Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par 2.2.2.3. pasākuma īstenošanu, kas paredzētu KF finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 9. punktam, notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrāde, pārstrāde un sagatavošana utilizācijai ir sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums, kura sniegšanu regulē valsts un uz kuru attiecas gan vides prasības, gan pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšana. Tā kā dūņas kā blakusprodukts rodas notekūdeņu attīrīšanas procesā, tās ir saistītas ar ūdenssaimniecības infrastruktūru. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 2. pants nosaka, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu, drošu un videi atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu visā valsts teritorijā, ievērojot sabiedrības veselības un vides aizsardzības prasības. Tas nozīmē, ka notekūdeņu dūņu pārstrāde nav atsevišķa komerciāla darbība, bet gan neatņemama sabiedriskā pakalpojuma sastāvdaļa. Notekūdeņu dūņu veidošanās ir neatņemama bioloģiskās attīrīšanas procesa daļa, un to pienācīga apsaimniekošana ir būtisks priekšnosacījums sabiedrības veselības un vides drošības nodrošināšanai. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 5. pants paredz, ka SPRK regulē:
1) visus sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms vismaz vienā veidā pārsniedz 100 000 kubikmetru gadā;
2) Dūņu centrā veikto notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai, ja komersants šos pakalpojumus atsevišķi sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.

Lai Latvijā izveidotu pilnvērtīgi funkcionējošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu, aizstājot līdzšinējo fragmentēto praksi, kad katrs pakalpojumu sniedzējs izmantoja atšķirīgus risinājumus, ir izstrādāts "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam" (turpmāk – Plāns). Plāns nosaka mērķus un rīcības virzienus, kas nodrošina efektīvu, videi drošu un ilgtspējīgu dūņu apstrādi, pārstrādi un izmantošanu atbilstoši aprites ekonomikas principiem, vienlaikus veicinot resursu atkārtotu izmantošanu. Plānā izvērtētas dažādas dūņu pārstrādes metodes un dūņu apsaimniekošanas pārvaldības modeļi. Pamatojoties uz pārstrādājamo dūņu apjomu un attālumu starp NAI, Plānā saimnieciski izdevīgākā dūņu pārstrādes metode ir atzīta dūņu kompostēšana, taču Plāns neizslēdz iespēju dūņas izmantot kā materiālu biogāzes ieguvei, ja iespējams nodrošināt sadarbību ar biogāzes ražotāju, kurš uzņemas ilgtermiņa saistības dūņu pārstrādes nodrošināšanai, kā arī meklēt citus risinājumus, kas dažādu apstākļu dēļ konkrētajā pašvaldībā varētu būtu piemērotāki. Pašvaldībām ir centrāla loma Plāna īstenošanā, jo saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumus ir to autonomā funkcija. Tās lemj par piemērotāko dūņu pārstrādes metodi savā teritorijā, organizē sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu un nodrošina, lai izvēlētais risinājums atbilstu gan vides prasībām, gan ekonomiskajai lietderībai. Ja pašvaldība ar datiem var pamatot cita risinājuma izvēli, un tas nenovedīs pie lielāka ūdenssaimniecības tarifu pieauguma salīdzinājumā ar Plānā iekļauto piedāvājumu, pašvaldības var lemt par notekūdeņu dūņu pārstrādes metodi, kas nesakrīt ar Plānā noteikto. Pašvaldība ir tiesīga lemt par alternatīvu notekūdeņu dūņu pārstrādes metodi un veidu.

Plāna īstenošanas uzsākšanai un efektīvas sistēmas izveidei komunālo NAI radušos dūņu savākšanai un to atbilstošai pārstrādei šobrīd tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts Nr. 24-TA-2801 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību” (turpmāk- MK noteikumu projekts Nr. 24-TA-2801) (noteikumu projekts vēl nav apstiprināts). Šis noteikumu projekts paredz nosacījumus, kas nodrošinās vides prasībām atbilstošu dūņu centralizētu savākšanu, uzskaiti, analīzi un pārstrādi, organizējot šo procesu ne vairāk kā 27 reģionālajos Dūņu centros, kuros paredzēts sniegt KF atbalstu infrastruktūras izveidei vai pilnveidei šī Pasākuma ietvaros. Noteikumu projekts uzdod pašvaldībām izveidot Dūņu centrus, kuru skaits, izvietojums un vēlamais pārstrādes veids balstīts aprēķinos, lai radītu pēc iespējas mazāku notekūdeņu attīrīšanas tarifu pieaugumu. Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1.panta 7³.punktam Dūņu centrs ir atbilstoši ierīkota un apsaimniekota vieta (teritorija, būve), ko izmanto notekūdeņu dūņu apstrādei, pārstrādei un sagatavošanai utilizācijai.

Dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli Latvijā regulē uz likuma Par piesārņojumu pamata izdotie MK 2006. gada 2. maija noteikumi Nr. 362 “Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli (turpmāk- MK noteikumi Nr. 362). Šī noteikumu projekta ietvaros ir paredzēts atbalstīt analītiskās testēšanas iekārtas iegādi notekūdeņu dūņu sastāva un kvalitātes kontrolei. Līdz šim Latvijā nav veikta centralizēta dūņu sastāva un kvalitātes rādītāju analīze, lai gan šāda informācija ir būtiska komposta ieguvē un tā atbilstības nodrošināšanai normatīvajām prasībām. Analīzes būtu iespējams veikt gan pirms dūņu nodošanas pārstrādei, gan arī pēc pārstrādes – gatavā komposta sastāva rādītāju noteikšanai, kas savukārt palīdzētu nodrošināt MK noteikumu Nr. 362 prasību ievērošanu, kā arī uzraudzības un kontroles efektivitāti. Plāna izstrādes laikā notika paraugu ņemšana un tika analizēts dūņu sastāvs un to kvalitāte no atsevišķām NAI. Notekūdeņu dūņu piesārņojums ar smagajiem metāliem, ūdens videi bīstamām vielām un citām ķīmiskām vielām Latvijā ir zems, savukārt smago metālu piesārņojums atbilst MK noteikumos Nr. 362 6.pielikumā noteiktajai 1. vai 2. kvalitātes klasei. Analīzes rezultāti pierāda, ka Latvijā radītās notekūdeņu dūņas ir salīdzinoši tīras (nevienā no paraugiem netika konstatēti smago metālu normu pārsniegumi), tajās tikai nelielā daudzumā konstatēts bioloģiskais piesārņojums. Turklāt dūņas satur organiskos savienojumus, slāpekli un fosforu tādā daudzumā, kas pēc atbilstošas pārstrādes tās padarītu par vērtīgu augsnes ielabošanas līdzekli. Vērtējot dūņu vispārējo kvalitāti, ir pamats uzskatīt, ka Latvijas notekūdeņu dūņas ES mērogā ir samērā tīras un izmantošanai vidē nekaitīgas, jo Latvijā ir mazs iedzīvotāju blīvums, nav izteiktas intensīvās rūpniecības, kā arī tiek pievērsta uzmanība atkritumu šķirošanai un iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanas paradumiem. Jau šobrīd lielāko daļu notekūdeņu dūņu Latvijā izmanto biogāzes ražošanai vai augsnes ielabošanai pēc aukstās fermentācijas vai kompostēšanas. Sagaidāms, ka Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas rezultātā varētu tikt precizēti robežlielumi notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanai lauksaimniecībā, veicināta to plašāka pielietošana, kā arī papildināti kvalitātes kritēriji, kas pašlaik attiecas tikai uz smago metālu koncentrācijām. Iespējams, ka turpmāk šie kritēriji tiks attiecināti arī uz citiem piesārņotājiem, piemēram, mikroplastmasu un farmaceitiskajām vielām. Notekūdeņu dūņas var būt mikroplastmasas piesārņojuma avots. Kopumā šobrīd gan nav pamata uzskatīt, ka dūņu lietošana augsnes uzlabošanai radītu būtisku kaitējumu videi, taču šī jautājuma izvērtēšana ir apgrūtināta, jo ES nav vienotas metodikas, kā novērtēt mikroplastmasas daudzumu notekūdeņos un to dūņās, un nav normatīvu, kuros būtu noteikts, kāds mikroplastmasas daudzuma vidē būtu pieļaujams. Šo jautājumu nākotnē nepieciešams padziļināti vērtēt, sekojot līdzi ES regulējumā noteiktajam, kad tāds tiks izstrādāts. Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīva 2024/3019/ES par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (pārstrādāta redakcija) paredz, ka 30 mēnešu laikā no šīs direktīvas spēkā stāšanās tiks izdots papildus tiesību akts par mikroplastmasas noteikšanu notekūdeņos un to dūņās un ka pēc tam dalībvalstīs būs jāuzsāk mikroplastmasas monitorings notekūdeņos un dūņās. Ja Direktīvas 86/287/EEK pārskatīšanas rezultātā tiktu ieviestas stingrākas prasības pārstrādāto notekūdeņu dūņu izmantošanai lauksaimniecībā, kā arī tiks izdots papildus tiesību akts par mikroplastmasas noteikšanu notekūdeņos un to dūņās, un tas samazinātu pieprasījumu pēc dūņām lauksaimniecībā, viens no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam risinājumiem paredzētu notekūdeņu dūņu izmantošanu īscirtmeta atvasāju jeb enerģētiskās koksnes mēslošanai. Īscirtmeta atvasāju stādījumu izveide un uzlabošana ne tikai veicinātu oglekļa dioksīda (turpmāk - CO₂) piesaistes palielināšanu, bet arī radītu sinerģiju ar enerģētikas nozari, būtiski palielinot cietā biokurināmā piegādi.

Noteikuma projekta ietvaros projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi Dūņu centrā. Lai veiktu notekūdeņu dūņu pārstrādi, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam no pašvaldības ir jāsaņem atbilstošs pilnvarojums sniegt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, ja tam šāda pilnvarojuma vēl nav. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1.panta 12.punktu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju tiek uzskatīts komersants, iestāde vai kooperatīvā sabiedrība, kas sniedz noteiktu veidu ūdenssaimniecības pakalpojumus to sniegšanas teritorijā un ir reģistrēta SPRK sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Noteikumu projekts paredz, ka pakalpojumus primāri sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji kā notekūdeņu dūņu radītāji ar nepieciešamo pieredzi, zināšanām un tehnisko aprīkojumu. Vienlaikus pašvaldība var slēgt līgumu arī ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju (t.sk. komersantu), kas pašvaldībai sniedz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, ja tas saņem pašvaldības deleģējumu nodrošināt dūņu pārstrādi kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu un reģistrējas kā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Šādā gadījumā komersantam jānodala atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas darbības.

Notekūdeņu dūņu rašanās ir neatņemama notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesa sastāvdaļa, tādēļ to apsaimniekošana ir obligāts pienākums sabiedrības veselības un vides aizsardzības nodrošināšanai. Tā kā notekūdeņi rodas gan sadzīvē, gan ražošanā visā valsts teritorijā, dūņu apsaimniekošanas pakalpojums ir nepieciešams visai sabiedrībai. Saskaņā ar likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 2. pants otro daļu valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu kā komercdarbību arī ūdenssaimniecības nozarē. Tarifi un pakalpojuma sniegšana tiek kontrolēta SPRK, kas izvērtē izmaksu pamatotību un apstiprina tarifu projektus, pamatojoties uz ekonomiski pamatotām izmaksām (nevis brīvu cenu veidošanu), tādējādi nodrošinot pieejamu, drošu un ekonomiski pamatotu pakalpojumu visā valstī. Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. pantam vietējās pašvaldības dome nosaka maksu par pašvaldības iestādes un kooperatīvās sabiedrības sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kā arī komersanta sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ja to apjoms katrā veidā nepārsniedz 100 000 kubikmetrus gadā. SPRK pārbauda sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegto tarifu projektu un izmaksu pamatojumu, vajadzības gadījumā pieprasa papildu informāciju, un 30 dienu laikā pēc izskatīšanas to apstiprina, prasa pārrēķināt vai noraida. SPRK apstiprinātās tarifu aprēķināšanas metodikas 34.15 apakšpunkts paredz, ka arī dūņu utilizācijas izmaksas ir jāiekļauj kanalizācijas pakalpojumu tarifā kopā ar citām ekspluatācijas izmaksām. No spēkā esošā regulējuma izriet, ka – tāpat kā citu sabiedrisko pakalpojumu gadījumā – dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai pakalpojuma sniegšana un tā cena ir regulēta ar mērķi nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām. Līdz ar to tiek panākta pakalpojuma pieejamība visai sabiedrībai, nevis tikai maksātspējīgākajai tās daļai. Gan notekūdeņu, gan notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu izmaksas tiek iekļautas SPRK apstiprinātajā kanalizācijas tarifā vai pašvaldības noteiktajā maksā, līdz ar to gan notekūdeņu, gan notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu apmaksā iedzīvotāji, kas izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

No Plāna izstrādes laikā sagatavotā esošās situācijas izvērtējuma izriet, ka statistikas pārskatos uzrādītie radīto dūņu apjomi ir mazāki nekā atbilstoši attīrītajam notekūdeņu apjomam atbilstošie teorētiski aprēķinātie, kas liecina, ka bez regulējuma un stingras uzraudzības komersanti būtu tendēti šo pakalpojumu sniegt nepilnā apjomā vai nesniegt vispār, nepietiekami ievērojot visus vides nosacījumus. Plānā uzsvērts, ka neapsaimniekotas vai nepareizi apsaimniekotas dūņas ir potenciāls vides piesārņojuma avots un apdraudējums sabiedrības veselībai. Pakalpojums ir būtisks visā valstī, lai garantētu gan vides aizsardzību, gan sabiedrības veselību, taču komersantiem šajā jomā ir ierobežota rīcības brīvība, jo gan pakalpojuma sniegšanu, gan cenu nosaka regulējums, un papildus jāievēro stingri vides standarti attiecībā uz dūņu apstrādi, sastāvu un kvalitātes kontroli, ja paredzēta to lietderīga izmantošana.

Sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi, tajā skaitā notekūdeņu dūņu apsaimniekošana, netiek sniegti pēc pakalpojumu sniedzēju iniciatīvas vai iedzīvotāju pieprasījuma dēļ, bet tādēļ, ka valsts regulējums, piemēram, 2002. gada 22. janvāra MK noteikumi Nr. 34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, prasa šādu pakalpojumu sniegt un saņemt, aizliedzot novadīt vidē neattīrītus notekūdeņus un notekūdeņu dūņas, kā arī izvirzot nosacījumus vides piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai, tostarp gadījumos, ja dūņas tiek lietderīgi izmantotas konkrētiem nolūkiem. Pakalpojumu lietotājiem nav iespējas nesaņemt šo pakalpojumu vai arī izvēlēties mazāk intensīvu notekūdeņu attīrīšanu vai atteikties no dūņu kvalitātes kontroles. Savukārt pakalpojumu sniedzēju rīcības brīvība ir izvēlēties atbilstošas iekārtas vai tehnoloģijas, bet ne sasniedzamos mērķus (kvalitātes normatīvus). Ne pakalpojumu lietotājs, ne sniedzējs nevar izvēlēties sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas vietu, jo notekūdeņi un dūņas rodas tur, kur ūdens tiek izmantots, un to savākšanai, attīrīšanai un pārstrādei tiek izveidota kopīga infrastruktūra, kas lielākoties atrodas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju īpašumā vai valdījumā.

Latvijā notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojums šobrīd nav pietiekami attīstīts, jo pastāv būtiska tirgus nepilnība – tas nav komerciāli pievilcīgs, nav nodrošināta ilgtspējīga ieņēmumu plūsma, un to praktiski veic tikai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ar pašvaldību deleģējumu. Notekūdeņu apstrāde un pārstrāde ir izteikti izmaksu ietilpīgs process, kur ienākumi no gala produkta (komposta vai citu pārstrādes produktu) realizācijas ir niecīgi vai to vispār nav un sedz tikai nelielu daļu no faktiskajām izmaksām. Piemēram, pārstrādāto dūņu komposta pārdošanas cena ir daudzkārt zemāka par ražošanas izmaksām, kas padara šo darbību nerentablu bez publiskā atbalsta. Brīvas konkurences apstākļos tirgus nav motivēts nodrošināt dūņu pārstrādi pilnā apjomā un atbilstoši vides prasībām, jo šī darbība nerada pietiekamu finansiālu ieguvumu, lai segtu visas izmaksas. Ieņēmumi no pakalpojuma (piemēram, no biogāzes vai komposta realizācijas) nav pietiekami, lai segtu investīciju un uzturēšanas izmaksas, tādēļ ir nepieciešama valsts un pašvaldību iesaiste, nodrošinot, ka pakalpojums tiek sniegts nepārtraukti, droši un kvalitatīvi, atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm.
Pašlaik dūņu komposts tiek tirgots divās pašvaldību kapitālsabiedrībās: SIA “Ādažu ūdens” un SIA “Liepājas ūdens”. Komposta realizācijas cena ir atkarīga no piegādātā apjoma un citiem nosacījumiem un svārstās:
- SIA “Ādažu ūdens” – no 7,5 līdz 12 EUR par tonnu (bez PVN),
- SIA “Liepājas ūdens” – no 6,5 līdz 10 EUR par tonnu (bez PVN).
Vienlaikus kompostēšanas izmaksas būtiski pārsniedz realizācijas cenu. Saskaņā ar 2021. gadā Plāna izstrādes laikā veiktajiem aprēķiniem kompostēšanas izmaksas bija 43 EUR par tonnu, savukārt, aktualizējot šos aprēķinus atbilstoši kumulatīvajai inflācijai līdz 2024.–2025. gadam, izmaksas ir sasniegušas aptuveni 57 EUR par tonnu. Papildu tam, šobrīd īstenotā projekta NENUPHAR ietvaros, analizējot SIA “Liepājas ūdens” kompostēšanas piemēru, aprēķinātās kompostēšanas izmaksas (atkarībā no izvēlētā infrastruktūras nolietojuma perioda) ir robežās no aptuveni 57 EUR līdz vairāk nekā 80 EUR par tonnu. Šī informācija uzskatāmi apliecina, ka pārstrādes procesa ekonomiskais pamatojums bez publiska atbalsta nav pietiekams, jo iegūtā produkta realizācijas cena vairākkārtīgi nesedz izmaksas, tādējādi radot ilgstošu tirgus nepilnību. Turklāt gala produktam bieži nav stabila vai pietiekami plaša noieta tirgus, jo sabiedrība joprojām piesardzīgi izturas pret dūņu izmantošanu lauksaimniecībā. Līdzīga situācija ir arī notekūdeņu dūņu pārstrādē biogāzē. Saskaņā ar Plānā pieejamo informāciju, Latvijas mērogā notekūdeņu dūņu apjomi ir salīdzinoši nelieli, tādēļ arī anaerobās fermentācijas procesā saražotās biogāzes daudzums nav pietiekams tirgošanai vai komerciālas peļņas gūšanai. Saražotā biogāze tiek izmantota lielākoties tikai pašu vajadzībām (pašpatēriņā), līdz ar to ar šo procesu saistītās izmaksas saglabā sabiedriskā pakalpojuma raksturu un atbilst kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķiršanas nosacījumiem. Tāpat arī notekūdeņu dūņu termiskās apstrādes gadījumā saražotās bioogles tiek izmantotas pašpatēriņā, piemēram, kā mēslošanas līdzeklis dārzu un parku uzturēšanai, un arī šāda darbība saglabā sabiedriskā pakalpojuma raksturu.

Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma mērķis nav tikai notekūdeņu dūņu pārstrāde kā komerciāla darbība, bet sabiedriskā labuma nodrošināšana, iekļaujot gan vides aizsardzību, sabiedrības veselības riska mazināšanu, ES prasību izpildi attiecībā uz piesārņojuma kontroli un resursu apriti. Komersantam ūdenssaimniecības pakalpojuma pienākums, tostarp notekūdeņu dūņu pārstrāde, rodas neatkarīgi no rentabilitātes, un tas neparedz iespēju atteikties no pakalpojuma sniegšanas vai izvēlēties apjomu pēc ekonomiskās izdevīguma loģikas. Dūņu centru izveidei ir nepieciešami ievērojami sākotnējie ieguldījumi, kuru segšanai vienīgi no tarifa ieņēmumiem nepietiek, turklāt pastāv riski saistībā ar gala produkta noieta nestabilitāti. Bez publiska atbalsta komersantiem būtu tendence izvēlēties lētākus un videi mazāk labvēlīgus risinājumus, piemēram, dūņu noglabāšanu poligonos, vai nodrošināt pakalpojumu nepietiekamā apjomā un kvalitātē, apdraudot vides prasību ievērošanu un sabiedrības veselības aizsardzību. Tāpēc, lai nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma pieejamību un kvalitatīvu sniegšanu visā valsts teritorijā, kā arī sekmētu ieguldījumus infrastruktūrā un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, valsts atbalsta iesaiste šajā jomā ir objektīvi nepieciešama un pamatota. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju pieredze liecina - ja nepārstrādātas notekūdeņu dūņas tiek citu nozaru komersantiem piedāvātas bez maksas, par to saņemšanu un pārstrādi tirgū intereses nav. Visos gadījumos, kad ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji dūņas kādam nodod kā resursu – piemēram biogāzes ražotājiem vai lauksaimniekiem augsnes ielabošanai – par dūņu nodošanu ir jāmaksā, tādējādi radot notekūdeņu apsaimniekošanas tarifa pieaugamu. Līdz ar to var uzskatīt, ka dūņu apsaimniekošana nav pakalpojums, par ko tirgū ir konkurence, un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji ar savu darbību risina tirgus nepilnību.

ES Tiesa praksē vairākas reizes ir norādījusi, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība definējot, kuri pakalpojumi ir uzskatāmi par sabiedriski nozīmīgiem pakalpojumiem, ja vien tirgus nespēj nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu nepārtrauktību, pieejamību un kvalitāti par sabiedrībai pieejamu cenu. Tāpat šis pienākums tiek noteikts objektīvi un netiek pārkāpti nediskriminācijas principi (piemēram, lietas C-205/99 Analir, T-17/02 Fred Olsen, T-289/03 BUPA). Līdzīgu pieeju ES Tiesa ir piemērojusi arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, atzīstot, ka dalībvalstis var organizēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kā sabiedrisko pakalpojumu, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs un tirgus nespēj nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojuma nepārtrauktību, pieejamību un kvalitāti 
(piemēram, lieta C‑254/23 Interzero). Tiesas spriedumā C‑480/06 Commission v Germany (Hamburgas modelis) tika atzīts, ka publisko atkritumu pakalpojumu nodrošināšanai iespējama horizontāla sadarbība ārpus publiskā iepirkuma režīma, ja tā kalpo sabiedriskā interešu nodrošināšanai. 

Ņemot vērā iepriekš uzskaitīto, atbalsts Dūņu centru izveidei ir klasificējams kā komercdarbības atbalsts un sniedzams kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Projekta ietvaros valsts atbalsts primāri tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem, bet, ja notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā rodas enerģija un netiek izpildīti šo noteikumu 30. punktā noteiktie nosacījumi, atbalstu piemēro EK 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar kuru noteiktas atbalsta kategorijas, kas tiek uzskatītas par saderīgām ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 41. pantu, bet dokumentācijas sagatavošanas un citas izmaksas var segt ar EK 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831, ar kuru tiek piemērots de minimis atbalsta režīms (turpmāk – regula Nr. 2023/2831). 

