Anotācija

25-TA-520: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir sagatavots pēc Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta (turpmāk – Krasta apsardze) iniciatīvas, lai noteiktu efektīvāku tiesisko regulējumu niršanai jūrā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot esošo regulējumu, atsakoties no niršanai ierobežotajām teritorijām, niršanas atļaujām un paredzot nirējam pienākumu par jebkuru niršanu jūrā ziņot Krasta apsardzei, kā rezultātā tiek mazināts administratīvais slogs un uzlabota Latvijas ūdeņu kontrole.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2016. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, paredzot, ka Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos tiek noteiktas teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki un nogrimuši priekšmeti (kas ir sprādzienbīstami, satur kultūrvēsturiskās vērtības vai rada paaugstinātu vides piesārņojuma risku) un šajās teritorijās darbība (niršana) personām ir aizliegta vai ierobežota, vai tam ir nepieciešama oficiāla atļauja. Lai to īstenotu, tika noteiktas niršanai aizliegtās teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai vai cilvēka veselībai un dzīvībai (turpmāk – aizliegtās teritorijas), kā arī ierobežotās teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, kas rada vai var radīt apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām (turpmāk – ierobežotās teritorijas). Niršanu ierobežotajās teritorijās var veikt tikai ar Krasta apsardzes atļauju. Regulējums paredz atļauju saskaņošanas un izsniegšanas kārtību, kā arī šo atļauju nosacījumu izpildes kontroles mehānismu.
Krasta apsardze kopš 2016. gada kopumā izsniedza 121 atļauju niršanai ierobežotās teritorijās un trīs gadījumos atteica niršanas atļaujas izsniegšanu.
2024. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2023. gadā tika izsniegtas četras niršanas atļaujas, visi nirēji veica izpētes darbus Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes uzdevumā.
2022. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2021. gadā  tika izsniegtas 35 niršanas atļaujas.
2020. gadā tika izsniegtas 33 niršanas atļaujas, divos gadījumos niršanas atļaujas izsniegšana tika atteikta.
2019. gadā tika izsniegtas 37 niršanas atļaujas, vienā gadījumā niršanas atļaujas izsniegšana tika atteikta.
2018. gadā tika izsniegtas 11 niršanas atļaujas.
2017. gadā netika izsniegtas niršanas atļaujas.
2016. gadā tika izsniegta viena niršanas atļauja.
Krasta apsardze, veicot niršanai ierobežoto teritoriju kontroli, konstatēja, ka atļauju saņēmēji izteikti nira uz kreisera "Bremen" vraku (Valsts nozīmes kultūras piemineklis), kas līdz 2021. gadam bija noteikta kā niršanai ierobežota teritorija Nr. 9.
2021. gadā, apsekojot kreisera "Bremen" vraku, Jūras spēki secināja, ka tas atbilst niršanai aizliegtai teritorijai, jo tur atrodas sprādzienbīstami priekšmeti. Krasta apsardze noteica pagaidu liegumu nirt šajā teritorijā, kas līdz tam bija niršanai ierobežotā teritorija. Ar Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumiem Nr. 263 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos""  niršanai ierobežotā teritorija Nr. 9 kreisera "Bremen" vraks tika noteikts par niršanai aizliegto teritoriju. Jūras spēki uzsāka apsekot pārējās niršanai ierobežotās teritorijas, kā arī vrakus, kuri nav ne niršanai ierobežotajās, ne niršanai aizliegtajās teritorijās. Jūras spēki ir konstatējuši vairākus vrakus ārpus niršanai ierobežotajām vai aizliegtajām teritorijām, kuros atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un kurus noteiks par niršanai aizliegtajām teritorijām, veicot grozījumus 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos".
Jūras spēki, apsekojot atsevišķas niršanai ierobežotās teritorijas, nekonstatēja nekādus nogrimušus priekšmetus vai vrakus, līdz ar to secināms, ka nav pilnīgas informācijas, kas atrodas niršanai ierobežotajās teritorijās un vai vispār tur vēl ir palikuši kādi vraki vai priekšmeti, ko vajadzētu īpaši aizsargāt.
Minētie piemēri parāda, ka esošais regulējums nav pietiekoši  efektīvs, jo pēc kreisera "Bremen" vraka noteikšanas par aizliegto rajonu niršanas aktivitātes ierobežotajās teritorijās būtiski samazinājās.
Jūrā ārpus ierobežotajām un aizliegtajām teritorijām ir vraki, kur var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti un kultūras vērtības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Krasta apsardze, izsniedzot niršanas atļaujas saskarās ar esošā regulējuma nepilnībām, kas saistītas ar Ministru kabinets 2016. gada 1. marta  noteikumu Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 133) 3.2. apakšpunktu, kas tiek interpretēts dažādi, jo nav skaidri noteikts, ka atļaujas netiek izsniegtas neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Arī no tiesu prakses ir secināms, ka ierobežojuma gadījumā speciālajā tiesību normā ir tiešā tekstā jāparedz, ka ierobežojums pastāv neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Konkrētajā gadījumā MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunkta normā tas tiešā tekstā nav minēts. Līdz ar to Aizsardzības ministrija virzīja grozījumus “Grozījums Jūras vides aizsardzības  un pārvaldības likumā” (Nr.107/Lp14). Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka likumprojekta anotācijā nav veikts izvērtējums, kādu Satversmes tiesa veic gadījumos, kad skata lietas par absolūto aizliegumu, proti, nav minēti kritēriji, kā arī nav vērtētas alternatīvās iespējas problēmas risināšanai. Plānotie grozījumi ir alternatīva problēmas risināšanai.
Esošais regulējums paredz personām izsniegt niršanas atļaujas tikai niršanai ierobežotajās teritorijās, taču jūrā atrodas nogrimuši objekti un vraki, kas nav iekļauti niršanai aizliegtajās vai ierobežotajās teritorijās, jo nav informācijas par to esamību. Līdz ar to nav zināms, ja personas nirst ārpus ierobežotajām teritorijām, kur var atrasties vraki un sprādzienbīstami priekšmeti.
Esošais regulējums uzliek administratīvo slogu gan Krasta apsardzei, gan nirējiem, jo, lai saņemtu niršanas atļauju, vismaz 30 dienas pirms plānotās niršanas ir jāiesniedz pieteikums Krasta apsardzei. Krasta apsardzei jāpieprasa informācija no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija", pēc kā tiek pieņemts lēmums par niršanas atļaujas piešķiršanu vai atteikumu. Nirējam, lai saņemtu atļauju, ir jāmaksā 30 euro valsts nodeva.
Risinājuma apraksts
Veicot grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 pantā, paredzēts atteikties no niršanai ierobežotajām teritorijām un niršanas atļaujām, saglabājot kontroli niršanai jūrā un uzliekot pienākumu jebkurai personai paziņot Krasta apsardzei par niršanu ārpus aizliegtajām teritorijām. Paziņošanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos" paredzot kādu informāciju un kā aprīkotu peldlīdzekli fiziska persona varēs nirt jūrā.
Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās".
Pienākums nirējiem ziņot Krasta apsardzei par niršanu jūrā uzlabos Latvijas ūdeņu kontroli un kuģošanas drošību.
Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 21. panta pirmajā daļa paredzēts noteikt administratīvo atbildību par niršanu jūrā, neizpildot paziņošanas pienākumu vai neievērojot niršanai noteiktās prasības. Soda apmērs paredzēts tāds pats, kāds tas šobrīd noteikts par niršanu bez niršanas atļaujas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Fiziskām personām nebūs jāmaksā valsts nodeva, lai saņemtu niršanas atļauju.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Nirēji
Ietekmes apraksts
Nirējiem, kas vēlas nirt jūrā, samazināsies administratīvais slogs, nebūs jāpilda pieteikumi un jāmaksā valsts nodevas. Vienlaikus Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs jāiesniedz informācija Krasta apsardzei par vēlmi nirt konkrētā vietā un laikā no atbilstoši aprīkota kuģa.
Juridiskās personas
  • Nirēju biedrības
Ietekmes apraksts
Nirējiem būs pienākums paziņot Krasta apsardzei par plānoto niršanu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās".

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos" paredzēts noteikt prasības niršanai jūrā, kā arī paziņošanas kārtību par plānoto niršanu.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1171 "Noteikumi par Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību un kuģošanas režīmu tajos".

Pamatojums un apraksts
Spēku zaudēs Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 "Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās".
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Noteikumu projekts Tiesību aktu portālā nodots sabiedrības līdzdalībai
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

Jūras spēki un Valsts robežsardze turpinās uzraudzīt niršanai jūrā noteikto prasību un aizliegumu ievērošanu.
Krasta apsardze neizsniegs niršanas atļaujas, bet saņems un administrēs informāciju par niršanu jūrā.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi