25-TA-2877: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 25, Rīgā, ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" pamatkapitālā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1. panta 1. apakšpunktu, 3. panta pirmās daļas 4. apakšpunktu, 4.panta pirmo un otro daļu, 5. panta pirmo un piekto daļu, 40. pantu, Civillikuma 852. un 853. pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir atļaut ieguldīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā valstij piederošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0070) Lāčplēša ielā 25, Rīgā, (turpmāk – nekustamais īpašums) kopā ar uz zemes vienības esošām inženierbūvēm un nekustamā īpašuma blakus lietām (kustamiem piederumiem, tai skaitā aprīkojumu) kā lietu kopību, kas nepieciešams kultūras funkciju īstenošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ir valsts kapitālsabiedrība, kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” valsts kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ir reģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003094953, juridiskā adrese: Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ir mākslinieciski spilgts un mūsdienīgs teātris, kas sniedz lielu ieguldījumu Latvijas tēla un starptautiskās atpazīstamības veidošanā. Jaunais Rīgas teātris dibināts1992. gadā un jau ar izveides brīdi tas sevi pieteica kā spilgtu māksliniecisko reformatoru. 1997. gadā par Jaunā Rīgas teātra vadītāju kļūst Alvis Hermanis, izveidojot pilnīgi jaunu aktieru ansambli, kas top par pamatu turpmākiem Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajiem sasniegumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojumu Nr. 763 "Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Jaunais Rīgas teātris” pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību” Jaunais Rīgas teātris tiek pārveidots par valsts kapitālsabiedrību.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktu, 40. panta otro daļu un 41. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, Kultūras ministrija reizi trīs gados slēdz līdzdarbības līgumus ar valsts kapitālsabiedrībām, deleģējot tām valsts pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst ministrijas kompetencē. Līdzdarbības līgumos tiek noteikti kapitālsabiedrībai sasniedzamie rezultatīvie rādītāji nākamajiem trīs gadiem, lai piešķirtu valsts budžeta finansējumu šim mērķim un noteiktu šī finansējuma izlietojuma un tā apguves atskaitīšanās kārtību. Pirms jauna līdzdarbības līguma noslēgšanas, atbilstoši kapitālsabiedrību iesniegtajiem pārskatiem, Kultūras ministrija izvērtē valsts kapitālsabiedrības darbības rezultātus un finansējuma apguves atbilstību to sasniegšanai.
2024. gada 9. janvārī starp Kultūras ministriju un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” līdz 2026. gada 31. decembrim ir noslēgts līdzdarbības līgums Nr. 2.5-8-5 "Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā” ar mērķi radīt jaunas vērtības teātra mākslas jomā, izmantojot nacionālo un pasaules kultūras mantojumu un apgūt starptautisko pieredzi, nodrošinot profesionālās teātra mākslas pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” veic šādus deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus:
1. iestudē daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi;
2. nodrošina teātra mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai;
3. ar teātra izrāžu starpniecību nodrošina kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai;
4. popularizē Latvijas teātra mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību;
5. nodrošina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību ”Jaunais Rīgas teātris” finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000461386 uz Latvijas valsts vārda Latvijas Republikas Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2009. gada 1. jūlija lēmumu atbilstoši 2009. gada 11. jūnija uzziņai par nekustamo īpašumu Nr. 38-17/9474.
Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000461386 nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0070) 2 837 m2 platībā un būves – teātra (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0070 001).
Uz nekustamo īpašumu, saskaņā zemesgrāmatas ar datiem, nostiprināts ceļa servitūts uz braucamo ceļu aptuveni 116 m2 platībā. Servitūta teritorija atrodas nekustamajā īpašumā Ģertrūdes ielā 28, Rīgā, kadastra Nr. 0100 022 0081 (Rīgas pilsētas zemesgrāmata nodalījuma Nr. 21776).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
1. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0070) 0,2837 ha platībā – Lāčplēša ielā 25, Rīgā, zemes vienības fiskālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri – 491 398 euro, zemes vienības universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri – 1 008 464 euro, zemes vienības lietošanas mērķis:
1.1. 0903 – valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,0624 ha platībā;
1.2. 0908 – pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve, 0,1945 ha platībā;
1.3. 1001 – rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,0030 ha platībā;
1.4. 0801 – komercdarbības objektu apbūve, 0,0238 ha platībā;
2. būve – teātris (būves kadastra apzīmējums 01000220070001) Lāčplēša ielā 25, Rīgā, būves galvenais lietošanas veids: 1261 – ēkas plašizklaides pasākumiem, būves kopējā platība 9 546,7 m2, būves fiskālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri: 5 417 850 euro, būves universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri 8 558 899 euro;
3. Finanšu ministrijas bilancē bez Zemesgrāmatā reģistrētās teātra ēkas ir arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā nereģistrētas inženierbūves – Bruģēts laukums un Žogs (nosacītie apzīmējumi 01000220070101 un 01000220070102).
Atbilstoši Civillikuma 852. pantam, kamēr blakus lieta nav atdalīta no galvenās, uz abām attiecas vieni un tie paši tiesību noteikumi; tādēļ nekustamas lietas kustamie piederumi nav uzskatāmi par kustamām lietām, bet ir pakļauti noteikumiem, kādi pastāv nekustamām lietām. Savukārt atbilstoši Civillikuma 853. pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to Projekts paredz kopā ar valsts nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 25, Rīgā, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā ieguldīt arī uz zemes vienības esošās Finanšu ministrijas bilancē esošās inženierbūves un galvenās lietas piederumus (nekustamas lietas kustamos piederumus, tai skaitā aprīkojumu).
Uz nekustamo īpašumu, saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0355 ha platībā;
2. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0636 ha platībā;
3. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0,0157 ha platībā;
4. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0,0131 ha platībā;
5. valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti 0,2837 ha platībā.
Pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vārda, kapitālsabiedrībai būs saistoši zemesgrāmatā un kadastra reģistrā uz nekustamo īpašumu reģistrētie apgrūtinājumi un lietu tiesības.
Nekustamā īpašuma universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri ir 9 567 363 euro.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 49. panta pirmo daļu mantisko ieguldījumu novērtē saskaņā ar Komerclikuma 154. pantā noteikto. Atbilstoši Komerclikuma 154. panta pirmajā daļā paredzētajam mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā.
Ieguldāmā nekustamā īpašuma novērtējumu atbilstoši minētajām tiesību aktu normām ir sagatavojis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Interbaltija” nekustamo īpašumu vērtētājs Marks Tarvids, kurš ir iekļauts Mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Interbaltija” 2025. gada 11. novembra atzinumu nekustamā īpašuma un ar to saistītā aprīkojuma (kustamās mantas) lietu kopības vērtība ir 44 000 000,00 euro.
Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā būve – teātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta” (valsts aizsardzības Nr. 58). Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442), kā arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vispārējais stratēģiskais mērķis atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra rīkojumā Nr. 607 “Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”” noteiktajam ir saglabāt nacionālo un pasaules kultūras mantojumu un radīt jaunas vērtības teātra mākslas jomā, apgūstot starptautisko pieredzi un turpinot izkopt unikālo Alvja Hermaņa izveidoto teātra valodu, kā arī nodrošināt izrāžu pieejamību Latvijas un ārvalstu auditorijai, ar teātra repertuārpolitiku veicinot sociāli aktīvas sabiedrības veidošanos. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ar savu repertuārpolitiku nodrošina profesionālās teātra mākslas daudzveidību, jaunradi un pieejamību sabiedrībai, regulāri apgūstot starptautisko pieredzi, un atbilstoši kultūrpolitiskajām prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu teātra mākslas jomā. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” sevi pozicionē kā poētiski intelektuāls teātris, kura galvenais mērķis ir provocēt un rosināt sabiedrībā diskusijas par aktuālām un mūžīgām tēmām.
Ēka Lāčplēša ielā 25, Rīgā, būvēta 20. gs. sākumā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības nams. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2020. gada 11. maijā noslēdza projektēšanas un būvdarbu līgumu ar pilnsabiedrību “SBSC” (sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Skonto Būve” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Skonto Construction”) par projekta “Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūve un restaurācija” īstenošanu, kas notika atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un projektam.
Projekta “Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūve un restaurācija” īstenošanai kopējais finansējums bija 40 641 245,42 euro.
2020. gada 16. janvārī starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts līgums Nr. 4.2.1.2/18/I/050 par projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Lāčplēša ielā 25, Rīgā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/050) īstenošanu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros (turpmāk – 4.2.1.2. pasākuma projekts).
4.2.1.2. pasākuma projekta ietvaros tika veikta fasādes ārsienas siltināšana, jumta pārseguma siltināšana, pakešu logu izbūve, ārdurvju nomaiņa, mehāniskas ventilācijas izbūve, apkures sistēmas pārbūve, apgaismojuma nomaiņa. 4.2.1.2. pasākuma projektam kopējais pieejamais finansējums bija 2 675 385,47 euro, no kuriem attiecināmās izmaksas 2 170 416 euro un neattiecināmās izmaksas 504 969,47 euro.
Jaunā Rīgas teātra renovācijas un būvniecības projekta mērķis bija izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Ēku kopējā platība pēc rekonstrukcijas ir 9 767 m2, iekšpagalma – 649 m2. Teātrī ir trīs skatītāju zāles:
1. Lielā zāle – līdz 488 skatītāju vietām;
2. Jaunā zāle – līdz 250 skatītāju vietām;
3. Mazā zāle – līdz 85 skatītāju vietām.
Jaunajā zālē un Mazajā zālē atbilstoši mākslinieciskajām iecerēm iespējams veidot dažādus skatītāju sēdvietu izkārtojumus. Ir izbūvētās pagraba telpas ar velvētajiem griestiem, piemērotas dažādām darbnīcām un dekorāciju uzglabāšanai, kuras iespējams nogādāt uz jebkuru stāvu 6 m garā un 3,5 m platā liftā.
Ēka nodota ekspluatācijā 2023. gada 22. decembrī.
Nekustamais īpašums un ar to saistītā kustamā manta (aprīkojums) ir tieši un nepastarpināti izmantojama tikai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vajadzībām, jo ēka ir projektēta un būvēta tieši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” darbības nodrošināšanai, tādējādi nekustamā īpašuma nodošana kapitālsabiedrībai ir likumsakarīga. Līdz ar ēkas rekonstrukcijas pabeigšanu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” 2024. gada 28. februārī ir noslēgusi nomas līgumu Nr. IEN/2024/273 ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un maksā nomas maksu, saņemot no valsts mērķfinansējumu nomas maksas segšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojumu Nr. 231 “Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai”, lai segtu nekustamā īpašuma nomas maksu un papildu maksājumus valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, 2024. gadā 623 932 euro apmērā, 2025.–2028. gadā 748 718 euro apmērā, 2029. gadā 1 154 710 euro apmērā, bet turpmākajos gados 1 235 908 euro apmērā.
Pēc ēkas ekspluatācijas uzsākšanas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ir konstatējusi nepieciešamību veikt labiekārtošanas darbus ēkas funkcionalitātes pilnveidošanai – Jaunās zāles podestūras izgatavošana, ieejas portāla uzlabošanas darbi, lai risinātu ieejas virpuļdurvju neatbilstību lielas cilvēku plūsmas nodrošināšanai, saules paneļu uzstādīšana uz jumta u.c.
2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34. punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestāžu apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Lai nodrošinātu vispārēju komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu plānotajiem valsts budžeta finansējuma piešķīrumiem Kultūras ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts turpmāk tiek sniegts saskaņā ar korektu valsts atbalsta nosacījumu regulējuma piemērošanu kultūras nozares ietvaros, veicot piešķirtā finansējuma uzraudzību un kontroli, Kultūras ministrija iekšējās kārtības ietvaros katru gadu pirms ikgadējās valsts budžeta dotācijas piešķiršanas tostarp vērtē valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” plānoto finansējumu, ņemot vērā pašu ieņēmumu un izdevumu, valsts budžeta dotācijas, kā arī pārējo finanšu resursu proporcionālo sadalījumu (vai pašu ieņēmumu robežvērtība nepārsniedz 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem). Ja ikgadējie ieņēmumi pārsniedz 50% no kultūras iestādes ikgadējiem izdevumiem, plānoto atbalsta pasākumu papildus vērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm.
Saskaņā ar 2025. gada deviņu mēnešu darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2025. gada deviņos mēnešos bija 3 215 320,69 euro, kas veido 83,07% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (3 870 615,97 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka 2025. gada ieņēmumi deviņu mēnešu periodā pārsniedz 50% robežvērtību un attiecīgi šim atbalsta pasākumam ir saimniecisks raksturs, papildus tika veikts plānotā valsts atbalsta izvērtējums atbilstoši visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm. Veicot izvērtējumu, tika secināts, ka neizpildās ceturtā komercdarbības atbalsta kontroles pazīme – finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, jo teātra repertuāru pamatā veido izrādes latviešu valodā, un tās netiek plaši reklamētas ārpus Latvijas, līdz ar to tās ir paredzētas vietējai mērķauditorijai. Atsevišķām izrādēm tiek veidoti subtitri angļu valodā, lai paplašinātu teātra auditoriju, dodot iespēju ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijā (piemēram, studenti u.c.), iepazīt latviešu teātra mākslu. Tā kā izrādes netiek reklamētas ārpus Latvijas teritorijas un valodas barjeras dēļ nepiesaista skatītājus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļot Eiropas Savienības iekšējo konkurenci, un šim atbalsta pasākumam (valsts nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 25, Rīgā, ieguldīšanai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ir mākslinieciski spilgts un mūsdienīgs teātris, kas sniedz lielu ieguldījumu Latvijas tēla un starptautiskās atpazīstamības veidošanā. Jaunais Rīgas teātris dibināts1992. gadā un jau ar izveides brīdi tas sevi pieteica kā spilgtu māksliniecisko reformatoru. 1997. gadā par Jaunā Rīgas teātra vadītāju kļūst Alvis Hermanis, izveidojot pilnīgi jaunu aktieru ansambli, kas top par pamatu turpmākiem Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajiem sasniegumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojumu Nr. 763 "Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Jaunais Rīgas teātris” pārveidošanu par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību” Jaunais Rīgas teātris tiek pārveidots par valsts kapitālsabiedrību.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktu, 40. panta otro daļu un 41. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, Kultūras ministrija reizi trīs gados slēdz līdzdarbības līgumus ar valsts kapitālsabiedrībām, deleģējot tām valsts pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst ministrijas kompetencē. Līdzdarbības līgumos tiek noteikti kapitālsabiedrībai sasniedzamie rezultatīvie rādītāji nākamajiem trīs gadiem, lai piešķirtu valsts budžeta finansējumu šim mērķim un noteiktu šī finansējuma izlietojuma un tā apguves atskaitīšanās kārtību. Pirms jauna līdzdarbības līguma noslēgšanas, atbilstoši kapitālsabiedrību iesniegtajiem pārskatiem, Kultūras ministrija izvērtē valsts kapitālsabiedrības darbības rezultātus un finansējuma apguves atbilstību to sasniegšanai.
2024. gada 9. janvārī starp Kultūras ministriju un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” līdz 2026. gada 31. decembrim ir noslēgts līdzdarbības līgums Nr. 2.5-8-5 "Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā” ar mērķi radīt jaunas vērtības teātra mākslas jomā, izmantojot nacionālo un pasaules kultūras mantojumu un apgūt starptautisko pieredzi, nodrošinot profesionālās teātra mākslas pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” veic šādus deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus:
1. iestudē daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi;
2. nodrošina teātra mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai;
3. ar teātra izrāžu starpniecību nodrošina kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai;
4. popularizē Latvijas teātra mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību;
5. nodrošina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību ”Jaunais Rīgas teātris” finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000461386 uz Latvijas valsts vārda Latvijas Republikas Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2009. gada 1. jūlija lēmumu atbilstoši 2009. gada 11. jūnija uzziņai par nekustamo īpašumu Nr. 38-17/9474.
Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000461386 nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0070) 2 837 m2 platībā un būves – teātra (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0070 001).
Uz nekustamo īpašumu, saskaņā zemesgrāmatas ar datiem, nostiprināts ceļa servitūts uz braucamo ceļu aptuveni 116 m2 platībā. Servitūta teritorija atrodas nekustamajā īpašumā Ģertrūdes ielā 28, Rīgā, kadastra Nr. 0100 022 0081 (Rīgas pilsētas zemesgrāmata nodalījuma Nr. 21776).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
1. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0070) 0,2837 ha platībā – Lāčplēša ielā 25, Rīgā, zemes vienības fiskālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri – 491 398 euro, zemes vienības universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri – 1 008 464 euro, zemes vienības lietošanas mērķis:
1.1. 0903 – valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,0624 ha platībā;
1.2. 0908 – pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve, 0,1945 ha platībā;
1.3. 1001 – rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, 0,0030 ha platībā;
1.4. 0801 – komercdarbības objektu apbūve, 0,0238 ha platībā;
2. būve – teātris (būves kadastra apzīmējums 01000220070001) Lāčplēša ielā 25, Rīgā, būves galvenais lietošanas veids: 1261 – ēkas plašizklaides pasākumiem, būves kopējā platība 9 546,7 m2, būves fiskālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri: 5 417 850 euro, būves universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri 8 558 899 euro;
3. Finanšu ministrijas bilancē bez Zemesgrāmatā reģistrētās teātra ēkas ir arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā nereģistrētas inženierbūves – Bruģēts laukums un Žogs (nosacītie apzīmējumi 01000220070101 un 01000220070102).
Atbilstoši Civillikuma 852. pantam, kamēr blakus lieta nav atdalīta no galvenās, uz abām attiecas vieni un tie paši tiesību noteikumi; tādēļ nekustamas lietas kustamie piederumi nav uzskatāmi par kustamām lietām, bet ir pakļauti noteikumiem, kādi pastāv nekustamām lietām. Savukārt atbilstoši Civillikuma 853. pantam, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās blakus lietām, līdz ar to Projekts paredz kopā ar valsts nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 25, Rīgā, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā ieguldīt arī uz zemes vienības esošās Finanšu ministrijas bilancē esošās inženierbūves un galvenās lietas piederumus (nekustamas lietas kustamos piederumus, tai skaitā aprīkojumu).
Uz nekustamo īpašumu, saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0355 ha platībā;
2. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu 0,0636 ha platībā;
3. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0,0157 ha platībā;
4. ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 metru dziļumam 0,0131 ha platībā;
5. valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorija un objekti 0,2837 ha platībā.
Pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vārda, kapitālsabiedrībai būs saistoši zemesgrāmatā un kadastra reģistrā uz nekustamo īpašumu reģistrētie apgrūtinājumi un lietu tiesības.
Nekustamā īpašuma universālā kadastrālā vērtība uz 2025. gada 1. janvāri ir 9 567 363 euro.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 49. panta pirmo daļu mantisko ieguldījumu novērtē saskaņā ar Komerclikuma 154. pantā noteikto. Atbilstoši Komerclikuma 154. panta pirmajā daļā paredzētajam mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā.
Ieguldāmā nekustamā īpašuma novērtējumu atbilstoši minētajām tiesību aktu normām ir sagatavojis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Interbaltija” nekustamo īpašumu vērtētājs Marks Tarvids, kurš ir iekļauts Mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Interbaltija” 2025. gada 11. novembra atzinumu nekustamā īpašuma un ar to saistītā aprīkojuma (kustamās mantas) lietu kopības vērtība ir 44 000 000,00 euro.
Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā būve – teātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta” (valsts aizsardzības Nr. 58). Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442), kā arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vispārējais stratēģiskais mērķis atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra rīkojumā Nr. 607 “Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”” noteiktajam ir saglabāt nacionālo un pasaules kultūras mantojumu un radīt jaunas vērtības teātra mākslas jomā, apgūstot starptautisko pieredzi un turpinot izkopt unikālo Alvja Hermaņa izveidoto teātra valodu, kā arī nodrošināt izrāžu pieejamību Latvijas un ārvalstu auditorijai, ar teātra repertuārpolitiku veicinot sociāli aktīvas sabiedrības veidošanos. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ar savu repertuārpolitiku nodrošina profesionālās teātra mākslas daudzveidību, jaunradi un pieejamību sabiedrībai, regulāri apgūstot starptautisko pieredzi, un atbilstoši kultūrpolitiskajām prioritātēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu teātra mākslas jomā. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” sevi pozicionē kā poētiski intelektuāls teātris, kura galvenais mērķis ir provocēt un rosināt sabiedrībā diskusijas par aktuālām un mūžīgām tēmām.
Ēka Lāčplēša ielā 25, Rīgā, būvēta 20. gs. sākumā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības nams. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2020. gada 11. maijā noslēdza projektēšanas un būvdarbu līgumu ar pilnsabiedrību “SBSC” (sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Skonto Būve” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Skonto Construction”) par projekta “Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūve un restaurācija” īstenošanu, kas notika atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei un projektam.
Projekta “Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūve un restaurācija” īstenošanai kopējais finansējums bija 40 641 245,42 euro.
2020. gada 16. janvārī starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgts līgums Nr. 4.2.1.2/18/I/050 par projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Lāčplēša ielā 25, Rīgā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/050) īstenošanu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros (turpmāk – 4.2.1.2. pasākuma projekts).
4.2.1.2. pasākuma projekta ietvaros tika veikta fasādes ārsienas siltināšana, jumta pārseguma siltināšana, pakešu logu izbūve, ārdurvju nomaiņa, mehāniskas ventilācijas izbūve, apkures sistēmas pārbūve, apgaismojuma nomaiņa. 4.2.1.2. pasākuma projektam kopējais pieejamais finansējums bija 2 675 385,47 euro, no kuriem attiecināmās izmaksas 2 170 416 euro un neattiecināmās izmaksas 504 969,47 euro.
Jaunā Rīgas teātra renovācijas un būvniecības projekta mērķis bija izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Ēku kopējā platība pēc rekonstrukcijas ir 9 767 m2, iekšpagalma – 649 m2. Teātrī ir trīs skatītāju zāles:
1. Lielā zāle – līdz 488 skatītāju vietām;
2. Jaunā zāle – līdz 250 skatītāju vietām;
3. Mazā zāle – līdz 85 skatītāju vietām.
Jaunajā zālē un Mazajā zālē atbilstoši mākslinieciskajām iecerēm iespējams veidot dažādus skatītāju sēdvietu izkārtojumus. Ir izbūvētās pagraba telpas ar velvētajiem griestiem, piemērotas dažādām darbnīcām un dekorāciju uzglabāšanai, kuras iespējams nogādāt uz jebkuru stāvu 6 m garā un 3,5 m platā liftā.
Ēka nodota ekspluatācijā 2023. gada 22. decembrī.
Nekustamais īpašums un ar to saistītā kustamā manta (aprīkojums) ir tieši un nepastarpināti izmantojama tikai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vajadzībām, jo ēka ir projektēta un būvēta tieši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” darbības nodrošināšanai, tādējādi nekustamā īpašuma nodošana kapitālsabiedrībai ir likumsakarīga. Līdz ar ēkas rekonstrukcijas pabeigšanu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” 2024. gada 28. februārī ir noslēgusi nomas līgumu Nr. IEN/2024/273 ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un maksā nomas maksu, saņemot no valsts mērķfinansējumu nomas maksas segšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojumu Nr. 231 “Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai”, lai segtu nekustamā īpašuma nomas maksu un papildu maksājumus valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, 2024. gadā 623 932 euro apmērā, 2025.–2028. gadā 748 718 euro apmērā, 2029. gadā 1 154 710 euro apmērā, bet turpmākajos gados 1 235 908 euro apmērā.
Pēc ēkas ekspluatācijas uzsākšanas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ir konstatējusi nepieciešamību veikt labiekārtošanas darbus ēkas funkcionalitātes pilnveidošanai – Jaunās zāles podestūras izgatavošana, ieejas portāla uzlabošanas darbi, lai risinātu ieejas virpuļdurvju neatbilstību lielas cilvēku plūsmas nodrošināšanai, saules paneļu uzstādīšana uz jumta u.c.
2016. gada 19. jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34. punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestāžu apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – “daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Lai nodrošinātu vispārēju komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu plānotajiem valsts budžeta finansējuma piešķīrumiem Kultūras ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts turpmāk tiek sniegts saskaņā ar korektu valsts atbalsta nosacījumu regulējuma piemērošanu kultūras nozares ietvaros, veicot piešķirtā finansējuma uzraudzību un kontroli, Kultūras ministrija iekšējās kārtības ietvaros katru gadu pirms ikgadējās valsts budžeta dotācijas piešķiršanas tostarp vērtē valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” plānoto finansējumu, ņemot vērā pašu ieņēmumu un izdevumu, valsts budžeta dotācijas, kā arī pārējo finanšu resursu proporcionālo sadalījumu (vai pašu ieņēmumu robežvērtība nepārsniedz 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem). Ja ikgadējie ieņēmumi pārsniedz 50% no kultūras iestādes ikgadējiem izdevumiem, plānoto atbalsta pasākumu papildus vērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm.
Saskaņā ar 2025. gada deviņu mēnešu darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2025. gada deviņos mēnešos bija 3 215 320,69 euro, kas veido 83,07% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (3 870 615,97 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka 2025. gada ieņēmumi deviņu mēnešu periodā pārsniedz 50% robežvērtību un attiecīgi šim atbalsta pasākumam ir saimniecisks raksturs, papildus tika veikts plānotā valsts atbalsta izvērtējums atbilstoši visām Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm. Veicot izvērtējumu, tika secināts, ka neizpildās ceturtā komercdarbības atbalsta kontroles pazīme – finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, jo teātra repertuāru pamatā veido izrādes latviešu valodā, un tās netiek plaši reklamētas ārpus Latvijas, līdz ar to tās ir paredzētas vietējai mērķauditorijai. Atsevišķām izrādēm tiek veidoti subtitri angļu valodā, lai paplašinātu teātra auditoriju, dodot iespēju ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijā (piemēram, studenti u.c.), iepazīt latviešu teātra mākslu. Tā kā izrādes netiek reklamētas ārpus Latvijas teritorijas un valodas barjeras dēļ nepiesaista skatītājus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļot Eiropas Savienības iekšējo konkurenci, un šim atbalsta pasākumam (valsts nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 25, Rīgā, ieguldīšanai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu teātra ilgtspēju, kā arī, lai kapitālsabiedrība spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā un piesaistīt investīcijas, nekustamo īpašumu un ar to saistītu kustamo mantu (aprīkojumu) ir paredzēts ieguldīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu.
Risinājuma apraksts
2025. gada 13. oktobrī Kultūras ministrija ar vēstuli Nr. 3.1.2-1/1464 vērsās pie Finanšu ministrijas ar informāciju, ka ir uzsākts process saistībā ar nekustamā īpašuma un ar to saistītās kustamās mantas atsavināšanu.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vislabāk izprot un var operatīvāk reaģēt uz teātra dinamiskajām vajadzībām, veicot gan remontus, gan ēkas uzlabojumus un piesaistot tam nepieciešamos līdzekļus, ņemot vērā skatītāju paradumu maiņu un attiecīgi pielāgojot teātra funkcionālos risinājumus, uzlabojot un pielāgojot telpas izrāžu spēlēšanai. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pārņemot nekustamo īpašumu un tā pārvaldīšanu, samazinātos kavēšanās lēmumu pieņemšanā un atvieglotu ēkas ekspluatāciju, tai skaitā arī nenoslogojot valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” administratīvos resursus.
Atjaunojot teātra darbību rekonstruētajā ēkā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" 2025. gadā ir paplašinājusi savu personālstruktūru ar ēkas pārvaldnieka amatu. Lielākā daļa ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu jau šobrīd tiek piesaistīta ārpakalpojumu veidā vai veido valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” nomas un ar to saistīto pakalpojumu izmaksas valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, kas nodrošina attiecīgo pakalpojumu piesaisti nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plāna ietvaros. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pārņemšana nepalielinās ar to saistītā personāla izmaksu pieaugumu un ietekme uz valsts budžetu nav paredzēta, jo arī šobrīd nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izmaksas sedz nekustamā īpašuma lietotājs valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”.
Pēc Projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks papildināti valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" statūti, nosakot, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" veic tai valdījumā esošu ēku un infrastruktūras uzturēšanu, apsaimniekošanu un saimniecisko nodrošināšanu, kas nepieciešams kapitālsabiedrības pamatdarbības nodrošināšanai.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vienlaikus ar nekustamā īpašuma objektu pieņem:
1. materiālus, iekārtas un sistēmas, kas iebūvētas vai uzstādītas nekustamā īpašuma objektā, kā arī uzņemas pilnu atbildību par šo materiālu, iekārtu un sistēmu pareizu lietošanu un apkalpošanu saskaņā ar sistēmu un materiālu lietošanas un apkalpošanas instrukcijām, rokasgrāmatām, kas tikušas vai tiks nodotas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” rīcībā, kā arī visus tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami iekārtu un to sistēmu ekspluatācijai;
2. nekustamā īpašuma objektā iebūvētos būvizstrādājumus, par kuriem valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nodod valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” rīcībā ekspluatācijas instrukcijas (materiāli, iekārtas un sistēmas), kā arī tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma objekta ekspluatācijai (atslēgas, pieejas kodi u.c.).
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pēc nekustamā īpašuma objekta pārņemšanas īpašumā būs atbildīga par nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, apsaimniekošanas plānam. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ir jānodrošina nekustamā īpašuma materiālu, iekārtu un sistēmu apkalpošanas un uzturēšanas dokumentēšana (piemēram, iekārtu apkopju un remonta žurnāls), kas saglabājama visā būvniecības garantijas periodā un turpmāk, un, ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots kapitālsabiedrībai deleģēto uzdevumu izpildei, tas jānodod atpakaļ valstij Kultūras ministrijas valdījumā bez atlīdzības.
Papildus nepieciešams veikt grozījumus starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 2020. gada 16. janvārī noslēgtajā līgumā Nr. 4.2.1.2/18/I/050, norādot, ka turpmāk valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” kļūst par finansējuma saņēmēju un ir atbildīga par pēcuzraudzības perioda saistībām 4.2.1.2. pasākuma projekta rezultātu uzturēšanā. Gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts pilnvērtīgi atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā rezultātā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pēcuzraudzības periodā fiksē pārkāpumus, tad finanšu korekcija ir jāsedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”.
Vienlaikus ar nekustamā īpašuma pārņemšanu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pārņem no valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” arī būvdarbu garantijas saistības, kas izriet no 2020. gada 11. maija līguma “Par projekta “Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūve un restaurācija” īstenošanu”, kas noslēgts starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un pilnsabiedrību “SBSC”. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un pilnsabiedrība “SBSC” slēgs trīspusēju vienošanos pie minētā līguma, tajā paredzot, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” iestājas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” vietā līguma Būvdarbu daļā, kas attiecas uz būvdarbu garantijas periodu. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pienākums būs nodrošināt būvdarbu garantijas perioda uzraudzību, cita starpā, bet ne tikai organizēt defektu pieteikšanu, organizēt novērsto defektu pieņemšanu un īstenot citas ar garantijas periodu saistītās tiesības un pienākumus. Vienlaikus valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” būs atbildīga par ēku un inženiertīklu uzturēšanu atbilstoši pilnsabiedrības “SBSC” sniegtajai apsaimniekošanas informācijai un sistēmu un iekārtu reglamentiem. Gadījumā, ja ēku un inženiertīklu uzturēšana netiek nodrošināta pienācīgā kārtībā un kvalitātē, var zust būvdarbu garantija uz radušos defektu. Tāpat valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pārņem valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” garantijas saistības par atklāto garantijas defektu veiktajiem novēršanas darbiem, kuri veikti šādu līgumu ietvaros: 2023. gada 24. novembra līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “HAGBERG” “Inženiertehnisko sistēmu tehniskā apkope un remonts Rīgā (1. daļa, Centrs)”; 2024. gada 26. jūnija līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Augstceltne” “VNĪ nekustamo īpašumu avārijas/neatliekamie un sīkie mazvērtīgie remontdarbi Rīgā un Rīgas reģionā”; 2025. gada 10. jūnija līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Augstceltne” “Par ēku fasāžu un jumtu neatliekamiem/avārijas novēršanas darbiem Rīgā un Rīgas reģionā”; 2025. gada 31. jūlija līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Lafivents Serviss” “Par ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu tehnisko apkopi un remontdarbiem VNĪ objektos Latvijas teritorijā”.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” apņemas organizēt atlikto būvdarbu defektu novēršanu, kuri būs fiksēti pieņemšanas nodošanas aktā, kā atsevišķs tā pielikums.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” līdz pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanai noslēdz vienošanos par to, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pārejas periodā, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus turpina nodrošināt inženierkomunikāciju apkalpošanu līdz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” iepirkuma rezultātā būs noslēgusi jaunu līgumu par inženierkomunikāciju apkalpošanu. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” sedz valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” izmaksas par faktiskajiem izdevumiem, saskaņā ar vienošanos par inženierkomunikāciju apkalpošanas nodrošināšanu.
Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pēc objekta pārņemšanas ir jāapdrošina nekustamais īpašums. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” saglabā esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanu līdz brīdim, kad valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” iepirkuma rezultātā noslēdz jaunu apdrošināšanas līgumu. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” kompensē valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” tās veiktās apdrošināšanas izmaksas.
Pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” veidos nekustamā īpašuma kapitāla uzkrājumus (izdevumi kārtējiem, kapitālajiem remontiem), nodrošinot apgrozāmo līdzekļu pieejamību nekustamā īpašuma vērtības atjaunošanai. Sakarā ar plānoto naudas uzkrājumu palielināšanos turpmākajos periodos būtiski palielināsies kapitālsabiedrības likviditāte, kas būtu jāvērtē kontekstā ar kapitāla uzkrājumu veidošanu un nebūtu izmantojama, lai norādītu uz neracionālu apgrozāmo līdzekļu izmantošanu. Nekustamā īpašuma uzkrājumu veidošanai nepieciešama atsevišķi ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju saskaņota finanšu disciplīnas izstrāde, tai skaitā attiecībā uz kapitālsabiedrības tiesībām novirzīt naudas resursus, piemēram, depozītā.
Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” papildu valsts budžeta finansējums nekustamā īpašuma un iekārtu uzturēšanai un apsaimniekošanai pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas nebūs nepieciešams.
Vienlaikus ar nekustamo īpašumu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pārņem arī ar nekustamo īpašumu saistītu kustamo mantu – atdalāmo tehnoloģisko aprīkojumu par kopējo summu 3 755 727,21 euro, tai skaitā atdalāmo tehnoloģisko aprīkojumu 710 461,13 euro apmērā, kas iegādāts 4.2.1.2. pasākuma projekta ietvaros (detalizēta informācija anotācijas pielikumā).
Pirms nekustamā īpašuma ieguldīšanas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma blakus lietas (inženierbūves un nekustamas lietas kustamos piederumus, tai skaitā aprīkojumu) no Finanšu ministrijas bilances tiek nodotas Kultūras ministrijas bilancē.
Aplēse par ieguldījuma ietekmi uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” darbības finanšu rādītājiem pievienota kā papildu dokuments pie Projekta dokumentiem.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” finanšu mērķu pārskatīšana plānota līdz ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vidēja termiņa darbības stratēģijas 2027.–2031. gadam izstrādi un apstiprināšanu. Savukārt nekustamā īpašuma ieguldījuma ietekme uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” šā brīža aktuālo vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam tiks ņemta vērā, veicot precizējumus valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” 2026. gada finanšu mērķos un finanšu rādītājos.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots Projekts, kas paredz:
1. saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantu atļaut Kultūras ministrijai ieguldīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu – Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0070) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0070) 0,2837 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0070 001) “Jaunā Rīgas teātra ēku komplekss” – Lāčplēša ielā 25, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, kopā ar inženierbūvēm (bruģētu laukumu un žogu) un nekustamā īpašuma kustamiem piederumiem (blakus lietām), tai skaitā atdalāmo tehnoloģisko aprīkojumu ar kopējo valsts mantiskā ieguldījuma vērtību 44 000 000 euro;
2. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Projekta 1. punktā minēto nekustamo īpašumu, ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu vai tā daļu;
3. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” aizliegts apgrūtināt Projekta 1. punktā minēto nekustamo īpašumu ar hipotēku bez valsts kapitāla daļu turētāja piekrišanas;
4. Kultūras ministrijai kā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka Projekta 1. punktā minētais nekustamais īpašums tiek atgūts valsts īpašumā, attiecīgi samazinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu, ja tas vairs netiek izmantots kapitālsabiedrībai deleģēto uzdevumu izpildei, un nodots Kultūras ministrijas valdījumā bez atlīdzības;
5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” līdz ar nekustamā īpašuma pārņemšanu pārņem šādas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” uzņemtās saistības:
5.1. 2020. gada 16. janvāra līgumā Nr. 4.2.1.2/18/I/050 “Par projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Lāčplēša ielā 25, Rīgā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/050) īstenošanu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros” un apņemas parakstīt grozījumus, kas paredz, ka pēcuzraudzības periodā par finansējuma saņēmēju kļūst valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”, un kas nodrošinās finansējuma saņēmējam noteiktos pienākumus projektu pēcuzraudzības ietvaros;
5.2. 2020. gada 11. maija līgumā “Par projekta “Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūve un restaurācija” īstenošanu” noteiktās saistības veikto būvdarbu garantijas periodā un garantijas saistības par atklāto garantijas defektu veiktajiem novēršanas darbiem.
Projekts skatāms kopā ar izskatīšanai Ministru kabinetā virzīto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojumā Nr. 231 “Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai””.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vislabāk izprot un var operatīvāk reaģēt uz teātra dinamiskajām vajadzībām, veicot gan remontus, gan ēkas uzlabojumus un piesaistot tam nepieciešamos līdzekļus, ņemot vērā skatītāju paradumu maiņu un attiecīgi pielāgojot teātra funkcionālos risinājumus, uzlabojot un pielāgojot telpas izrāžu spēlēšanai. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pārņemot nekustamo īpašumu un tā pārvaldīšanu, samazinātos kavēšanās lēmumu pieņemšanā un atvieglotu ēkas ekspluatāciju, tai skaitā arī nenoslogojot valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” administratīvos resursus.
Atjaunojot teātra darbību rekonstruētajā ēkā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" 2025. gadā ir paplašinājusi savu personālstruktūru ar ēkas pārvaldnieka amatu. Lielākā daļa ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu jau šobrīd tiek piesaistīta ārpakalpojumu veidā vai veido valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” nomas un ar to saistīto pakalpojumu izmaksas valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, kas nodrošina attiecīgo pakalpojumu piesaisti nekustamā īpašuma apsaimniekošanas plāna ietvaros. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pārņemšana nepalielinās ar to saistītā personāla izmaksu pieaugumu un ietekme uz valsts budžetu nav paredzēta, jo arī šobrīd nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izmaksas sedz nekustamā īpašuma lietotājs valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”.
Pēc Projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks papildināti valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" statūti, nosakot, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jaunais Rīgas teātris" veic tai valdījumā esošu ēku un infrastruktūras uzturēšanu, apsaimniekošanu un saimniecisko nodrošināšanu, kas nepieciešams kapitālsabiedrības pamatdarbības nodrošināšanai.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vienlaikus ar nekustamā īpašuma objektu pieņem:
1. materiālus, iekārtas un sistēmas, kas iebūvētas vai uzstādītas nekustamā īpašuma objektā, kā arī uzņemas pilnu atbildību par šo materiālu, iekārtu un sistēmu pareizu lietošanu un apkalpošanu saskaņā ar sistēmu un materiālu lietošanas un apkalpošanas instrukcijām, rokasgrāmatām, kas tikušas vai tiks nodotas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” rīcībā, kā arī visus tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami iekārtu un to sistēmu ekspluatācijai;
2. nekustamā īpašuma objektā iebūvētos būvizstrādājumus, par kuriem valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nodod valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” rīcībā ekspluatācijas instrukcijas (materiāli, iekārtas un sistēmas), kā arī tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma objekta ekspluatācijai (atslēgas, pieejas kodi u.c.).
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pēc nekustamā īpašuma objekta pārņemšanas īpašumā būs atbildīga par nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, apsaimniekošanas plānam. Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” ir jānodrošina nekustamā īpašuma materiālu, iekārtu un sistēmu apkalpošanas un uzturēšanas dokumentēšana (piemēram, iekārtu apkopju un remonta žurnāls), kas saglabājama visā būvniecības garantijas periodā un turpmāk, un, ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots kapitālsabiedrībai deleģēto uzdevumu izpildei, tas jānodod atpakaļ valstij Kultūras ministrijas valdījumā bez atlīdzības.
Papildus nepieciešams veikt grozījumus starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru 2020. gada 16. janvārī noslēgtajā līgumā Nr. 4.2.1.2/18/I/050, norādot, ka turpmāk valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” kļūst par finansējuma saņēmēju un ir atbildīga par pēcuzraudzības perioda saistībām 4.2.1.2. pasākuma projekta rezultātu uzturēšanā. Gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts pilnvērtīgi atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā rezultātā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pēcuzraudzības periodā fiksē pārkāpumus, tad finanšu korekcija ir jāsedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”.
Vienlaikus ar nekustamā īpašuma pārņemšanu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pārņem no valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” arī būvdarbu garantijas saistības, kas izriet no 2020. gada 11. maija līguma “Par projekta “Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūve un restaurācija” īstenošanu”, kas noslēgts starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un pilnsabiedrību “SBSC”. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un pilnsabiedrība “SBSC” slēgs trīspusēju vienošanos pie minētā līguma, tajā paredzot, ka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” iestājas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” vietā līguma Būvdarbu daļā, kas attiecas uz būvdarbu garantijas periodu. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pienākums būs nodrošināt būvdarbu garantijas perioda uzraudzību, cita starpā, bet ne tikai organizēt defektu pieteikšanu, organizēt novērsto defektu pieņemšanu un īstenot citas ar garantijas periodu saistītās tiesības un pienākumus. Vienlaikus valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” būs atbildīga par ēku un inženiertīklu uzturēšanu atbilstoši pilnsabiedrības “SBSC” sniegtajai apsaimniekošanas informācijai un sistēmu un iekārtu reglamentiem. Gadījumā, ja ēku un inženiertīklu uzturēšana netiek nodrošināta pienācīgā kārtībā un kvalitātē, var zust būvdarbu garantija uz radušos defektu. Tāpat valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pārņem valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” garantijas saistības par atklāto garantijas defektu veiktajiem novēršanas darbiem, kuri veikti šādu līgumu ietvaros: 2023. gada 24. novembra līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “HAGBERG” “Inženiertehnisko sistēmu tehniskā apkope un remonts Rīgā (1. daļa, Centrs)”; 2024. gada 26. jūnija līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Augstceltne” “VNĪ nekustamo īpašumu avārijas/neatliekamie un sīkie mazvērtīgie remontdarbi Rīgā un Rīgas reģionā”; 2025. gada 10. jūnija līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Augstceltne” “Par ēku fasāžu un jumtu neatliekamiem/avārijas novēršanas darbiem Rīgā un Rīgas reģionā”; 2025. gada 31. jūlija līgums ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Lafivents Serviss” “Par ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu tehnisko apkopi un remontdarbiem VNĪ objektos Latvijas teritorijā”.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” apņemas organizēt atlikto būvdarbu defektu novēršanu, kuri būs fiksēti pieņemšanas nodošanas aktā, kā atsevišķs tā pielikums.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” līdz pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanai noslēdz vienošanos par to, ka valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pārejas periodā, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus turpina nodrošināt inženierkomunikāciju apkalpošanu līdz valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” iepirkuma rezultātā būs noslēgusi jaunu līgumu par inženierkomunikāciju apkalpošanu. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” sedz valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” izmaksas par faktiskajiem izdevumiem, saskaņā ar vienošanos par inženierkomunikāciju apkalpošanas nodrošināšanu.
Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pēc objekta pārņemšanas ir jāapdrošina nekustamais īpašums. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” saglabā esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanu līdz brīdim, kad valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” iepirkuma rezultātā noslēdz jaunu apdrošināšanas līgumu. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” kompensē valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” tās veiktās apdrošināšanas izmaksas.
Pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” veidos nekustamā īpašuma kapitāla uzkrājumus (izdevumi kārtējiem, kapitālajiem remontiem), nodrošinot apgrozāmo līdzekļu pieejamību nekustamā īpašuma vērtības atjaunošanai. Sakarā ar plānoto naudas uzkrājumu palielināšanos turpmākajos periodos būtiski palielināsies kapitālsabiedrības likviditāte, kas būtu jāvērtē kontekstā ar kapitāla uzkrājumu veidošanu un nebūtu izmantojama, lai norādītu uz neracionālu apgrozāmo līdzekļu izmantošanu. Nekustamā īpašuma uzkrājumu veidošanai nepieciešama atsevišķi ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju saskaņota finanšu disciplīnas izstrāde, tai skaitā attiecībā uz kapitālsabiedrības tiesībām novirzīt naudas resursus, piemēram, depozītā.
Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” papildu valsts budžeta finansējums nekustamā īpašuma un iekārtu uzturēšanai un apsaimniekošanai pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas nebūs nepieciešams.
Vienlaikus ar nekustamo īpašumu valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pārņem arī ar nekustamo īpašumu saistītu kustamo mantu – atdalāmo tehnoloģisko aprīkojumu par kopējo summu 3 755 727,21 euro, tai skaitā atdalāmo tehnoloģisko aprīkojumu 710 461,13 euro apmērā, kas iegādāts 4.2.1.2. pasākuma projekta ietvaros (detalizēta informācija anotācijas pielikumā).
| Kustamās mantas sarakstu nosaukums | Sākotnējā vērtība (euro) |
| Skatuves drapērijas, modulārās skatītāju sēdvietas | 556 322,53 |
| Skatuves audiovizuālais un tehnoloģiskais aprīkojums1 | 3 124 154,58 |
| Atdalāmie interjera elementi un sadzīves tehnika | 70 100,06 |
| Atdalāmie āra labiekārtojuma elementi | 5 150,04 |
| KOPĀ: | 3 755 727,21 |
| 1t.sk. ERAF finansējums | 710 461,13 |
Pirms nekustamā īpašuma ieguldīšanas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma blakus lietas (inženierbūves un nekustamas lietas kustamos piederumus, tai skaitā aprīkojumu) no Finanšu ministrijas bilances tiek nodotas Kultūras ministrijas bilancē.
Aplēse par ieguldījuma ietekmi uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” darbības finanšu rādītājiem pievienota kā papildu dokuments pie Projekta dokumentiem.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” finanšu mērķu pārskatīšana plānota līdz ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” vidēja termiņa darbības stratēģijas 2027.–2031. gadam izstrādi un apstiprināšanu. Savukārt nekustamā īpašuma ieguldījuma ietekme uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” šā brīža aktuālo vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam tiks ņemta vērā, veicot precizējumus valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” 2026. gada finanšu mērķos un finanšu rādītājos.
Ņemot vērā minēto, ir sagatavots Projekts, kas paredz:
1. saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantu atļaut Kultūras ministrijai ieguldīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu – Finanšu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0070) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 022 0070) 0,2837 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 0100 022 0070 001) “Jaunā Rīgas teātra ēku komplekss” – Lāčplēša ielā 25, Rīgā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā, kopā ar inženierbūvēm (bruģētu laukumu un žogu) un nekustamā īpašuma kustamiem piederumiem (blakus lietām), tai skaitā atdalāmo tehnoloģisko aprīkojumu ar kopējo valsts mantiskā ieguldījuma vērtību 44 000 000 euro;
2. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Projekta 1. punktā minēto nekustamo īpašumu, ierakstīt atzīmi par aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu vai tā daļu;
3. valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” aizliegts apgrūtināt Projekta 1. punktā minēto nekustamo īpašumu ar hipotēku bez valsts kapitāla daļu turētāja piekrišanas;
4. Kultūras ministrijai kā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka Projekta 1. punktā minētais nekustamais īpašums tiek atgūts valsts īpašumā, attiecīgi samazinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu, ja tas vairs netiek izmantots kapitālsabiedrībai deleģēto uzdevumu izpildei, un nodots Kultūras ministrijas valdījumā bez atlīdzības;
5. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” līdz ar nekustamā īpašuma pārņemšanu pārņem šādas valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” uzņemtās saistības:
5.1. 2020. gada 16. janvāra līgumā Nr. 4.2.1.2/18/I/050 “Par projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana ēkā Lāčplēša ielā 25, Rīgā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/050) īstenošanu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros” un apņemas parakstīt grozījumus, kas paredz, ka pēcuzraudzības periodā par finansējuma saņēmēju kļūst valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”, un kas nodrošinās finansējuma saņēmējam noteiktos pienākumus projektu pēcuzraudzības ietvaros;
5.2. 2020. gada 11. maija līgumā “Par projekta “Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūve un restaurācija” īstenošanu” noteiktās saistības veikto būvdarbu garantijas periodā un garantijas saistības par atklāto garantijas defektu veiktajiem novēršanas darbiem.
Projekts skatāms kopā ar izskatīšanai Ministru kabinetā virzīto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojumā Nr. 231 “Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai””.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc Projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasīs Projektā norādīto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to varēs atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami. Ar nekustamā īpašuma ieguldīšanu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris” pamatkapitālā un kapitālsabiedrības īpašuma tiesību nostiprināšanu uz nekustamo īpašumu saistītās izmaksas segs valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jaunais Rīgas teātris”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojums Nr. 231 "Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar nekustamā īpašuma Lāčplēša ielā 25, Rīgā, īpašuma tiesību maiņu, lai noteiktu finansējumu ilgtermiņa saistības pasākumam "VSIA "Jaunais Rīgas teātris" ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 25, nomas maksa VAS "Valsts nekustamie īpašumi"" un lai segtu nekustamā īpašuma nomas maksu un papildu maksājumus valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", nepieciešams veikt grozījumu Ministru kabineta 2020. gada 30. aprīļa rīkojumā Nr. 231 "Par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai".
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", VSIA "Jaunais Rīgas teātris"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Finanšu ministrija
- Kultūras ministrija
- VSIA "Jaunais Rīgas teātris"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Lāčplēša ielas 25, Rīgā, atdalāmais tehnoloģiskais aprīkojums