23-TA-3059: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14. pants.
Ņemot vērā valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Ņemot vērā valsts nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamos īpašumus saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumiem nolemts ierosināt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 113 0296) - Vecmīlgrāvja 1. līnija 7A, Rīgā un būvju nekustamo īpašumu “Upesloki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9082 505 0002) Smārdes pagastā, Tukuma novadā, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē šādus nekustamos īpašumus, kas ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā:
I. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 113 0296), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) un uz minētās zemes vienības esošas zemesgrāmatā nereģistrētas būves (būves kadastra apzīmējums 0100 113 0296 001) - Vecmīlgrāvja 1.līnijā 7A, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā ierakstītas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000500548, lēmuma datums: 2012.gada 9.janvārī.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem būves (būves kadastra apzīmējums 01001130296001) tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 2.jūnija spriedumu lietā Nr. C30399520 būve ar kadastra apzīmējumu 01001130296001 atzīta par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij Finanšu ministrijas personā. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2020.gada 26.jūnijā. Nekustamais īpašums 2022.gada 30.decembrī pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta ar aktu Nr.2459R/22 un ņemts Finanšu ministrijas grāmatvedības uzskaitē.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri ir 20462 euro, ko veido zemes vienības, kadastra apzīmējums 0100 113 0296, kadastrālā vērtība 8844 euro un būves, kadastra apzīmējums 01001130296001, kadastrālā vērtība 11618 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) kopējā platība ir 0,0222 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 – Komercdarbības objektu apbūve, 0,0222 ha platībā, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība – 0,0222 ha;
- būves (būves kadastra apzīmējums 0100 113 0296 001) kopējā platība – 50,40 m2, būves apbūves laukums – 56,60 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1230 - Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam nav noteikti apgrūtinājumi.
Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000500548 nekustamam īpašumam reģistrēta atzīme – uz zemes vienības atrodas zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 48 m2 platībā. Pamats: 2011.gada 7.novembra apgrūtinājumu plāns. Saskaņā ar 2011.gada 7.novembra apgrūtinājuma plānā norādīto būves kadastra apzīmējumu 0100 113 0296 001, secināms, ka uz zemes vienības esošā zemes īpašniekam nepiederošā būve vai būves daļa 48 m2 platībā ir tā pati NĪVKIS datos reģistrētā būve ar būves kadastra apzīmējumu 0100 113 0296 001 ar kopējo platību – 50,40 m2 un apbūves laukumu – 56,60 m2. Citu būvju uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) nav.
Minētā atzīme tiks dzēsta reizē ar īpašuma tiesību reģistrēšanu uz nākamā īpašnieka vārda.
Būves īpašumu tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā nepieciešamo dokumentu sagatavošanas vajadzībām, VNĪ ar 2022.gada 16.decembra vēstuli Nr.2/9-3/10614 lūdza Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam apstiprināt būves (būves kadastra apzīmējums 01001130296001) galveno lietošanas veidu – 1230 vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas.
Ar 2023.gada 17.janvāra vēstuli Nr.DA-23-1395-nd Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr. 326 „Būvju klasifikācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 326) izpratnē kods nav nosakāms, ņemot vērā, ka uz zemes gabala Vecmīlgrāvja 1.līnijā 7A minētās būves virszemes daļa ir demontēta.
Pamatojoties uz 2023.gada 17.janvāra Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vēstulē Nr.DA-23-1395-nd minēto informāciju, proti, ka būves tehniskā stāvokļa dēļ būvei nav nosakāms būves lietošanas veids un kods, nav iespējams sagatavot īpašumu tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā nepieciešamos dokumentus, līdz ar to nav veikta tās tiesiskā reģistrācija Zemesgrāmatā un nostiprinātas īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Atbilstoši pielikumā pie 2022.gada 30.decembra valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 2459R/22 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) minētajam, būve raksturojama kā sabrukusi, saglabājušies tikai tās pamatu fragmenti. Saskaņā ar VNĪ būvinženiera veiktajiem aprēķiniem būves (būves kadastra apzīmējums 01001130296001) pamatu demontāžas provizoriskās izmaksas ir 12487,44 euro.
Latvijas Republikas Civillikuma 853.pants nosaka, ka visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, kādēļ, atsavinot galveno lietu, pie tās piederīga blakus lieta šaubu gadījumā atzīstama par atsavinātu kopā ar to, ja vien nav tieši noteikts pretējais.
Atsavinot nekustamo īpašumu ir atsavināma arī valstij Finanšu ministrijas valdījumā esošā, zemesgrāmatā nereģistrētā būve (būves kadastra apzīmējums 0100 113 0296 001).
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2023.gada 10.marta vēstulē Nr. DA-23-6603-nd informē, ka:
- atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP, apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, īstenojams no 16.02.2023.) Funkcionālā zonējuma karti Zemes vienība atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā, kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.2.1. apakšnodaļas prasībām;
- saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) piegul ielu sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa tai ir nodrošināta piekļuve.
Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2023.gada 10.marta vēstulē Nr. DA-23-6603-nd sniegtā informācija par zemes vienībai noteiktajiem atļautajiem izmantošanas veidiem atbilstoši spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam. Papildus tiks sniegta pilna informācija par būves tehnisko stāvokli.
II. Būvju nekustamo īpašumu “Upesloki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9082 505 0002) – būvi (būves kadastra apzīmējums 9082 005 0016 008) Smārdes pagastā, Tukuma novadā.
Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Smārdes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000476011, lēmuma datums 2023.gada 8.marts.
Saskaņā ar 2023.gada 8.februāra.Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2215R/22 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmumu reģistra 2021.gada 25.novembra lēmumu Nr.6-12/124428.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem un zemesgrāmatas datiem Būvju nekustamais īpašums sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 90820050016008) – lauku tūrismam izmantojama māja ar kopējo platību 335,30 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1211 - Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas, būves tips 12110101 - viesnīcu ēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 20344 euro;
Būvju nekustamais īpašums nav iznomāts.
Būvju nekustamais īpašums atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 90820050128), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 90820050004) “Upesloki”, Milzkalne, Smārdes pagastā, Tukuma novadā, sastāvā.
Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Zemgales rajona tiesas Smārdes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000476014 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda, lēmuma datums 2010.gada 12.maijā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma nekustamo īpašumu “Upesloki”, Smārdes pagastā, Tukuma novadā, ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo valsts būvju īpašumu, izsoles noteikumos tiks norādīts, ka pārdodamā valsts būvju īpašuma sastāvā esošā būve atrodas uz privātpersonai piederošas zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts – situācijā, ja valsts būvi neiegādāsies zemes īpašnieks, valsts būvju īpašuma ieguvējs un zemes īpašnieks atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Neatkarīgi no zemes un būves īpašnieku gribas, personai, kas būs būves īpašnieks, būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes īpašniekam, kā arī papildus būves un zemes īpašniekiem, savstarpēji vienojoties, būs jārisina piekļuves jautājums būvju īpašumam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 90820050128), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 90820050004) “Upesloki”, Milzkalnē, Smārdes pagastā, Tukuma novadā, sastāvā, īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Būvju nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Būvju nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Gadījumā, ja zemes vienības īpašnieks neizmantos savas pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu, Būvju nekustamā īpašuma ieguvējam būs pienākums maksāt zemes īpašniekam zemes likumisko lietošanas maksu.
Ņemot vērā, ka minētā būve (būves kadastra apzīmējums 9082 005 0016 008) nav piemērota un nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, tās virzīšana atsavināšanai ir uzskatāma par lietderīgāko būves izmantošanas veidu.
I. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 113 0296), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) un uz minētās zemes vienības esošas zemesgrāmatā nereģistrētas būves (būves kadastra apzīmējums 0100 113 0296 001) - Vecmīlgrāvja 1.līnijā 7A, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā ierakstītas Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000500548, lēmuma datums: 2012.gada 9.janvārī.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem būves (būves kadastra apzīmējums 01001130296001) tiesiskais valdītājs ir Finanšu ministrija.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 2.jūnija spriedumu lietā Nr. C30399520 būve ar kadastra apzīmējumu 01001130296001 atzīta par bezīpašnieka mantu, kas piekrīt valstij Finanšu ministrijas personā. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2020.gada 26.jūnijā. Nekustamais īpašums 2022.gada 30.decembrī pārņemts no Valsts ieņēmumu dienesta ar aktu Nr.2459R/22 un ņemts Finanšu ministrijas grāmatvedības uzskaitē.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri ir 20462 euro, ko veido zemes vienības, kadastra apzīmējums 0100 113 0296, kadastrālā vērtība 8844 euro un būves, kadastra apzīmējums 01001130296001, kadastrālā vērtība 11618 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) kopējā platība ir 0,0222 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 – Komercdarbības objektu apbūve, 0,0222 ha platībā, zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Zemes zem ēkām platība – 0,0222 ha;
- būves (būves kadastra apzīmējums 0100 113 0296 001) kopējā platība – 50,40 m2, būves apbūves laukums – 56,60 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1230 - Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas
Atbilstoši NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam nav noteikti apgrūtinājumi.
Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000500548 nekustamam īpašumam reģistrēta atzīme – uz zemes vienības atrodas zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa 48 m2 platībā. Pamats: 2011.gada 7.novembra apgrūtinājumu plāns. Saskaņā ar 2011.gada 7.novembra apgrūtinājuma plānā norādīto būves kadastra apzīmējumu 0100 113 0296 001, secināms, ka uz zemes vienības esošā zemes īpašniekam nepiederošā būve vai būves daļa 48 m2 platībā ir tā pati NĪVKIS datos reģistrētā būve ar būves kadastra apzīmējumu 0100 113 0296 001 ar kopējo platību – 50,40 m2 un apbūves laukumu – 56,60 m2. Citu būvju uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) nav.
Minētā atzīme tiks dzēsta reizē ar īpašuma tiesību reģistrēšanu uz nākamā īpašnieka vārda.
Būves īpašumu tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā nepieciešamo dokumentu sagatavošanas vajadzībām, VNĪ ar 2022.gada 16.decembra vēstuli Nr.2/9-3/10614 lūdza Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam apstiprināt būves (būves kadastra apzīmējums 01001130296001) galveno lietošanas veidu – 1230 vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas.
Ar 2023.gada 17.janvāra vēstuli Nr.DA-23-1395-nd Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr. 326 „Būvju klasifikācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 326) izpratnē kods nav nosakāms, ņemot vērā, ka uz zemes gabala Vecmīlgrāvja 1.līnijā 7A minētās būves virszemes daļa ir demontēta.
Pamatojoties uz 2023.gada 17.janvāra Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vēstulē Nr.DA-23-1395-nd minēto informāciju, proti, ka būves tehniskā stāvokļa dēļ būvei nav nosakāms būves lietošanas veids un kods, nav iespējams sagatavot īpašumu tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā nepieciešamos dokumentus, līdz ar to nav veikta tās tiesiskā reģistrācija Zemesgrāmatā un nostiprinātas īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Atbilstoši pielikumā pie 2022.gada 30.decembra valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akta Nr. 2459R/22 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas) minētajam, būve raksturojama kā sabrukusi, saglabājušies tikai tās pamatu fragmenti. Saskaņā ar VNĪ būvinženiera veiktajiem aprēķiniem būves (būves kadastra apzīmējums 01001130296001) pamatu demontāžas provizoriskās izmaksas ir 12487,44 euro.
Latvijas Republikas Civillikuma 853.pants nosaka, ka visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, kādēļ, atsavinot galveno lietu, pie tās piederīga blakus lieta šaubu gadījumā atzīstama par atsavinātu kopā ar to, ja vien nav tieši noteikts pretējais.
Atsavinot nekustamo īpašumu ir atsavināma arī valstij Finanšu ministrijas valdījumā esošā, zemesgrāmatā nereģistrētā būve (būves kadastra apzīmējums 0100 113 0296 001).
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2023.gada 10.marta vēstulē Nr. DA-23-6603-nd informē, ka:
- atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP, apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, īstenojams no 16.02.2023.) Funkcionālā zonējuma karti Zemes vienība atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā, kur atļautā izmantošana noteikta atbilstoši RTP teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 4.2.1. apakšnodaļas prasībām;
- saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 113 0296) piegul ielu sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa tai ir nodrošināta piekļuve.
Ņemot vērā minēto un, lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2023.gada 10.marta vēstulē Nr. DA-23-6603-nd sniegtā informācija par zemes vienībai noteiktajiem atļautajiem izmantošanas veidiem atbilstoši spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam. Papildus tiks sniegta pilna informācija par būves tehnisko stāvokli.
II. Būvju nekustamo īpašumu “Upesloki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.9082 505 0002) – būvi (būves kadastra apzīmējums 9082 005 0016 008) Smārdes pagastā, Tukuma novadā.
Īpašuma tiesības nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Zemgales rajona tiesas Smārdes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000476011, lēmuma datums 2023.gada 8.marts.
Saskaņā ar 2023.gada 8.februāra.Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr. 2215R/22 un tā pielikumu Valsts ieņēmumu dienests nodeva Nekustamo īpašumu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā, ievērojot Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3. apakšpunktā noteikto un Uzņēmumu reģistra 2021.gada 25.novembra lēmumu Nr.6-12/124428.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem un zemesgrāmatas datiem Būvju nekustamais īpašums sastāv no būves (būves kadastra apzīmējums 90820050016008) – lauku tūrismam izmantojama māja ar kopējo platību 335,30 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1211 - Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas, būves tips 12110101 - viesnīcu ēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2023. noteikta 20344 euro;
Būvju nekustamais īpašums nav iznomāts.
Būvju nekustamais īpašums atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 90820050128), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 90820050004) “Upesloki”, Milzkalne, Smārdes pagastā, Tukuma novadā, sastāvā.
Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Zemgales rajona tiesas Smārdes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000476014 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda, lēmuma datums 2010.gada 12.maijā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma nekustamo īpašumu “Upesloki”, Smārdes pagastā, Tukuma novadā, ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo valsts būvju īpašumu, izsoles noteikumos tiks norādīts, ka pārdodamā valsts būvju īpašuma sastāvā esošā būve atrodas uz privātpersonai piederošas zemes vienības, kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi. Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts – situācijā, ja valsts būvi neiegādāsies zemes īpašnieks, valsts būvju īpašuma ieguvējs un zemes īpašnieks atradīsies piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās. Neatkarīgi no zemes un būves īpašnieku gribas, personai, kas būs būves īpašnieks, būs pienākums maksāt likumiskās zemes lietošanas maksu zemes īpašniekam, kā arī papildus būves un zemes īpašniekiem, savstarpēji vienojoties, būs jārisina piekļuves jautājums būvju īpašumam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 90820050128), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 90820050004) “Upesloki”, Milzkalnē, Smārdes pagastā, Tukuma novadā, sastāvā, īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Būvju nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Būvju nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Gadījumā, ja zemes vienības īpašnieks neizmantos savas pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu, Būvju nekustamā īpašuma ieguvējam būs pienākums maksāt zemes īpašniekam zemes likumisko lietošanas maksu.
Ņemot vērā, ka minētā būve (būves kadastra apzīmējums 9082 005 0016 008) nav piemērota un nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, tās virzīšana atsavināšanai ir uzskatāma par lietderīgāko būves izmantošanas veidu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.marta noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamos īpašumus.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmā daļā noteiktajam, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, attiecībā uz rīkojuma projekta I.punktā iekļauto nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 113 0296) - Vecmīlgrāvja 1.līnijā 7A, Rīgā, tā ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 2020.gada 18.marta noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi tos saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamo īpašumu atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Attiecīgi sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamos īpašumus.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9.panta pirmā daļā noteiktajam, nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, attiecībā uz rīkojuma projekta I.punktā iekļauto nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 113 0296) - Vecmīlgrāvja 1.līnijā 7A, Rīgā, tā ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamo īpašumu izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamie īpašumi tiks atsavināti 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt valsts nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi