaksām) x 6 (mēneši) = 255 558 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 243.2. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15. apakšpunkts) paredz Covid-19 noteikšanai nepieciešamo paraugu nogādāšanu līdz laboratorijai ar indikatīvu finansiālu ietekmi 51 600 euro.
Aprēķins:
Covid-19 noteikšanai nepieciešamo paraugu nogādāšana līdz laboratorijai (8 600 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par transportēšanas izmaksām no stacionāra uz laboratoriju x 6 (mēneši) = 51 600 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 243.3. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz laboratorisko izmeklējumu veikšanu Covid – 19 noteikšanai un Noteikumu Nr.555 244.punkts (Noteikumu projekta 1.17.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022.gada 30. jūnijam dienests samaksu par laboratoriskajiem pakalpojumiem Covid-19 noteikšanai veic atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu apjomam, nepiemērojot šo noteikumu 200. punktā minēto koeficientu un šo noteikumu 16. pielikumā minēto kārtību ar indikatīvu finansiālu ietekmi 71 287 273 euro.
Aprēķins:
Laboratorisko izmeklējumu veikšana Covid-19 noteikšanai (13 411 369 euro ((vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada septembra un oktobra statistikas datiem par laboratorisko izmeklējumu organizēšanas izmaksām) x 5 (mēneši (janvāris – maijs) + 4 230 428 euro (jūnijs (dati ar korekciju no 2021.gada jūnija mēneša)) = 71 287 273 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 243.4.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz Covid-19 pacientu nogādāšanu no stacionārās ārstniecības iestādes uz mājām, ja pacienta veselības stāvoklis ļauj turpināt ārstēties mājās un pacients pats nespēj rast iespēju nokļūt mājās, neapdraudot epidemioloģisko drošību, par ceļa izdevumiem pie Covid-19 pacienta ārstniecības personai, kā arī par izdevumiem par pulsa oksimetra nomu un ceļa izdevumiem par pulsa oksimetra piegādi ar indikatīvu finansiālu ietekmi 229 944 euro.
Aprēķins:
Covid-19 pacientu nogādāšanu no stacionārās ārstniecības iestādes uz mājām, ja pacienta veselības stāvoklis ļauj turpināt ārstēties mājās un pacients pats nespēj rast iespēju nokļūt mājās, neapdraudot epidemioloģisko drošību, par ceļa izdevumiem pie Covid-19 pacienta ārstniecības personai, kā arī par izdevumiem par pulsa oksimetra nomu un ceļa izdevumiem par pulsa oksimetra piegādi (38 324 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par Covid-19 pacientu nogādāšanu no stacionārās ārstniecības iestādes uz mājām, ja pacienta veselības stāvoklis ļauj turpināt ārstēties mājās un pacients pats nespēj rast iespēju nokļūt mājās, neapdraudot epidemioloģisko drošību, par ceļa izdevumiem pie Covid-19 pacienta ārstniecības personai, kā arī par izdevumiem par pulsa oksimetra nomu un ceļa izdevumiem par pulsa oksimetra piegādi) x 6 (mēneši) = 229 944 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
- Noteikumu Nr.555 243.5. apakšpunkts (Noteikumu 1.15.apakšpunkts) paredz, ka dienests veic samaksu par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama stacionārā ārstēšana neatliekamā kārtā, ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 3 348 euro. Iepriekšminētais pasākums īstenojams apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”.
Aprēķins: par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas akūtiem pacientiem, kuriem nepieciešama stacionārā ārstēšana neatliekamā kārtā (558 euro (mēneša vidējās ārstēšanas izmaksas, atbilstoši 2021.gada janvāra – septembra statistikas datiem par pacienta nogādāšanu no augstāka līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes uz zemāka līmeņa stacionāro ārstniecības iestādi, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un ļauj turpināt ārstēšanu zemāka līmeņa stacionārā un ja augstāka līmeņa stacionārajai ārstniecības iestādei ir nepieciešams atbrīvot stacionārās gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai) x 6 (mēnešiem) = 3 348 euro.
