22-TA-2774: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts sagatavots atbilstoši Ārstniecības likuma 9.panta ceturtajai daļai, kurā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas pārzini, šajā informācijas sistēmā iekļaujamos datus, šo datu apjomu un apstrādes kārtību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus sniedzošo ārstniecības iestāžu (turpmāk - stacionārā ārstniecības iestāde) resursu informācijas sistēmas (turpmāk – SAIRIS) izveides mērķis ir, lai stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu uzskaiti, kas nepieciešama ārkārtas situāciju pārvaldīšanai, līdz šim uzturēja un iekļāva Valsts katastrofu medicīnas plānā, nodrošinot vienu reizi gadā to aktualizāciju. Ārkārtas situācijas gadījumā, lai nodrošinātu situācijas pārvaldīšanu, nepieciešams veikt operatīvi ārstniecības iestāžu resursu aktualizāciju un datu apkopošanu, un analīzi, kas ir laikietilpīgs process (elektronisko pasta informācijas izsūtīšana, saņemšana, apkopošana izmantojot MS Excel formāta datnes) un aizkavē atbildīgo iestāžu informācijas sagatavošanu un Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (turpmāk - VOMK) turpmāko lēmumu pieņemšanu. Covid-19 vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā, lai nodrošinātu datu aktualizāciju un apmaiņu, monitorētu situāciju un pieņemtu lēmumus starp Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – NVD), Slimību profilakses un kontroles centru, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (turpmāk – NMPD)) (turpmāk visas kopā – uzraudzības iestādes) un stacionārajām ārstniecības iestādēm, sākotnēji datu apmaiņa tika realizēta sūtot MS Excel formāta datnes, kā arī papildus tika noteiktas citas resursu grupas un informācija, par kurām stacionārās ārstniecības iestādes ar noteiktu regularitāti sniedza datus. Kā būtiska informācija Covid-19 vīrusa pandēmijas laikā, ierobežotu resursu gadījumā, bija operatīvie dati par Covid-19 vīrusa gultu un cita profila gultu skaitu stacionārā ārstniecības iestādē un to pieejamība, lai NMPD varētu plānot un koordinēt pacientu transportēšanu un Covid-19 vīrusa pacientu pieauguma gadījumā atbildīgās iestādes un VOMK varētu pieņemt lēmumus par papildus gultu pārprofilēšanu, citu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas iespējām un resursu piesaisti.
Lai veicinātu datu operatīvu apmaiņu, situācijas monitoringu un analīzi par resursu pieejamību vienkopus, kā arī mazinātu administratīvo slogu gan uzraudzības iestādēm, gan stacionārajām ārstniecības iestādēm, tika izveidota jauna informācijas sistēma - Operatīvo datu panelis, kurā stacionārās ārstniecības iestādes tiešsaistē sniedz datus par attiecīgajiem resursiem un to pieejamību, stacionēto pacientu skaitu, kas slimo ar Covid-19 vīrusu, slimības smagumu un iznākumu stacionārajā ārstniecības iestādē, kā arī informāciju par ar smagas akūtas respiratoras infekcijas (turpmāk – SARI) simptomiem hospitalizēto pacientu laboratoriskās pārbaudes rezultātiem, savukārt uzraudzības iestādes tiešsaistē redz stacionāro ārstniecības iestāžu iesūtītos datus dažādos griezumos (slimnīcas līmenī, slimnīcu sadarbības teritorijas līmenī, slimnīcu aprūpes līmeņa ietvaros, kā arī reģionālā līmenī). Datu sniegšana Operatīvo datu panelī Covid-19 vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā tika noteikta ar VOMK 2021. gada 3. jūnija lēmumu, kas noteica, ka stacionārajām ārstniecības iestādēm jaunizveidotajā Operatīvajā datu panelī sadaļu “Gultasvietas (operatīvie dati)” jāaizpilda 1 reizi dienā laikā no plkst.9.00 līdz 10.00, specializētām slimnīcām, savukārt, informāciju Operatīvajā datu panelī nesniegt brīvdienās un svētku dienās.
2021. gada 6. augusta VOMK sanāksmē, savukārt, tika pieņemts lēmums, ka stacionārās ārstniecības iestādes Operatīvajā datu panelī datus iesniedz šādā kārtībā:
1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (stacionārs "Gaiļezers"; stacionārs "Latvijas Onkoloģijas centrs"; stacionārs "Biķernieki"; stacionārs "Latvijas Infektoloģijas centrs"; stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs"), VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" slimnīca Ventspilī (SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" Talsu filiāle), SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Ogres rajona slimnīca", SIA "Jūrmalas slimnīca", SIA "Kuldīgas slimnīca", SIA "Cēsu klīnika", SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" slimnīca Gulbenē); Madonas pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca"; SIA "Krāslavas slimnīca", SIA "Preiļu slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca", SIA "Alūksnes slimnīca", SIA "Līvānu slimnīca", SIA "Aizkraukles slimnīca", SIA "Bauskas slimnīca", SIA "Limbažu slimnīca", SIA "Ludzas medicīnas centrs", SIA "Saldus medicīnas centrs", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"; VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""; Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas Dzemdību nams", SIA "Rīgas 2.slimnīca", VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs"; VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" (VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" Aknīstes slimnīca"), SIA "Siguldas slimnīca", VSIA "Piejūras slimnīca" un VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" jāsniedz šādu informāciju:
1.1. Sadaļā “IAL[1]” – informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00;
1.2. Sadaļā “Medicīnas ierīces” - informācija aktualizējama tikai izmaiņu gadījumā;
1.3. Sadaļā “Medicīniskais skābeklis” – 1. līdz 6. pozīcijā informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00. 7. līdz 11. pozīcija aktualizējama tikai izmaiņu gadījumā;
1.4. Sadaļā “Darbinieki prombūtnē (operatīvie dati)” – informācija aktualizējama katru darba dienu līdz plkst. 10:00;
1.5. Sadaļā “Gultasvietas (operatīvie dati)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 10:00;
1.6. Sadaļā “Gultasvietas (statiskie dati)” – informācija aktualizējama tikai izmaiņu gadījumā;
1.7. Sadaļā “Epidemioloģija (Covid-19)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 8:00;
1.8. Sadaļā “Epidemioloģija (antigēns/darbinieki)” – informācija aktualizējama reizi nedēļā – pirmdienās.
2. SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionārs “Latvijas infektoloģijas centrs”, VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīca", SIA “Jūrmalas slimnīca”, SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, SIA “Rēzeknes slimnīca”, SIA “Daugavpils reģionālās slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca” Operatīvajā datu panelī papildus sniedz informāciju Sadaļā “Epidemioloģija (SARi/gripa)” – informācija aktualizējama pirmdienās līdz plkst. 12:00; 1.3. Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas 1. slimnīca" Operatīvajā datu panelī papildus sniedz informāciju sadaļā “Epidemioloģija (SARi/gripa)” – informācija aktualizējama pirmdienās līdz plkst. 12:00.
3. Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas 1. slimnīca" Operatīvajā datu panelī sniedz šādu informāciju:
3.1. Sadaļā “IAL” – informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00;
3.2. Sadaļā “Gultasvietas (operatīvie dati)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 10:00;
3.3. Sadaļā “Gultasvietas (statiskie dati)” – informācija aktualizējama tikai izmaiņu gadījumā (NMPD apkopotie dati).
4. A/S "Latvijas Jūras medicīnas centrs" Operatīvajā datu panelī sniedz šādu informāciju:
4.1. Sadaļā “IAL” – informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00;
4.2. Sadaļā “Gultasvietas (operatīvie dati)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 10:00 (NMPD apkopotie dati);
4.3. Sadaļā “Epidemioloģija (Covid-19)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 8:00 (NVD apkopotie dati);
5. SIA "Sanare - KRC Jaunķemeri" un SIA "Priekules slimnīca" Operatīvajā datu panelī sniedz informāciju sadaļā “IAL” – informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00 (NMPD apkopotie dati). Iepriekšminētajā VOMK sanāksmē tika arī papildus noteikts, ka turpmāk, epidemioloģiskajai situācijai mainoties, lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas par stacionārajās ārstniecības iestādēs pieejamajiem resursiem saņemšanu, kā arī mazinātu ārstniecības iestādēm administratīvo slogu, stacionārajām ārstniecības iestādēm sniegt informāciju Operatīvajā datu panelī NMPD ar NVD saskaņotā un noteiktajā laikā un apjomā.
Informācijas ievade ārkārtējās situācijas laikā izstrādātajā Operatīvajā datu panelī ar 2021.gada novembri tika aizstāta ar datu ievadi SAIRIS, kas ir uz Operatīvā datu paneļa bāzes izveidots atsevišķi strādājošs risinājums. Kopš SAIRIS darbības uzsākšanas 2021.gadā, datus ik dienu SAIRIS sniedz stacionārās ārstniecības iestādes, tādejādi nodrošinot ar operatīvu informāciju uzraudzības iestādes, kas savukārt, balstoties uz šiem datiem var veikt izvērtējumu par resursu pieejamību, un pieņemt lēmumus par nepieciešamām izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, papildus resursu piesaisti ārkārtas situācijas gadījumā un starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, tāpat nodrošinot ar datiem par ar SARI simptomiem stacionēto pacientu skaitu, to slimības smagumu un iznākumu, lai vērtētu epidemioloģisko situāciju, plānotu un ierosinātu atbilstošus epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Līdz Operatīvā datu paneļa ieviešanai stacionārās ārstniecības iestādes datus par pacientu skaitu gaidīšanas rindā, reizi mēnesī, sniedza ar MS Excel atskaitēm. Visas atskaites tika manuāli apkopotas, koriģētas un publicētas NVD mājas lapā. Lai samazinātu manuālo atskaišu skaitu un darbinieku noslodzi tika izveidota SAIRIS, lai no tajā uzkrātās informācijas turpmāk veidotu atskaites. Gaidīšanas rindu statistikai ir būtiska loma pacienta virzības nodrošināšanai uz ārstniecības iestādi, kurā pacients var saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Veselības ministrija regulāri lūdz ārstniecības iestādēm SAIRIS sniegt informāciju par personāla noslodzi. Ievadot datus gan par kopējo personāla nodrošinājumu, gan trūkstošo personālu - norāda slodzes stacionāro pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā uzņemšanas nodaļā (neiekļaujot ambulatoro sektoru). Laukā "Plānotās slodzes" - norāda kopējo plānoto nepieciešamo slodžu skaitu specialitātēs (sertificēti ārsti, ārsta palīgs) un profesijās (vispārējās aprūpes māsas, māsas palīgs). Laukā "Aizpildītas slodzes"- norāda aizpildīto slodžu skaitu dalījumā pa specialitātēm un profesijām. Laukā "Aizvietotās slodzes" - norāda ar aizvietojošo personālu aizpildīto slodžu skaitu. Laukā "Neaizpildītas slodzes"- norāda vakanto slodžu skaitu. Laukā "Nav pieejams" - norāda slodžu skaitu par speciālistiem, kuri ir darba attiecībās, bet šobrīd nav pieejami (piemēram, slimības vai prombūtnes dēļ). Laukā "Nākotnē sagaidāms iztrūkums" - norāda slodzes, kuras būs vakantas tuvāko 6-12 mēnešu laikā, ja šobrīd strādājošais personāls pārtrauks darba attiecības vai dosies ilgstošā prombūtnē (piemēram, pensijā vai bērna kopšanas atvaļinājumā). Vadlīnijas par SAIRIS datu aktualizācijas kārtību ir publicētas tīmekļa vietnē: https://www.vm.gov.lv/lv/sairis.
Projekts izstrādāts, lai pildītu Ministru kabinetam doto likuma pilnvarojumu noteikt SAIRIS pārzini, sistēmā iekļaujamos datus un to apjomu, kā arī šo datu apstrādes kārtību.
[1] IAL – individuālās aizsardzības līdzekļi
Lai veicinātu datu operatīvu apmaiņu, situācijas monitoringu un analīzi par resursu pieejamību vienkopus, kā arī mazinātu administratīvo slogu gan uzraudzības iestādēm, gan stacionārajām ārstniecības iestādēm, tika izveidota jauna informācijas sistēma - Operatīvo datu panelis, kurā stacionārās ārstniecības iestādes tiešsaistē sniedz datus par attiecīgajiem resursiem un to pieejamību, stacionēto pacientu skaitu, kas slimo ar Covid-19 vīrusu, slimības smagumu un iznākumu stacionārajā ārstniecības iestādē, kā arī informāciju par ar smagas akūtas respiratoras infekcijas (turpmāk – SARI) simptomiem hospitalizēto pacientu laboratoriskās pārbaudes rezultātiem, savukārt uzraudzības iestādes tiešsaistē redz stacionāro ārstniecības iestāžu iesūtītos datus dažādos griezumos (slimnīcas līmenī, slimnīcu sadarbības teritorijas līmenī, slimnīcu aprūpes līmeņa ietvaros, kā arī reģionālā līmenī). Datu sniegšana Operatīvo datu panelī Covid-19 vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā tika noteikta ar VOMK 2021. gada 3. jūnija lēmumu, kas noteica, ka stacionārajām ārstniecības iestādēm jaunizveidotajā Operatīvajā datu panelī sadaļu “Gultasvietas (operatīvie dati)” jāaizpilda 1 reizi dienā laikā no plkst.9.00 līdz 10.00, specializētām slimnīcām, savukārt, informāciju Operatīvajā datu panelī nesniegt brīvdienās un svētku dienās.
