Anotācija (ex-ante)

1. Pamatizglītības standarta spēkā esošais regulējums paredz, ka pedagogs lielāku svaru piešķir tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu, kā arī skolēna pēdējam demonstrētajam sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem. Pamatizglītības standarta prasība noteikt konkrētu summatīvo vērtējumu svēršanu sarežģī vērtēšanas sistēmu un tās skaidrošanu izglītojamajiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem. Vienlaikus ne visos mācību priekšmetos un mācību situācijās ir viennozīmīgi iespējams piemērot principu par lielāka svara piešķiršanu darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu, vai skolēna pēdējam demonstrētajam sniegumam. Šādu principu piemērotība ir izvērtējama katra mācību priekšmeta vai kursa ietvaros, ņemot vērā konkrētā mācību satura specifiku, sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas pieeju. Ņemot vērā pedagoga profesionālo kompetenci un autonomiju mācību procesa īstenošanā un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, nav nepieciešams valsts izglītības standartā noteikt vienotu obligātu pieeju summatīvo vērtējumu svēršanai. Tādēļ nepieciešams atteikties no obligāta nosacījuma pamatizglītības standartā piemērot summatīvo vērtējumu svarus.

1. Grozījumi pamatizglītības standartā paredz atteikties no valsts līmenī noteikta obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa. Izglītības iestāde patstāvīgi skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā var noteikt summatīvo vērtējumu svaru izmantošanu, ja tā to uzskata par pedagoģiski pamatotu risinājumu.

2. Spēkā esošais pamatizglītības standarta regulējums paredz, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespēju demonstrēt sniegumu mācību gada noslēgumā, ja vērtējums izšķiras vienas balles robežās vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu. Praksē tas nozīmē, ka summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespēja mācību priekšmetā tiek īstenota mācību gada beigās, organizējot kombinētu pārbaudes darbu, kas aptver plašu mācību satura apjomu. Turklāt kombinēts pārbaudes darbs ne vienmēr var būt piemērotākais risinājums visos mācību priekšmetos, tādēļ ir nepieciešams mainīt noteikto kārtību skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai.

2. Grozījumi pamatizglītības standartā paredz, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā. Grozījumi pamatizglītības standartā nosaka vienotu minimālo prasību un saglabā izglītības iestādes autonomas tiesības noteikt plašākas summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespējas. Projekts paredz arī noteikt, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā skolēni ar speciālām vajadzībām var uzlabot katra temata summatīvo sniegumu mācību gada laikā. Atbilstoši iepriekš minētajam precizējot pamatizglītības standarta 11. pielikuma "Pamatizglītības programmu paraugi" 1. varianta "Pamatizglītības programmas paraugs" 16.7. un 16.8. apakšpunktā un 2. varianta "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu" 19.7. un 19.8. apakšpunktā, 13. pielikuma "Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs" 25.7. un 25.8. apakšpunktā, 14. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs" 22.7. apakšpunktā, 15. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs" 23.7. apakšpunktā un 16. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs" 23.7. apakšpunktā noteikto regulējumu.

3. Daudzās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs valsts pārbaudes darbi tiek izmantoti tikai monitoringa un diagnostikas vajadzībām un tiem nav ietekmes uz skolēna iespējām turpināt mācības nākamajā izglītības pakāpē vai iespējām saņemt apliecību par iegūto pamatizglītību. Ņemot vērā OECD valstu pieredzi, tikai 3 OECD valstīs, viena no kurām ir Latvija, skolēniem pamatizglītības beigās ir jānokārto noslēguma eksāmeni, proti, jāiegūst kopvērtējumā noteikts procentu skaits, lai saņemtu pamatizglītības dokumentu un iegūtu tiesības turpināt mācības vidējās izglītības pakāpē. Latvija atrodas ļoti nelielā OECD valstu grupā, kur valsts eksāmeni vēl ir obligāts nosacījums pārejai uz vidējās izglītības pakāpi. 32 OECD valstīs pāreju uz vidējo izglītību nosaka sekmīga mācību gada vai pamatizglītības pabeigšana skolā, nevis ārēji eksāmeni. Lai arī Latvijā izslēgtu prasību par centralizēto eksāmenu minimālo kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu 9. klases valsts pārbaudes darbos, nepieciešams veikt grozījumus pamatizglītības standartā. Spēkā esošā pamatizglītības standarta 27.¹ punktā un redakcijā, kurai būtu jāstājas spēkā 2026.gada 1.septembrī (atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 221 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem") - pamatizglītības standarta 17.¹ punktā - noteikti minimālie kopvērtējuma sliekšņi, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu 9. klases valsts pārbaudes darbos - centralizētajos eksāmenos - par vispārējās pamatizglītības ieguvi. 2022./2023. mācību gadā, 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā vērtējums centralizētajā eksāmenā nebija iegūts, ja darba kopvērtējums bija mazāks nekā 10 procenti, bet 2025./2026. mācību gadā vērtējums centralizētajā eksāmenā nebija iegūts, ja darba kopvērtējums bija mazāks nekā 15 procenti. Savukārt saskaņā ar pamatizglītības standarta redakcijas, kurai būtu jāstājas spēkā 2026.gada 1.septembrī, 17.¹ punktu 9. klases centralizētajos eksāmenos par vispārējās pamatizglītības ieguvi no 2026./2027. mācību gada vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti. 
Saskaņā ar 9. klases centralizēto eksāmenu rezultātiem minimālo 10 procentu vērtējumu kādā no pamatizglītības standarta 16. punktā noteiktajiem obligātajiem valsts pārbaudes darbiem 2022./2023. mācību gadā neieguva 881 izglītojamais, 2023./2024. mācību gadā - 729 izglītojamie un 2024./2025. mācību gadā - 441 izglītojamais. Savukārt 2025./2026. mācību gadā noteikto minimālo 15 procentu vērtējumu kādā no 9. klases centralizētajiem eksāmeniem neieguva 818 izglītojamie. 
Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās un otrās daļas normās noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un attiecīgu pamatizglītības sertifikātu, kas dod tiesības turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešo daļu par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Ja izglītojamam par pamatizglītības programmas apguvi izsniedz liecību, tad pamatizglītības programma 9. klasē jāapgūst atkārtoti, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu, kura nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, un Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē" 26. punktu, kurā noteikts, ka izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. 
Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, izglītojamie, kas nesasniedz centralizēto eksāmenu minimālo vērtējuma slieksni un nenokārto valsts pārbaudes darbus, rada lielāku personu loku bez pamatizglītības, tādējādi negatīvi ietekmējot šo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Savukārt nepieciešamība lielam skaitam izglītojamo atkārtoti mācīties 9. klasē rada papildu administratīvo un finansiālo slogu šo izglītojamo vecākiem, izglītības iestādēm un valsts budžetam.

3. Centralizētie eksāmeni arī turpmāk saglabās valsts pārbaudes darbu nozīmi mācību sasniegumu vērtēšanā un izglītības kvalitātes monitorēšanas procesā. Ņemot vērā OECD valstu pieredzi, ar grozījumiem pamatizglītības standartā paredzēts izslēgt prasību par centralizēto eksāmenu minimālo kopvērtējuma slieksni, attiecīgi svītrojot no pamatizglītības standarta 17.¹ punktu, kas nosaka minimālo kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu 9. klases valsts pārbaudes darbos, un izteikt 27.¹ punktu tādējādi, lai tajā nebūtu atsauces uz svītroto 17.¹ punktu.