Finansējuma avots: 243.5.apakšpunktā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamie resursi tiks rasti nozares iekšienē pārstrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumus un atbilstoši aktuālajai situācijai sašaurinot plānveida sniedzamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo pie epidēmijas viļņa un saslimstības intensitātes pieauguma daļēji vai pilnībā tiek ierobežota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana (finansējums tiks rasts apakšprogrammas 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros).
- Noteikumu Nr.555 243.6 apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz subakūto medicīnisko rehabilitāciju pacientiem pēc Covid – 19 infekcijas pārslimošanas ar indikatīvu finansiālu ietekmi 2 831 218 euro (skat. anotācijas pielikumu Nr.1).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
- Noteikumu Nr.555 243.1 punkts (Noteikumu projekta 1.16.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests atbilstoši faktiskajām izmaksām veic samaksu par Covid-19 pacientu diagnostiku un ārstēšanu ar indikatīvu finansiālu ietekmi 13 629 952 euro, skat anotācijas pielikumu Nr.2.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”
-Noteikumu 245.punkts (noteikumu projekta 1.18.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests apmaksā:
- Noteikumu 245.1.apakšpunkts* (noteikumu projekta 1.18.apakšpunkts) paredz, ka dienests apmaksā ģimenes ārsta mājas vizītes pie tām personām ar hronisku slimību paasinājumu bez dzīvībai svarīgu orgānu traucējumiem, pie kurām saistībā ar paaugstinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu izsaukumu skaitu Covid-19 infekcijas dēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nav devušās izbraukumā un par kurām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir informējis ģimenes ārstus ar indikatīvu finansiālu ietekmi 123 654 euro.
Aprēķins:
Ģimenes ārsta mājas vizītes pie tām personām ar hronisku slimību paasinājumu bez dzīvībai svarīgu orgānu traucējumiem, pie kurām saistībā ar paaugstinātu Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta brigāžu izsaukumu skaitu Covid-19 infekcijas dēļ Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta brigādes nav devušās izbraukumā un par kurām Neatliekamais medicīniskais palīdzības dienests ir informējis ģimenes ārstus (20 609 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par ģimenes ārsta mājas vizītēm pie tām personām ar hronisku slimību paasinājumu bez dzīvībai svarīgu orgānu traucējumiem, pie kurām saistībā ar paaugstinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu izsaukumu skaitu Covid-19 infekcijas dēļ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes nav devušās izbraukumā un par kurām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir informējis ģimenes ārstus) x 6 (mēneši) = 123 654 euro).
* Noteikumu 3.6.3.11.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts) paredz, ka personām, kuras atrodas ilgstošas sociālas aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcijā. Noteikumu 3.6.3.11. apakšpunkts saistīts ar noteikumu 245.1.apakšpunktu un līdz ar to finansiālā ietekme ir iekļauta noteikumu 245.1. apakšpunkta veiktajos indikatīvajos aprēķinos.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
-Noteikumu 245.2.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.18.apakšpunkts) paredz ģimenes ārstu attālināti sniegtās konsultācijas saskaņā ar manipulāciju sarakstu ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 1 917 378 euro.
Aprēķins:
Ģimenes ārstu attālināti sniegtās konsultācijas saskaņā ar manipulāciju sarakstu (319 563 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par ģimenes ārstu attālināti sniegtajām konsultācijām saskaņā ar manipulāciju sarakstu) x 6 (mēneši) = 1 917 378 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 245.5 punkts (Noteikumu projekta 1.19.apakšpunkts) paredz līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests apmaksā konsultatīvā tālruņa darbības nodrošināšanu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 40 424 euro, skat. anotācijas pielikumu Nr.3.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
-Noteikumu Nr.555 246.punkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests ārstniecības iestādēm veic:
- Noteikumu Nr.555 246.1. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz ka dienests ārstniecības iestādēm veic samaksu par epidemioloģisko prasību nodrošināšanu saskaņā ar manipulāciju sarakstu vai ikmēneša fiksēto maksājumu ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 1 774 794 euro.