2021. gada 6. augusta VOMK sanāksmē, savukārt, tika pieņemts lēmums, ka stacionārās ārstniecības iestādes Operatīvajā datu panelī datus iesniedz šādā kārtībā:
1. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (stacionārs "Gaiļezers"; stacionārs "Latvijas Onkoloģijas centrs"; stacionārs "Biķernieki"; stacionārs "Latvijas Infektoloģijas centrs"; stacionārs "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs"), VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" slimnīca Ventspilī (SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" Talsu filiāle), SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Rēzeknes slimnīca", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", SIA "Ogres rajona slimnīca", SIA "Jūrmalas slimnīca", SIA "Kuldīgas slimnīca", SIA "Cēsu klīnika", SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" (SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" slimnīca Gulbenē); Madonas pašvaldības SIA "Madonas slimnīca", SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca"; SIA "Krāslavas slimnīca", SIA "Preiļu slimnīca", SIA "Tukuma slimnīca", SIA "Alūksnes slimnīca", SIA "Līvānu slimnīca", SIA "Aizkraukles slimnīca", SIA "Bauskas slimnīca", SIA "Limbažu slimnīca", SIA "Ludzas medicīnas centrs", SIA "Saldus medicīnas centrs", VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"; VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari""; Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas Dzemdību nams", SIA "Rīgas 2.slimnīca", VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs"; VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca", VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"", VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" (VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" Aknīstes slimnīca"), SIA "Siguldas slimnīca", VSIA "Piejūras slimnīca" un VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" jāsniedz šādu informāciju:
1.1. Sadaļā “IAL[1]” – informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00;
1.2. Sadaļā “Medicīnas ierīces” - informācija aktualizējama tikai izmaiņu gadījumā;
1.3. Sadaļā “Medicīniskais skābeklis” – 1. līdz 6. pozīcijā informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00. 7. līdz 11. pozīcija aktualizējama tikai izmaiņu gadījumā;
1.4. Sadaļā “Darbinieki prombūtnē (operatīvie dati)” – informācija aktualizējama katru darba dienu līdz plkst. 10:00;
1.5. Sadaļā “Gultasvietas (operatīvie dati)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 10:00;
1.6. Sadaļā “Gultasvietas (statiskie dati)” – informācija aktualizējama tikai izmaiņu gadījumā;
1.7. Sadaļā “Epidemioloģija (Covid-19)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 8:00;
1.8. Sadaļā “Epidemioloģija (antigēns/darbinieki)” – informācija aktualizējama reizi nedēļā – pirmdienās.
2. SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionārs “Latvijas infektoloģijas centrs”, VSIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīca", SIA “Jūrmalas slimnīca”, SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca”, SIA “Rēzeknes slimnīca”, SIA “Daugavpils reģionālās slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīca” Operatīvajā datu panelī papildus sniedz informāciju Sadaļā “Epidemioloģija (SARi/gripa)” – informācija aktualizējama pirmdienās līdz plkst. 12:00; 1.3. Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas 1. slimnīca" Operatīvajā datu panelī papildus sniedz informāciju sadaļā “Epidemioloģija (SARi/gripa)” – informācija aktualizējama pirmdienās līdz plkst. 12:00.
3. Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas 1. slimnīca" Operatīvajā datu panelī sniedz šādu informāciju:
3.1. Sadaļā “IAL” – informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00;
3.2. Sadaļā “Gultasvietas (operatīvie dati)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 10:00;
3.3. Sadaļā “Gultasvietas (statiskie dati)” – informācija aktualizējama tikai izmaiņu gadījumā (NMPD apkopotie dati).
4. A/S "Latvijas Jūras medicīnas centrs" Operatīvajā datu panelī sniedz šādu informāciju:
4.1. Sadaļā “IAL” – informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00;
4.2. Sadaļā “Gultasvietas (operatīvie dati)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 10:00 (NMPD apkopotie dati);
4.3. Sadaļā “Epidemioloģija (Covid-19)” – informācija aktualizējama katru dienu līdz plkst. 8:00 (NVD apkopotie dati);
5. SIA "Sanare - KRC Jaunķemeri" un SIA "Priekules slimnīca" Operatīvajā datu panelī sniedz informāciju sadaļā “IAL” – informācija aktualizējama reizi nedēļā, piektdienās, līdz plkst. 12:00 (NMPD apkopotie dati). Iepriekšminētajā VOMK sanāksmē tika arī papildus noteikts, ka turpmāk, epidemioloģiskajai situācijai mainoties, lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas par stacionārajās ārstniecības iestādēs pieejamajiem resursiem saņemšanu, kā arī mazinātu ārstniecības iestādēm administratīvo slogu, stacionārajām ārstniecības iestādēm sniegt informāciju Operatīvajā datu panelī NMPD ar NVD saskaņotā un noteiktajā laikā un apjomā.
Informācijas ievade ārkārtējās situācijas laikā izstrādātajā Operatīvajā datu panelī ar 2021.gada novembri tika aizstāta ar datu ievadi SAIRIS, kas ir uz Operatīvā datu paneļa bāzes izveidots atsevišķi strādājošs risinājums. Kopš SAIRIS darbības uzsākšanas 2021.gadā, datus ik dienu SAIRIS sniedz stacionārās ārstniecības iestādes, tādejādi nodrošinot ar operatīvu informāciju uzraudzības iestādes, kas savukārt, balstoties uz šiem datiem var veikt izvērtējumu par resursu pieejamību, un pieņemt lēmumus par nepieciešamām izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, papildus resursu piesaisti ārkārtas situācijas gadījumā un starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, tāpat nodrošinot ar datiem par ar SARI simptomiem stacionēto pacientu skaitu, to slimības smagumu un iznākumu, lai vērtētu epidemioloģisko situāciju, plānotu un ierosinātu atbilstošus epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Līdz Operatīvā datu paneļa ieviešanai stacionārās ārstniecības iestādes datus par pacientu skaitu gaidīšanas rindā, reizi mēnesī, sniedza ar MS Excel atskaitēm. Visas atskaites tika manuāli apkopotas, koriģētas un publicētas NVD mājas lapā. Lai samazinātu manuālo atskaišu skaitu un darbinieku noslodzi tika izveidota SAIRIS, lai no tajā uzkrātās informācijas turpmāk veidotu atskaites. Gaidīšanas rindu statistikai ir būtiska loma pacienta virzības nodrošināšanai uz ārstniecības iestādi, kurā pacients var saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Veselības ministrija regulāri lūdz ārstniecības iestādēm SAIRIS sniegt informāciju par personāla noslodzi. Ievadot datus gan par kopējo personāla nodrošinājumu, gan trūkstošo personālu - norāda slodzes stacionāro pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā uzņemšanas nodaļā (neiekļaujot ambulatoro sektoru). Laukā "Plānotās slodzes" - norāda kopējo plānoto nepieciešamo slodžu skaitu specialitātēs (sertificēti ārsti, ārsta palīgs) un profesijās (vispārējās aprūpes māsas, māsas palīgs). Laukā "Aizpildītas slodzes"- norāda aizpildīto slodžu skaitu dalījumā pa specialitātēm un profesijām. Laukā "Aizvietotās slodzes" - norāda ar aizvietojošo personālu aizpildīto slodžu skaitu. Laukā "Neaizpildītas slodzes"- norāda vakanto slodžu skaitu. Laukā "Nav pieejams" - norāda slodžu skaitu par speciālistiem, kuri ir darba attiecībās, bet šobrīd nav pieejami (piemēram, slimības vai prombūtnes dēļ). Laukā "Nākotnē sagaidāms iztrūkums" - norāda slodzes, kuras būs vakantas tuvāko 6-12 mēnešu laikā, ja šobrīd strādājošais personāls pārtrauks darba attiecības vai dosies ilgstošā prombūtnē (piemēram, pensijā vai bērna kopšanas atvaļinājumā). Vadlīnijas par SAIRIS datu aktualizācijas kārtību ir publicētas tīmekļa vietnē: https://www.vm.gov.lv/lv/sairis.