​​​Sasniedzamie rādītāji

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami Programmas uzraudzības rādītāji:
- iznākuma rādītājs – atbalstīti vismaz trīs uzņēmumi (tajā skaitā: mazi, vidēji un lieli uzņēmumi). Ar terminu "uzņēmums" Pasākuma ietvaros saprot jebkuru sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, tajā skaitā atkritumu apsaimniekotāju, atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma definīcijām un juridiskajām formām, t.i. ņemot vērā to, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var būt komersants, iestāde vai kooperatīvā sabiedrība (Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 12. punkts). Iznākuma rādītājs attiecībā uz atbalstītajiem uzņēmumiem nav tieši sasaistāms ar rādītāju par papildu jaudu notekūdeņu dūņu (atkritumu) pārstrādei. Proti, minimālais atbalstīto uzņēmumu skaits nenozīmē, ka katram uzņēmumam jānodrošina notekūdeņu dūņu (atkritumu) pārstrādes jauda 20 000 t/gadā. Ja projekta iesniegums atbilst visiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, tas var tikt apstiprināts arī ar zemāku jaudu, piemēram, 1000 t/gadā. Atbilstoši ES tiesiskajam regulējumam, komercdarbības atbalsta piešķiršanas gadījumā ir obligāti jāveic finansējuma saņēmēja statusa noteikšana — proti, vai tas kvalificējas kā mikro, mazais, vidējais vai lielais uzņēmums, saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Šī ir nepieciešama procesuāla darbība, lai nodrošinātu atbalsta atbilstību valsts atbalsta kontroles prasībām. Lai arī pašvaldību kapitālsabiedrības pārsvarā klasificējas kā lielie uzņēmumi, statusa formāla pārbaude ir prasība no normatīvā regulējuma un nav uzskatāma par mākslīgu vai saturiski izšķirošu dalījumu, bet gan par juridisku priekšnosacījumu finansējuma piešķiršanai. 

- iznākuma rādītājs- papildu jauda notekūdeņu dūņu (atkritumu) pārstrādei. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja Pasākuma projektu ietvaros veikti ieguldījumi notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās, nodrošinot papildu notekūdeņu dūņu (atkritumu) pārstrādes iekārtu jaudu – 20 000 tonnas gadā. Iznākuma rādītājs "papildu jauda notekūdeņu dūņu (atkritumu) pārstrādei" nozīmē, ka tiek mērīta jauda, kas pievienota notekūdeņu dūņu pārstrādes iespējām, veicot ieguldījumus jaunās notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās. Projektu ietvaros tiks uzstādītas jaunas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtas, kas spēs pārstrādāt papildu 20 000 tonnas notekūdeņu dūņu gadā. Šīs iekārtas var ietvert, piemēram, kompostēšanas, termiskās apstrādes, anaerobās fermentēšanas iekārtas. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji nodrošinās atūdeņotu notekūdeņu dūņu piegādi (ar sausnes saturu ne mazāk kā 15%). Atūdeņotās notekūdeņu dūņas tiks sajauktas ar kompostēšanai piemērotām pildvielām, lai nodrošinātu efektīvu pārstrādi. Lai izpildītu rādītāju, ir svarīgi, ka uz jaunizveidotajām iekārtām tiek piegādāts pietiekams izejmateriālu apjoms (dūņas un citas organiskās piedevas), kas atbilst projektētajai iekārtu jaudai. Ar jēdzienu “papildu notekūdeņu dūņu (atkritumu) pārstrāde” šī pasākuma ietvaros tiek saprasta jaunas vai paplašinātas pārstrādes jaudas (kapacitātes) izveide konkrētai notekūdeņu dūņu (atkritumu) plūsmai, proti, notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādei. Šajā kontekstā “jauda” un “kapacitāte” tiek lietoti kā līdzvērtīgi termini, kas apzīmē maksimālo tehnoloģiski iespējamo pārstrādes apjomu konkrētajā centrā. Papildu pārstrāde nozīmē, ka projekta īstenošanas rezultātā tiek radīta infrastruktūra, kas ļauj apstrādāt tādu dūņu apjomu, kas līdz šim netika pārstrādāts (piemēram, tika uzkrāts vai noglabāts bez resursu atguves), vai arī nodrošina būtiski efektīvāku un ilgtspējīgāku pārstrādi, piemēram, kompostēšanu, biogāzes vai bioogļu ieguvi.

- rezultāta rādītājs – pārstrādāto notekūdeņu dūņu (atkritumu) apjoms. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja Pasākuma ietvaros finansētie projekti nodrošina ieguldījumus notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās un atbalstītie uzņēmumi pārstrādā vismaz 68 000 tonnas notekūdeņu dūņu gadā. Rādītājs tiek aprēķināts, pamatojoties uz notekūdeņu dūņu daudzumu, kas fiziski ievests pārstrādes iekārtās Dūņu centrā un nosvērts uz autosvariem, fiksējot bruto svaru (transportlīdzeklis ar kravu) un tukšā transportlīdzekļa svaru, lai noteiktu neto svaru (tīro ievesto dūņu apjomu).Tieši šis neto apjoms tiks uzskatīts par pārstrādei nodoto dūņu daudzumu, un tas kalpos par pamatu rezultāta rādītāja izpildes uzskaitei. Šī rezultāta rādītāja sasniegšana ir atkarīga no uzņēmumu spējas nodrošināt pietiekamu atūdeņotu notekūdeņu dūņu apjomu (sausnes saturs ne mazāk kā 15%) un to efektīvas apstrādes, lai iegūtu gala produktu, piemēram, kompostu, biogāzi vai bioogles. ES fondu programmas ietvaros noteiktais rādītājs ir "pārstrādāto atkritumu apjoms". Lai nodrošinātu skaidru un viennozīmīgu izpratni, ka šī rādītāja sasniedzamība ir saistīta tieši ar notekūdeņu dūņu pārstrādi, rādītāja definīcijā precizēts, ka attiecināmais apjoms ir notekūdeņu dūņas (atkritumi). Šāds precizējums ļaus izvairīties no interpretācijas atšķirībām un nodrošinās, ka ES fondu programmas līmenī rādītājs tiek sasniegts tieši atbalstīto notekūdeņu dūņu pārstrādes projektu rezultātā. 

Lai nodrošinātu rādītāja sasniegšanu, ņemot vērā iespējamo notekūdeņu dūņu piesārņojumu ar smagajiem metāliem, mikroplastmasu, farmaceitiskiem savienojumiem, noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un patogēniem mikroorganismiem, pirms notekūdeņu dūņu vai to pārstrādes produktu izmantošanas kompostēšanā nepieciešama to ķīmiskā un mikrobioloģiskā sastāva izvērtēšana. Tāpat jānodrošina komposta gala produkta kvalitātes atbilstība normatīvajiem aktiem, kas nosaka piesārņojošo vielu robežlielumus augsnes uzlabošanas līdzekļiem, lai novērstu iespējamu negatīvu ietekmi uz augsnes kvalitāti, ūdeņu stāvokli un cilvēka veselību. Tādēļ: 
1) pirms pārstrādes notekūdeņu dūņas tiek nosvērtas uz autosvariem, kontrolējot ievestās masas apjomu un atbilstību kvalitātes prasībām. Uzraudzības ietvaros finansējuma saņēmējs izveido efektīvu kontroles sistēmu, kas nodrošinās ievesto dūņu masas uzskaiti un atbilstību noteiktajām prasībām attiecībā uz dūņu kvalitāti un pārstrādes atbilstību projektā paredzētajiem tehnoloģiskajiem nosacījumiem; 
2) apstrādes procesā:
   2.1.) ja dūņas tiek izmantotas kompostēšanai, tās tiek sajauktas ar kompostēšanas pildvielām (piemēram, koksnes šķeldu, lapām, salmiem vai citām organiskām piedevām), lai nodrošinātu bioloģiski optimālu sadalīšanos un gala produkta kvalitāti. Pirms kompostēšanas jāveic dūņu ķīmiskā un mikrobioloģiskā sastāva novērtējums, un gala komposta sastāvam jāatbilst normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu robežlielumiem, kas piemērojami augsnes uzlabošanas materiāliem;
   2.2.) ja dūņas tiek izmantotas biogāzes ražošanai, tās tiek ievadītas anaerobās fermentācijas iekārtās, kur mikroorganismu darbības rezultātā tiek saražota biogāze, tostarp biometāns. Fermentācijas atlikumi (digestāts) tiek tālāk apstrādāti un var tikt izmantoti kā mēslojums vai kompostēšanas izejviela, ievērojot kvalitātes prasības un piesārņojošo vielu robežlielumus, kā arī nodrošinot, ka to izmantošana nenodara kaitējumu augsnei, ūdeņiem un cilvēku veselībai;
2.3.) ja dūņas tiek pārstrādātas, izmantojot termisko apstrādi, tās vispirms tiek žāvētas līdz augstam sausnas saturam (80–90 %), pēc kā augstā temperatūrā un bez skābekļa klātbūtnes tiek pārveidotas par biooglēm. Termiskās apstrādes procesā tiek iznīcināti patogēni mikroorganismi, noturīgie organiskie piesārņotāji (tostarp PFAS) un mikroplastmasa, nodrošinot gala produkta – bioogļu – atbilstību vides aizsardzības un augsnes kvalitātes prasībām. Bioogles var tikt izmantotas kā augsnes uzlabotājs, ievērojot normatīvos aktus par to izmantošanu, kā arī jānodrošina uzskaite par pārstrādāto dūņu daudzumu un procesa atbilstību projektā noteiktajiem tehnoloģiskajiem parametriem.
Saskaņā ar atbalsta programmas mērķi rādītāja kopsumma – 68 000 tonnas – attiecas uz kopējo ievesto dūņu apjomu uz izveidotajiem Dūņu centriem projekta darbības laikā. Šis rādītājs tiek uzskatīts par sasniegtu, ja finansējuma saņēmējs, īstenojot projektu, nodrošina atbilstošu infrastruktūru, kas funkcionāli spēj pārstrādāt vidēji vismaz 20 000 tonnu dūņu gadā (summāri visā programmā līdz 2029. gada 31. decembrim – 68 000 tonnu). Tādējādi līdz 2029. gada beigām nepieciešams:
- izbūvēt un nodot ekspluatācijā pārstrādes infrastruktūru;
- nodrošināt dūņu piegādi un uzskaiti vismaz 68 000 tonnu apmērā uz izveidotajiem Dūņu centriem;
- pārstrādes kapacitātei būt reāli izmantojamai atbilstoši projektā noteiktajām tehnoloģijām.

Iznākuma rādītājs uzskatāms par sasniegtu projekta pēcuzraudzības pirmā gada beigās atbilstoši informācijai, kas norādīta projektu pēcuzraudzības pārskatos (piemēram, ja projekti tiek pabeigti 2029. gadā, tad rādītājs tiek noteikts pēc izpildes pirmajā pēcuzraudzības gadā - 2030. gadā). Tas arī nozīmē, ka finansējuma saņēmējiem jāplāno pietiekami daudz laika, lai iekārtas nodotu ekspluatācijā līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai. Ir pieļaujams, ka iestājas situācija, kad vienā pēcuzraudzības perioda gadā iekārtā ir iespējams pārstrādāt vairāk notekūdeņu dūņu nekā plānots (ir pieejams augstākas kvalitātes materiāls, tiek pārplānots darbības režīms u.c. iemesli) – šis jaudas “pārpalikums” var tikt ieskaitīts, lai segtu cita gada jaudas “iztrūkumu”. Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana tiek nodrošināta no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. 

Projektu ietvaros radīto iznākuma un rezultāta rādītāju uzturēšana tiks nodrošināta finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros.

Projektā veiktās investīcijas un radītos pamatlīdzekļus izmanto projektā paredzētajam mērķim visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku, nodrošinot to atbilstību kompensācijas piešķiršanai par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Savukārt gadījumos, kad atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, piemērojams vispārējais noteikums – ieguldījumu izmantošana vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas. Šo nosacījumu izpildi uzrauga sadarbības iestāde – piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu. Ja atbalsts piešķirts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, pēcuzraudzība tiek nodrošināta visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku.

Pieejamais finansējums

Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 27 233 743 euro, tajā skaitā KF finansējums – 23 148 681 euro, un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais līdzfinansējums - 4 085 062 euro. KF finansējumu piešķir granta veidā. Lai gan MK noteikumus plānots izsludināt 2025. gada ceturtajā ceturksnī, projektu iesniegumu atlasi plānots izsludināt 2026. gada pirmajā ceturksnī, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu projekta sagatavošanu un atbilstību atbalsta nosacījumiem. Kā priekšnoteikums KF līdzfinansējuma saņemšanai, īpaši gadījumos, ja attiecīgās pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu par kopīga Dūņa centra izveidi, ir jāveic detalizēts izvēlētās alternatīvas izvērtējums. Tas ietver pamatojumu ne tikai no vides viedokļa, bet arī tehniskiem, tehnoloģiskiem un finansiāliem aspektiem, salīdzinot ar Plānā noteikto risinājumu. Vienlaikus ir būtiski, lai pašvaldības savlaicīgi vienotos par sadarbības modeli, centra izveides nosacījumiem, pārstrādes veidu un konkrēto atrašanās vietu. Vidēji šāds izvērtējums un vienošanās process prasa vairākus mēnešus, un tas ir būtisks, lai varētu pamatoti sagatavot projekta iesniegumu un pierādīt projekta ilgtspēju. Lai arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem sadarbības iestādei ir pienākums izsludināt atlasi 20 darba dienu laikā pēc MK noteikumu spēkā stāšanās, iepriekš minēto apstākļu dēļ atlases izsludināšana ir plānota 2026. gada pirmajā ceturksnī, lai nodrošinātu, ka potenciālie projektu iesniedzēji var sagatavot kvalitatīvu un pamatotu projektu dokumentāciju.

Lai veicinātu ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam investīciju plūsmas intensificēšanu un nodrošinātu EK pieprasāmo izdevumu minimālā mērķa izpildi vēl pirms ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu apstiprināšanas, ar šo Noteikumu projekta MK sēdes protokollēmumu paredzēts noteikt, ka 2025. gadā līdz vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanai ar sadarbības iestādi ir paredzēta iespēja Klimata un enerģētikas ministrijai uzņemties saistības par KF elastības finansējumu 16 149 296 euro apmērā.

Projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summas. Projekta minimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nav ierobežota. Projekta maksimālais KF finansējums ir 2 000 000 euro. Plānošanas reģioniem ir proporcionāli sadalīts maksimālais KF atbalsta apmērs:
1) Rīgas plānošanas reģionam- 4 629 737 euro;
2) Latgales plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
3) Vidzemes plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
4) Kurzemes plānošanas reģionam- 4 629 736 euro;
5) Zemgales plānošanas reģionam- 4 629 736 euro.
Finansējuma kvotēšana pa 5 reģioniem, sadalot proporcionāli pieejamo KF finansējumu vienlīdzīgās daļās (izņemot Rīgas plānošanas reģionu, kur KF atbalsta apmērs ir lielāks par 1 euro nekā citos reģionos, ņemot vērā, ka ir Rīgas pilsētas NAI “Daugavgrīva” lielākās šāda veida iekārtas Latvijā, un vien rada aptuveni 40% no visu slapjo notekūdeņu dūņu apjoma Latvijā), nodrošina reģionālo līdzsvaru, taisnīgu resursu sadali un efektīvāku notekūdeņu dūņu pārstrādi visā Latvijā. Šāda finansējuma sadales pieeja veicina reģionālo līdzsvaru, nodrošina taisnīgu resursu izmantošanu un sekmē notekūdeņu dūņu pārstrādes efektivitāti visā Latvijā, novēršot pārmērīgu koncentrāciju tikai attīstītākajos reģionos un nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi infrastruktūrai un pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem.

Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu Noteikumu projekta 10. punktā noteiktā plānošanas reģionam noteiktā maksimālā finansējuma ietvaros. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz plānošanas reģionā, kurā atrodas Dūņu centrs, ko tas izmanto notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojuma sniegšanai. Pasākuma atlasi īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss sadalījumā pa plānošanas reģioniem, kas nodrošina reģionālo līdzsvaru un vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem. Projekta iesniedzējs atklātā projektu iesniegumu atlasē konkurē par KF finansējumu plānošanas reģiona ietvaros, ievērojot Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku. Finansējumu saņem tie projekta iesniedzēji, kuri vērtēšanā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Plānošanas reģionā iekļauto pašvaldību saraksts atbilst 2021. gada 22. jūnija MK noteikumiem Nr. 418 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām", skatīt zemāk norādītajā tabulā.
 

Plānošanas reģions	Plānošanas reģionā iekļauto pašvaldību saraksts
Rīgas plānošanas reģions	Rīgas valstspilsēta Jūrmalas valstspilsēta Ādažu novads Ķekavas novads Mārupes novads Olaines novads Ropažu novads Salaspils novads Siguldas novads
Kurzemes plānošanas reģions	Liepājas valstspilsēta Ventspils valstspilsēta Dienvidkurzemes novads Kuldīgas novads Saldus novads Talsu novads Tukuma novads Ventspils novads
Latgales plānošanas reģions	Daugavpils valstspilsēta Rēzeknes valstspilsēta Augšdaugavas novads Balvu novads Krāslavas novads Līvānu novads Ludzas novads Preiļu novads Rēzeknes novads
Vidzemes plānošanas reģions	Alūksnes novads Cēsu novads Gulbenes novads Limbažu novads Madonas novads Ogres novads Saulkrastu novads Smiltenes novads Valmieras novads Valkas novads Varakļānu novads
Zemgales plānošanas reģions	Jelgavas valstspilsēta Aizkraukles novads Bauskas novads Dobeles novads Jelgavas novads Jēkabpils novads

Noteikumu projektā ietvertais risinājums neizslēdz iespēju pieteikties atbalstam, ja plānotais finansējuma saņēmējs (Dūņu centrs) sniegs atbalstu arī citā plānošanas reģionā – proti, Dūņu centrs tiks izveidots konkrētā plānošanas reģionā, attiecīgi Dūņu centrs varēs pretendēt uz atbalstu attiecīgā plānošanas reģiona ietvaros. Vienlaikus starp pašvaldībām vai to kapitālsabiedrībām tiek slēgta sadarbības vienošanās, kurā tiek noteiktas savstarpējās saistības, pienākumi, atbildība par ieguldījumiem infrastruktūrā un to uzturēšanu, kā arī dūņu apsaimniekošanas apjomi un cita nepieciešamā informācija. Šādā gadījumā projekta iesniedzējam būs jāiesniedz pašvaldību savstarpējās sadarbības vienošanās vai līguma kopija. Projektu vērtēšanā netiek piemērots ierobežojums, ka Dūņu centrs apsaimnieko tikai konkrēto plānošanas reģionu, ja vien tiek nodrošināta saskaņotība ar Plānā noteikto teritoriju pārklājumu. Ja projektu iesniegumu atlasē kādā plānošanas reģionā netiek izmantots viss šim reģionam Noteikumu projekta 10. punktā noteiktais maksimāli pieejamais KF finansējums, neizmantotā finansējuma daļa tiek pārdalīta citu plānošanas reģionu projektu iesniegumiem, kuri kopējā vērtēšanā saņēmuši augstāko punktu skaitu un atbilst programmas mērķiem, neatkarīgi no plānošanas reģiona. Vienāda vērtējuma gadījumā priekšroka tiek dota projektam, kurš vērtēšanas kritērijos ir ieguvis lielāku punktu skaitu un kuriem ir augsta gatavības pakāpe.

Ņemot vērā, ka projekta iesniedzējam, saskaņā ar šī Noteikumu projekta prasībām, ir jābūt saņēmušam pašvaldības pilnvarojumu nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas uzdevumus Dūņu centrā, kā arī jānoslēdz attiecīgs līgums ar pašvaldību, un jāveic Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums vai izmaksu un ieguvumu analīze, ir būtiski nodrošināt pietiekamu laiku projektu iesniegumu sagatavošanai. Šie priekšdarbi prasa saskaņošanu starp vairākām pusēm, tostarp pašvaldību, un detalizētu dokumentācijas izstrādi. Tāpēc atlases nolikumā tiks noteikts, ka projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā nebūs īsāks par 60 kalendārajām dienām no atlases izsludināšanas dienas. Šāds termiņš nodrošinās pietiekamu laiku nepieciešamo deleģējumu un līgumu noformēšanai, kā arī nepieciešamās dokumentācijas pabeigšanai. Tādējādi tiks mazināts administratīvais slogs un nodrošināta godīga konkurence un piekļuve visiem potenciālajiem iesniedzējiem.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, ar kuru pašvaldība ir noslēgusi līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi Dūņu centrā. KF līdzekļu piešķiršana notekūdeņu dūņu pārstrādes projektu īstenošanai mērķēta tieši uz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā, ka KF finansējums tiek piešķirts projektiem, kas veicina ES un nacionāla līmeņa vides un klimata politikas mērķu izpildi, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanu saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, kā arī ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot efektīvu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu.

Projekta iesniedzējs, sagatavojot projekta iesniegumu saskaņā ar atlases nolikuma prasībām, pievieno Noteikumu projekta 22. punktā minēto Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību un iesniedz to sadarbības iestādei, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Projekta iesniedzējs apliecina arī interešu konflikta neesamību. Lai samērīgi piemērotu administratīvo slogu un nodrošinātu atbalstāmo darbību atbilstību valsts politikas plānošanas dokumentiem, 20. punktā paredzēti divi alternatīvi risinājumi. Atkarībā no plānoto darbību rakstura, papildus projekta iesniegumam pievieno arī šādus dokumentus:
1) ja projekts tiek īstenots saskaņā ar Plānu, projekta iesniedzējam nav jāiesniedz Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums. Tā vietā iesniedzama izmaksu un ieguvumu analīze, kas pamato risinājuma atbilstību vides aizsardzības, ekonomiskajiem un ilgtspējas kritērijiem, jo Plānā jau veikts stratēģisks risinājuma izvērtējums. Vienlaikus jāievēro, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;
2) ja projekts tiek īstenots ārpus Plāna (izvēlēts individuāls risinājums), projekta iesniedzējam ir jāiesniedz Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, kas norādīts MK noteikumu projekta Nr. 24-TA-2801 4.2. apakšpunktā, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli, kā arī pašvaldības domes lēmums par šī izvērtējuma apstiprināšanu. Tas nodrošina, ka projekta nepieciešamība pēc jaunas vai alternatīvas infrastruktūras ir pamatota un izvērtējama atbilstoši vides un resursu izmantošanas mērķiem.

VVD sagatavo un izsniedz projekta iesniedzējam izziņu par ietekmes uz vidi novērtējuma, sākotnējā izvērtējuma vai tehnisko noteikumu nepieciešamību. Projektu iesniedzēji ņem vērā šo aspektu plānojot projekta iesnieguma sagatavošanas laika grafiku, ierēķinot laiku dokumentācijas iesniegšanai VVD un VVD izziņas saņemšanai. Ņemot vērā atzinuma sagatavošanas termiņu un iespējamo papildus laiku dokumentācijas precizēšanai, ieteicams projekta laika grafikā paredzēt vismaz vienu papildu mēnesi projekta iesnieguma sagatavošanai. Sadarbības iestāde projektu atlases izsludināšanas kārtībā šo aspektu ņem vērā, plānojot iesniegumu iesniegšanas termiņus un informējot potenciālos iesniedzējus par šo nosacījumu.

Projekta iesniedzējs iesniedz izmaksu un ieguvumu analīzi vai Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumu, kas sagatavots atbilstoši MK noteikumu projekta Nr. 24-TA-2801 9. punktā noteiktajām prasībām. Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumā vai izmaksu un ieguvumu analīzē projekta kopējais dzīves cikls ir 20 gadi.

Šī Noteikumu projekta 20. punktā paredzētā prasība projekta iesniegumam pievienot Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējumu vai izmaksu un ieguvumu analīzi, kā arī Valsts vides dienesta izziņu nav uzskatāma par papildu administratīvu slogu, jo tā izriet no vides aizsardzības regulējuma un horizontālajiem nosacījumiem Dūņu centru izveidei. Minētie dokumenti ir nepieciešami, lai izvērtētu projekta ietekmi uz vidi, atbilstību zaļā kursa principiem un nodrošinātu atbildīgu valsts budžeta un ES fondu līdzekļu izmantošanu. Šāda informācija ir būtiska projekta atbilstības nodrošināšanai un izvērtēšanas procesa efektivitātei Kohēzijas politikas ietvaros. Ņemot vērā, ka Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums ietver vienkāršotu izmaksu un ieguvumu analīzi, atsevišķa prasība iesniegt atsevišķu izmaksu un ieguvumu analīzi netiek noteikta. Līdz ar to finansējuma saņēmējiem papildu slogs netiek radīts, bet vienlaikus tiek nodrošināta informācija par projekta ekonomisko pamatotību.

Lai nodrošinātu Programmas ieguldījumu ilgtspēju un efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu, projekta iesniedzējam ir īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tajā skaitā uz zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, vai tas ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu vai ir nodibinājis apbūves tiesības, ja tas atbilst projekta īstenošanas mērķiem un ilgtermiņā nodrošina saimnieciskās darbības turpināšanu, vai ir ieguvis īpašumtiesības uz iekārtām, kuras tiks uzstādītas projekta ietvaros, vai uz projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekli. Īpašuma, nomas vai apbūves tiesībām uz nekustamo īpašumu jābūt nostiprinātām Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā apliecina, ka īpašuma, nomas vai apbūves tiesības tiks nostiprinātas zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma apstiprināšanai.

Demarkācija ar Programmas 2.2.1.1. pasākuma pirmās kārtas nosacījumiem tiks nodrošināta, ņemot vērā, Pasākuma ietvaros tiks atbalstītas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu izveides darbības un bezemisiju transportlīdzekļu vai tīro transportlīdzekļu iegāde dūņu transportēšanai uz Dūņu centriem, bet 2.2.2.1. pasākuma pirmā kārta paredz atbalstu tikai notekūdeņu dūņu apstrādes iekārtām (darbības ir saistītas ar NAI darbības procesiem, bet neietver dūņu pārstrādes darbības).

Demarkācija ar Programmas 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas (turpmāk- 2.2.2.1. pirmā kārta) nosacījumiem tiks nodrošināta, ņemot vērā, ka 2.2.2.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sadzīves atkritumu, tostarp bioloģiski noārdāmo atkritumu, pārstrādes infrastruktūrai, kamēr Pasākumā atbalsts paredzēts tieši notekūdeņu attīrīšanas procesā radīto dūņu pārstrādes infrastruktūras izveidei, kas klasificējama kā notekūdeņu attīrīšanas darbību rezultātā radītu blakusproduktu apsaimniekošana un nav uzskatāma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu šī Pasākuma izpratnē. 

Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

Pasākumā tiek noteiktas šādas ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi, saistītas atbalstāmās darbības:

1) ieguldījumi Dūņu centra pamatdarbības nodrošināšanai:
- notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtu iegāde un tām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde, izbūve, uzstādīšana un pielāgošana notekūdeņu dūņu pārstrādei, tajā skaitā notekūdeņu dūņu komposta sagatavošanai;
- notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā radušos notekūdeņu un fugāta savākšanas un attīrīšanas iekārtu un tām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde, izbūve, uzstādīšana un pielāgošana, lai nodrošinātu atbilstošu vides aizsardzības prasību ievērošanu. Notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā rodas koncentrēti notekūdeņi un fugāts, kuru sastāvā ir paaugstināts piesārņojošo vielu saturs. Lai nodrošinātu atbilstošu vides aizsardzības prasību ievērošanu un novērstu potenciālu negatīvu ietekmi uz augsni un ūdeņiem, nepieciešams paredzēt attiecīgo notekūdeņu un fugāta savākšanas, attīrīšanas un pārstrādes iekārtu iegādi, izbūvi un pielāgošanu;
- notekūdeņu dūņu kompostēšanas laukuma izbūve un infrastruktūras pielāgošana kompostēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp jumta un sienu konstrukciju uzstādīšana, kā arī vietu izveide vai pielāgošana pildvielu uzglabāšanai. Tas ietver arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu izmaksas. Pildvielas (piemēram, šķelda, zāģskaidas, kūdra, salmi, lapas) ir būtiskas kompostēšanas procesā, jo nodrošina optimālu oglekļa un slāpekļa attiecību (C:N), kas ir svarīga mikrobioloģiskajai aktivitātei, uzlabo aerāciju un struktūru, novērš sablīvēšanos un anaerobos apstākļus, palīdz samazināt mitrumu un smakas, veicinot vienmērīgu sadalīšanos, kā arī nodrošina kvalitatīvu gala kompostu, kas piemērots izmantošanai un izplatīšanai;
- notekūdeņu smaku neitralizācijas iekārtu iegāde un gāzu uztveršanas un biofiltru sistēmas SEG emisiju savākšanai un uzkrāšanai iegāde un uzstādīšana. Gāzu uztveršanas un attīrīšanas iekārtas ir tieši saistītas ar SEG emisiju samazināšanu, kas ir Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam un ES klimata politikas galvenais mērķis. Notekūdeņu dūņu pārstrādes laikā, īpaši kompostēšanas vai anaerobās fermentācijas procesos, rodas dažādas gāzes (metāns, CO₂, slāpekļa oksīdi un citas smaku izraisošas vielas). Šo SEG emisiju nekontrolēta izplūde veicina klimata pārmaiņas, rada negatīvu ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību. Gāzu uztveršanas sistēmas (piemēram, noslēgti tuneļi, ventilācijas kolektori) ļauj savākt emisijas jau to rašanās vietā, veicinot kontrolētu bioloģisko sadalīšanos, samazinot izplatīšanās risku. Savukārt biofiltri nodrošina gāzu attīrīšanu vai neitralizēšanu pirms to izvadīšanas atmosfērā, izmantojot mikroorganismus dabiskos pildmateriālos (koksne, komposts), nodrošinot smaku un gāzu attīrīšanu videi draudzīgā veidā. Gāzes, piemēram, biogāze, var tikt tālāk pārstrādāts enerģijas ražošanā, tādējādi veicinot aprites ekonomiku. Arī termiskās apstrādes procesā tiek ražotas gāzes (pirolīzes gāze jeb sintēzes gāze), taču tās rodas slēgtā vidē un tiek pilnībā savāktas un izmantotas siltuma ražošanai procesa pašnodrošināšanai, tādējādi novēršot nekontrolētas SEG emisijas un smaku izplatību. Atšķirībā no kompostēšanas vai anaerobās fermentācijas, termiskā apstrāde nodrošina praktiski pilnīgu gāzu uztveri un iekšēju izmantošanu, veicinot klimata mērķu sasniegšanu un energoefektivitāti;
- notekūdeņu dūņu anaerobo fermentācijas iekārtu un to darbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve un uzstādīšana, lai nodrošinātu biogāzes ieguvi no dūņām ar iespēju to attīrīt līdz biometāna kvalitātei;
- notekūdeņu dūņu žāvēšanas un termiskās apstrādes iekārtu, tostarp termiskās apstrādes reaktora, iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu dūņu pārstrādi un resursu reģenerāciju. Termiskā apstrāde ir inovatīva notekūdeņu dūņu pārstrādes metode, kurā organiskās vielas augstā temperatūrā sadalās bez skābekļa klātbūtnes. Process sākas ar dūņu mehānisku atūdeņošanu un žāvēšanu līdz aptuveni 80–90 % sausnas saturam, lai nodrošinātu efektīvu termisko apstrādi. Pēc tam žāvētās dūņas tiek ievadītas termiskās apstrādes iekārtā, kur tās sadalās bezskābekļa vidē. Rezultātā rodas trīs galvenie produkti – bioogles, termiskās apstrādes gāze un neliels daudzums šķidruma. Galvenais gala produkts ir bioogles, kuras plānots izmantot kā mēslošanas līdzekli, vienlaikus nodrošinot oglekļa ilgtermiņa uzkrāšanu un samazinot SEG emisijas. Termiskās apstrādes gāze ir degošs gāzu maisījums (piemēram, CO, CH₄, H₂), kas izmantojams siltuma atgūšanai un paša procesa uzturēšanai. Šādu tehnoloģiju ieviešana ir būtisks solis ceļā uz aprites ekonomikas un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, jo tā nodrošina būtisku dūņu apjoma samazinājumu, resursu (piemēram, fosfora un biogēnā oglekļa) reģenerāciju, kā arī bīstamo piesārņotāju, tostarp PFAS un mikroplastmasas, iznīcināšanu.

2) ar Dūņu centra darbību saistīti ieguldījumi palīgprocesu un loģistikas nodrošināšanai:
- autosvaru iegāde un uzstādīšana ievesto notekūdeņu dūņu masas kontrolei. Autosvari ir būtiska notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras sastāvdaļa, jo tie nodrošina precīzu uz pārstrādi ievesto dūņu daudzuma uzskaiti. Precīza uzskaite ir svarīga gan grāmatvedības un projekta uzraudzības nolūkos, gan rezultātu rādītāju sasniegšanas verifikācijai (piemēram, pārstrādāto dūņu tonnāžas aprēķinam). Pašlaik Latvijā trūkst precīzu un vienoti uzskaitītu datu par faktiskajiem notekūdeņu dūņu apjomiem, kas būtiski apgrūtina plānošanu un politikas mērķu izpildes izvērtējumu. Autosvari ļaus nodrošināt ticamus, pārbaudāmus un salīdzināmus datus par pārstrādei nodoto dūņu daudzumu visos reģionālajos Dūņu centros. Bez autosvariem nav iespējams nodrošināt objektīvu datu apkopojumu, kā arī caurskatāmību un izmaksu pamatotību, kas nepieciešama sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma regulēšanai un tarifu noteikšanai. Tā kā autosvari tiek izmantoti tikai sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanai, tie nav saistīti ar komerciālu peļņas gūšanu, bet gan ar pakalpojuma ilgtspēju un sabiedrības interešu aizsardzību;
- analītiskā testēšanas iekārtas iegāde un uzstādīšana notekūdeņu dūņu sastāva un kvalitātes kontrolei. Dūņu sastāva un kvalitātes testēšana (piemēram, sausnas saturs, smago metālu koncentrācija, organiskās vielas) ir būtiska, lai ievērotu vides normatīvus (piemēram, MK noteikumi Nr. 362). Plānojot gala produkta – komposta vai bioogļu – iegūšanu un iespējamu tā komercializāciju vai izplatīšanu lauksaimniecībā, ir nepieciešams pārbaudīt tā ķīmisko sastāvu un nodrošināt, ka tas atbilst tirgus un normatīvajiem standartiem (t.sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Regula (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003; Latvijas kvalitātes standartiem), kā arī sagatavot atbilstības dokumentāciju, ja komposts tiek laists tirgū vai nodots trešajām personām. Analītiskā iekārta ir tieši saistīta ar projekta mērķi -nodrošināt komunālo notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, radot kvalitatīvu, videi atbilstošu un tirgū droši nododamu produktu;
-specializētās tehnikas un mehānismu iegāde, kas nepieciešama notekūdeņu dūņu pārstrādes un kompostēšanas procesu nodrošināšanai, tajā skaitā komposta apmaisītāji, irdinātāji, kausi, frontālie iekrāvēji un citi nepieciešamie mehānismi, kas nodrošina efektīvu bioloģiskās masas sagatavošanu, apstrādi un homogēnu aerāciju kompostēšanas procesā;
- notekūdeņu dūņu transportēšanai uz notekūdeņu dūņu pārstrādes vietu nepieciešamo specializēto, bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu, kas darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem, iegāde, tai skaitā frontālo iekrāvēju iegāde, ja tie ir darbināmi ar atjaunīgajiem energoresursiem un klasificējami kā bezemisiju vai tīrie transportlīdzekļi, un paredzēti dūņu pārstrādes procesa nodrošināšanai; Bezemisiju transportlīdzeklis ir transportlīdzeklis, kas ekspluatācijas laikā nerada nekādas izplūdes gāzu emisijas (CO₂, slāpekļa monoksīds, slāpekļa dioksīds, daļiņas) no izplūdes caurules, piemēram, elektroauto, ūdeņraža degvielas šūnu transportlīdzekļi, pilnībā elektriskas vakuuma kravas automašīnas, cisternas, traktori, elektriskie komunālie traktori vai pašgājējmašīnas. Savukārt tīrs transportlīdzeklis ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis, kura CO₂ emisijas nepārsniedz 50 g/km un kura reālās braukšanas emisijas atbilst noteiktām robežvērtībām. Tīrie transportlīdzekļi ir tādi transportlīdzekļi, kuri rada izmešus, bet būtiski mazākus un tiek uzskatīti par "neitrāliem", jo degviela tiek iegūta no biomasas. Piemēram, transportlīdzekļi, kas darbināmi ar biometānu, sašķidrināto biogāzi, HVO (Hydrotreated Vegetable Oil), hibrīda transportlīdzekļi (elektrība + biodegviela vai HVO). ES klimata politika un KF prioritātes paredz būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. KF finansējumu drīkst izmantot tikai tādām investīcijām, kas veicina pāreju uz videi draudzīgu mobilitāti. Atbalsts ir attiecināms tikai tad, ja investīcija "nenodara būtisku kaitējumu" vides mērķiem, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par ietvaru ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 un KF horizontālie principi (turpmāk - HP). Investējot fosilajos transportlīdzekļos, tiktu pārkāpti šie principi. Prasība par videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu attiecināma uz tiem transportlīdzekļiem, kas tiek iegādāti par KF līdzekļiem. Ņemot vērā Latvijas specifisko NAI izvietojumu, kas atrodas arī mazapdzīvotos un lauku apvidos ar lieliem attālumiem, elektrotransportlīdzekļi praktiski nav pielietojami efektīvai dūņu transportēšanai šādos apstākļos. Tāpēc tiek paredzēta iespēja iegādāties arī tīros transportlīdzekļus, kas nodrošina ievērojamu SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar tradicionālajiem dīzeļtransportlīdzekļiem, vienlaikus saglabājot tehnoloģisko pielāgotību ekspluatācijai reģionos. Bezemisiju un tīrajiem transportlīdzekļiem ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam 4. panta 4. punkta pakārtotajam "b" apakšpunktam un 4. panta 5. punktam. Projekta iesniedzējam būs jāspēj uzrādīt transportlīdzekļa tehniskā pase vai atbilstības sertifikāts, kas apliecinās transportlīdzekļa atbilstību bezemisiju vai tīra transportlīdzekļa definīcijai.
Projekta īstenotāji var izmantot arī esošo transportu, lai nodrošinātu Dūņu centru darbību, taču šādos gadījumos izmaksas nav attiecināmas uz projektu un tiek segtas no pašu resursiem. Atsevišķi izņēmumi attiecināmi uz dūņu komposta irdinātājiem un frontālajiem iekrāvējiem, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu un kas tiek atbalstīti Pasākuma ietvaros. Industriālajās dūņu pārstrādes un kompostēšanas sistēmās komposta irdinātāji tradicionāli tiek darbināti ar dīzeļmotoru tehnoloģiju, kas nodrošina nepieciešamo izturību, jaudu un nepārtrauktu darbību intensīvā slodzē. Tirgus izpētes rezultāti apliecina, ka šobrīd nav pieejamu tehniski piemērotu bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu kategorijai atbilstošu iekārtu šai funkcijai. Tāpat tirgus izpēte ūdenssaimniecības nozarē apliecina, ka tirgū šobrīd nav pieejami arī frontālie iekrāvēji, kas atbilstu bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu kategorijai un spētu nodrošināt tehnoloģiskās prasības notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā. Frontālie iekrāvēji primāri tiek izmantoti dūņu pārstrādes un kompostēšanas tehnoloģiskajā procesā, nevis dūņu transportēšanai. Līdz ar to frontālo iekrāvēju iegāde ir klasificēta kā specializētā pārstrādes tehnika, savukārt transportlīdzekļu kategorijā tiek saglabāta prasība par atbalsta attiecināmību tikai uz bezemisiju vai tīrajiem transportlīdzekļiem gadījumos, kad šādas tehnoloģijas ir tirgū pieejamas. Vienlaikus paredzēts, ka gadījumā, ja tirgū parādīsies tehniski piemērotas bezemisiju vai tīro transportlīdzekļu alternatīvas, atbalsts šādām iekšdedzes dzinēju iekārtām netiks turpināts.

Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, t.i., attiecināmas ir izmaksas atbalstāmo darbību īstenošanai. Pasākuma ietvaros ir attiecināmas šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamās ieguldījumu izmaksas, tai skaitā:
- projekta iesniegumu pamatojošās un projekta īstenošanas dokumentācijas izstrāde - Dūņu centra izveides nosacījumu izvērtējums, izmaksu un ieguvumu analīze, atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamā tehniskā specifikācija, t.sk. tehniskā projekta vai būvprojekta sagatavošanas (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas;
- būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības (tai skaitā inženiertehniskās uzraudzības) izmaksas, ja ekspertīzes vai uzraudzības veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, un ja šīs izmaksas ir iekļautas pamatlīdzekļa vērtībā. Saskaņā ar Noteikumu projektu ir noteikts, ka 24.1. un 24.2. apakšpunktā minēto izmaksu – t.i., projekta iesnieguma pamatojošās un īstenošanas dokumentācijas izstrādes, kā arī būvprojekta ekspertīzes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Šāds ierobežojums noteikts, lai nodrošinātu racionālu un samērīgu finanšu līdzekļu izlietojumu, koncentrējot resursus uz infrastruktūras izveidi un tehnoloģisko risinājumu ieviešanu;
- projekta vadības un administrēšanas nodrošināšana, tai skaitā personāla izmaksas, projektu uzraudzības un koordinācijas aktivitātes, nepārsniedzot 10 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām projektā;
- principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", un HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai nepieciešamās izmaksas. Šādas izmaksas iekļautu, piemēram, risinājumus, kas uzlabotu infrastruktūras noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi (piemēram, lietusūdens novadīšanas sistēmas, siltumizolācija, pretplūdu aizsardzība) vai izturīgāku materiālu vai tehnoloģiju izmantošana ilgtermiņa klimatnoturībai. Tāpat būtu attiecināmas sistēmas SEG emisiju uzskaitei vai samazināšanai (piemēram, biogāzes uztveršanai), papildu ieguldījumi energoefektīvāku iekārtu iegādei (zemāka enerģijas klase, augstāka efektivitāte) vai papildu aprīkojums gaisa, smaku vai ūdens piesārņojuma samazināšanai (piemēram, biofiltri, smaku neitralizācijas iekārtas utt.). 
- izmaksas par ekspertu konsultācijām, kas nepieciešamas projekta sekmīgai realizācijai, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Ar KF atbalstu projektu ietvaros plānota jaunu Dūņu centru izveide, kas paredz jaunu tehnoloģiju izvērtēšanu (t.sk. anaerobā fermentācija, gāzu savākšanas sistēmas vai biofiltri, emisiju kontrole, termiskās apstrādes reaktori), jaunu kompostēšanas laukumu ierīkošanu ar SEG emisiju savākšanas iespējām. Ņemot vērā, ka viena no potenciālajām tehnoloģijām notekūdeņu dūņu pārstrādei ir dūņu termiskās pārstrādes metode, kas ir inovatīva un Latvijā šobrīd vēl netiek praktiski pielietota, – ir īpaši svarīgi nodrošināt kvalificētu ekspertīzi tās piemērotības, ietekmes uz vidi, resursu atgūšanas potenciāla un emisiju kontroles aspektu izvērtēšanā. Šāda mēroga projektiem nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu par piemērotākajiem tehniskajiem risinājumiem un to integrējamību reģionālajā kontekstā. Tas ietver SEG emisiju ietaupījumu aprēķinu un emisiju samazināšanas risinājumu analīzi, kompostēšanas procesu modelēšanu dažādos klimatiskajos apstākļos, būvniecības, enerģijas un ekspluatācijas efektivitātes analīzi, aprites ekonomikas potenciāla izvērtējumu (biogāze, komposts, bioogles, resursu atgūšana). Tā kā pašvaldību vai operatoru rīcībā bieži nav šauras specializācijas inženiertehnisko vai vides ekspertu, pamatoti ir paredzēt iespēju šādus pakalpojumus iegādāties kā ārpakalpojumu. Šie ārpakalpojumi ir būtiski tehnoloģiski pamatotas investīciju izvēles nodrošināšanai, jo ļauj veikt SEG emisiju modelēšanu, emisiju samazināšanas aprēķinus un atbilstības izvērtējumu "Nenodarīt būtisku kaitējumu" principam. Noteiktā trīs procentu izmaksu robeža ir pietiekama, lai nodrošinātu kvalitatīvu ekspertīzi, saglabājot budžeta samērīgumu un efektivitāti;
- neparedzētie izdevumi, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēti izdevumi ir izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgtā līguma vai vienošanās izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus izdevumus novērstu. Neparedzēto izdevumu rašanās gadījumā, finansējuma saņēmējs, ierosinot grozījumus līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu sadarbības iestādei, sniedz pamatojumu, kāpēc radušos izdevumus nebija iespējams paredzēt projekta plānošanas posmā. Sadarbības iestāde detalizēti izvērtēs sniegto pamatojumu;
- rezerves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksas – tās ir iepriekš projektā ieplānotas izmaksas, kas paredzētas izmaksu svārstību vai nenoteiktības segšanai, piemēram, ja projekta iesniegšanas brīdī vēl nav pieejams tehniskais projekts un precīzas būvdarbu izmaksas nav zināmas. Ņemot vērā, ka Pasākuma ietvaros tiks veikti arī būvdarbi, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot vai nu neparedzēto izdevumu apjomu (līdz piecu procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10 procentu apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām). Atbilstoši Vadlīnijām attiecināmo izmaksu noteikšanai Programmas ietvaros, projektā var tikt plānotas vai nu rezerves izmaksas, vai nu neparedzētie izdevumi (nosaka finansējuma saņēmējs). Vienā projektā neplāno rezerves izmaksas un neparedzētos izdevumus. Neparedzētie izdevumi un rezerves izmaksas nav attiecināmas, ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, un finansējuma saņēmējs tās sedz no saviem līdzekļiem, kas nav komercdarbības atbalsts. Ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, šo izmaksu segšana ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir pamatota un netiek radīta pārmērīga kompensācija;
- pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (kas tiešā veidā saistītas ar projektu), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu. Minētās izmaksas nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.Projekta īstenošanas laikā ir jānodrošina vizuālās identitātes prasības saskaņā ar 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. pantu un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, kā arī Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktajam. 

Pasākuma ietvaros iegādātajiem aktīviem jābūt jauniem un uzskaitītiem kā ilgtermiņa ieguldījumiem, lai nodrošinātu to izmantošanu projektā paredzētajam mērķim. Ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem, tad aktīvi tiek izmantoti visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku, savukārt, ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, tie jāizmanto vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Šādi nosacījumi nodrošina investīciju ilgtspēju un sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību.

Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi

Pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts tiek sniegts trīs formās – saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai regulas Nr. 651/2014 41. pantu un regulu Nr. 2023/2831. Primāri atbalsts tiek piešķirts kā kompensācija par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, kas paredz pašvaldības un sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja savstarpēju līgumu. Šāda pieeja valsts atbalsta regulējuma izvēlē noteikta, lai nodrošinātu elastību un atbilstību dažādiem atbalstāmo darbību raksturiem. Primārā atbalsta forma ir kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem, ja pakalpojuma sniedzējam ir pašvaldības deleģējums un tiek ievērotas pārkompensācijas novēršanas prasības. Tas nodrošina, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošana tiek atzīta par sabiedrisko pakalpojumu un finansēta kā kompensācija par sabiedrībai obligāti nepieciešamu pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus, ja dūņu pārstrādes procesā rodas enerģija (piemēram, biogāze), kas pārsniedz sabiedriskā pakalpojuma robežas, ir piemērojama regulas Nr. 651/2014 41. panta kārtība, kas reglamentē atbalstu ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas jomā. Savukārt dokumentācijas sagatavošanas un citas līdzīgas izmaksas var tikt segtas ar regulu Nr. 2023/2831 par de minimis atbalstu, lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga un nodrošinātu atbalsta efektivitāti.

Ja pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, tad sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējam ar pašvaldību ir jābūt noslēgtam līgums, kas ietver pienākumu veikt notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu pārstrādi un kurā, papildus Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 7. panta 1. un 2. punktā noteiktajai informācijai, ir iekļauti šādi nosacījumi:
1) prasības par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma, tai skaitā transportlīdzekļu, autosvaru, analītiskās testēšanas iekārtas un citas infrastruktūras, uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu ar notekūdeņu dūņu savākšanu, apstrādi un pārstrādi saistīto uzticēto sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildi. Nosacījumi par transportlīdzekļu, autosvaru, testēšanas iekārtu un citu aktīvu uzturēšanu un atjaunošanu garantē, ka pakalpojums tiek sniegts nepārtraukti un droši. Tas arī nodrošina ieguldīto līdzekļu ilgtspēju un atbilstību vides prasībām;
2) notekūdeņu dūņu pieņemšanas kvalitatīvie rādītāji. Līgumā jānosaka dūņu pieņemšanas kvalitātes kritēriji, kas atbilst normatīvo aktu prasībām, nodrošinot, ka Dūņu centrā nenonāk neatbilstošs materiāls un tiek saglabāta gala produkta kvalitāte;
3) notekūdeņu dūņu pieņemšanas nosacījumus, t.sk. rādītājus, laiku, vietu;
4) minimālo notekūdeņu dūņu apstrādes vai pārstrādes indikatīvo prognozējamo apjomu un nosacījumus apstrādes vai pārstrādes apjoma maiņai; Līgumā nosaka dūņu pieņemšanas vietu, laiku, rādītājus, lai nodrošinātu loģistikas plānošanu un efektīvu Dūņu centra darbību;
5) līguma darbības termiņš nepārsniedz 10 gadus, izņemot gadījumus, kad pakalpojuma sniedzējam jāveic būtiski ieguldījumi ar amortizācijas periodu līdz 20 gadiem. Ja finanšu aprēķinos paredzētais amortizācijas periods pārsniedz noteikto līguma termiņu, finansējuma saņēmējs nodrošina atbilstību kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķiršanas prasībām, tostarp iespējamo atmaksas risku novēršanu;
6) informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai, ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;
7) atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Attiecināmās izmaksas Pasākuma ietvaros aptver visus izdevumus, kas nepieciešami uzticētā sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma izpildei, ietverot notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un gala produkta sagatavošanu izmantošanai vai utilizācijai. Notekūdeņu dūņu pārstrāde kā sabiedriskais ūdenssaimniecības pakalpojums ir jāvērtē plašākā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma kontekstā, nekā to šauri definē Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums. Faktiski pārstrādes process aptver vairākus posmus:
1. atūdeņoto dūņu savākšana no NAI;
2. transportēšana un nogādāšana Dūņu centrā, kas nodrošina dūņu centralizētu apsaimniekošanu;
3. dūņu pārstrāde – kompostēšana, biogāzes vai bioogļu ražošana, kas nodrošina vides prasībām atbilstošu dūņu pārstrādi;
4. radītā produkta sagatavošana utilizācijai vai izmantošanai, piemēram, komposta kā augsnes uzlabotāja vai bioogļu kā mēslojuma līdzekļa.
Sabiedriskā pakalpojuma pienākums nebeidzas ar dūņu mehānisku apstrādi vai uzglabāšanu, bet gan ietver visus soļus, kas nodrošina gala produkta radīšanu un tā drošu izmantošanu vai utilizāciju. Pretējā gadījumā pastāvētu risks, ka daļa izmaksu (piemēram, transportēšana vai gala produkta sagatavošana) tiktu uzskatīta par ārpus pakalpojuma pienākuma esošu komercdarbību.
Turklāt šāda pieeja atbilst kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķiršanas prasībām, jo kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem ietver visas izmaksas, kas tieši saistītas ar uzticētā pakalpojuma izpildi un ir nepieciešamas sabiedrības interesēs noteiktā pakalpojuma nodrošināšanai. Tādējādi tiek nodrošināta vienota un pilnvērtīga izmaksu uzskaite visā dūņu pārstrādes ķēdē – sākot no savākšanas līdz gala produkta nodošanai drošai izmantošanai.

Kompensācijas summa par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, kas ietver notekūdeņu dūņu pārstrādi, sniegšanu nedrīkst pārsniegt neto izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma pienākumu izpildi. Neto izmaksas aprēķina kā starpību starp pakalpojuma sniegšanas izmaksām un ar to gūtajiem ieņēmumiem. Aprēķinā jāņem vērā arī jebkādi papildu ieņēmumi vai priekšrocības, ko uzņēmums gūst no ekskluzīvām vai īpašām tiesībām vai citām valsts piešķirtām priekšrocībām, ja tās pārsniedz saprātīgu peļņu. Kompensācijas aprēķinā saprātīgas peļņas apmērs nosakāms atbilstoši objektīviem un pārredzamiem kritērijiem: gadījumos, kad risks ir zems (piemēram, izmaksas tiek pilnībā kompensētas), peļņa nedrīkst pārsniegt attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi ar prēmiju 100 bāzes punktu apmērā. Ja atbalsts tiek sniegts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecināmas ir šo noteikumu 23. punktā paredzētās darbības un to īstenošanai saistītās 24. punktā noteiktās izmaksas.

Pasākuma ietvaros biogāzes ražošana no notekūdeņu dūņu pārstrādes tiek vērtēta atšķirīgi atkarībā no projekta galvenā mērķa un saražotās enerģijas izmantošanas. Ja biogāze ir tikai blakusprodukts, kas galvenokārt tiek izmantots pašpatēriņam, un enerģijas ražošana nav projekta centrālais mērķis, tad izmaksas kvalificējas kā sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma izmaksas. Šajā gadījumā tiek uzsvērts, ka:
- biogāze nav transportējama vai tirgojama, bet kalpo tikai pakalpojuma nodrošināšanai;
- enerģijas ražošanas iekārtu izmaksas neveido būtisku daļu no projekta (ne vairāk kā 30 %);
- saražotā enerģija pārsvarā tiek izmantota pašu vajadzībām (vismaz 80 %).
Savukārt, ja šie nosacījumi netiek izpildīti un projekta ietvaros biogāzes ražošana pārsniedz sabiedriskā pakalpojuma robežas (piemēram, ja ir būtiska komerciāla interese to tirgot vai ja enerģijas ražošanas izmaksas kļūst dominējošas), tad atbalsts piemērojams kā valsts atbalsts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu. Atbalsts notekūdeņu dūņu anaerobo fermentācijas iekārtu un to darbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu biogāzes ieguvi no dūņām ar iespēju to attīrīt līdz biometāna kvalitātei saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, paredz šādus nosacījumus: 
- attiecināmās ir kopējās ieguldījumu izmaksas;
- Noteikumu projekta 32.2. apakšpunktā norādīti izejmateriāli, kurus pieļaujams izmantot biogāzes ražošanai un kas atbilst Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumu Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un šo kritēriju ievērošanas uzraudzības un pārbaudes kārtību” 4.pielikumā iekļautajam izejvielu sarakstam. Vienlaikus ņemams vērā, ka saražotajai biogāzei kā kurināmajam vai degvielai jāatbilst Transporta enerģijas likumā (uz šo Noteikumu izstrādes brīdi, likumprojekts ar id.Nr 23-TA-1451) noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma prasībām;
- ieguldījumi drīkst būt tikai jaunuzstādītās vai būtiski atjaunotās jaudās;
- regulas Nr. 651/2014 41. panta 8. punkts paredz, ka maziem uzņēmumiem atbalsta intensitāti var palielināt par 20%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – par 10%. Kopējā atbalsta intensitāte attiecināmajām izmaksām infrastruktūras ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas jomā, kas saistīta ar notekūdeņu dūņu pārstrādi, tostarp biogāzes (t.sk. biometāna) ieguves iekārtu iegādi un uzstādīšanu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. panta 7. un 8. punktu nepārsniedz:
  - lielajiem komersantiem 45%;
  - vidējiem komersantiem 55%;
  - mazajiem komersantiem 65%.

Komercdarbības atbalsta piešķiršanai ir nepieciešama finansējuma saņēmēja statusa (mikro/ mazais, vidējais vai lielais uzņēmums) pārbaude saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 I. pielikumu, kura ir obligāta procesuāla prasība valsts atbalsta atbilstības nodrošināšanai.

Projekta īstenošanas laikā pašvaldībai kā pilnvarojuma devējam ir pienākums regulāri – vismaz reizi trijos gados un pilnvarojuma perioda beigās – pārskatīt kompensācijas maksājumus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst faktiskajām izmaksām un netiek pieļauta pārkompensācija. Lai nodrošinātu caurskatāmību un atbilstību kompensācijas par sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķiršanas prasībām, gan atbalsta saņēmējam, gan pašvaldībai projekta dokumentācija un ar to saistītā informācija ir jāglabā vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām.

Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, tad ar ieguldījumiem saistītos darbus un līgumus drīkst uzsākt tikai pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, lai nodrošinātu regulā Nr. 651/2014 noteikto stimulējošo ietekmi. Tāpat atbalsts netiek piemērots izslēgtajām nozarēm vai uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neatmaksātu nelikumīgu atbalstu rīkojumi, tādējādi mazinot risku par neatbilstībām.
Ja netiek izpildīti šo noteikumu 30. punktā noteiktie nosacījumi, ieguldījumu izmaksas notekūdeņu dūņu pārstrādes iekārtās, kuru darbības rezultātā rodas biogāze, ir atbalstāmas saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu par šo noteikumu 23.1.5. apakšpunktā noteiktajām darbībām, un saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 nosacījumiem par šī noteikuma 24. punktā noteiktajām izmaksām.
Sniedzot atbalstu ar regulu Nr. 2023/2831, ievēro šādus nosacījumus:
- piešķirot de minimis atbalstu, atbalsta sniedzējs pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr.2023/2831 3.panta 2.punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr.2023/2831 2.panta 2.punktā noteiktajam.
- regulā Nr. 2023/2831 noteiktais robežlielums (300 000 euro) trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods;
- uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados.
- atbalstu var kumulēt ar citiem atbalsta instrumentiem, bet tikai tādā apmērā, lai netiktu pārsniegtas maksimālās atbalsta intensitātes un kopējais atbalsts nepārsniegtu 100 % attiecīgajām izmaksām;
- dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no pēdējā pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

Komercdarbības atbalstu, kas tiek piešķirts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var kumulēt ar citiem valsts atbalsta instrumentiem vai programmām, ja vien netiek pārkāpts pārkompensācijas aizliegums. Tas nozīmē, ka finansējuma apjoms nedrīkst pārsniegt faktiskās izmaksas, kas nepieciešamas sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma izpildei, un kopējais atbalsts nedrīkst pārsniegt lēmumā noteikto robežlielumu – 15 miljonus EUR gadā par vienu uzdevumu. Situācijās, kad kompensācijas summa gada griezumā var būt mainīga (piemēram, intensīvu investīciju gadā), tiek piemērots vidējās gada summas aprēķins visam pilnvarojuma periodam, lai nodrošinātu vienlīdzīgu un korektu atbalsta apmēra izvērtējumu.

Komercdarbības atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, ir kumulējams ar citiem valsts, reģionālajiem vai ES finanšu instrumentiem, ja tie attiecas uz atšķirīgām izmaksu pozīcijām. Tajā pašā laikā tiek ievērots nosacījums, ka kopējā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulā noteiktos maksimālos apmērus, tādējādi nodrošinot samērīgu un tirgu nekropļojošu atbalsta piešķiršanu.

Komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, savukārt darbības, kas sāktas pirms iesnieguma iesniegšanas, padara projektu neatbilstošu atbalstam. Ja tiek konstatēts, ka pārkāptas regulas Nr. 651/2014, regulas Nr. 2023/2831 vai prasības, kas saistītas ar kompensācijas piešķiršanu par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt saņemto atbalstu pilnā apmērā kopā ar procentiem, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību un sabiedrisko līdzekļu efektīvu izmantošanu.
   
Izmaksu attiecināmība noteikta no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta stimulējošas ietekmes prasību izpildi. Izmaksas par būvprojekta izstrādi var tikt attiecinātas no 2021. gada 1. janvāra, vienlaikus ievērojot Noteikuma projekta 36. un 44. punkta prasības. Šīs izmaksas sedz no projekta iesniedzēja paša līdzekļiem vai no de minimis atbalsta finansējuma, tādējādi netiek pārkāpta atbalsta stimulējošās ietekmes prasība. Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai finanšu plūsma (ja attiecināms) tiek nodrošināta no projekta iesniedzēja resursiem.

Lai nodrošinātu caurspīdīgu finanšu plūsmu un nepieļautu dubultfinansēšanas risku, finansējuma saņēmējam ir pienākums uzturēt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, skaidri nošķirot izmaksas, kas attiecināmas uz katru no piemērojamajiem valsts atbalsta regulējumiem – kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, regulu Nr. 651/2014 vai regulu Nr. 2023/2831.

Projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi 

Noteikumu projektam noteikta principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un HP "Klimatdrošināšana", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.
Noteikumu projekta 51.2. apakšpunktā ir iekļautas konkrētas prasības līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina šo principu ievērošanu praksē.

Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana", Pasākumam ir noteikta tieša ietekme. Noteikumu projektā iekļautās prasības paredz izmantot klimatnoturīgus būvmateriālus un tehnoloģijas, ieviest energoefektīvus risinājumus. Tāpat noteikumu projektā paredzēta tādu iekārtu uzstādīšana, kas nepasliktina gaisa kvalitāti un nodrošina gaisa kvalitātes prasību ievērošanu, tostarp veicot SEG emisiju ietaupījuma aprēķinu. Ja tehniski iespējams, jāievieš arī gāzu uztveršanas risinājumi, piemēram, biofiltru sistēmas, kas ļauj būtiski mazināt smaku un kaitīgo vielu emisijas. Šādas prasības būtiski veicina klimatnoturības nodrošināšanu gan būvniecības posmā, gan ilgtermiņa ekspluatācijā, tādējādi atbilstot ES klimatpolitikas un Zaļā kursa mērķiem. Līdz ar to Noteikumu projekts tieši sekmē klimatdrošināšanas principa ievērošanu. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz HP “Klimatdrošināšana” – uzkrāj datus par SEG emisiju ietaupījumu un infrastruktūrai veikto klimatiskās ietekmes faktoru izvērtējumu (un darbībām, kas veiktas, lai padarītu infrastruktūru noturīgu pret šo faktoru izpausmēm, ja attiecināms).

Attiecībā uz principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", Pasākumam noteikta tieša ietekme. Pasākuma ietvaros paredzēts, ka projektā izmantotās tehnoloģijas nedrīkst radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jānodrošina gaisa un gruntsūdeņu kvalitātes aizsardzība, kā arī aprites cikla ekonomikas principu ievērošana. Būvniecības procesa laikā ievēro projekta iesniedzējs ievēro prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošina esošo koku veselības stāvokļa aizsardzību, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms).

Attiecībā uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, Pasākumam noteikta tieša ietekme. Projektā iekļautas prasības par energoefektīvu iekārtu iegādi un regulāru sistēmas uzraudzību, enerģijas patēriņa optimizāciju un emisiju samazināšanu. Šīs darbības atbilst principam, kas paredz vispirms izvērtēt enerģijas ietaupījuma iespējas, tādējādi tieši ievērojot šo horizontālo prioritāti.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikts, ka Pasākumā nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir tehniska rakstura, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi), kas nozīmē, ka projektā būs jāiekļauj viena vispārīga šī principa darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības princips, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste).

Lai nodrošinātu HP “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu, projekta iesniedzējam ir būtiski sistemātiski uzkrāt informāciju par projekta ietekmi šo principu kontekstā. Finansējuma saņēmējam jāuzkrāj šāda informācija:
1) Par SEG emisijām un enerģijas patēriņu – iekārtu efektivitātes rādītāji, SEG emisiju ietaupījuma aprēķins;
2) Par izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām – informācija par klimatnoturību, atkārtotu izmantojamību un atbilstību principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu";
3) Par resursu efektīvu izmantošanu – dati par enerģijas patēriņu un pārstrādāto notekūdeņu dūņu apjomu;
4) Par pieejamību un vienlīdzību – informācijas pieejamība sabiedrībai;
5) Par monitoringa un uzraudzības pasākumiem notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā– apraksts vai pierādījumi par veiktajām darbībām un to rezultātiem.
Šāda informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību ES regulējuma prasībām, veicinātu sadarbības iestādes efektīvu uzraudzību un izvērtējumu par HP ieviešanu projekta īstenošanas laikā, kā arī lai novērtētu pasākuma ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Datu uzkrāšana ir neatņemama projekta pārvaldības sastāvdaļa, kas nodrošina pārskatāmību, atbilstību un iespēju novērtēt faktiskos projekta rezultātus.

Projekta ietvaros, veicot iepirkumus, tiek ievērots, ka iepirkumu procedūras notiek saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu jomā, nodrošinot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci veicinošu pieeju. Zaļais publiskais iepirkums piemērojams tikai tajās preču, pakalpojumu un būvdarbu kategorijās, kur tas ir obligāts atbilstoši MK 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", 1. pielikumam.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Tādēļ noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu. Šīs prasības mērķis ir novērst situācijas, kurās, piemēram, atsevišķi būvdarbi tiek realizēti ārpus projekta, un sadarbības iestādei nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu uzraudzību pār visām projekta mērķa sasniegšanai būtiskajām aktivitātēm. Vienīgais izņēmums attiecībā uz ārpus projekta veicamām darbībām ir projekta īstenošanas gaitā radušās papildu izmaksas – t. sk. sadārdzinājums –, kas atbilstoši šo noteikumu 24.6. un 51.5. apakšpunktiem ir saskaņots ar atbildīgo iestādi. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot iepirkumu par būvdarbiem vai iekārtu piegādi, tiek konstatēts, ka faktiskās izmaksas ir augstākas nekā plānotās, tas nav uzskatāms par sadārdzinājumu. Šādā gadījumā attiecināmās izmaksas projekta ietvaros var tikt palielinātas, ja tas ir saskaņots ar atbildīgo iestādi, vienlaikus nemainot piešķirtā KF finansējuma apmēru, bet palielinot finansējuma saņēmēja līdzfinansējuma daļu. Savukārt par patiesu sadārdzinājumu ir uzskatāmas izmaksas, kas radušās jau spēkā esošu būvdarbu vai iekārtu piegādes līgumu izpildes laikā, un tās tiek segtas ārpus projekta no saņēmēja līdzekļiem. Projekta iesniedzējs no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu un citas papildu izmaksas, ja tās saskaņotas atbilstoši šo noteikumu 24.6. apakšpunktam, nodrošinot piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējuma normu ievērošanu. Lai rastu iespēju Dūņu centru izbūvei piesaistīt papildu finansējumu situācijā, ja ir nepieciešams lielāks finansējums, noteikumu projekts paredz iespēju piesaistīt papildu finansējums (piemēram, no ūdenssaimniecības vai pašvaldības līdzekļiem, aizņēmumiem Valsts kasē vai komercbankās, citu finanšu instrumentu ieviešanas) attiecināmo izmaksu segšanai. 

Nav attiecināmas tādas izmaksas kā:
- zemes vai būves iegāde;
- izmaksas par būvēm, kas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir pieņemtas ekspluatācijā, vai izmaksas par precēm, par kurām pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir parakstīti preču nodošanas un pieņemšanas akti;
- lietotu iekārtu iegāde;
- izmaksas par publicitātes nodrošināšanas darbībām, kas veiktas papildus obligātajām publicitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti par ES fondu līdzfinansēto projektu publicitātes un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu;
- esošo tehnoloģisko iekārtu atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas;
-izmaksas, kas saistītas ar finansējuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā jau esošu transportlīdzekļu uzturēšanu, remontu vai ekspluatāciju, pat ja šie transportlīdzekļi tiek izmantoti Dūņu centra uzdevumu nodrošināšanai;
- nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ja tās nav atgūstamas atbilstoši nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajam;
-izmaksas, kas pārsniedz noteikumos noteiktos attiecināmo izmaksu ierobežojumus. Vienlaikus šādas izmaksas ir norādāmas projekta kopējās izmaksās. Projektā nedrīkst plānot neattiecināmās izmaksas;
- projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.

Izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad projekta iesniegums iesniegts sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas no 2021. gada 1. janvāra, ievērojot šo noteikumu 36. un 44. punkta prasības. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Projekta iesnieguma sagatavošanas un veidnes aizpildīšanas Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā izmaksas nav uzskatāmas par projekta pamatojošo dokumentāciju un nav attiecināmas.

Pasākuma ietvaros publiskais finansējums tiek izmantots atbilstoši mērķim un saglabā savu ilgtspēju. Ja atbalsts piešķirts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, aktīvi ir jāizmanto visu sabiedriskā pakalpojuma līguma darbības laiku, bet ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, lai garantētu sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību. Savukārt gadījumos, kad atbalsts tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu, aktīvi obligāti jāizmanto vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma, nodrošinot ieguldījumu ilgtspēju un atbilstību valsts atbalsta regulējuma prasībām.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50% no projektam piešķirtā KF finansējuma pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā KF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji pārsvarā ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā no tā izmaksas dienas. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to investēt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta 49. punkta nosacījumiem par izmaksu attiecināmības periodu.