Aprēķins:
Samaksa par epidemioloģisko prasību nodrošināšanu saskaņā ar manipulāciju sarakstu vai ikmēneša fiksēto maksājumu (295 799 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par epidemioloģisko prasību nodrošināšanu saskaņā ar manipulāciju sarakstu vai ikmēneša fiksēto maksājumu x 6 (mēneši) = 1 774 794 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 246.2. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz ka dienests ārstniecības iestādēm veic samaksu par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu pakalpojumu sniegšanā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 14 801 976 euro.
Aprēķins:
Individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu pakalpojumu sniegšanā (2 466 996 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu izmantošanu pakalpojumu sniegšanā) x 6 (mēneši) = 14 801 976 euro).
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 246.3. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz ka dienests ārstniecības iestādēm par riska maksājumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientu ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 46 344 euro.
Aprēķins:
Riska maksājums sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientu (7 724 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par riska maksājumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem darbam ar Covid-19 pacientu) x 6 (mēneši) = 46 344 euro.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- NoteikumuNr.555 246.4. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts) paredz, ka dienests ārstniecības iestādēm par sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem personām ar aktīvu apstiprinātu Covid-19 infekciju vai epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai normatīvajos aktos atzītai kontaktpersonai medicīniskās novērošanas periodā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 82 404 euro.
Aprēķins:
Sniegtie sekundārie ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi personām ar aktīvu apstiprinātu Covid-19 infekciju vai epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai normatīvajos aktos atzītai kontaktpersonai medicīniskās novērošanas periodā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi (13 734 euro (vidējās izmaksas vienam mēnesim, atbilstoši 2021.gada janvāra - septembra statistikas datiem par sniegtajiem sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem personām ar aktīvu apstiprinātu Covid-19 infekciju vai epidemioloģiskās drošības pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai normatīvajos aktos atzītai kontaktpersonai medicīniskās novērošanas periodā) x 6 (mēneši) = 82 404 euro.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Noteikumu Nr.555 248.punkts (Noteikumu projekta 1.21.apakšpunkts) paredz, par terapeitiskā profila, kā arī hronisko pacientu aprūpes profila pacientu stacionāro aprūpi ar citām stacionārām ārstniecības iestādēm, kas nav minētas noteikumu 6.pielikumā, ja stacionārās ārstniecības iestādes, kas minētas noteikumu 6.pielikumā, nevar nodrošināt šādu pacientu stacionāro ārstēšanu ierobežotā gultu resursu dēļ ar indikatīvu finansiālu ietekmi 722 016 euro, skat. anotācijas pielikumu Nr.7. Iepriekšminētais pasākums īstenojams apakšprogrammā 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”.Finansējuma avots: 248.punktā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamie resursi tiks rasti nozares iekšienē pārstrukturizējot veselības aprūpes pakalpojumus un atbilstoši aktuālajai situācijai sašaurinot plānveida steidzamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo pie epidēmijas viļņa un saslimstības intensitātes pieauguma daļēji vai pilnībā tiek ierobežota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana (finansējums tiks rasts apakšprogrammas 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros).
-Noteikumu Nr.555 254.punkts (Noteikumu projekta 1.23.apakšpunkts) paredz, ka līdz 2022. gada 30. jūnijam dienests stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veic:
- Noteikumu Nr.555 254.1.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.23.apakšpunkts) paredz samaksu par ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, paredzot fiksēto maksājumu par ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta kabineta darbības nodrošināšanu 4 372,00 euro gadā (ārstniecības iestāde katru mēnesi saņem 1/12 daļu), un darba samaksu (mēnesī) pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem psihologiem un psihoterapeitiem 2 551,90 euro apmērā, atbildīgajiem darbiniekiem, kuri uzrauga personāla psihoemocionālo stāvokli, – 1 850,00 euro apmērā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 863 973 euro, skat., anotācijas pielikumu Nr.6.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 254.2. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.23.apakšpunkts) paredz, ka ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā (papildus šo noteikumu 6. pielikumā norādītajai piemaksai par pacientu observāciju līdz 24 stundām) ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 2 209 735 euro, skat., anotācijas pielikumu Nr.5.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
- Noteikumu Nr.555 254.3. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.23.apakšpunkts) paredz samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā ar indikatīvi aprēķinātu finansiālu ietekmi 14 684 778 euro, skat. anotācijas pielikumu Nr.4.