Projekts izstrādāts, lai pildītu Ministru kabinetam doto likuma pilnvarojumu noteikt SAIRIS pārzini, sistēmā iekļaujamos datus un to apjomu, kā arī šo datu apstrādes kārtību.
[1] IAL – individuālās aizsardzības līdzekļi
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kopš SAIRIS izmantošanas uzsākšanas ārkārtas situācijas laikā, tā ir pierādījusi savu efektivitāti, nodrošinot operatīvās informācijas apriti starp uzraudzības un stacionārajām ārstniecības iestādēm, kā arī mazinot administratīvo slogu stacionārajām ārstniecības iestādēm, sniedzot vienkopus un vienāda veida datus, nodrošinot uzraudzības iestādēm iespēju atlasīt tos dažādos griezumos un veikt datu analīzi. Tāpat ir tehniski realizēta arī iespēja automātiski realizēt noteiktu datu kopu publicēšanu atvērto datu portālā, bez uzraudzības iestādes darbinieku manuāla darba. Šobrīd automātiski tiek publicēta datu kopa – “Stacionāru operatīvie dati par Covid-19”.
SAIRIS tehniski ir realizēta arī iespēja stacionārajām ārstniecības iestādēm datus iesūtīt izmantojot API (Application Programming Interface – programmsaskarnes) tos izgūstot no stacionārās ārstniecības iestādes informācijas sistēmas, savukārt uzraudzības iestādēm izgūt ārstniecības iestāžu iesūtītos datus, izmantojot API, lai analizētu tos un veidotu vizualizācijas, izmantojot Biznesa inteliģences rīkus.
SAIRIS ir iestrādāta apziņošanas iespēja, kas nodrošina iespēju uzraudzības iestādēm operatīvi sazināties ar stacionārajām ārstniecības iestādēm, noteiktai norādītai kontaktinformācijas grupai izsūtot ziņojumus. Savukārt stacionārajām ārstniecības iestādēm iesniegt sistēmā ziņojumu, gadījumos, kad stacionārajā ārstniecības iestādē ir izveidojusies vai tiek plānotas situācijas, kas ietekmē noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu vai stacionārās ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību.
SAIRIS izmantošanas laikā kopš 2021.gada ir gūta pieredze, ka sistēma ir paplašināma, pievienojot jaunas resursu grupas, par kurām stacionārās ārstniecības iestādes sniedz informāciju, tādejādi efektivizējot un uzlabojot datu apmaiņas procesus, kurus agrāk īstenoja stacionāro ārstniecības iestāžu pusē veidojot MS Excel pārskatus un sūtot, izmantojot elektronisko pastu, uzraudzības iestādēm, bet uzraudzības iestādes manuāli tos apvienoja, kopīgoja un analizēja.
Lai mazinātu slogu lietotāju pārvaldībā (veidot jaunus ārstniecības iestāžu lietotājus, uzturēt lietotāju tiesības, bloķēt lietotājus), SAIRIS tiek izmantots Vienotais Pieteikšanās modulis ar juridisko personu un pilnvaroto personu autorizāciju, kā arī portāla Latvija.lv e-pakalpojums “Pilnvarojums veikt darbības elektroniskā vidē juridiskas personas vārdā”. Tādejādi stacionārās ārstniecības iestādes, kuras ir sistēmas lietotāji – pašas veic savu lietotāju pārvaldību, izmantojot pilnvarošanas risinājumu, kas būtiski mazina administratīvo slogu un paātrina iespējas lietotājiem uzsākt sistēmas izmantošanu, negaidot, kad uzraudzības iestādes saņems pieteikumus un izveidos lietotāju kontus darbam ar SAIRIS.
Ārkārtas situācijai beidzoties, SAIRIS ir pierādījusi savu efektivitāti un ir plānota tās tālāka attīstība, paplašinot datu kopas, kuras tiek iesniegtas elektroniski sistēmā, aizstājot datu gatavošanu un sūtīšanu uzraudzības iestādēm MS Excel datnēs, tādejādi uzlabojot un efektivizējot datu aprites procesus un mazinot administratīvo slogu gan stacionāro ārstniecības iestāžu, gan uzraudzības iestāžu pusē.
NMPD saskaņā ar Ministru Kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr.948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr. 948) izstrādā Valsts katastrofu medicīnas plānu un reizi gadā to aktualizē, kā ietvarā NMPD ir tiesības pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādēm nepieciešamo informāciju, kas ietver arī datus par stacionāros pieejamo resursu nodrošinājumu un iesaisti gatavībai ārkārtas medicīniskajām un ārkārtas sabiedrības veselības situācijām vai to draudiem, kā arī darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Tai skaitā, saskaņā ar noteikumos Nr. 948 noteikto, ārstniecības iestādes izstrādā stacionāro ārstniecības iestāžu katastrofu medicīnas plānus, kas nosaka atbilstoši slimnīcas sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un prognozētajiem apdraudējuma veidiem slimnīcas personāla gatavību un rīcību un resursu iesaisti ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās. Slimnīcas katastrofu medicīnas plānus saskaņo ar NMPD. Lai NMPD uzturētu noteikumos Nr. 948 noteikto prasību par Valsts katastrofu medicīnas plāna un slimnīcu katastrofu medicīnas plānos iekļaujamo aktuālo informāciju par resursiem un mācībām, kā rīks informācijas pieprasīšanai, apkopšanai un apstrādei tiktu izmantota SAIRIS. Šo sistēmu izmantotu arī kā rīku citu datu pieprasīšanai, monitorēšanai un apkopošanai, kas ir nepieciešama Veselības ministrijai un tās padotības iestādēm attiecīgās ārkārtas situācijas novērtēšanai, lēmumu pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu, iestājoties apzinātai ārkārtas situācijai un risku vadībai.
Datu iekļaušana SAIRIS par stacionāro plānveida pakalpojumu gaidīšanas rindām operatīvi dos iespēju apkopot visu stacionāro ārstniecības iestāžu sniegto informāciju un identificēt neatbilstības. Iesūtītie dati būs pārredzami, eksportējami, tādējādi samazinot darbinieku manuālu noslodzi.
SAIRIS tehniski ir realizēta arī iespēja stacionārajām ārstniecības iestādēm datus iesūtīt izmantojot API (Application Programming Interface – programmsaskarnes) tos izgūstot no stacionārās ārstniecības iestādes informācijas sistēmas, savukārt uzraudzības iestādēm izgūt ārstniecības iestāžu iesūtītos datus, izmantojot API, lai analizētu tos un veidotu vizualizācijas, izmantojot Biznesa inteliģences rīkus.
SAIRIS ir iestrādāta apziņošanas iespēja, kas nodrošina iespēju uzraudzības iestādēm operatīvi sazināties ar stacionārajām ārstniecības iestādēm, noteiktai norādītai kontaktinformācijas grupai izsūtot ziņojumus. Savukārt stacionārajām ārstniecības iestādēm iesniegt sistēmā ziņojumu, gadījumos, kad stacionārajā ārstniecības iestādē ir izveidojusies vai tiek plānotas situācijas, kas ietekmē noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu vai stacionārās ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību.
SAIRIS izmantošanas laikā kopš 2021.gada ir gūta pieredze, ka sistēma ir paplašināma, pievienojot jaunas resursu grupas, par kurām stacionārās ārstniecības iestādes sniedz informāciju, tādejādi efektivizējot un uzlabojot datu apmaiņas procesus, kurus agrāk īstenoja stacionāro ārstniecības iestāžu pusē veidojot MS Excel pārskatus un sūtot, izmantojot elektronisko pastu, uzraudzības iestādēm, bet uzraudzības iestādes manuāli tos apvienoja, kopīgoja un analizēja.
Lai mazinātu slogu lietotāju pārvaldībā (veidot jaunus ārstniecības iestāžu lietotājus, uzturēt lietotāju tiesības, bloķēt lietotājus), SAIRIS tiek izmantots Vienotais Pieteikšanās modulis ar juridisko personu un pilnvaroto personu autorizāciju, kā arī portāla Latvija.lv e-pakalpojums “Pilnvarojums veikt darbības elektroniskā vidē juridiskas personas vārdā”. Tādejādi stacionārās ārstniecības iestādes, kuras ir sistēmas lietotāji – pašas veic savu lietotāju pārvaldību, izmantojot pilnvarošanas risinājumu, kas būtiski mazina administratīvo slogu un paātrina iespējas lietotājiem uzsākt sistēmas izmantošanu, negaidot, kad uzraudzības iestādes saņems pieteikumus un izveidos lietotāju kontus darbam ar SAIRIS.
Ārkārtas situācijai beidzoties, SAIRIS ir pierādījusi savu efektivitāti un ir plānota tās tālāka attīstība, paplašinot datu kopas, kuras tiek iesniegtas elektroniski sistēmā, aizstājot datu gatavošanu un sūtīšanu uzraudzības iestādēm MS Excel datnēs, tādejādi uzlabojot un efektivizējot datu aprites procesus un mazinot administratīvo slogu gan stacionāro ārstniecības iestāžu, gan uzraudzības iestāžu pusē.
NMPD saskaņā ar Ministru Kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr.948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” (turpmāk - noteikumi Nr. 948) izstrādā Valsts katastrofu medicīnas plānu un reizi gadā to aktualizē, kā ietvarā NMPD ir tiesības pieprasīt un saņemt no ārstniecības iestādēm nepieciešamo informāciju, kas ietver arī datus par stacionāros pieejamo resursu nodrošinājumu un iesaisti gatavībai ārkārtas medicīniskajām un ārkārtas sabiedrības veselības situācijām vai to draudiem, kā arī darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Tai skaitā, saskaņā ar noteikumos Nr. 948 noteikto, ārstniecības iestādes izstrādā stacionāro ārstniecības iestāžu katastrofu medicīnas plānus, kas nosaka atbilstoši slimnīcas sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un prognozētajiem apdraudējuma veidiem slimnīcas personāla gatavību un rīcību un resursu iesaisti ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās. Slimnīcas katastrofu medicīnas plānus saskaņo ar NMPD. Lai NMPD uzturētu noteikumos Nr. 948 noteikto prasību par Valsts katastrofu medicīnas plāna un slimnīcu katastrofu medicīnas plānos iekļaujamo aktuālo informāciju par resursiem un mācībām, kā rīks informācijas pieprasīšanai, apkopšanai un apstrādei tiktu izmantota SAIRIS. Šo sistēmu izmantotu arī kā rīku citu datu pieprasīšanai, monitorēšanai un apkopošanai, kas ir nepieciešama Veselības ministrijai un tās padotības iestādēm attiecīgās ārkārtas situācijas novērtēšanai, lēmumu pieņemšanai par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu, iestājoties apzinātai ārkārtas situācijai un risku vadībai.
Datu iekļaušana SAIRIS par stacionāro plānveida pakalpojumu gaidīšanas rindām operatīvi dos iespēju apkopot visu stacionāro ārstniecības iestāžu sniegto informāciju un identificēt neatbilstības. Iesūtītie dati būs pārredzami, eksportējami, tādējādi samazinot darbinieku manuālu noslodzi.
Risinājuma apraksts
Izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt SAIRIS iekļaujamos datus, šo datu apjomu un to apstrādes kārtību, kā arī to, ka SAIRIS ir valsts informācijas sistēma un, ka tās pārzinis ir SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" (turpmāk - LDVC). SAIRIS nodrošina savlaicīgu informācijas apriti par pieejamajiem resursiem stacionārajās ārstniecības iestādēs. Sistēma ļauj mazināt ārstniecības iestāžu administratīvo slogu un nodrošināt operatīvo informāciju NMPD, Slimību profilakses un kontroles centram, NVD un Veselības ministrijai. Sistēmā:
1) ir pieejama operatīvā informācija par resursu pieejamību stacionāros - gultu skaits pa profiliem un to pieejamība, cietušo uzņemšanas kapacitāte ārkārtas situācijās, ārstniecības personu skaits (paredzot iespēju turpmāk ievadīt datus arī par ārstniecības atbalsta personām, ja nepieciešams), kā arī medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu krājumi un citi resursi, kas nepieciešami slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ārkārtas situāciju gadījumos;
2) ir pieejama informācija par epidemioloģisko situāciju, kas iekļauj informāciju par pacientu skaitu ar smagu akūtu respiratoru (elpošanas ceļu) infekciju (turpmāk – SARI) sadalījumā pa vecuma grupām, testēšanas rezultātiem gripas vīrusu, Covid-19 vīrusu, respiratori sincitiālo vīrusu;
3) izveidotā apziņošanas sistēma, sniedz iespēju ārstniecības iestādēm operatīvi ziņot par situācijām, kas ietekmē noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu vai ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību;
4) var indikatīvi prognozēt situācijas, kad pakalpojuma pieejamība var tik traucēta ārstniecības iestādē un reģionā kopumā;
5) ļauj ārkārtas situācijās efektīvi plānot pacientu hospitalizāciju;
6) sniedz iespēju veikt datu analīzi.
Lai noteiktu savstarpējās sadarbības formu starp stacionārajām ārstniecības iestādēm un LDVC, LDVC slēdz līgumu ar katru stacionāro ārstniecības iestādi atsevišķi, lai precīzi noteiktu nepieciešamo datu apjomu un biežumu, un datu iekļaušana sistēmā notiktu pēc vienotiem principiem.
SAIRIS uzkrātos stacionārās ārstniecības iestādes personu datus par personām, kas ir atbildīgas par konkrēto resursu grupu, glabā kamēr tām ir piešķirtas piekļuves tiesības SAIRIS un pēc tam tos dzēš no sistēmas, līdz ar to SAIRIS tiek uzglabāti tikai aktuālie dati.
1) ir pieejama operatīvā informācija par resursu pieejamību stacionāros - gultu skaits pa profiliem un to pieejamība, cietušo uzņemšanas kapacitāte ārkārtas situācijās, ārstniecības personu skaits (paredzot iespēju turpmāk ievadīt datus arī par ārstniecības atbalsta personām, ja nepieciešams), kā arī medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu krājumi un citi resursi, kas nepieciešami slimnīcas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ārkārtas situāciju gadījumos;
2) ir pieejama informācija par epidemioloģisko situāciju, kas iekļauj informāciju par pacientu skaitu ar smagu akūtu respiratoru (elpošanas ceļu) infekciju (turpmāk – SARI) sadalījumā pa vecuma grupām, testēšanas rezultātiem gripas vīrusu, Covid-19 vīrusu, respiratori sincitiālo vīrusu;
3) izveidotā apziņošanas sistēma, sniedz iespēju ārstniecības iestādēm operatīvi ziņot par situācijām, kas ietekmē noteiktu pakalpojumu nodrošināšanu vai ārstniecības iestādes darbības nepārtrauktību;
4) var indikatīvi prognozēt situācijas, kad pakalpojuma pieejamība var tik traucēta ārstniecības iestādē un reģionā kopumā;
5) ļauj ārkārtas situācijās efektīvi plānot pacientu hospitalizāciju;
6) sniedz iespēju veikt datu analīzi.
Lai noteiktu savstarpējās sadarbības formu starp stacionārajām ārstniecības iestādēm un LDVC, LDVC slēdz līgumu ar katru stacionāro ārstniecības iestādi atsevišķi, lai precīzi noteiktu nepieciešamo datu apjomu un biežumu, un datu iekļaušana sistēmā notiktu pēc vienotiem principiem.
SAIRIS uzkrātos stacionārās ārstniecības iestādes personu datus par personām, kas ir atbildīgas par konkrēto resursu grupu, glabā kamēr tām ir piešķirtas piekļuves tiesības SAIRIS un pēc tam tos dzēš no sistēmas, līdz ar to SAIRIS tiek uzglabāti tikai aktuālie dati.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēta veselības informācijas norēķinu sistēma, kur ir pieejami dati par stacionētiem pacientiem, to slimības smagumu un iznākumu. Ņemot vēra to, ka stacionārās ārstniecības iestādes norēķinu vajadzībām datus iesniedz tikai noslēdzoties konkrētai ārstēšanās epizodei (pie pacienta pārvešanas, izrakstīšanas), minētie dati nesniedz nepieciešamo operatīvo informāciju, līdz ar to datus ir nepieciešams sniegt arī SAIRIS.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Ir veikta izvērtēšana, vai un kādus datus ir iespējams izgūt no jau šobrīd esošajām veselības nozarē izmantotajām informācijas sistēmām. Veicot izvērtēšanu, tika konstatēts, ka par lielāko daļu no resursu grupām – dati netiek sniegti un nav pieejami citās informācijas sistēmās.
Par vienu resursu grupu – stacionētiem pacientiem, to slimības smagumu un iznākumu, dati ir pieejami veselības informācijas norēķinu sistēmā, bet tā kā stacionārās ārstniecības iestādes norēķinu vajadzībām datus iesniedz tikai noslēdzoties konkrētai ārstēšanās epizodei (pie pacienta pārvešanas, izrakstīšanas) – tad šie dati nesniedz operatīvu informāciju, tādēļ ir nepieciešams tos sniegt arī SAIRIS.
Par vienu resursu grupu – stacionētiem pacientiem, to slimības smagumu un iznākumu, dati ir pieejami veselības informācijas norēķinu sistēmā, bet tā kā stacionārās ārstniecības iestādes norēķinu vajadzībām datus iesniedz tikai noslēdzoties konkrētai ārstēšanās epizodei (pie pacienta pārvešanas, izrakstīšanas) – tad šie dati nesniedz operatīvu informāciju, tādēļ ir nepieciešams tos sniegt arī SAIRIS.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pacienti, kuriem ir nepieciešams saņemt noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu.
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādes, SAIRIS ik dienu (noteiktos gadījumos vairākas reizes dienā – informācijas sniegšanas biežums tiek noteikts, saskaņā ar aktuālo situāciju veselības aprūpes jomā) – sniedz informāciju par to kapacitāti un spējām uzņemt un stacionēt pacientus noteikta profila gultās.
Tāpat gadījumos, kad ir izveidojusies situācija, kad kādu apstākļu dēļ pakalpojuma sniegšana ir ierobežota vai traucēta (piemēram, speciālista neesamības dēļ vai medicīniskās ierīces tehniska bojājuma dēļ) vai mainīta pakalpojuma sniegšanas kārtība (piemēram, remontu dēļ ir mainīta piebraukšanas kārtība ārstniecības iestādes teritorijā) – stacionārās ārstniecības iestādes sniedz paziņojumus, kas visā tā darbības periodā ir redzams uzraudzības iestādēm.
Šīs informācijas operatīva pieejamība NMPD, uzlabo lēmumu pieņemšanas iespējas par pacienta stacionēšanu tuvākajā stacionārajā ārstniecības iestādē, kurā reāli ir pieejams nepieciešamais speciālists, medicīniskās ierīces un noteikta profila brīvas gultasvieta. Operatīvas informācijas pieejamība uzlabo pacientam sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti – ātrāk nogādājot pacientu ārstniecības iestādē, kur pieejama atbilstoša medicīniskā palīdzība, samazinot nepieciešamību pēc pacienta pārvešanas uz citu stacionāru, kad ārstniecības iestāde, kura saskaņā ar NVD noslēgto līgumu nodrošina pakalpojumu, bet noteiktu apstākļu dēļ, attiecīgajā brīdī nevar uzņemt pacientu. Papildus ieguvums pacienta veselībai, uzreiz to nogādājot uz to stacionāro ārstniecības iestādi, kas reāli var sniegt nepieciešamo palīdzību, samazinās arī valsts izdevumi, kas saistīti ar pacienta tālāku transportēšanu uz citu slimnīcu. Savukārt, ņemot vērā NMPD brigāžu noslodzi, kas saistīta ar kopējo cilvēkresursu trūkumu veselības jomā, nogādājot pacientu uzreiz nepieciešamajā stacionārā, izvairoties no situācijām, kad tikai nogādājot pacientu stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka pakalpojums nav pieejams un jāveic tālāka transportēšana - samazinās izsaukumā patērētais NMPD brigādes laiks, kas saistīts ar pacienta pārvešanu, tādējādi uzlabojot NMPD brigādes ātrāku izsaukuma izpildi un pieejamību nākamam izsaukumam.
Tāpat gadījumos, kad ir izveidojusies situācija, kad kādu apstākļu dēļ pakalpojuma sniegšana ir ierobežota vai traucēta (piemēram, speciālista neesamības dēļ vai medicīniskās ierīces tehniska bojājuma dēļ) vai mainīta pakalpojuma sniegšanas kārtība (piemēram, remontu dēļ ir mainīta piebraukšanas kārtība ārstniecības iestādes teritorijā) – stacionārās ārstniecības iestādes sniedz paziņojumus, kas visā tā darbības periodā ir redzams uzraudzības iestādēm.
Šīs informācijas operatīva pieejamība NMPD, uzlabo lēmumu pieņemšanas iespējas par pacienta stacionēšanu tuvākajā stacionārajā ārstniecības iestādē, kurā reāli ir pieejams nepieciešamais speciālists, medicīniskās ierīces un noteikta profila brīvas gultasvieta. Operatīvas informācijas pieejamība uzlabo pacientam sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti – ātrāk nogādājot pacientu ārstniecības iestādē, kur pieejama atbilstoša medicīniskā palīdzība, samazinot nepieciešamību pēc pacienta pārvešanas uz citu stacionāru, kad ārstniecības iestāde, kura saskaņā ar NVD noslēgto līgumu nodrošina pakalpojumu, bet noteiktu apstākļu dēļ, attiecīgajā brīdī nevar uzņemt pacientu. Papildus ieguvums pacienta veselībai, uzreiz to nogādājot uz to stacionāro ārstniecības iestādi, kas reāli var sniegt nepieciešamo palīdzību, samazinās arī valsts izdevumi, kas saistīti ar pacienta tālāku transportēšanu uz citu slimnīcu. Savukārt, ņemot vērā NMPD brigāžu noslodzi, kas saistīta ar kopējo cilvēkresursu trūkumu veselības jomā, nogādājot pacientu uzreiz nepieciešamajā stacionārā, izvairoties no situācijām, kad tikai nogādājot pacientu stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka pakalpojums nav pieejams un jāveic tālāka transportēšana - samazinās izsaukumā patērētais NMPD brigādes laiks, kas saistīts ar pacienta pārvešanu, tādējādi uzlabojot NMPD brigādes ātrāku izsaukuma izpildi un pieejamību nākamam izsaukumam.
Juridiskās personas
- Nacionālais veselības dienests
- Stacionārās ārstniecības iestādes
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
Ietekmes apraksts
SAIRIS ieviešanas būtiskie ieguvumi ir sekojoši:
1) mazināts administratīvais slogs iesaistītajiem:
Stacionārajām ārstniecības iestādēm – sagatavojot datus un iesniedzot SAIRIS, tie vairs nav jāgatavo noteiktas formas MS Excel datnēs un jāsūta dati uz noteiktām Uzraudzību iestāžu e-pasta adresēm. SAIRIS iesniegtos datus stacionārā ārstniecības iestāde var eksportēt MS Excel formātā un ja nepieciešams izmantot savām vajadzībām. Traucētu pakalpojumu vai plānotu traucējumu gadījumā stacionārās ārstniecības iestādes iesniedz attiecīgu ziņojumu SAIRIS, kas ir redzams pašai stacionārajai ārstniecības iestādei, uzraudzības iestādēm, kā arī tiek nosūtīts apziņošanas e-pasts attiecīgām uzraudzības iestāžu personu norādītām adresēm – lai operatīvi iegūtu informāciju un pieņemtu lēmumus par atbilstošām darbībām.
Uzraudzības iestādēm – ievērojami mazāks manuāls darbs, kas nepieciešamas, lai iestāžu iesniegtos datus apkopotu, salīdzinātu un iegūtu operatīvus pārskatus par noteiktiem resursiem. Gadījumos, kad ir nepieciešama operatīva saziņa ar stacionārajām ārstniecības iestādēm, iespēja izsūtīt apziņošanas ziņojumu noteiktai par konkrētu jautājumu atbildīgo kontaktpersonu grupai, individuālas saziņas gadījumā – iegūt aktuālo informāciju par konkrētā ārstniecības iestādē par noteiktu jautājumu atbildīgo personu un tās kontaktinformāciju.
Uzraudzības iestādēm, kas plāno medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu resursu nodrošinājumu – stacionāro ārstniecības iestāžu sniegtā informācija par iestāžu nodrošinājumu ar medicīnas ierīcēm, noteikta veida resursu patēriņu noteiktā laika periodā un pieejamo atlikumu – nodrošina iespēju uzraudzības iestādēm iegūt informāciju par kopējo nodrošinājumu ar noteiktiem resursiem, kā arī pieņemt lēmumus par iespējām veikt resursu pārdali starp stacionārajām ārstniecības iestādēm, kā arī plānot iepirkumus un ārkārtas situācijas gadījumā pieprasīt starptautisko palīdzību.
2) Lietderīgi izmantoti veselības aprūpes pakalpojuma resursi, lai NMPD varētu plānot un koordinēt pacientu transportēšanu atbilstoši stacionārās ārstniecības iestādes iesniegtajiem datiem par gultu un pakalpojumu pieejamību dažādos profilos, nodrošinot operatīvu pacientu nogādāšanu uz tuvāko slimības profilam atbilstošo stacionāro ārstniecības iestādi.
1) mazināts administratīvais slogs iesaistītajiem:
Stacionārajām ārstniecības iestādēm – sagatavojot datus un iesniedzot SAIRIS, tie vairs nav jāgatavo noteiktas formas MS Excel datnēs un jāsūta dati uz noteiktām Uzraudzību iestāžu e-pasta adresēm. SAIRIS iesniegtos datus stacionārā ārstniecības iestāde var eksportēt MS Excel formātā un ja nepieciešams izmantot savām vajadzībām. Traucētu pakalpojumu vai plānotu traucējumu gadījumā stacionārās ārstniecības iestādes iesniedz attiecīgu ziņojumu SAIRIS, kas ir redzams pašai stacionārajai ārstniecības iestādei, uzraudzības iestādēm, kā arī tiek nosūtīts apziņošanas e-pasts attiecīgām uzraudzības iestāžu personu norādītām adresēm – lai operatīvi iegūtu informāciju un pieņemtu lēmumus par atbilstošām darbībām.
Uzraudzības iestādēm – ievērojami mazāks manuāls darbs, kas nepieciešamas, lai iestāžu iesniegtos datus apkopotu, salīdzinātu un iegūtu operatīvus pārskatus par noteiktiem resursiem. Gadījumos, kad ir nepieciešama operatīva saziņa ar stacionārajām ārstniecības iestādēm, iespēja izsūtīt apziņošanas ziņojumu noteiktai par konkrētu jautājumu atbildīgo kontaktpersonu grupai, individuālas saziņas gadījumā – iegūt aktuālo informāciju par konkrētā ārstniecības iestādē par noteiktu jautājumu atbildīgo personu un tās kontaktinformāciju.
Uzraudzības iestādēm, kas plāno medicīnisko ierīču, individuālo aizsardzības līdzekļu resursu nodrošinājumu – stacionāro ārstniecības iestāžu sniegtā informācija par iestāžu nodrošinājumu ar medicīnas ierīcēm, noteikta veida resursu patēriņu noteiktā laika periodā un pieejamo atlikumu – nodrošina iespēju uzraudzības iestādēm iegūt informāciju par kopējo nodrošinājumu ar noteiktiem resursiem, kā arī pieņemt lēmumus par iespējām veikt resursu pārdali starp stacionārajām ārstniecības iestādēm, kā arī plānot iepirkumus un ārkārtas situācijas gadījumā pieprasīt starptautisko palīdzību.
2) Lietderīgi izmantoti veselības aprūpes pakalpojuma resursi, lai NMPD varētu plānot un koordinēt pacientu transportēšanu atbilstoši stacionārās ārstniecības iestādes iesniegtajiem datiem par gultu un pakalpojumu pieejamību dažādos profilos, nodrošinot operatīvu pacientu nogādāšanu uz tuvāko slimības profilam atbilstošo stacionāro ārstniecības iestādi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
88 934
0
88 934
0
88 934
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
88 934
0
88 934
0
88 934
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
88 934
0
88 934
0
88 934
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
88 934
0
88 934
0
88 934
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
SAIRIS kopējās faktiskas izmaksas uz 2024.gadā veidoja 555 838 euro apmērā, no tiem 2021.gadā faktiskās izmaksas veidoja 292 768 euro (286 724 euro apmērā tika piešķirts saskaņā ar MK 2021.gada 11.febrāra rīkojuma Nr.81 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""), 2022.gadā faktiskās izmaksas veidoja 173 772 euro apmērā (piešķirts saskaņā ar MK 2022.gada 28.septembra rīkojuma Nr.664 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" un saskaņā ar MK 2022.gada 15.novembra rīkojuma Nr.819 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""), 2024.gadā faktisko izmaksu apjoms 40 000 euro (piešķirts saskaņā ar MK 2024.gada 2.jūliju rīkojuma Nr.542 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums", 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" (turpmāk - MK rīkojums Nr.542), kā arī 49 298 euro apmērā tika nodrošināts no apakšprogrammas 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" bāzes izdevumu apjoma.
SAIRIS uzturēšanas līgums nav noslēgts un SAIRIS funkcionē bez uzturēšanas pakalpojumu pieejamības, kā arī papildus plānotās funkcionalitātes netika īstenotas.
SAIRIS uzturēšanai 2025.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais finansējums ir 88 934 euro un tiks nodrošināts Veselības ministrijas (Nacionālā veselības dienesta) budžeta apakšprogrammas 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” ietvaros (skatīt detalizētu aprēķinu anotācijas pielikumā).
SAIRIS lietotāji ir Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Nacionālais veselības dienests.
Ja lietotājam nepieciešams veikt SAIRIS attīstību, tad lietotājs iekļaujas savas apakšprogrammas piešķirtā finansējuma ietvaros. Lietotāji nodrošina attīstību Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammas 39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā palīdzība", 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”, 46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros.
SAIRIS uzturēšanas līgums nav noslēgts un SAIRIS funkcionē bez uzturēšanas pakalpojumu pieejamības, kā arī papildus plānotās funkcionalitātes netika īstenotas.
SAIRIS uzturēšanai 2025.gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais finansējums ir 88 934 euro un tiks nodrošināts Veselības ministrijas (Nacionālā veselības dienesta) budžeta apakšprogrammas 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” ietvaros (skatīt detalizētu aprēķinu anotācijas pielikumā).
SAIRIS lietotāji ir Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Nacionālais veselības dienests.
Ja lietotājam nepieciešams veikt SAIRIS attīstību, tad lietotājs iekļaujas savas apakšprogrammas piešķirtā finansējuma ietvaros. Lietotāji nodrošina attīstību Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammas 39.04.00 "Neatliekamā medicīniskā palīdzība", 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana”, 46.03.00 "Slimību profilakses nodrošināšana" un programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības ministrija, Latvijas Digitālās veselības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Diskusija/apspriede (mk.gov.lv)
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi un iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Nacionālais veselības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Valsts un pašvaldības izveidotas ārstniecības iestādes, kas sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, Latvijas Digitālās veselības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Uzlabota informācijas aprite, mazināts manuāls darbs.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Uzlabota informācijas aprite, mazināts manuāls darbs.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Uzlabota informācijas aprite, mazināts manuāls darbs, automatizēta datu nodošana atvērto datu portālam.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz pilnveidot SAIRIS, piešķirot tai valsts sistēmas nozīmi, tādējādi pildot Ministru kabinetam doto likuma pilnvarojumu noteikt informācijas sistēmas pārzini, sistēmā iekļaujamos datus un to apjomu, kā arī šo datu apstrādes kārtību.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz pilnveidot sistēmu, lai Latvijas iedzīvotajiem varētu nodrošināt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai operatīvi apmainoties ar datiem par stacionārajās ārstniecības iestādēs pieejamiem resursiem, piemēram, lai NMPD varētu plānot un koordinēt pacientu transportēšanu atbilstoši stacionārās ārstniecības iestādes iesniegtajiem datiem par gultu un pakalpojumu pieejamību dažādos profilos, nodrošinot operatīvu pacientu nogādāšanu uz tuvāko viņa slimības profilam atbilstošo stacionāro ārstniecības iestādi. Operatīvas informācijas pieejamība uzlabo pacientam sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti – ātrāk nogādājot pacientu ārstniecības iestādē, kur pieejama atbilstoša medicīniskā palīdzība, samazinot nepieciešamību pēc pacienta pārvešanas uz citu stacionāru, kad ārstniecības iestāde, kura saskaņā ar NVD noslēgto līgumu nodrošina pakalpojumu, bet noteiktu apstākļu dēļ, attiecīgajā brīdī nevar uzņemt pacientu. SAIRIS pieejamie dati ļauj monitorēt ar akūtām augšējo elpceļu infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu, lai vērtētu epidemioloģisko situāciju, plānotu un ierosinātu atbilstošus epidemioloģiskās drošības pasākumus.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Dati par pacientiem SAIRIS ir pieejami kopsavilkumu veidā (agregētā veidā) sadalījumā pa vecumiem un dzimumiem. Informācija par vārdu, uzvārdu, amatu, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, savukārt, SAIRIS ir pieejama par stacionārās ārstniecības iestādes personu, kas ir atbildīga par konkrēto resursu grupu. Projektā ir noteikts, ka SAIRIS uzkrātos stacionārās ārstniecības iestādes personu datus par personām, kas ir atbildīgas par konkrēto resursu grupu, glabā līdz tām ir piešķirtas piekļuves tiesības informācijas sistēmai, un pēc tam tos dzēš no SAIRIS, līdz ar to informācijas sistēmā tiek uzglabāti tikai aktuālie dati un novecojusī informācija tiek dzēsta.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi