22-TA-3519: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali" (turpmāk - rīkojuma projekts) sagatavots saskaņā ar: Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta trīspadsmitās daļas 1.punktu, 13.2 daļas 1.punktu un 13.3 daļas 3.punktu, likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 38.pantu un Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 15.punktu. Rīkojuma projektā iekļautajām pamatbudžeta apropriācijas pārdalēm tiek mainīti finansējuma mērķi.
Ar rīkojuma projektu tiek paredzēts pārdalīt finansējumu no prioritārā pasākuma "Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošana un resora valsts funkciju izpildes tehniskā nodrošinājuma atjaunošana, tai skaitā ieguldījumi meliorācijas sistēmās un investīcijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai" citam mērķim (energoresursu sadārdzinājuma segšanai) un saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam" 38.pantu, šādai pārdalei ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums.
Ar rīkojuma projektu tiek paredzēts pārdalīt finansējumu no prioritārā pasākuma "Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošana un resora valsts funkciju izpildes tehniskā nodrošinājuma atjaunošana, tai skaitā ieguldījumi meliorācijas sistēmās un investīcijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai" citam mērķim (energoresursu sadārdzinājuma segšanai) un saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam" 38.pantu, šādai pārdalei ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu papildus finansējumu infrastruktūras uzturēšanai Zemkopības ministrijas (turpmāk – ministrija) resora zinātniskajiem institūtiem un profesionālās izglītības iestādēm saistībā ar energoresursu izmaksu pieaugumu, kas radies Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā novērots energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums, kas veidojies dēļ Krievijas Federācijas izraisītās karadarbības Ukrainā, finansiāli ietekmējis ministrijas resorā esošos zinātniskos institūtus un profesionālās izglītības iestādes.
Būtiskais energoresursu sadārdzinājums rada ievērojamas papildus izmaksas zinātnisko institūtu infrastruktūras uzturēšanai. Zinātniskie institūti ir ieviesuši virkni būtisku energoresursu taupīšanas pasākumu (apkures temperatūras pazemināšana, apgaismojuma samazināšana, energoresursu ietilpīgu zinātnisko iekārtu darbību regulēšana, pāreja uz reglamentēto darba laiku, objektu daļēja slēgšana), taču to rezultātā ietaupītais energoresursu patēriņš nekompensēs energoresursu cenu pieaugumu.
Zinātniskajiem institūtiem, ir svarīgi nodrošināt zinātniskajam darbam paredzēto iekārtu darbības nepārtrauktību un stabilitāti, pretējā gadījumā ir apdraudēta nacionālo un starptautisko pētniecības projektu izpilde, vienlaikus radot neattiecināmo izmaksu riskus, kā arī rodas infrastruktūras bojājumu riski. Virknei laboratorijas telpu ir nepieciešams nodrošināt ventilāciju un noteiktu mikroklimatu, lai nezaudētu 30 gadu darba rezultātus un pildītu starptautiski uzņemtās saistības. Strauji pieaugošos kopējos saimnieciskos izdevumus, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt zinātnisko institūtu esošā budžeta ietvaros.
Elektroenerģijas un siltumenerģijas strauji pieaugušās izmaksas būtiski ietekmējušas profesionālās izglītības iestāžu darbu. Ir apdraudēta pilnvērtīga izglītības procesa īstenošana klātienē, kas ir nozīmīgs aspekts profesionālās izglītības kvalitatīvai īstenošanai. Bulduru Dārzkopības vidusskola un Malnavas koledža jau iepriekšējos gados īstenojušas plašus energoefektivitātes pasākumus un 2022.gadā, iespēju robežās, īstenojušas energotaupības pasākumus, samazinot siltuma padevi telpās ar sekundāru nozīmi, samazināts elektrības patēriņš ierobežojot elektroierīču lietošanu un nomainot gaismas avotus uz energoefektīvākiem. Tomēr tik strauji pieaugošos kopējos saimnieciskos izdevumus, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt izglītības iestāžu esošā budžeta ietvaros.
Būtiskais energoresursu sadārdzinājums rada ievērojamas papildus izmaksas zinātnisko institūtu infrastruktūras uzturēšanai. Zinātniskie institūti ir ieviesuši virkni būtisku energoresursu taupīšanas pasākumu (apkures temperatūras pazemināšana, apgaismojuma samazināšana, energoresursu ietilpīgu zinātnisko iekārtu darbību regulēšana, pāreja uz reglamentēto darba laiku, objektu daļēja slēgšana), taču to rezultātā ietaupītais energoresursu patēriņš nekompensēs energoresursu cenu pieaugumu.
Zinātniskajiem institūtiem, ir svarīgi nodrošināt zinātniskajam darbam paredzēto iekārtu darbības nepārtrauktību un stabilitāti, pretējā gadījumā ir apdraudēta nacionālo un starptautisko pētniecības projektu izpilde, vienlaikus radot neattiecināmo izmaksu riskus, kā arī rodas infrastruktūras bojājumu riski. Virknei laboratorijas telpu ir nepieciešams nodrošināt ventilāciju un noteiktu mikroklimatu, lai nezaudētu 30 gadu darba rezultātus un pildītu starptautiski uzņemtās saistības. Strauji pieaugošos kopējos saimnieciskos izdevumus, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt zinātnisko institūtu esošā budžeta ietvaros.
Elektroenerģijas un siltumenerģijas strauji pieaugušās izmaksas būtiski ietekmējušas profesionālās izglītības iestāžu darbu. Ir apdraudēta pilnvērtīga izglītības procesa īstenošana klātienē, kas ir nozīmīgs aspekts profesionālās izglītības kvalitatīvai īstenošanai. Bulduru Dārzkopības vidusskola un Malnavas koledža jau iepriekšējos gados īstenojušas plašus energoefektivitātes pasākumus un 2022.gadā, iespēju robežās, īstenojušas energotaupības pasākumus, samazinot siltuma padevi telpās ar sekundāru nozīmi, samazināts elektrības patēriņš ierobežojot elektroierīču lietošanu un nomainot gaismas avotus uz energoefektīvākiem. Tomēr tik strauji pieaugošos kopējos saimnieciskos izdevumus, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt izglītības iestāžu esošā budžeta ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zemkopības ministrijas resorā esošo zinātnisko institūtu apkures izmaksas 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu ir palielinājušās par 252 827 euro. Izglītības iestāžu apkures izmaksas palielinājušās par 182 844 euro. Kopējais apkures izmaksu palielinājums 435 671 euro. Izmaksas apkurei zinātnes un izglītības institūcijām ir palielinājušās vairāk kā divas reizes.
Tik strauji pieaugot kopējiem saimnieciskajiem izdevumiem, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt ar institūciju taupības pasākumiem un to rīcībā esošo budžetu.
Tik strauji pieaugot kopējiem saimnieciskajiem izdevumiem, apkures un elektroenerģijas sadārdzinājumu nav iespējams kompensēt ar institūciju taupības pasākumiem un to rīcībā esošo budžetu.
Risinājuma apraksts
Problēmas risinājumā ir ievērota Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā pieeja nodrošinot samērīgu, valsts budžeta finansētu, izmaksu pieaugumu daļēji kompensējošu atbalstu. Līdzvērtīgi atbalsta pasākumi, atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, tiek nodrošināti arī tuvākā reģiona valstīs (Lietuvā, Igaunijā, Polijā).
Elektroenerģijas sadārdzinājumam Ekonomikas ministrija paredz centralizēto risinājumu, kas paredz visām juridiskām personām, ieskaitot augstskolas un zinātniskos institūtus, kompensēt 50% no elektrības rēķina par cenu, kas pārsniedz 160Eur/MWh periodā oktobris-aprīlis. Zināšanai, visu valsts augstskolu, koledžu un zinātnisko institūtu elektroenerģijas izmaksu pieaugums 2022.gadā sastāda 7 577 740 euro. Tas tiks daļēji kompensēts ar EM virzīto centralizēto risinājumu. Taču jāņem vērā, ka papildu finansējums apkures izmaksām ir sevišķi būtisks situācijā, kad ievērojamu daļu (vairāk nekā pusi) no elektroenerģijas sadārdzinājuma joprojām jāsedz iestādēm pašām.
Tā kā apkures sadārdzinājumam centralizētais risinājums pašlaik netiek piedāvāts, Zemkopības ministrija, kuras resorā ir zinātniskie institūti un profesionālās izglītības iestādes, uzskata, ka ir nepieciešams veikt apropriācijas pārdales, kompensējot apkures izmaksu sadārdzinājumu, lai neapdraudētu infrastruktūras uzturēšanu un klātienes mācību norisi.
Zemkopības ministrija, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas līdz šim īstenotos atbalsta risinājumus, piedāvā kompensēt profesionālās izglītības iestādēm apkures izmaksu sadārdzinājumu un zinātniskajām institūcijām apkures izmaksu sadārdzinājumu 50% apmērā no kopējā 2022.gada apkures izmaksu sadārdzinājuma.
Elektroenerģijas sadārdzinājumam Ekonomikas ministrija paredz centralizēto risinājumu, kas paredz visām juridiskām personām, ieskaitot augstskolas un zinātniskos institūtus, kompensēt 50% no elektrības rēķina par cenu, kas pārsniedz 160Eur/MWh periodā oktobris-aprīlis. Zināšanai, visu valsts augstskolu, koledžu un zinātnisko institūtu elektroenerģijas izmaksu pieaugums 2022.gadā sastāda 7 577 740 euro. Tas tiks daļēji kompensēts ar EM virzīto centralizēto risinājumu. Taču jāņem vērā, ka papildu finansējums apkures izmaksām ir sevišķi būtisks situācijā, kad ievērojamu daļu (vairāk nekā pusi) no elektroenerģijas sadārdzinājuma joprojām jāsedz iestādēm pašām.
Tā kā apkures sadārdzinājumam centralizētais risinājums pašlaik netiek piedāvāts, Zemkopības ministrija, kuras resorā ir zinātniskie institūti un profesionālās izglītības iestādes, uzskata, ka ir nepieciešams veikt apropriācijas pārdales, kompensējot apkures izmaksu sadārdzinājumu, lai neapdraudētu infrastruktūras uzturēšanu un klātienes mācību norisi.
Zemkopības ministrija, ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas līdz šim īstenotos atbalsta risinājumus, piedāvā kompensēt profesionālās izglītības iestādēm apkures izmaksu sadārdzinājumu un zinātniskajām institūcijām apkures izmaksu sadārdzinājumu 50% apmērā no kopējā 2022.gada apkures izmaksu sadārdzinājuma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Šo zinātnisko institūciju pamatdarbības mērķos dominē pētniecība un/vai zināšanu pārnese.
Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" 4., 5. un 6. punktu valsts finansējumu piešķir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām. Visi valsts zinātniskie institūti, kam lūgts kompensēt energoresursu pieaugumu, atbilst iepriekš norādītajām Ministru kabineta noteiktajām prasībām un saņem zinātnes bāzes finansējumu.
Izvērtējot valsts zinātnisko institūtu darbību, Izglītības un zinātnes ministrija secina, ka attiecībā uz valsts zinātnisko institūtu veikto darbību netiek izpildīti Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, definētie kritēriji, kas varētu apliecināt, ka publiskā finansējuma piešķiršana, kompensējot energoresursu cenu sadārdzinājumu, varētu ietekmēt konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Latvijā saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" 4., 5. un 6. punktu valsts finansējumu piešķir zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajiem valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem – atvasinātām publiskām personām. Visi valsts zinātniskie institūti, kam lūgts kompensēt energoresursu pieaugumu, atbilst iepriekš norādītajām Ministru kabineta noteiktajām prasībām un saņem zinātnes bāzes finansējumu.
Izvērtējot valsts zinātnisko institūtu darbību, Izglītības un zinātnes ministrija secina, ka attiecībā uz valsts zinātnisko institūtu veikto darbību netiek izpildīti Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014 ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, definētie kritēriji, kas varētu apliecināt, ka publiskā finansējuma piešķiršana, kompensējot energoresursu cenu sadārdzinājumu, varētu ietekmēt konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Zemkopības ministrijas resora profesionālās vidējās izglītības iestādes un zinātnes institūcijas
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta apstiprināšana nodrošinās izglītības iestāžu un zinātnes institūciju daļēju strauji pieaugošo energoresursu izmaksu kompensēšanu. Atbalsts mazinās pieaugošo energoresursu izmaksu slogu iestāžu budžeta izdevumos. īzglītības iestādēm būs iespēja turpināt klātienes izglītības procesu, kā arī zinātnes institūcijas varēs pilnvērtīgāk īstenot uzsāktos zinātnes pētījumus un sasniegt pētījumu projektos uzņemto saistību mērķus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 24.09.2021. sēdes protokola Nr. 63 1.§ 2.punktam ministrijas budžeta programmai 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 2022.gadā tika piešķirts finansējums 6 014 041 euro apmērā prioritārajam pasākumam “Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošana un resora valsts funkciju izpildes tehniskā nodrošinājuma atjaunošana, tai skaitā ieguldījumi meliorācijas sistēmās un investīciju Zaļā kursa mērķu sasniegšanai”, lai īstenotu projektu “Administratīvās ēkas Republikas laukumā 2, Rīgā darba vides apstākļu uzlabošana, pilnveidojot administratīvās ēkas materiāli tehnisko bāzi” par 3 000 000 euro.
Projekta realizācijas laikā izvērtējot tiešās valsts pārvaldes iestādes biroja telpu optimizācijas iespējas Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu Republikas laukumā 2, Rīgā, tika grozīti Līguma darbu veidi un samazināts piešķirtais kopējais finansējums, tādēļ izveidojās 854 370 euro liels finanšu līdzekļu ietaupījums, no kura 217 835 euro apmērā (detalizēts aprēķins izmaksu pieaugumam - pielikumā) paredzēts segt ar plānoto apropriācijas pārdali.
1. Rīkojuma projekts paredz apropriācijas pārdali 2022.gadā no Zemkopības ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” prioritārā pasākuma “Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošana un resora valsts funkciju izpildes tehniskā nodrošinājuma atjaunošana, tai skaitā ieguldījumi meliorācijas sistēmās un investīciju Zaļā kursa mērķu sasniegšanai”, samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 217 835 euro apmērā:
1.1. uz apakšprogrammu 20.02.00 “Riska zinātniskā novērtēšana un references laboratorijas funkciju veikšana dzīvnieku veselības, pārtikas un dzīvnieku barības jomā”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm 62 341 euro apmērā, lai nodrošinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu sadārdzinājumu valsts zinātniskajam institūtam “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
1.2. uz apakšprogrammu 22.01.00 “Profesionālā izglītība”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm 91 422 euro apmērā, lai nodrošinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu sadārdzinājumu, tajā skaitā LBTU aģentūrai “Malnavas koledža” (16 881 euro) un LBTU kapitālsabiedrībai SIA “Bulduru dārzkopības vidusskola” (74 541 euro) izglītības procesa kvalitatīvai nodrošināšanai;
1.3. uz apakšprogrammu 22.02.00 “Augstākā izglītība”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm 38 134 euro apmērā, lai nodrošinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu sadārdzinājumu, tajā skaitā LBTU APP “Agroresursu un ekonomiskais institūts” (19 677 euro) un LBTU APP “Dārzkopības institūts” (18 457 euro) zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
1.4. uz apakšprogrammu 24.02.00 “Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē” palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm 25 938 euro apmērā, lai nodrošinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu sadārdzinājumu Latvijas valsts mežzinātnes institūtam “Silava” zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Apropriācijas pārdale paredzēta kā vienreizējs risinājums atbalsta sniegšanā rīkojuma projektā minētajām institūcijām saistībā ar energoresursu izmaksu pieaugumu.
Rīkojuma projektā paredzētā apropriācijas pārdale nerada ietekmi uz turpmākajiem gadiem. Zemkopības ministrija nodrošinās, ka finansējums tiks izlietots līdz 2022.gada beigām, sasniedzot ar apropriācijas pārdali plānotos mērķus.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Projekta realizācijas laikā izvērtējot tiešās valsts pārvaldes iestādes biroja telpu optimizācijas iespējas Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu Republikas laukumā 2, Rīgā, tika grozīti Līguma darbu veidi un samazināts piešķirtais kopējais finansējums, tādēļ izveidojās 854 370 euro liels finanšu līdzekļu ietaupījums, no kura 217 835 euro apmērā (detalizēts aprēķins izmaksu pieaugumam - pielikumā) paredzēts segt ar plānoto apropriācijas pārdali.
1. Rīkojuma projekts paredz apropriācijas pārdali 2022.gadā no Zemkopības ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” prioritārā pasākuma “Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošana un resora valsts funkciju izpildes tehniskā nodrošinājuma atjaunošana, tai skaitā ieguldījumi meliorācijas sistēmās un investīciju Zaļā kursa mērķu sasniegšanai”, samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 217 835 euro apmērā:
1.1. uz apakšprogrammu 20.02.00 “Riska zinātniskā novērtēšana un references laboratorijas funkciju veikšana dzīvnieku veselības, pārtikas un dzīvnieku barības jomā”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm 62 341 euro apmērā, lai nodrošinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu sadārdzinājumu valsts zinātniskajam institūtam “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
1.2. uz apakšprogrammu 22.01.00 “Profesionālā izglītība”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm 91 422 euro apmērā, lai nodrošinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu sadārdzinājumu, tajā skaitā LBTU aģentūrai “Malnavas koledža” (16 881 euro) un LBTU kapitālsabiedrībai SIA “Bulduru dārzkopības vidusskola” (74 541 euro) izglītības procesa kvalitatīvai nodrošināšanai;
1.3. uz apakšprogrammu 22.02.00 “Augstākā izglītība”, palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm 38 134 euro apmērā, lai nodrošinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu sadārdzinājumu, tajā skaitā LBTU APP “Agroresursu un ekonomiskais institūts” (19 677 euro) un LBTU APP “Dārzkopības institūts” (18 457 euro) zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
1.4. uz apakšprogrammu 24.02.00 “Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē” palielinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm 25 938 euro apmērā, lai nodrošinātu strauji pieaugošo energoresursu cenu sadārdzinājumu Latvijas valsts mežzinātnes institūtam “Silava” zinātniskās darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Apropriācijas pārdale paredzēta kā vienreizējs risinājums atbalsta sniegšanā rīkojuma projektā minētajām institūcijām saistībā ar energoresursu izmaksu pieaugumu.
Rīkojuma projektā paredzētā apropriācijas pārdale nerada ietekmi uz turpmākajiem gadiem. Zemkopības ministrija nodrošinās, ka finansējums tiks izlietots līdz 2022.gada beigām, sasniedzot ar apropriācijas pārdali plānotos mērķus.
Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas pārdali atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Zemkopības ministrija virza šo rīkojumu ievērojot zinātnisko institūciju un izglītības iestāžu izteiktās bažas par spēju segt būtiski augušās energoresursu izmaksas piešķirto ikgadējo budžeta līdzekļu ietvaros. Zinātnes un izglītības iestādes ir nodrošinājušas rīkojuma projektā iekļauto informāciju uzrādot apkures izmaksu pieaugošo dinamiku 2021 - 2022.gada periodā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- LBTU Dārzkopības institūts, LBTU Agroresursu un ekomomikas institūts, LBTU Bulduru Dārdzkopības vidusskola, LBTU Malnavas koledža, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošinot apkures izmaksu kompensēšanu, profesionālās izglītības iestādes spēs turpināt pilnvērtīgu klātienes izglītības procesu, nodrošinot izglītojamiem atbilstošus apstākļus izglītības iestādēs. Klātienes izglītība profesionālajās izglītības iestādēs ir īpaši svarīga, jo izglītības procesā tiek apgūtas arī praktiskās prasmes un veicinātas iemaņas. Pilnvērtīgs klātienes izglītības process un iegūtās prasmes sniegs jaunajiem speciālistiem nākotnē iespēju pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.
8.2. Cita informācija
Rīkojuma projektā iekļautās profesionālās izglītības iestādes atrodas reģionos, t.sk. Latgales reģionā, kā arī to īstenotās izglītības programmas galvenokārt nodrošina reģionu attīstībai nepieciešamo kvalifikāciju iegūšanu. Pilnvērtīgi klātienē īstenota profesionālā izglītība sniegs izglītojamiem kvalitatīvāku izglītību, nākotnē nodrošinot jauno speciālistu iekļaušanos darba tirgū un ieguldījumu reģionu attīstībā.
Rīkojumā iekļautās zinātniskās institūcijas galvenokārt izvietotas reģionos, kā arī to zinātniskās darbības specializācija lielā mērā vērsta uz reģionu attīstību, sniedzot ieguldījumu valsts tautsaimniecības līdzsvarotā izaugsmē.
Rīkojumā iekļautās zinātniskās institūcijas galvenokārt izvietotas reģionos, kā arī to zinātniskās darbības specializācija lielā mērā vērsta uz reģionu attīstību, sniedzot ieguldījumu valsts tautsaimniecības līdzsvarotā izaugsmē.
Pielikumi