Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" īstenošanas noteikumi
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Lai veicinātu virzību uz vienotu nacionālo pieeju notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā, nodrošinot efektīvāku un ilgtspējīgāku dūņu apsaimniekošanu, kā arī veicinātu notekūdeņu dūņu pārstrādes apjomus un pēc iespējas skaidru utilizācijas praksi, tādejādi sekmējot arī datu precizitāti un uzskaiti, ir būtiski attīstīt infrastruktūru notekūdeņu dūņu pārstrādei un reģenerācijai, nodrošinot tehnoloģisko risinājumu ieviešanu notekūdeņu dūņu kā biogēno elementu pārstrādei, kā arī sekmējot vides un cilvēku veselības aizsardzību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Zaļā kursa, aprites ekonomikas un bioekonomikas mērķus, kā arī nacionālajos plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un mērķus, nepieciešams attīstīt ilgtspējīgu dūņu pārstrādi, kas ļautu samazināt SEG emisijas, nodrošināt resursu atkārtotu izmantošanu un virzību klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.
Lai to panāktu, ir būtiski uzlabot normatīvo regulējumu, stiprināt uzraudzību, veicināt investīcijas pārstrādes infrastruktūrā un nodrošināt efektīvu sadarbību valsts, pašvaldību un komersantu līmenī.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, nodrošinot efektīvu, videi drošu un ilgtspējīgu šo blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu atbilstoši aprites ekonomikas, klimata mērķu un resursefektivitātes principiem. Noteikumu projekts paredz ieviest vienotu un skaidru regulējumu, kas veicina notekūdeņu dūņu pārstrādes infrastruktūras attīstību, resursu atgūšanu un to izmantošanu lauksaimniecībā vai enerģijas ražošanā, vienlaikus samazinot vides piesārņojuma riskus un uzlabojot uzraudzības mehānismus. Mērķis ir arī nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem un stratēģijām, t.sk. Eiropas Zaļajam kursam, Aprites ekonomikas rīcības plānam un Bioekonomikas stratēģijai, kā arī MK 2024. gada 28. marta rīkojuma Nr.237 "Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.–2027. gadam" rīcības virzieniem. Lai veicinātu notekūdeņu attīrīšanas rezultātā radušos notekūdeņu dūņu pārstrādi un reģenerāciju, ES kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam paredzēta 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” 2.2.2.3. pasākuma “Notekūdeņu dūņu pārstrāde" (turpmāk- 2.2.2.3. Pasākums) īstenošana. Lai nodrošinātu plānotā 2.2.2.3. Pasākuma īstenošanu un veicinātu notekūdeņu dūņu pārstrādes attīstību Latvijā, nepieciešams izstrādāt regulējumu 2.2.2.3. Pasākuma īstenošanai, t.sk. nosakot kārtību, kādā īstenojams 2.2.2.3. Pasākums, nosakot atbalsta saņemšanai paredzēto finansējumu un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī noteikt īstenošanas nosacījumus, atbalsta saņēmējus un atbalstāmās darbības.
Politikas jomas
Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti; Vides aizsardzība
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
30.04.2025. - 14.05.2025.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par noteikumu projektu.
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts netieši skar lielu daļu iedzīvotāju, kuri izmanto centralizētās kanalizācijas pakalpojumus, jo notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir neatņemama šī pakalpojuma sastāvdaļa. Tā kā dūņu pārstrādes izmaksas veido daļu no kanalizācijas tarifa, paredzams tarifu pieaugums, kas ietekmēs arī iedzīvotāju maksājumus par kanalizācijas pakalpojumu. Vienlaikus noteikumu projekts veicina efektīvāku un ilgtspējīgāku dūņu apsaimniekošanu, kas ilgtermiņā palīdzēs ierobežot izmaksu pieaugumu un nodrošinās labāku vides un veselības aizsardzību visai sabiedrībai.
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts skar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus, kuriem ar pašvaldību būs noslēgts pakalpojuma līgums par notekūdeņu dūņu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, un kuri saņēmuši pašvaldības lēmumu nodrošināt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas funkcijas Dūņu centrā.
Atbalsta saņēmēji uzņēmumi, īstenojot projektus, ​​​​pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas, veicinās ilgtspējīgu resursu izmantošanu, aprites ekonomikas principu ieviešanu un SEG emisiju samazināšanu, tādējādi sniedzot ieguldījumu vides kvalitātes uzlabošanā un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
Sagatavoja
Anda Pilmane (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
30.04.2025. 12:56

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
SIA "ZAAO"
SIA "ZAAO", akcentējot sabiedrības veselības un vides aizsardzības prasību nozīmi darbā ar piesārņojošām vielām, izsaka sekojošu priekšlikumu MK noteikumu projekta Anotācijas teksta precizēšanai un papildināšanai sadaļā Risinājuma apraksts pie Sasniedzamie rādītāji un veidot šādu teksta redakciju: 

Lai nodrošinātu rādītāja sasniegšanu, ņemot vērā iespējamo notekūdeņu dūņu piesārņojumu ar smagajiem metāliem, mikroplastmasu, farmaceitiskiem savienojumiem, noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un patogēniem mikroorganismiem, pirms notekūdeņu dūņu vai to pārstrādes produktu izmantošanas kompostēšanā nepieciešama to ķīmiskā un mikrobioloģiskā sastāva izvērtēšana. Tāpat jānodrošina komposta gala produkta kvalitātes atbilstība normatīvajiem aktiem, kas nosaka piesārņojošo vielu robežlielumus augsnes uzlabošanas līdzekļiem, lai novērstu iespējamu negatīvu ietekmi uz augsnes kvalitāti, ūdeņu stāvokli un cilvēka veselību. Tādēļ:
1) pirms pārstrādes notekūdeņu dūņas tiek nosvērtas, kontrolējot ievestās masas apjomu un atbilstību kvalitātes prasībām. Uzraudzības ietvaros finansējuma saņēmējs izveido efektīvu kontroles sistēmu, kas nodrošinās ievesto dūņu masas uzskaiti un atbilstību noteiktajām prasībām attiecībā uz dūņu kvalitāti un pārstrādes atbilstību projektā paredzētajiem tehnoloģiskajiem nosacījumiem;
2) apstrādes procesā:
    2.1.) ja dūņas tiek izmantotas kompostēšanai, tās tiek sajauktas ar kompostēšanas pildvielām (piemēram, koksnes šķeldu, lapām, salmiem vai citām organiskām piedevām), lai nodrošinātu bioloģiski optimālu sadalīšanos un gala produkta kvalitāti. Pirms kompostēšanas jāveic dūņu ķīmiskā un mikrobioloģiskā sastāva novērtējums, un gala komposta sastāvam jāatbilst normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu robežlielumiem, kas piemērojami augsnes uzlabošanas materiāliem; 
    2.2.) ja dūņas tiek izmantotas biogāzes ražošanai, tās tiek ievadītas anaerobās fermentācijas iekārtās, kur mikroorganismu darbības rezultātā tiek saražota biogāze, tostarp biometāns. Fermentācijas atlikumi (digestāts) tiek tālāk apstrādāti un var tikt izmantoti kā mēslojums vai kompostēšanas izejviela, ievērojot kvalitātes prasības un piesārņojošo vielu robežlielumus, kā arī nodrošinot, ka to izmantošana nenodara kaitējumu augsnei, ūdeņiem un cilvēku veselībai.
14.05.2025. 10:37