25-TA-1514: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Rīkojuma projekts "Par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanai" (turpmāk - Rīkojuma projekts) izstrādāts saskaņā ar:
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo, ceturto, piekto un devīto daļu, 31.panta trešās daļas 2.punktu;
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 9.panta pirmo daļu;
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 2.pantu;
Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojumu Nr.55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 3.punktu (Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību.).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz atsavināt no zemes īpašnieka tam piederošā nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās robežas ar Baltkrievijas Republiku, lai nodrošinātu valsts ārējās robežas efektīvu kontroli un aizsardzību. Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas mērķis ir nodrošināt valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu gar valsts ārējo robežu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Latvijas Republikas valsts robežas joslu gar ārējo un iekšējo robežu, patrulēšanas joslas izvietojumu konkrētā posmā gar ārējo robežu un valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugus un uzstādīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022.gada 24.maija noteikumi Nr.310 " Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.310), kas izdoti pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmajā un sestajā daļā, 15.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmajā daļā un 21.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi – iezīmēt robežu dabā, kā arī, lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežas šķērsošanas vietām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu, un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Noteikumu Nr.310 2.1.apakšpunktam, Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri. Vietās, kur gar ārējo robežu valsts robežas josla nav nosakāma (publiskās upes un ezeri) vai to nevar noteikt dabisku šķēršļu (applūstoša vai pārpurvota teritorija, stāvkrasts) dēļ un citā veidā pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, Ministru kabinets var noteikt patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslu nosaka pēc iespējas tuvāk valsts robežai. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13.panta septīto daļu teritorija no valsts robežas līdz patrulēšanas joslai ir robežzīmju uzraudzības josla. Robežzīmju uzraudzības josla nav patrulēšanas joslas sastāvdaļa. Ja no patrulēšanas joslas nav redzama vai ir būtiski apgrūtināta valsts robežas redzamība, var veikt robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 1.februāra noteikumu Nr.79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" noteiktām prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašnieka atsavināt nekustamā īpašuma daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dotu iespēju saskaņā ar Noteikumu Nr.310 nosacījumiem noteikt noteikta platuma valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu gar valsts ārējo robežu un robežzīmju uzraudzības joslas ierīkošanu, kas ietver arī informatīvo norāžu uzstādīšanu un citas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanu.
Ar Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 530 “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” Iekšlietu ministrijai Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai tika atļauts atsavināt nekustamā īpašuma "Kraujas 2" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4486 007 0052) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0080) 0,26 ha platībā – Skrudalienas pagastā, Daugavpils novadā, par 540 euro atbilstoši noteiktajai atlīdzībai.
Atsavināšanas procesa gaitā tika secināts, ka Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai nepieciešams atsavināt mazāku zemes vienības platību, kā tas sākotnēji tika paredzēts, līdz ar to nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas process tika apturēts.
Ar Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 530 “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” Iekšlietu ministrijai Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai tika atļauts atsavināt nekustamā īpašuma "Kraujas 2" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4486 007 0052) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0080) 0,26 ha platībā – Skrudalienas pagastā, Daugavpils novadā, par 540 euro atbilstoši noteiktajai atlīdzībai.
Atsavināšanas procesa gaitā tika secināts, ka Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai nepieciešams atsavināt mazāku zemes vienības platību, kā tas sākotnēji tika paredzēts, līdz ar to nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas process tika apturēts.
Risinājuma apraksts
Tā kā atsavināšanas process uzsākt pirms būvprojekta grozījumu saņemšanas esošais atsavināšanas process tika apturēts. Lai nodalītu ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo nekustamā īpašuma "Kraujas 2" daļu, tika izstrādāts jauns zemes ierīcības projekts zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 4486 007 0079 un 4486 007 0080 robežu pārkārtošanai un veikta zemes kadastrālā uzmērīšana. Līdz ar ko šobrīd ārējās robežas infrastruktūras izbūvei atsavināmo nekustamā īpašuma daļu veido nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība (kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha un zemes vienība (kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā.
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Kraujas 2” (kadastra Nr. 4486 007 0052) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Kraujas 2”).
Nekustamais īpašums "Kraujas 2" ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Skrudalienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000243372. Nekustamajam īpašumam "Kraujas 2" zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0082 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120100 - valsts robežas josla - 0.0007 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0017 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0017 ha;
- 7313050000 - dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0017 ha.
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0083 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120100 - valsts robežas josla - 0.0008 ha;
- 7313050000 - dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0104 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0235 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0235 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā:
1. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0082 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 5 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 5 euro;
2. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0083 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 66 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 75 euro.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma apsekošanu un novērtēšanu, secinājis, ka:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi uz 2023.gada 6.septembri (vērtējums aktualizēts 2024.gada 16.septembrī) ir 15,00 euro (piecpadsmit euro), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 5,00 euro (pieci euro) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10,00 euro (desmit euro);
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi uz 2023.gada 6.septembri (vērtējums aktualizēts 2024.gada 23.septembrī) ir 115,47 euro (viens simts piecpadsmit euro, 47 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 69,17 euro (sešdesmit deviņi euro, 17 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma "Kraujas 2" daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašnieks uz zemes vienības apsekošanu dabā neieradās un ar vērtētāju nesazinājās.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2024.gada 20.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/9680 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Kraujas 2)”, aicinot piedalīties ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 10.maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”) (turpmāk – Komisija) 2025. gada 29. janvāra sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašnieks rakstiski nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma "Kraujas 2" – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā atsavināšanu 130,47 euro (viens simts trīsdesmit euro, 47 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025.gada 10.decembra protokola Nr. 29 2.§ lēmumu un nolēma ar Iekšlietu ministrijas 2026.gada 26. marta lēmumu Nr.1-60/71/26 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Kraujas 2" atsavināšanu - 134,57 euro (viens simts trīsdesmit četri euro, 57 centi) apmērā, tajā skaitā:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā – 15,28 euro (piecpadsmit euro, 28 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 5,28 euro (pieci euro, 28 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10,00 euro (desmit euro);
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā – 119,29 euro (viens simts deviņpadsmit euro, 29 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 72,99 euro (septiņdesmit divi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi).
Ņemot vērā sertificēta vērtētāja uz 2023. gada 6. septembri (vērtējumi aktualizēti 2024. gada 16. septembrī) noteikto nekustamā īpašuma "Kraujas 2" tirgus vērtību un īpašniekam kompensējamo zaudējumu apmēru, Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, 2025. gada 29. janvāra sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Kraujas 2"atsavināšanu, nosakot to 130,47 euro (viens simts trīsdesmit euro, 47 centi) apmērā. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 36.1.apakšpunktu, Iekšlietu ministrija ar 2025. gada 10. marta lēmumu Nr. 1-60/51/25 apstiprināja Komisijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ievērojot, ka Ministru kabineta lēmums par atlīdzības apmēru netika pieņems četru mēnešu laikā atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam, ievērojot 9. panta otrajā daļā noteikto, Komisija veica atkārtotu atlīdzības noteikšana Atsavināšanas likuma III. nodaļā paredzētajā kārtībā.
Sertificēta vērtētājs, balstoties uz 2023. gada 6. septembrī veiktās apsekošanas datiem, 2025. gada 24. oktobrī (vērtējums aktualizēts 2026. gada 10. februārī) aktualizējis nekustamā īpašuma "Kraujas 2" tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu apmēru:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā 15,28 euro (piecpadsmit euro, 28 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 5,28 euro (pieci euro, 28 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10,00 euro (desmit euro);
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā 119,29 euro (viens simts deviņpadsmit euro, 29 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 72,99 euro (septiņdesmit divi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies kompensējamie zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašniekam atbilstoši MK noteikumu Nr. 204 27. punktā noteiktajam, 2025. gada 10. novembrī nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-18/8878 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Kraujas 2)”, aicinot piedalīties Komisijas sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašnieks rakstiski nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, Komisija 2025. gada 10. decembra sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 134,57 euro (viens simts trīsdesmit četri euro, 57 centi), tajā skaitā:
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā tirgus vērtība ir 5,28 euro (pieci euro, 28 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10 euro (desmit euro). Kopā 15,28 euro (piecpadsmit euro, 28 centi);
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā tirgus vērtība 72,99 euro (septiņdesmit divi euro, 99 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi). Kopā 119,29 euro (viens simts deviņpadsmit euro 29 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2026.gada 10.decembra protokola Nr.29 2. § lēmumu un ar Iekšlietu ministrijas 2026. gada 26.marta lēmumu Nr. 1-60/71/26 "Par atlīdzības apmēru" apstiprina noteikto atlīdzību Nekustamam īpašumam "Kraujas 2" atsavināšanu – 134,57 euro (viens simts trīsdesmit četri euro, 57 centi) apmērā, tajā skaitā:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā – 15,28 euro (piecpadsmit euro, 28 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 5,28 euro (pieci euro, 28 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10,00 euro (desmit euro);
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā – 119,29 euro (viens simts deviņpadsmit euro, 29 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 72,99 euro (septiņdesmit divi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi).
Iekšlietu ministrija ar 2025.gada 11. jūnija lēmumu Nr.1-60/232/25 “Par Iekšlietu ministrijas 2019.gada 16.augusta lēmuma Nr.1-67/140 “Par atlīdzības apmēru” atzīšanu par spēku zaudējušu” pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu nolēma:
1. atzīt par spēku zaudējušu Iekšlietu ministrijas 2019.gada 16.augusta lēmumu Nr.1-67/140 “Par atlīdzības apmēru”;
2. iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu par Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.530 “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” atzīšanu par spēku zaudējušu.
Ievērojot iepriekš minēto, Rīkojuma projekta 3. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 530 “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Nekustamajam īpašumam nodibināts servitūts neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Kraujas 2” (kadastra Nr. 4486 007 0052) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Kraujas 2”).
Nekustamais īpašums "Kraujas 2" ir ierakstīts Latgales rajona tiesas Skrudalienas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000243372. Nekustamajam īpašumam "Kraujas 2" zemesgrāmatā nav ierakstīti aizliegumi par labu trešajām personām. Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0082 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120100 - valsts robežas josla - 0.0007 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0017 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0017 ha;
- 7313050000 - dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0017 ha.
Zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0083 Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir noteikti šādi apgrūtinājumi:
- 7316120100 - valsts robežas josla - 0.0008 ha;
- 7313050000 - dabas parka teritorija, ja tā nav iedalīta funkcionālajās zonās - 0.0104 ha;
- 7316120200 - pierobežas josla - 0.0235 ha;
- 7316120300 - pierobeža - 0.0235 ha.
Nekustamajam īpašumam noteiktie apgrūtinājumi neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā:
1. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0082 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 5 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 5 euro;
2. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4486 007 0083 uz 2025. gada 1. janvāri noteiktā fiskālā kadastrālā vērtība - 66 euro, un universālā kadastrālā vērtība - 75 euro.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, veicot nekustamā īpašuma apsekošanu un novērtēšanu, secinājis, ka:
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi uz 2023.gada 6.septembri (vērtējums aktualizēts 2024.gada 16.septembrī) ir 15,00 euro (piecpadsmit euro), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 5,00 euro (pieci euro) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10,00 euro (desmit euro);
zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā tirgus vērtība un kompensējamie zaudējumi uz 2023.gada 6.septembri (vērtējums aktualizēts 2024.gada 23.septembrī) ir 115,47 euro (viens simts piecpadsmit euro, 47 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 69,17 euro (sešdesmit deviņi euro, 17 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma "Kraujas 2" daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašnieks uz zemes vienības apsekošanu dabā neieradās un ar vērtētāju nesazinājās.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašniekam saskaņā ar MK noteikumu Nr.204 27.punktu 2024.gada 20.decembrī nosūtīts paziņojums Nr.1.3.2-18/9680 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Kraujas 2)”, aicinot piedalīties ar Iekšlietu ministrijas 2024.gada 10.maija rīkojumu Nr.1-2/579 “Par pastāvīgās komisijas izveidi taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu”) (turpmāk – Komisija) 2025. gada 29. janvāra sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašnieks rakstiski nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, nolēma apstiprināt atlīdzību par nekustamā īpašuma "Kraujas 2" – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā atsavināšanu 130,47 euro (viens simts trīsdesmit euro, 47 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2025.gada 10.decembra protokola Nr. 29 2.§ lēmumu un nolēma ar Iekšlietu ministrijas 2026.gada 26. marta lēmumu Nr.1-60/71/26 “Par atlīdzības apmēru” apstiprināt Komisijas noteikto atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Kraujas 2" atsavināšanu - 134,57 euro (viens simts trīsdesmit četri euro, 57 centi) apmērā, tajā skaitā:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā – 15,28 euro (piecpadsmit euro, 28 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 5,28 euro (pieci euro, 28 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10,00 euro (desmit euro);
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā – 119,29 euro (viens simts deviņpadsmit euro, 29 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 72,99 euro (septiņdesmit divi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi).
Ņemot vērā sertificēta vērtētāja uz 2023. gada 6. septembri (vērtējumi aktualizēti 2024. gada 16. septembrī) noteikto nekustamā īpašuma "Kraujas 2" tirgus vērtību un īpašniekam kompensējamo zaudējumu apmēru, Komisija, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, 2025. gada 29. janvāra sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Kraujas 2"atsavināšanu, nosakot to 130,47 euro (viens simts trīsdesmit euro, 47 centi) apmērā. Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 36.1.apakšpunktu, Iekšlietu ministrija ar 2025. gada 10. marta lēmumu Nr. 1-60/51/25 apstiprināja Komisijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ievērojot, ka Ministru kabineta lēmums par atlīdzības apmēru netika pieņems četru mēnešu laikā atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam, ievērojot 9. panta otrajā daļā noteikto, Komisija veica atkārtotu atlīdzības noteikšana Atsavināšanas likuma III. nodaļā paredzētajā kārtībā.
Sertificēta vērtētājs, balstoties uz 2023. gada 6. septembrī veiktās apsekošanas datiem, 2025. gada 24. oktobrī (vērtējums aktualizēts 2026. gada 10. februārī) aktualizējis nekustamā īpašuma "Kraujas 2" tirgus vērtību un kompensējamo zaudējumu apmēru:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā 15,28 euro (piecpadsmit euro, 28 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 5,28 euro (pieci euro, 28 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10,00 euro (desmit euro);
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā 119,29 euro (viens simts deviņpadsmit euro, 29 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 72,99 euro (septiņdesmit divi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi).
Citi atsavināšanas rezultātā radušies kompensējamie zaudējumi, tajā skaitā zaudējumi, kas varētu rasties saistībā ar atlikušās nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām, nav identificēti.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašniekam atbilstoši MK noteikumu Nr. 204 27. punktā noteiktajam, 2025. gada 10. novembrī nosūtīts paziņojums Nr. 1.3.2-18/8878 “Par uzaicinājumu piedalīties sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu (Kraujas 2)”, aicinot piedalīties Komisijas sēdē, lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību.
Nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašnieks rakstiski nav informējis Komisiju, vai piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai, un Komisijas sēdē par aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanu nepiedalījās.
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 35. punktu, Komisija 2025. gada 10. decembra sēdē apstiprināja atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 134,57 euro (viens simts trīsdesmit četri euro, 57 centi), tajā skaitā:
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā tirgus vērtība ir 5,28 euro (pieci euro, 28 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10 euro (desmit euro). Kopā 15,28 euro (piecpadsmit euro, 28 centi);
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā tirgus vērtība 72,99 euro (septiņdesmit divi euro, 99 centi) un īpašniekam kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi). Kopā 119,29 euro (viens simts deviņpadsmit euro 29 centi).
Iekšlietu ministrija saskaņā ar MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu izskatīja Komisijas 2026.gada 10.decembra protokola Nr.29 2. § lēmumu un ar Iekšlietu ministrijas 2026. gada 26.marta lēmumu Nr. 1-60/71/26 "Par atlīdzības apmēru" apstiprina noteikto atlīdzību Nekustamam īpašumam "Kraujas 2" atsavināšanu – 134,57 euro (viens simts trīsdesmit četri euro, 57 centi) apmērā, tajā skaitā:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0082) 0,0017 ha platībā – 15,28 euro (piecpadsmit euro, 28 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 5,28 euro (pieci euro, 28 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 10,00 euro (desmit euro);
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 4486 007 0083) 0,0235 ha platībā – 119,29 euro (viens simts deviņpadsmit euro, 29 centi), tajā skaitā zemes vienības tirgus vērtība 72,99 euro (septiņdesmit divi euro, 99 centi) un kompensējamie zaudējumi saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu (zemes vienībā esošās koksnes vērtība) 46,30 euro (četrdesmit seši euro, 30 centi).
Iekšlietu ministrija ar 2025.gada 11. jūnija lēmumu Nr.1-60/232/25 “Par Iekšlietu ministrijas 2019.gada 16.augusta lēmuma Nr.1-67/140 “Par atlīdzības apmēru” atzīšanu par spēku zaudējušu” pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu nolēma:
1. atzīt par spēku zaudējušu Iekšlietu ministrijas 2019.gada 16.augusta lēmumu Nr.1-67/140 “Par atlīdzības apmēru”;
2. iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu par Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.530 “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” atzīšanu par spēku zaudējušu.
Ievērojot iepriekš minēto, Rīkojuma projekta 3. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 530 “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”.
Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme - nodibināts servitūts par labu Latvijas valstij, Iekšlietu ministrijas personā, kura nepieciešama, lai nodrošinātu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Nekustamajam īpašumam nodibināts servitūts neietekmēs nekustamā īpašuma turpmāko izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Servitūti, kuri nodibināti atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmajai daļai pēc atsavināšanas pabeigšanas tiks dzēsti. Saskaņā ar Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma 3. panta pirmo daļu atsavināšana ir vienīgais veids, lai sasniegtu tiesību akta projekta mērķi. Pēc atsavināšanas pabeigšanas Iekšlietu ministrija īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma daļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Iekšlietu ministrijas noteikto atlīdzības apmēru. Gadījumā, ja netiks noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz nekustamā īpašuma "Kraujas 2" īpašnieku, kuram piederošais īpašums tiek atsavināts.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
265
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
265
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
265
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
265
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 “Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums” plānots finansējums 265 euro apmērā, lai nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar nekustamā īpašuma "Kraujas 2" daļas atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tajā skaitā izdevumi, lai segtu atlīdzību par zemes vienību un zemes vienībās augošo koku atsavināšanu (78,27 euro + 56,30 euro) - 134,57 euro, izdevumi, kas saistīti ar nostiprinājuma lūguma parakstīšanu pie notāra - 100 euro, izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā - 30 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kuri skar sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas un procesus, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesu un publiskā finansējuma plānošanu. Ņemot vērā to, ka tiesību akta projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība netiek piemērota. Tiesību akta projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā “Tiesību aktu projekti”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi