25-TA-1278: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 5. panta otro daļu ir nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks Eiropas Stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) Valdes sēdē varētu balsot par 2024. gada peļņas sadali.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir saņemt Ministru kabineta piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes 2025. gada 19. jūnija sēdē varētu balsot, atbalstot ESM 2024. gada peļņas novirzīšanu rezerves fondā un ESM ēkas būvniecības fondā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar ESM 2024. gada finanšu pārskatu 2024. gada beigās ESM bilance atbilst 806,5 mljrd. euro, kas ir par 1,9 mljrd. euro mazāk kā 2023. gada beigās. Bilances apmēra kritumu galvenokārt noteica samazinātais aizdevuma atlikums sadaļā “Aizdevumi un avansa maksājumi euro zonas dalībvalstīm” aktīvu pusē pēc plānotās atmaksas no Spānijas, ko daļēji kompensēja gada peļņa 1,8 mljrd. euro apmērā un vērtspapīru ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums 0,7 mljrd. euro apmērā.
Mainoties tirgus apstākļiem, ESM veica stratēģiskas ieguldījumu korekcijas savā apmaksātā kapitāla portfelī. Tas izraisīja ievērojamu fiksēta ienākuma vērtspapīru tīro procentu pieaugumu, sasniedzot 1,9 mljrd. euro (2023. gadā – 1,4 mljrd. euro). 2024. gadā ESM turpināja pārdot zemāka ienesīguma parāda vērtspapīrus no sava apmaksātā kapitāla portfeļa, radot 440,8 milj. euro zaudējumus, kas uzskatāms par 746,3 milj. euro uzlabojumu salīdzinājumā ar 2023. gadu, jo iepriekšējos gados iegādātie ieguldījumi ar zemāku ienesīgumu pārsvarā tika pārdoti 2023. gadā.
2024. gadā administratīvie izdevumi sasniedza 98,8 milj. euro, salīdzinot ar 95,0 milj. euro 2023. gadā. Administratīvie izdevumi atspoguļo ESM darbības izmaksas, un to pieaugums atbilst 2023. gada decembrī apstiprinātajam gada administratīvajam budžetam.
ESM kopējā neto peļņa 2024. finanšu gadā bija 1,8 mljrd. euro, salīdzinot ar 0,3 mljrd euro peļņu 2023. gadā. 1,5 mljrd. euro pieaugumu galvenokārt noteica procentu ienākumi no veiktajiem ieguldījumiem, izmantojot ESM apmaksāto (paid-in) kapitālu, kā arī mazāki zaudējumi no vērtspapīru pārdošanas.
ESM ierosina 2024. gada peļņu novirzīt rezerves fondā 1,786 mljrd. euro apmērā, savukārt 3,4 milj. euro - ESM ēkas būvniecības fondā.
Pēc peļņas novirzīšanas 2025. gadā rezerves fonds sasniegs 5,28 mljrd. euro (2024. gadā – 3,49 mljrd. euro), savukārt ēkas būvniecības fonds – 111,8 milj. euro (2024. gadā – 108,4 milj. euro).
Mainoties tirgus apstākļiem, ESM veica stratēģiskas ieguldījumu korekcijas savā apmaksātā kapitāla portfelī. Tas izraisīja ievērojamu fiksēta ienākuma vērtspapīru tīro procentu pieaugumu, sasniedzot 1,9 mljrd. euro (2023. gadā – 1,4 mljrd. euro). 2024. gadā ESM turpināja pārdot zemāka ienesīguma parāda vērtspapīrus no sava apmaksātā kapitāla portfeļa, radot 440,8 milj. euro zaudējumus, kas uzskatāms par 746,3 milj. euro uzlabojumu salīdzinājumā ar 2023. gadu, jo iepriekšējos gados iegādātie ieguldījumi ar zemāku ienesīgumu pārsvarā tika pārdoti 2023. gadā.
2024. gadā administratīvie izdevumi sasniedza 98,8 milj. euro, salīdzinot ar 95,0 milj. euro 2023. gadā. Administratīvie izdevumi atspoguļo ESM darbības izmaksas, un to pieaugums atbilst 2023. gada decembrī apstiprinātajam gada administratīvajam budžetam.
ESM kopējā neto peļņa 2024. finanšu gadā bija 1,8 mljrd. euro, salīdzinot ar 0,3 mljrd euro peļņu 2023. gadā. 1,5 mljrd. euro pieaugumu galvenokārt noteica procentu ienākumi no veiktajiem ieguldījumiem, izmantojot ESM apmaksāto (paid-in) kapitālu, kā arī mazāki zaudējumi no vērtspapīru pārdošanas.
ESM ierosina 2024. gada peļņu novirzīt rezerves fondā 1,786 mljrd. euro apmērā, savukārt 3,4 milj. euro - ESM ēkas būvniecības fondā.
Pēc peļņas novirzīšanas 2025. gadā rezerves fonds sasniegs 5,28 mljrd. euro (2024. gadā – 3,49 mljrd. euro), savukārt ēkas būvniecības fonds – 111,8 milj. euro (2024. gadā – 108,4 milj. euro).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams saņemt MK piekrišanu, lai Latvijas pārstāvis vai tā vietnieks ESM Valdes 2025. gada 19. jūnija sēdē varētu balsot par ESM 2024. gada peļņas sadali.
Risinājuma apraksts
Ir izstrādāts MK rīkojuma projekts, lai saņemtu MK piekrišanu Latvijas pārstāvja vai tā vietnieka balsojumam ESM Valdes sēdē, atbalstot ESM 2024. gada peļņas novirzīšanu rezerves fondā un ESM ēkas būvniecības fondā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi