Anotācija

Dienests ir uzsācis AAL izplatīšanas datu uzskaites sistēmas digitalizāciju, lai izveidotu vienotu datu aprites, kontroles un analīzes vidi, kas nodrošina pārskatu efektīvu sagatavošanu un statistikas iegūšanu. Lai vienkāršotu AAL izplatīšanas datu iegūšanu un mazinātu administratīvo slogu gan AAL izplatītājiem, gan dienestam, paredzēts, ka AAL izplatītāji informāciju iesniedz dienestā, izmantojot mašīnlasāmu veidlapu vai augšupielādējot to dienesta uzturētajā Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma). Ievērojot minēto, ir jāprecizē konkrētās normas noteikumu Nr. 949 4., 31., 32. un 32.¹ punktā.

Lai nodrošinātu AAL izplatīšanas datu uzskaites digitalizāciju un vienotu datu apriti, ar noteikumu projekta 1.1. apakšpunktu izteikts jaunā redakcijā noteikumu Nr. 949 4. punkts, nosakot, ka speciālās atļaujas (licences) īpašnieks informāciju par AAL ievešanu iesniedz informācijas sistēmā, norādot konkrētus datus par AAL.

Ieviešot elektronisku datu uzskaiti, samazināsies to datu apjoms, kurus AAL izplatītāji dienestam iesniedz manuāli un kurus dienests pēc tam apkopo un nodod Eiropas Savienības statistikas pārvaldei (Eurostat).
Tiks nodrošināta elektroniska datu aprite starp AAL ievedējiem, tirgotājiem, lietotājiem un dienestu, kā arī informācijas sistēmu savstarpēja saslēgšana un automatizēta datu iesniegšana dienesta informācijas sistēmā. Galvenais ieguvums no datu uzskaites elektroniskā veidā ir iespēja nodrošināt efektīvu datu izmantošanu: ja sistēmā dati vienreiz ir ievadīti, tad šie dati nevienam citam apritē iesaistītajam vairs nav jāievada atkārtoti. Ja tirgotājs norāda kāda AAL izplatīšanu gala lietotājam, tad sistēmā gala lietotājam šī norādītā informācija ir jau pieejama un atkārtoti nav jāievada.
Turpmāk paredzēts atteikties no pārskatu iesniegšanas, kādi bija jāiesniedz līdz šim, ja visa informācija noteikumos paredzētajā kārtībā elektroniski ir nodota informācijas sistēmā.

Savukārt ar noteikumu projekta 1.11. apakšpunktu jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 949 31. punkts, nosakot pienākumu regulāri iesniegt datus par izplatītajiem AAL un precizējot iesniedzamās informācijas saturu par darījumiem un pircējiem. Savukārt ar 1.12. apakšpunktu jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 949 32. punkts, nosakot, ka informācija par neprofesionālajiem lietotājiem izplatītajiem AAL iesniedzama līdz kārtējā gada 1. aprīlim.

Ar 1.13. apakšpunktu jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 949 32.¹ punkts, nosakot, ka minētā informācija iesniedzama, izmantojot mašīnlasāma formāta veidlapu vai augšupielādējot to informācijas sistēmā, lai tādējādi nodrošinātu vienotu pieeju datu iesniegšanai, uzlabojot datu apstrādes iespējas un mazinot administratīvo slogu gan komersantiem, gan dienestam. Mašīnlasāma formāta veidlapa pieejama dienesta tīmekļvietnē. 
Noteikumu projekts neatceļ licences īpašniekam noteikumu Nr. 949 29. punktā noteikto pienākumu reģistrācijas žurnālā uzskaitīt saņemtos, noliktavā esošos, bojātos un tādus AAL, kuriem beidzies derīguma termiņš, kā arī saņemtos un no noliktavas izvestos nereģistrētos AAL. Atbilstoši noteikumu Nr. 949 30. punktam minēto uzskaiti var īstenot arī elektroniski.

Lai AAL izplatītājiem dotu laiku pielāgoties jaunajām prasībām, noteikumu projektā ir paredzēts pārejas periods, nosakot, ka noteikumu Nr. 949 4., 31., 32. un 32.¹ punkta prasības stājas spēkā no 2027. gada 1. janvāra (noteikumu projekta 2. punkts).

Noteikumu grozījumos paredzēta prasība norādīt tās personas kodu, kura iegādājas AAL. Latvijā fiziska persona var veikt Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu saimniecisko darbību, un šīs personas identificēšanai Valsts ieņēmumu dienestā, citās valsts un privātajās institūcijās, kā arī dienesta informācijas sistēmā tiek izmantots personas kods.
Praksē nereti AAL iegādājas persona, kas nav tā pati fiziskā persona, kura veic Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētu saimniecisko darbību un kuras vārdā tiek noformēti AAL iegādes dokumenti, tādēļ ar informāciju par saimnieciskās darbības veicēju vien nepietiek, lai identificētu personu, kas faktiski iegādājusies AAL. Prasība norādīt AAL iegādātāja personas kodu nodrošina šīs personas nepārprotamu identificēšanu.
Personas datu apstrāde notiks, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – regula 2016/679).

Ievērojot Latvijas AAL tirgus specifiku un sezonālās svārstības, praksē veidojas situācijas, kad Latvijas tirgū trūkst AAL, kas paredzēti un marķēti Latvijas tirgum, un AAL reģistrācijas apliecības īpašnieki novirza Latvijai AAL, kas sākotnēji paredzēti citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Noteikumos Nr. 949 nav noteikta rīcība šādās situācijās, un atļaujas tiek izsniegtas individuāli, radot papildu administratīvo slogu.

Lai nodrošinātu skaidru un vienotu kārtību, kā arī mazinātu administratīvo slogu, noteikumu projekta 1.5. un 1.6. apakšpunkts paredz papildināt noteikumus Nr. 949 ar 17.¹ un 17.² punktu.
Minētajos punktos noteiktas prasības AAL ievešanai un izplatīšanai situācijās, kad pēc speciālās atļaujas (licences) īpašnieku vai lauksaimnieku pieprasījuma nepieciešams papildināt Latvijā reģistrētā AAL krājumus, pārvirzot uz Latviju AAL, kas sākotnēji saražots izplatīšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka ievestajam AAL jābūt identiskam Latvijā reģistrētajam AAL un marķētam latviešu valodā. Reģistrācijas apliecības īpašnieks uzņemas pilnu atbildību par tā kvalitāti un izcelsmi.
Minēto prasību ievērošanu dienesta inspektori kontrolē AAL izplatīšanas pārbaužu laikā.

Noteikumu Nr. 949 22. punkts paredz, ka AAL izplatītājs iesniedz dienestā akreditētas laboratorijas analīžu rezultātus, lai saņemtu lēmumu par AAL izplatīšanas termiņa pagarināšanu, tomēr regulējumā nav noteikts standarts, pēc kura laboratorijai jābūt akreditētai.

Lai nodrošinātu nepārprotamu prasību piemērošanu laboratoriju akreditācijā, ar noteikumu projekta 1.8. apakšpunktu precizēts noteikumu Nr. 949 22. punkts, nosakot, ka AAL analīzes veic akreditēta laboratorija atbilstoši standartam ISO/IEC 17025 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" (angļu val. – General requirements for the competence of testing and calibration laboratories). 

Dienests Latvijas Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā jau esošajiem AAL trešajā AAL reģistrācijas klasē ir reģistrējis AAL, kuru sastāvā ietilpst darbīgās vielas ar zemu kaitīguma pakāpi attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, tāpēc uz šiem AAL nav jāattiecina ierobežojumi, kas minēti noteikumu Nr. 949 27. un 40. punktā.

Tiek precizētas noteikumu 27. un 40. punkta prasības, lai nodrošinātu normatīvās bāzes atbilstību jaunajai praksei (noteikumu projekta 1.10. un 1.16. apakšpunkts). Minētie AAL nav obligāti jāizvieto slēgtā skapī vai plauktā atsevišķi no citām precēm tirdzniecības vai uzglabāšanas vietās, un konkrētos zema riska AAL nevar pieskaitīt pie iepriekš noteiktā AAL sadalījuma, uz kuru attiecas noteikumos minētie ierobežojumi.

Noteikumu Nr. 949 26. un 38. punktā noteikts, ka AAL tirdzniecības vai uzglabāšanas vietās nedrīkst atrasties pārtikas produkti, zāles un lopbarība, tomēr termins "lopbarība" nav nepārprotams un neietver lolojumdzīvnieku barību.

Lai precizētu regulējumu, noteikumu projekta 1.9. un 1.15. apakšpunkts paredz papildināt noteikumu Nr. 949 26. un 38. punktu, nosakot, ka AAL tirdzniecības vai uzglabāšanas vietās ir aizliegts tirgot vai uzglabāt arī lolojumdzīvnieku barību.

Spēkā esošo noteikumu Nr. 949 15.2., 20.1. un 72.1. apakšpunktā tiek lietots nosaukums "Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrs", savukārt Augu aizsardzības likumā attiecībā uz šo reģistru tiek lietots nosaukums "Augu aizsardzības līdzekļu reģistrs"(piemēram, Augu aizsardzības likuma 7. panta pirmajā daļā), tādējādi normatīvajos aktos nav lietoti vienoti termini.
Minētie punkti jāprecizē, lai izmantotu vienādus terminus un lai salāgotu nosaukumu.

Noteikumu Nr. 949 4. punktu tiek ieviests termina "speciālā atļauja (licence)" saīsinājums "licence", jo ar grozījumu projekta 1.2., 1.3. un 1.14. apakšpunktu redakcionāli precizēti termini noteikumu Nr. 949 8. punktā, 14.2. apakšpunktā un 34. punktā, aizstājot terminu "speciālā atļauja (licence)" ar terminu "licence".

Ar grozījumu projekta 1.4., 1.7. un 1.17. apakšpunktu redakcionāli precizēts noteikumu Nr. 949 15.2., 20.1. un 72.1. apakšpunktā lietotais reģistra nosaukums, aizstājot apzīmējumu "Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrs" ar apzīmējumu "Augu aizsardzības līdzekļu reģistrs", tādējādi nodrošinot terminu atbilstību Augu aizsardzības likumā lietotajiem terminiem.
Grozījumiem ir redakcionāls raksturs, un tie nemaina tiesisko regulējumu pēc būtības.