Finansējuma avots: valsts budžeta programma 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Veselības ministrijas kopējais indikatīvi aprēķinātais finansējums 243.1., 243.2., 243.3., 243.4., 243.5., 243.6., 245.1., 245.2., 246.1., 246.2., 246.3., 246.4., 254.1., 254.2, 254.3.apakšpunktā un 243.1 , 245.5 , 248. punktā iekļautajiem pasākumiem ir 125 556 369 euro apmērā, no kuriem 725 364 euro (noteikumu 243.5.apakšpunkts un., 248.punkts) Veselības ministrija radīs nozares iekšienē pārstrukturizējot sniedzamos veselības aprūpes pakalpojumus, bet līdz 124 831 005 euro (noteikumu 243.1., 243.2., 243.3., 243.4., 243.6., 245.1., 245.2., 246.1., 246.2., 246.3., 246.4., 254.1., 254.2., 254.3. apakšpunktā un 243. 1, 245.5 punktā iekļautajiem pasākumiem nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Noteikumu 4.3.3.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.2.apakšpunkts) paredz medicīnisko apaugļošanu, izņemot gadījumus, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), sievietēm līdz 40 gadu vecumam, kā arī pēc šī vecuma sasniegšanas, ja līdz 40 gadu vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga, un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas. Finansējums 2022.gadam 670 000 euro apmērā (409 060 euro apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros un 260 940 euro apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”) un 2023.gadam un turpmāk ik gadu 852 604 euro apmērā, tai skaitā 2 604 euro* Veselības ministrija segs piešķirtā budžeta ietvaros un 850 000 euro apmērā (519 044 euro apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros un 333 560 euro apakšprogrammas 33.03.00 “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”) tika piešķirts prioritārā pasākuma “Valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšana / Pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes monitoringa sistēmas izveide, bērna aprūpes pakalpojumu groza un apmaksas nosacījumu pārskatīšana” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.8.
*Finansējums 2 604 euro tiks rasts no ginekoloģijas programmas (apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana”), kur ir izveidojies līdzekļu atlikums 26 203 euro apmērā. Atlikums šajā apakšprogrammā veidojas katru gadu, līdz ar to finansējums arī turpmākajiem gadiem tiks nodrošināts šīs pašas programmas ietvaros. Savukārt atlikuma starpību 23 599 euro (26 203 euro – 2 604 euro) apmērā plānots novirzīt anestezioloģijai, skat., anotācijas pielikumu Nr.8.
Noteikumu Nr.555 4.7.8.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.3.apakšpunkts) paredz, ka psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta nepieciešamību personai noteicis ģimenes ārsts, – līdz 10 reizēm kalendārā gada laikā, Noteikumu Nr.555 5.1 punkts (Noteikumu projekta 1.5.apakšpunkts) paredz, ka Noteikumu Nr.555 4.7.8. apakšpunktā minēto pakalpojumu pieejamībai dienests ar juridiskajām personām slēdz līgumus par klīniskā un veselības psihologa, psihoterapijas speciālista vai psihoterapeita pakalpojumu sniegšanu, ievērojot šādus nosacījumus: dienestā ir saņemts rakstveida iesniegums par pakalpojuma sniegšanu, pakalpojumu nodrošina persona, kura ir reģistrēta psihologu reģistrā vai ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, juridiskajai personai ir materiāltehniskais nodrošinājums, kas nepieciešams psihoterapeitisko un psiholoģisko pakalpojumu sniegšanai, 4.pielikuma 6.2.23.1 apakšpunkts paredz Noteikumus Nr.555 papildināt ar specialitāti “Klīniskais un veselības psihologs” (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts), 4.pielikuma 6.2.36.2 apakšpunkts paredz Noteikumus Nr.555 papildināt ar specialitāti “Psihoterapeits” (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts), 4.pielikuma 6.2.36.3 apakšpunkts paredz Noteikumus Nr.555 papildināt ar specialitāti “Psihoterapijas speciālists” (Noteikuma projekta 1.26.apakšpunkts). Iepriekš minētie pasākumi īstenojami apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 1 691 835 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Palielināt psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.9.
Noteikumu Nr.555 4.7.9.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.3.apakšpunkts) paredz, to, ka psihoemocionālo atbalstu sniedz konsultatīvā tālruņa darbības ietvaros un noteikumu 5.2 punkts paredz, ka dienests veic iepirkumu Noteikumu Nr.555 4.7.9.apakšpunktā minētā pakalpojuma nodrošināšanai (noteikumu projekta 1.6.apakšpunkts). Iepriekš minētais pasākums īstenojams apakšprogrammas 33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 593 355 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Palielināt psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat. anotācijas pielikumu Nr.10.
Noteikumu Nr.555 61.3.2. apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts) paredz, ja persona nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko vai ļaundabīgo audzēju primāro recidīvu diagnostisko izmeklējumu atbilstoši nosacījumiem, kas publicēti dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē pakalpojuma saņemšanai un noteikumu 61.3.3.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.8.apakšpunkts) paredz, ja personai nepieciešama tāda speciālista konsultācija, kurš nodrošina ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku vai ļaundabīgo audzēju sekundāro recidīvu diagnostiku ārstniecības iestādē, kas norādīta dienesta tīmekļvietnē, – no dienas, kad personu šāda pakalpojuma saņemšanai pieteicis ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts, un Noteikumu Nr.555 73.punkts (Noteikumu projekta 1.9.apakšpunkts) paredz nosacījumus ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās diagnostikas un ļaundabīgo audzēju primārās un sekundārās recidīvu diagnostikas veikšanai ārstniecības iestādēs publicē dienesta tīmekļvietnē, paredzot priekšnosacījumus, lai nodrošinātu lēmuma par pacienta ārstēšanas taktiku pieņemšanu viena mēneša laikā no brīža, kad personai uzsākta ļaundabīgā audzēja sekundārā diagnostika vai sekundārā recidīvu diagnostika. Iepriekš minētais pasākums īstenojams apakšprogrammas 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam 4 545 757 euro apmērā, 2023.gadam 4 432 974 euro un 2024.gadam un turpmāk ik gadu 4 532 974 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.11.
Noteikumu 5.pielikuma 15.punkts (noteikumu projekta 1.27.apakšpunkts) paredz veikt izmeklējamus ilgstošajai skābekļa terapijai. Iepriekš minētais pasākums īstenojams apakšprogrammas 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam 95 916 euro, 2023.gadam 115 099 euro un 2024.gadā turpmāk ik gadu 132 364 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Paliatīvās aprūpes nodrošināšana” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.12.
Noteikumu Nr.555 6.pielikuma 2.15.10.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) - ārstniecības iestāžu papildināšana ar VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un viena pacienta ārstēšanas tarifa paaugstināšana uz 5 097,69 euro, jo šī ārstniecības iestāde nodrošina radioķirurģijas pakalpojumus. Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot 399 828 euro apmērā apakšprogrammas 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" un 310 375 euro apmērā apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 710 203 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.13.
Noteikumu 6.pielikuma 2.15.11.apakšpunkts (noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) paredz krūts rekonstrukciju vai krūts rekonstrukcija krūts dziedzera ļaundabīga audzēja dēļ”, kas DRG ietvaros tiek apmaksāta SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 678 102 euro apmērā, tai skaitā Veselības ministrija 15 522 euro apmērā* segs piešķirtā budžeta ietvaros un 662 580 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.14.
*Finansējums 15 522 euro apmērā tiks rasts no mikroķirurģijas programmas pārskatīšanas ietaupījuma, kas ir iekļauts 150 580 euro, kurus plānots novirzīt krūšu rekonstrukcijas nodrošināšanai, jo šobrīd ir piešķirti 662 580 euro, taču iestādes mums norādījušas daudz lielāku kapacitāti un izdevumus, skat., anotācijas pielikumu Nr.18.
Noteikumu Nr.555 6.pielikuma 2.5.2. un 2.5.3 apakšpunkta (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) 2.kolonnā ietverto programmu nosaukumu aktualizēšana (grozījumi paredz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 10 gultasdienām” mainīt uz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu līdz 20 gultasdienām”, kā arī nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe ar ārstēšanās ilgumu 11 vai vairāk gultasdienas” mainīt uz nosaukumu “Hronisko pacientu aprūpe no 21. ārstēšanās dienas vai aprūpes turpināšana pēc akūta ārstēšanas perioda iestādes ietvaros”). Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam 2 438 271 euro, 2023.gadam 2 438 353 euro, 2024.gadam un turpmāk ik gadu 2 438 687 euro apmērā tika piešķirts prioritārā pasākuma “Paliatīvās aprūpes nodrošināšana” ietvaros un iestrādāts likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (pieņemts 23.11.2021.), skat., anotācijas pielikumu Nr.15.
Noteikumu Nr.555 6.pielikuma 1.4., 1.5. un 1.7.8. apakšpunkta (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) 17. kolonnā (rehabilitācija) papildināšana ar AR6 (tikai akūtā rehabilitācija jaukta profila gultās atbilstoši līgumos noteiktajiem nosacījumiem) atzīmi. Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Finansējums 2022.gadam un turpmāk ik gadu 187 217 euro, tai skaitā 54 236 euro apmērā plānots rast no hronisko pacientu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai piešķirtā finansējuma (noteikumu 6.pielikuma 2.5.apakšpunkts, kas arī tiek nodrošināts apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros). Finansējumu 132 981 euro apmērā plānots rast apakšprogrammas 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” ietvaros, starp ārstniecības iestādēm pārdalot esošo finansējumu akūtās rehabilitācijas nodrošināšanai, jo vairākās ārstniecības iestādēs programmā “Akūta rehabilitācija jaukta profila gultās” ik gadu ir neizpilde.
Noteikumu Nr.555 6.pielikuma 2.10.3., 2.10.8. un 2.18.7.1.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) – grozījumu ietvaros ir pārskatītas mikroķirurģijas, izgulējumu programmas un līdz ar to aktualizēti programmu nosaukumi un tarifi atbilstoši esošajai situācijai. Iepriekš minēto pasākumu plānots īstenot apakšprogrammas 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" ietvaros. Pārskatot mikroķirurģijas programmas veidojas ietaupījums 384 462 euro apmērā (6 395 858 euro – 6 011 396 euro), skat anotācijas pielikumu Nr.18. 233 878 euro no ietaupījuma plānots novirzīt dzemdību programmai (apakšprogramma 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana") un atlikušos 150 584 euro plānots novirzīt krūšu rekonstrukcijas nodrošināšanai, (tai skaitā 15 522 euro tarifa pieauguma nodrošināšanai un 135 062 euro pacienta skaita pieauguma nodrošināšanai), jo šobrīd ir piešķirti 662 580 euro, taču iestādes mums norādījušas daudz lielāku kapacitāti un izdevumus.
Noteikumu Nr.555 4.pielikuma 5.punktā (noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts) noteiktos aprūpes epizožu tarifus, 6.pielikumā (noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) noteiktos stacionāro pakalpojumu tarifus un fiksētās piemaksas, 10.pielikuma 2.punktā (Noteikumu projekta 1.30.apakšpunkts) noteiktos fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus, 11.pielikuma 2.punktā (Noteikumu projekta 1.31.apakšpunkts) kapitācijas naudas apmēru, tai skaitā samaksu par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam “Par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medicīniskajām ierīcēm un precēm” (prot. Nr.72 45. §), iepriekš minēto pasākumus plānots īstenot:
-apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana” – 1 587 636 euro;
-apakšprogrammā 33.16.00 “"Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” - 2 722 376 euro;
-apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” – 3 495 248 euro;
-apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"” – 1 839 376 euro;
-apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” – 426 077 euro.
Savukārt balstoties uz datiem no Vadības informācijas sistēmas faktiskajiem datiem finansējuma sadalījums pa apakšprogrammām ir sekojošs:
-apakšprogrammā 33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana” – 1 029 601 euro;
-apakšprogrammā 33.16.00 “"Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” - 2 741 300 euro;
-apakšprogrammā 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” – 3 268 706 euro;
-apakšprogrammā 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana"” – 2 452 075 euro;
-apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” – 579 031 euro.
Finansējums ir piešķirts 2022.gadam un turpmāk ik gadu 10 070 713 euro apmērā budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 08.00.00 ”Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” ietvaros (dotācijai no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem subsīdijām un dotācijām), lai nodrošinātu Latvijas Republikas Senāta 2021.gada 22.marta sprieduma administratīvajā lietā Nr. A420143317 (SKA-123/2021) izpildei nepieciešamo finansējumu pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugumam.
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2022.gadā ir 278 851 685 euro, tai skaitā,
- 124 831 005 euro apmērā nepieciešams segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” (veikti indikatīvi aprēķini);
- 725 364 euro apmērā Veselības budžeta ietvaros pārstrukturizējot pasākumus;
- 11 407 917 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros;
- 571 679 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros no ekonomijas;
- 131 245 007 euro apmērā rezervētais finansējums programmā 12.00.00 “Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošana”;
- 10 070 713 euro rezervētais finansējums programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums".
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2023.gadā ir 22 139 395 euro, tai skaitā,
- 11 494 399 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros;
- 574 283 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros no ekonomijas;
- 10 070 713 euro rezervētais finansējums programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums".
Kopējais nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai 2024.gadā un turpmāk ik gadu ir 22 256 994 euro, tai skaitā,
- 11 611 998 euro apmērā prioritāro pasākumu ietvaros;
- 574 283 euro apmērā Veselības ministrijas budžeta ietvaros no ekonomijas;
- 10 070 713 euro rezervētais finansējums programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums".
Papildu informācijai:
Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra sēdē (prot. Nr.63 1. §) tika atbalstīti informatīvā ziņojuma “Par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam” 2.pielikumā minētie prioritārie pasākumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā starpnozaru prioritārajam pasākumam “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana” - 35 000 000 euro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai no 2022.gada ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika veiktas izmaiņas Noteikumu Nr.555 153.1.apakšpunktā un 153.2.apakšpunktā (Noteikumu projekta 1.11. un 1.12.apakšpunkts), veikts tarifu pārrēķins, kas ietekmē šo noteikumu 4.pielikuma 5.punktā (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts) noteiktos aprūpes epizožu tarifus, 6.pielikumā (noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts) noteiktos stacionāro pakalpojumu tarifus un fiksētās piemaksas, 11.pielikuma 2.punktā (noteikumu projekta 1.31.apakšpunkts) kapitācijas naudas apmēru un 11.pielikuma 32.2.1. un 32.2.2. apakšpunkts (noteikumu projekta 1.31.apakšpunkts), tai skaitā samaksu par reģistratora funkcijas veikšanu un telefonisku konsultāciju sniegšanu prakses darba laikā. Finansējums ieplānots Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumos Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
Noteikumu Nr.555 243.7.apakšpunkts (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts) paredz vakcināciju pret Covid-19. Atbilstoši informatīvā ziņojuma projektam “Par Covid-19 vakcināciju 2022.gadā” vakcīnas izmaksas, loģistikas izmaksas līdz Latvijai, uzglabāšana un loģistika līdz ārstniecības iestādēm, ievades izmaksas rezervētas 131 245 007 euro apmērā (finansējums ir aprēķināts 2022.gadam) budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 12.00.00 “Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošana” ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu 243.5.apakšpunktā un 248.punktā iekļautajiem pasākumiem, kas ir radušies saistībā ar Covid - 19 uzliesmojumu un seku novēršanu, nepieciešamos izdevumus Veselības ministrijai nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, pārstrukturizējot sniedzamos veselības aprūpes pakalpojumus, daļēji vai pilnībā ierobežojot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Veselības ministrija normatīvos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektus par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajam finansējuma apmēram no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši šā protokola 3.punktam.
Veselības ministrija normatīvos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektus par finanšu līdzekļu pārdali no valsts budžeta programmas 12.00.00 “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” atbilstoši likuma “Par valsts budžeta 2022.gadam” 49.pantā noteiktajam.
Veselības ministrija normatīvos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 08.00.00 “Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums” atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 54.pantā noteiktajam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz pilnveidot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi