25-TA-2913: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs" un vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 7.pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta pirmo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.panta nosacījumiem, ja likumā nav noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. Lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, nosakot arī valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
LNMC pamatdarbības veids ir metroloģisko pakalpojumu sniegšana, un tā komercdarbība ir saistīta ar mērīšanas līdzekļu verifikācijas, kalibrēšanas, testēšanas pakalpojumu sniegšanu. LNMC savu darbību veic atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ievērojot starptautisko tehniski normatīvo dokumentu prasības.
LNMC ar 2016.gada 1.janvāri ir deleģēts pildīt Nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas un uzdevumus, kas izriet no likuma "Par mērījumu vienotību" 14.panta trešās daļas un pilda tos saskaņā ar 2014.gada 17.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.3 "Noteikumi par nacionālo metroloģijas institūciju".
Līdz ar to, LNMC darbība kopējā Latvijas metroloģijas sistēmā ir apskatāma no šādiem 2 aspektiem:
1) LNMC ir metroloģisko pakalpojumu sniedzējs, kas ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu nodrošina sabiedrībai un tautsaimniecībai nepieciešamos augstas precizitātes metroloģiskos pakalpojumus, tādējādi novēršot tirgus nepilnību. LNMC komercdarbība netiek finansiāli atbalstīta no valsts puses.
2) LNMC pilda valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - veikt nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas un uzdevumus. Nacionālās metroloģijas institūcijas darbības nodrošināšanai netiek piešķirts valsts budžeta finansējums.
Reglamentētā metroloģija ir metroloģijas nozare, kas ietver prasības un normas, kuras atbilstoši starptautiski pieņemtai kārtībai nosaka un kontrolē valsts. Reglamentētā metroloģija ir metroloģijas daļa kas attiecas uz darbībām, kuras izriet no obligātām ar likumu noteiktām un mērvienību, mērīšanu, mērīšanas metodēm saistītām prasībām un kuras veic kompetentas institūcijas.
Lai radītu priekšnoteikumus precīzu un ticamu mērījumu nodrošināšanai valstī un noteiktu prasības reglamentētās metroloģijas jomā, Latvijas Republikā 1997.gada 27.februārī ir pieņemts Likums par mērījumu vienotību. Likums nosaka mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles jomas un vispārīgās metroloģiskās prasības mērīšanas līdzekļiem. Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
Saskaņā ar likumu "Par mērījumu vienotību" mērīšanas līdzekļiem ir noteikti šādi valsts metroloģiskās kontroles veidi:
1) atbilstības novērtēšana vai tipa apstiprināšana un pirmreizējā verificēšana;
2) lietošanā esošu mērīšanas līdzekļu atkārtota verificēšana (valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, norādot atkārtotās verificēšanas periodiskumu, apstiprinājis Ministru kabinets ar 09.01.2007. noteikumiem Nr.40.);
3) valsts metroloģiskā uzraudzība, kuru pilnvarots veikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām metroloģijas pakalpojumu sniegšanai un struktūrvienību kvalitatīvu un efektīvu darbību, LNMC ir ieviesta, akreditēta un sekmīgi uzturēta kvalitātes vadības sistēma atbilstoši šādu standartu prasībām:
1) LVS EN ISO/IEC 17025:2017 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības";
2) LVS EN ISO/IEC 17020:2012 "Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju";
3) LVS EN ISO/IEC 17065:2012.
LNMC laboratorijas atrodas galvenajā ēkā Rīgā, un tā reģionālās pārbaudes vietas atrodas Daugavpilī un Liepājā, kas nodrošina ātrāku pakalpojuma saņemšanu un zemākas izmaksas komersantiem Latvijas reģionos. Uzņēmumā ir nodarbināti 37 darbinieki, no kuriem 3 strādā Daugavpils reģionālajā pārbaudes vietā, viens Liepājas reģionālajā pārbaudes vietā. Metroloģijas inženieri, kuri apkalpo Vidzemes un Zemgales komersantus, bāzējas Rīgā, galvenajā laboratoriju un ofisu namā K. Valdemāra ielā 157, kur strādā arī visi pārējie darbinieki.
LNMC darbības jomas ietver metroloģisko pakalpojumu sniegšanu šādās pakalpojuma grupās:
1) valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu verificēšana un kalibrēšana;
2) mērīšanas līdzekļu kalibrēšana nereglamentētajā jomā;
3) elektropreču testēšana;
4) svaru sertificēšana;
5) mērīšanas līdzekļu nacionālo tipu apstiprināšana.
LNMC ir apstiprināts vispārējais stratēģiskais mērķis un vidēja termiņa darbības stratēģija 2024. – 2028.gadam.
Esošais LNMC vispārejias stratēģiskais mērķis - veikt uzticamus un augstas precizitātes mērījumus, nodrošinot sabiedrībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, galvenokārt darbojoties tirgus segmentos, kuros ir nepietiekama konkurence vai citi tirgus dalībnieki pakalpojumus nesniedz.
LNMC nefinanšu mērķi
1) Pamatojoties uz regulāru klientu vajadzību izpētes rezultātiem, paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu (akreditēti vidēji 3 jauni mērījumi gadā).
2) Ieviest laboratorijas vadības un automatizācijas sistēmu, kas nodrošina ērtu visu veikto pakalpojumu datu saglabāšanu, analīzi un pieejamību.
3) Attīstīt sistēmu, veidojot automatizētās darba vietas dažādiem mērījumu veidiem.
4) Sniegt starptautiski atzītus metroloģiskos pakalpojumus, palielinot mērījumu procesu precizitāti vidēji par 20 procentiem.
5) Metroloģijas birojs kā vienas pieturas aģentūra un vadošā organizācija pētniecībā, attīstībā un informācijas apritē metroloģijas jomā.
6) Palielināt nacionālo etalonu skaitu par 30 procentiem, tostarp modernizējot un paplašinot esošo nacionālo etalonu bāzi, kā arī izstrādājot paziņoto institūtu izveidošanai nepieciešamo normatīvo regulējumu.
7) Laboratorijas ēku energoefektivitātes uzlabošana, panākot 25% energoresursu ietaupījumu.
LNMC finanšu mērķi
1) Neto rentabilitāte – 1-5%;
2) Likviditātes koeficients robežās no 1,2 līdz 2,0;
3) Ieņēmumu no jauniem pakalpojumiem (pakalpojums pirmo reizi sniegts stratēģijas realizācijas periodā) īpatsvars – 15% no pamatdarbības ieņēmumiem;
4) Ieņēmumu no pamatdarbības (kalibrēšana, verificēšana, testēšana, sertificēšana) pieaugums – 25%.
Horizontālo politiku mērķi
1) Izdevumi pētniecībai un inovācijām – vismaz 5% no neto apgrozījuma katru gadu;
2) Klientu apmierinātības indekss – vismaz 85%;
3) Energoresursu lietojuma samazinājums – vismaz 25%.
LNMC ar 2016.gada 1.janvāri ir deleģēts pildīt Nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas un uzdevumus, kas izriet no likuma "Par mērījumu vienotību" 14.panta trešās daļas un pilda tos saskaņā ar 2014.gada 17.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.3 "Noteikumi par nacionālo metroloģijas institūciju".
Līdz ar to, LNMC darbība kopējā Latvijas metroloģijas sistēmā ir apskatāma no šādiem 2 aspektiem:
1) LNMC ir metroloģisko pakalpojumu sniedzējs, kas ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktu nodrošina sabiedrībai un tautsaimniecībai nepieciešamos augstas precizitātes metroloģiskos pakalpojumus, tādējādi novēršot tirgus nepilnību. LNMC komercdarbība netiek finansiāli atbalstīta no valsts puses.
2) LNMC pilda valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu - veikt nacionālās metroloģijas institūcijas funkcijas un uzdevumus. Nacionālās metroloģijas institūcijas darbības nodrošināšanai netiek piešķirts valsts budžeta finansējums.
Reglamentētā metroloģija ir metroloģijas nozare, kas ietver prasības un normas, kuras atbilstoši starptautiski pieņemtai kārtībai nosaka un kontrolē valsts. Reglamentētā metroloģija ir metroloģijas daļa kas attiecas uz darbībām, kuras izriet no obligātām ar likumu noteiktām un mērvienību, mērīšanu, mērīšanas metodēm saistītām prasībām un kuras veic kompetentas institūcijas.
Lai radītu priekšnoteikumus precīzu un ticamu mērījumu nodrošināšanai valstī un noteiktu prasības reglamentētās metroloģijas jomā, Latvijas Republikā 1997.gada 27.februārī ir pieņemts Likums par mērījumu vienotību. Likums nosaka mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles jomas un vispārīgās metroloģiskās prasības mērīšanas līdzekļiem. Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.
Saskaņā ar likumu "Par mērījumu vienotību" mērīšanas līdzekļiem ir noteikti šādi valsts metroloģiskās kontroles veidi:
1) atbilstības novērtēšana vai tipa apstiprināšana un pirmreizējā verificēšana;
2) lietošanā esošu mērīšanas līdzekļu atkārtota verificēšana (valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, norādot atkārtotās verificēšanas periodiskumu, apstiprinājis Ministru kabinets ar 09.01.2007. noteikumiem Nr.40.);
3) valsts metroloģiskā uzraudzība, kuru pilnvarots veikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām metroloģijas pakalpojumu sniegšanai un struktūrvienību kvalitatīvu un efektīvu darbību, LNMC ir ieviesta, akreditēta un sekmīgi uzturēta kvalitātes vadības sistēma atbilstoši šādu standartu prasībām:
1) LVS EN ISO/IEC 17025:2017 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības";
2) LVS EN ISO/IEC 17020:2012 "Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju";
3) LVS EN ISO/IEC 17065:2012.
LNMC laboratorijas atrodas galvenajā ēkā Rīgā, un tā reģionālās pārbaudes vietas atrodas Daugavpilī un Liepājā, kas nodrošina ātrāku pakalpojuma saņemšanu un zemākas izmaksas komersantiem Latvijas reģionos. Uzņēmumā ir nodarbināti 37 darbinieki, no kuriem 3 strādā Daugavpils reģionālajā pārbaudes vietā, viens Liepājas reģionālajā pārbaudes vietā. Metroloģijas inženieri, kuri apkalpo Vidzemes un Zemgales komersantus, bāzējas Rīgā, galvenajā laboratoriju un ofisu namā K. Valdemāra ielā 157, kur strādā arī visi pārējie darbinieki.
LNMC darbības jomas ietver metroloģisko pakalpojumu sniegšanu šādās pakalpojuma grupās:
1) valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu verificēšana un kalibrēšana;
2) mērīšanas līdzekļu kalibrēšana nereglamentētajā jomā;
3) elektropreču testēšana;
4) svaru sertificēšana;
5) mērīšanas līdzekļu nacionālo tipu apstiprināšana.
LNMC ir apstiprināts vispārējais stratēģiskais mērķis un vidēja termiņa darbības stratēģija 2024. – 2028.gadam.
Esošais LNMC vispārejias stratēģiskais mērķis - veikt uzticamus un augstas precizitātes mērījumus, nodrošinot sabiedrībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, galvenokārt darbojoties tirgus segmentos, kuros ir nepietiekama konkurence vai citi tirgus dalībnieki pakalpojumus nesniedz.
LNMC nefinanšu mērķi
1) Pamatojoties uz regulāru klientu vajadzību izpētes rezultātiem, paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu (akreditēti vidēji 3 jauni mērījumi gadā).
2) Ieviest laboratorijas vadības un automatizācijas sistēmu, kas nodrošina ērtu visu veikto pakalpojumu datu saglabāšanu, analīzi un pieejamību.
3) Attīstīt sistēmu, veidojot automatizētās darba vietas dažādiem mērījumu veidiem.
4) Sniegt starptautiski atzītus metroloģiskos pakalpojumus, palielinot mērījumu procesu precizitāti vidēji par 20 procentiem.
5) Metroloģijas birojs kā vienas pieturas aģentūra un vadošā organizācija pētniecībā, attīstībā un informācijas apritē metroloģijas jomā.
6) Palielināt nacionālo etalonu skaitu par 30 procentiem, tostarp modernizējot un paplašinot esošo nacionālo etalonu bāzi, kā arī izstrādājot paziņoto institūtu izveidošanai nepieciešamo normatīvo regulējumu.
7) Laboratorijas ēku energoefektivitātes uzlabošana, panākot 25% energoresursu ietaupījumu.
LNMC finanšu mērķi
1) Neto rentabilitāte – 1-5%;
2) Likviditātes koeficients robežās no 1,2 līdz 2,0;
3) Ieņēmumu no jauniem pakalpojumiem (pakalpojums pirmo reizi sniegts stratēģijas realizācijas periodā) īpatsvars – 15% no pamatdarbības ieņēmumiem;
4) Ieņēmumu no pamatdarbības (kalibrēšana, verificēšana, testēšana, sertificēšana) pieaugums – 25%.
Horizontālo politiku mērķi
1) Izdevumi pētniecībai un inovācijām – vismaz 5% no neto apgrozījuma katru gadu;
2) Klientu apmierinātības indekss – vismaz 85%;
3) Energoresursu lietojuma samazinājums – vismaz 25%.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu un Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunktu un 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi.
Risinājuma apraksts
Metroloģiskie pakalpojumi Latvijā
Metroloģijas pakalpojumu sniegšanas nepieciešamība pirmkārt izriet no tā vai attiecīgais mērīšanas līdzeklis pakļaujas reglamentētajai metroloģijas jomai vai nereglamentētajai metroloģijas jomai. Reglamentētā metroloģijas joma ir metroloģijas joma, kas ietver prasības un normas, kuras atbilstoši starptautiski pieņemtai kārtībai nosaka un kontrolē valsts. Otrkārt, neatkarīgi no tā vai mērīšanas līdzeklis ir ārpus reglamentētās metroloģijas jomas, mērīšanas līdzekļa lietotājam ir būtiski, ka tas nodrošina augstu precizitāti un ticamību, kas garantētu nepieciešamo kvalitāti produkta ražošanas procesā.
Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets ar Ministru kabineta noteikumiem. Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas darbības ir tiesīgas veikt nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas (inspicēšanas institūcijas, laboratorijas). Tātad, metroloģijas pakalpojumu tirgus balstās uz brīvas konkurences apstākļiem un sniegt metroloģijas pakalpojumus ir tiesīga sniegt ikviena Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reglamentētajā sfērā akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija. Vienlaikus gadījumos, kad metroloģijas pakalpojumu tirgū ir jomas vai atsevišķi mērījumu veidi, kur nav neviens tirgus dalībnieks – metroloģijas pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzības pēc attiecīgiem metroloģijas pakalpojumiem ir nepieciešama valsts līdzdalība metroloģijas pakalpojumu tirgū.
Ekonomiskais izvērtējums un konkurences izvērtējums
Tirgus nepilnība
Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar metroloģisko pakalpojumu sniegšanu Latvijā ir iedalāmi divās grupās, kuru pamatdarbība ir metroloģisko pakalpojumu sniegšana (LNMC; SIA "Termes" un SIA "V&V VentMet") vai pamatdarbība ir saistīta ar mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu, ražošanu, dažādu pētījumu veikšanu u.t.ml., bet metroloģiskie pakalpojumi tiek sniegti, lai nodrošinātu klientiem pilnu servisu vai savas pamata nodarbošanās ietvaros, iekšējās kontroles vajadzībām. Otrajā grupā esošie uzņēmumi sniedz pakalpojumu tādās jomās, kas ir cieši saistītas ar to pamatdarbību. Tie ir tādi uzņēmumi kā AS "Sadales tīkls", kuri nodrošina elektroenerģijas skaitītāju verificēšanu, spriegummaiņu un strāvmaiņu verificēšanu, SIA "KJ Serviss" veic alkometru verificēšanu; SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" vides parametru mērīšanas līdzekļu kalibrēšana. Analizējot metroloģisko pakalpojuma piedāvājumu tirgū var secināt, ka tiešie un būtiskākie konkurenti LNMC ir SIA "Termes" un SIA "V&V VentMet", kuriem ir plašāka akreditēto mērījumu sfēra nekā otrajā grupā esošajiem uzņēmumiem. Abi minētie uzņēmumi darbojas šajā jomā jau vairāk kā 20 gadus, bet joprojām ir daudzas jomas gan kalibrēšanā, gan verificēšanā, kur konkurenci nevar uzskatīt par pietiekamu (LNMC ir vienīgais pakalpojumu sniedzējs vai ir LNMC un vēl viens cits).
Analizējot gan pirmās, gan otrās grupas uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tirgus nepilnības vai nepietiekamu konkurenci raksturo Pielikumā Nr.1 atspoguļotie dati par verificēšanas pakalpojumiem un kalibrēšanas pakalpojumiem. Vairākos verificēšanas segmentos LNMC ir vienīgais vai viens no diviem tirgus dalībniekiem, kas liecina par nepietiekamu konkurenci un tirgus koncentrāciju. Tas apliecina tirgus nepilnības pastāvēšanu reglamentētajā metroloģijā, kur pakalpojumu nepārtrauktība ir kritiski svarīga. Valsts līdzdalība šajos segmentos ir samērīga un nepieciešama sabiedrības interešu nodrošināšanai. Arī kalibrēšanas jomā vairākās pozīcijās LNMC darbojas kā vienīgais vai viens no diviem pakalpojuma sniedzējiem, īpaši tehniski sarežģītos segmentos. Tas norāda uz augstām ieejas barjerām (akreditācija, kompetence) un ierobežotu privātā sektora motivāciju attīstīt šos pakalpojumus. LNMC darbība šajos segmentos pamatoti vērsta uz tirgus nepilnības novēršanu. Tāpat Pielikumā Nr. 1 tabulā Nr. 3 ir atspoguļotas LNMC procentuālās tirgus daļas valsts reglamentēto verificēšanas pakalpojumu sniegšanā, kas liecina, ka pakalpojumu sniedzēju tirgus šobrīd nav piesātināts un LNMC kā metroloģijas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi valstī ir nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Atsevišķos segmentos ar augstu tirgus daļu (piemēram, ātruma kontroles ierīces) konkurence ir objektīvi ierobežota tehnisko un normatīvo prasību dēļ.
Pielikuma Nr.1 tabulā Nr.4 redzams, ka lielākā daļa jauno pakalpojumu uzsākti segmentos, kuros akreditācijas brīdī nebija citu tirgus dalībnieku vai to skaits bija ļoti ierobežots. Tas liecina, ka LNMC paplašināšanās notikusi reaģējot uz tirgus nepilnību. Ja LNMC pārtrauktu darbību tajos pakalpojumu segmentos, kuros šobrīd darbojas trīs tirgus dalībnieki, tirgus struktūra faktiski samazinātos līdz duopolam. Duopola apstākļos saglabājas strukturāli priekšnoteikumi nepietiekami efektīvai konkurencei, jo īpaši cenu, izpildes termiņu un kvalitātes parametros. Šādā tirgus struktūrā pastāv paaugstināts klusās koordinācijas risks (arī bez tiešas vienošanās), kas var izpausties kā paralēla cenu vai uzcenojumu noturēšana, klientu segmentu faktiska sadale vai neagresīva konkurences uzvedība. Konkurences politikā ir plaši atzīts, ka oligopoliskos tirgos, īpaši gadījumos ar augstu tirgus pārskatāmību un līdzīgu izmaksu struktūru, šādi riski ir strukturāli iespējami un var ilgstoši ierobežot efektīvu konkurenci. Turpmākajos gados LNMC savu attīstību jeb jaunu pakalpojumu izveidi pamatā plāno balstīt uz produktu testēšanu un sertificēšanu, strikti ievērojot 88. panta nosacījumus. Tā piemēram, 2026.gadā plānots attīstīt elektroierīču korpusu aizsardzības pakāpju testēšanas pakalpojumu, kā arī elektroierīču mehānisko vibrāciju noturības testēšanas pakalpojumu. Šāds attīstības virziens izvēlēts, jo sertificēšanas un testēšanas pakalpojumiem ir pietiekams eksporta potenciāls, kas ir ļoti ierobežots verificēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem.
Pielikuma Nr.1 tabula Nr.5 rāda, ka segmentos ar 3 līdz 5 dalībniekiem LNMC tirgus daļa bieži nav dominējoša, izņemot atsevišķus gadījumus ar sezonālu pārslodzi (piemēram, degvielas uzpildes aparāti). LNMC klātbūtne šajos segmentos veicina cenu un pieejamības disciplīnu. Tādējādi var secināt, tirgus struktūra ar diviem pakalpojumu sniedzējiem var mazināt konkurences intensitāti, kas var negatīvi ietekmēt pakalpojuma cenu, pieejamību un izpildes termiņus, īpaši apstākļos, kad jaunu tirgus dalībnieku ienākšana ir apgrūtināta.
Pielikuma Nr.1 tabula Nr.6 rāda, ka arī kalibrēšanā konkurence vairākos segmentos formāli pastāv, taču tirgus dalībnieku skaits ir neliels un daļa uzņēmumu pakalpojumu sniedz tikai savas pamatdarbības ietvaros. Tas nozīmē, ka efektīva, pilna mēroga konkurence ne vienmēr ir nodrošināta. LNMC dalība šajos segmentos mazina tirgus sadrumstalotības un kapacitātes riskus. Pamatojoties uz Pielikumā Nr.1 ietverto tirgus analīzi, secināms, ka būtiskā daļā metroloģisko pakalpojumu segmentu pastāv nepietiekama konkurence vai augstas ieejas barjeras, savukārt segmentos ar vairākiem tirgus dalībniekiem LNMC tirgus daļa nav dominējoša un tās klātbūtne veicina konkurences disciplīnu un pakalpojumu pieejamību.
Vienlaikus, lai nodrošinātu konkurences neitralitātes principa ievērošanu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta prasību konsekventu piemērošanu arī turpmāk pirms jaunu maksas pakalpojumu ieviešanas LNMC veiks dokumentētu tirgus pieejamības un konkurences izvērtējumu (ex ante) un ja konkrētajā pakalpojumu segmentā attīstīsies konkurence vai zūdīs tirgus nepilnība, periodiski LNMC turpinās izvērtēt darbības nepieciešamību attiecīgajā segmentā (ex post). Kā redzams Pielikuma Nr.1 tabulā Nr.4, arī līdzšinējā praksē LNMC jaunos pakalpojumus ir ieviesis galvenokārt tajos segmentos, kuros akreditācijas brīdī nebija citu pakalpojumu sniedzēju vai to skaits bija ļoti ierobežots, tādējādi ievērojot tirgus nepilnības novēršanas principu. Pēdējo 5 gadu laikā LNMC nepiedāvā jaunus pakalpojumus tajos pakalpojumu segmentos, kuros pakalpojumu sniegšanu pietiekamā apjomā spēj nodrošināt privātais sektors. LNMC darbojas tajos tirgus segmentos, kuros, pamatojoties uz objektīvu izvērtējumu, konstatēta nepietiekama konkurence vai pakalpojumu nepieejamība. Līdz ar to valsts līdzdalības saglabāšana LNMC kapitālsabiedrības formā ir samērīgs un ekonomiski pamatotākais, efektīvākais iespējamais risinājums, kas atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktam.
Valsts deleģētās funkcijas
Izmaksu optimizācijas nolūkā 2025.gadā ir veiktas būtiskas izmaiņas valsts deleģēto funkciju izpildes organizēšanā:
1) Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par Nacionālo metroloģijas institūciju un tai noteikto funkciju pārskatīšanu (racionalizāciju) valsts finansējuma optimizācijas nolūkā", kas tika apstiprināts Ministru kabineta 2025.gada 9. septembra sēdē (prot. Nr. 35 (30.§.)), grozījumiem likumā "Par mērījumu vienotību"" (25-TA-2221) un grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 7. janvāra noteikumos Nr. 3 "Noteikumi par nacionālo metroloģijas institūciju" (25-TA-2274):
- ir likvidēta LNMC struktūrvienība Metroloģijas birojs, kā rezultātā valsts budžeta finansējums tiek samazināts par 151 300 euro 2026.gadā un turpmāk ik gadu;
- Nacionālās metroloģijas institūcijas (NMI) funkcijas, kas nepieciešamas tautsaimniecībai, pildīs LNMC bez budžeta dotācijas līdzekļiem;
2) Pieņemts konceptuāls lēmums pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā metroloģijas organizācijā BIPM, samazinot valsts budžeta finansējumu 40 000 euro apmērā 2026.gadā un turpmāk ik gadu.
3) EM izstrādātie grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību" paredz LNMC sekojošu NMI funkciju izpildes nodrošināšanu:
- apstiprināt nacionālos mērīšanas līdzekļu tipus un reģistrēt tos Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā;
- sadarboties ar citu valstu metroloģijas organizācijām;
- iesaistīties starptautisko metroloģijas organizāciju (WELMEC un OIML) darbā.
Klienti un cenu politika
Pamatojoties uz LNMC tehnisko un profesionālo bāzi, tiek nodrošināti dažāda līmeņa metroloģijas pakalpojumi – sākot no komplicētu līdz vienkāršotu mērīšanas iekārtu kalibrēšanas pārbaudēm. LNMC šobrīd var nodrošināt aptuveni 600 dažāda rakstura mērīšanas līdzekļu pārbaudes.
LNMC pamata klientu mērķa grupas ir Latvijas uzņēmumi. Pakalpojumi tiek sniegti arī valsts un pašvaldību institūcijām, universitātēm, atsevišķos gadījumos arī privātpersonām un ārvalstu uzņēmumiem. Juridiskajām personām paredzētais metroloģijas pakalpojums palīdz nodrošināt valsts konkurētspēju, atbalstot uzņēmumus visu veidu produktu un citu objektu kalibrēšanas, verifikācijas, parametru mērīšanas jomā uzticama un pieejama pakalpojuma formā. Pakalpojumi tiek nodrošināti arī citiem metroloģijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem, kuru etaloniekārtas tiek kalibrētas LNMC.
Kā lielākos LNMC klientus, kuriem tiek sniegti pakalpojumi, var minēt uzņēmumus ar augstām prasībām pēc kvalitatīva un cenu ziņā samērojama pakalpojuma metroloģijas jomā, tādus kā - SIA "Neste Latvija", SIA "Circle K latvia", SIA "Rimi Latvia", AS AirBaltic, Valsts Policija, AS "Conexus Baltic Grid", CSDD, NBS, AS "Latvenergo", VAS Latvijas pasts u.c.
Pakalpojumu cenas veidošanas procesā tiek veikta:
1) vides analīze;
2) izmaksu novērtējums – pašizmaksas kalkulācija;
3) pieprasījuma izpēte;
4) konkurences novērtējums;
5) cenu vēstures izpēte.
LNMC pakalpojumu cenās tiek ņemtas vērā visas izmaksas un katram pakalpojuma veidam ir pašizmaksas aprēķins. Valsts budžeta finansējums tika piešķirts tikai noteikto valsts deleģēto funkciju izpildei (nacionālo etalonu uzturēšanai), un tas netika izmantots komercpakalpojumu izmaksu segšanai. Ņemot vēra, ka no 2026.gada valsts budžeta dotācija LNMC netiks piešķirta, tas neietekmēs LNMC sniegto pakalpojumu cenas, jo arī līdz šim dotācija netika iekļauta pakalpojumu pašizmaksā un netika izmantota pakalpojumu cenu līmeņa ietekmēšanai. Līdz ar to pakalpojumu cenu veidošanas principi un ekonomiskais pamatojums saglabājas nemainīgs. LNMC sniedzot pakalpojumu konkurences apstākļos, nepiemēro pakalpojumu cenas zem tā pašizmaksas. Lai uzvarētu klientu organizētajos iepirkumos, LNMC tāpat kā citi komersanti tirgū, savstarpēji godīgi konkurē gan ar cenu, gan piedāvājot klientiem plašāku pakalpojumu klāstu un reģionālo pārklājumu.
LNMC kā valsts kapitālsabiedrība sniedz metroloģiskos pakalpojumus, kuru ekonomiskais un sabiedriskais labums ir būtisks gan nozares dalībniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Kalibrēšana un verificēšana nodrošina precīzus un uzticamus mērījumus, kas ir priekšnoteikums citu nozaru – enerģētikas, vides aizsardzības, ražošanas, sabiedrības drošības un inovāciju attīstībai. LNMC sniegtie metroloģiskie pakalpojumi veicina cilvēku dzīvības un veselības, vides un patērētāju aizsardzību pret neprecīzu mērījumu negatīvajām sekām, kā arī sekmē valsts ekonomikas attīstību un starptautisko sadarbību. LNMC darbība atbilst Nacionālajam attīstības plāna 2021.-2027.gadam prioritātēm, nodrošinot precīzus un uzticamus mērījumus kā bāzi ekonomikas attīstībai un sabiedrības drošības garantēšanai. LNMC kapitālsabiedrības statuss sekmē Latvijas integrāciju Eiropas metroloģijas telpā un nodrošina sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un nacionālajām metroloģijas institūcijām citās valstīs, kas ir būtisks priekšnoteikums valsts ekonomiskajai konkurētspējai un eksporta veicināšanai.
Valsts līdzdalības saglabāšanas izvērtējums
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas prasībām, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Lai nodrošinātu nacionālās metroloģijas sistēmas stabilitāti un uzticamību, valstij nepieciešams nodrošināt sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu un līdzdarboties metroloģijas pakalpojumu tirgū. Paturot savā īpašumā LNMC, valsts rīcībā ir instruments, ar kura palīdzību var nodrošināt sabiedrībai un tautsaimniecībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošināt augstas precizitātes mērījumus, kurus lielo izmaksu un pieprasījuma dēļ nespēj nodrošināt citi tirgus dalībnieki.
Ņemot vērā veikto analīzi par LNMC biznesa modeli, vietu tirgū, cenu politiku u.c. iepriekš apskatītajiem aspektiem, var izdarīt šādus secinājumus:
1) Metroloģisko pakalpojumu tirgus nenodrošina pilnīgu sabiedrības interešu ievērošanu attiecībā uz mērījumu vienotību, proti, ir jomas, kurās metroloģiskos pakalpojumus sniedz tikai LNMC, kā arī jomas, kurās metroloģisko pakalpojumu tirgus nav piesātināts;
2) Pastāv pamatots risks, ka daļai mērīšanas līdzekļu, kuri ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, vairs nebūtu iespējams Latvijā saņemt attiecīgus metroloģiskos pakalpojumus, savukārt daļai no tiem metroloģisko pakalpojumu sniedzēju izvēle varētu tikt būtiski ierobežota;
3) Valsts rīcībā ir instruments, lai nodrošinātu metroloģiskos pakalpojumus tiem mērīšanas līdzekļiem, kuri nepieciešami tautsaimniecības vajadzību apgūšanai (jauniem mērīšanas līdzekļiem, kuri šobrīd nav pakļauti valsts metroloģiskai kontrolei);
4) Valsts rīcībā ir instruments, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu sabiedrības pieprasījumu pēc augstas ticamības mērījumiem;
5) Metroloģisko pakalpojumu sniedzēju ģeogrāfiskais izvietojums ietekmē gan pakalpojuma pieejamību (faktiski minimālo laiku, kurā pakalpojums var tikt sniegts), gan kopējās izmaksas, lai saņemtu pakalpojumu (transporta vai pārsūtīšanas izdevumi).
Finansiālais apsvērums
LNMC pamatdarbības nodrošināšanai nesaņem valsts budžeta finansējumu. Valsts budžeta finansējumu saņēma likvidētā LNMC struktūrvienība LATMB tikai nacionālo mērvienību etalonu uzturēšanai paredzēto funkciju izpildei. Citu metroloģijas pakalpojumu sniegšanā LNMC darbojas, veicot komerciālu darbību, vienlaicīgi nodrošinot tirgus nepilnību novēršanu un pietiekamas konkurences veidotu pakalpojuma cenu metroloģijas pakalpojumu saņēmējiem. LNMC 2024. gadā valsts budžetā iemaksāja dividendes 6 306 euro apmērā par 2023. pārskata gadu, 2025. gadā - 12 160 euro apmērā par 2024. pārskata gadu, savukārt 2026.gadā - 42 195 euro apmērā par 2025. pārskata gadu. Vienlaikus valsts budžeta finansējums netika izmantots komercpakalpojumu izmaksu segšanai un nav ietekmējis LNMC sniegto pakalpojumu cenu veidošanu. Tāpat arī valsts budžeta dotācijas neesamība no 2026.gada neietekmēs LNMC sniegto pakalpojumu cenu līmeni.
LNMC samaksāto nodokļu summa valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā sasniedz 2,6 miljonus eiro.
Pamatojoties uz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.¹ panta trešo daļu mainoties finansējuma avotiem vai izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībā šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā, kapitāla daļu turētājs aktualizē publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas.
LNMC vidējais apgrozījums pēdējos trīs gados veido 1 720 734 euro. Vidējā dotācija pēdējos trīs gados ir nemainīga - 151 300 euro. Attiecība (vidējā dotācija / vidējais kopējais apgrozījums) ir 8,79%.
Vērtējot LNMC iedalījumu pēc tās finansējuma avotiem, secināms, ka LNMC vidējais valsts budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā veido 8,79% no LNMC vidējā kopējā apgrozījuma attiecīgajā periodā, t. i., nepārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto 10 % slieksni. Tāpat LNMC nav iekļauta vispārējās valdības sektorā, un no 2026.gada LNMC pamatdarbības nodrošināšanai valsts budžeta finansējumu nesaņem. Līdz ar to LNMC atbilst komerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības kritērijiem pēc finansējuma avota.
Esošais vispārējais stratēģiskais mērķis ir izvērtēts un precizēts, lai tas atspoguļotu arī LNMC darbības attīstības virzienus. Ekonomikas ministrija ierosina noteikt šādu LNMC vispārējo stratēģisko mērķi - veikt uzticamus un augstas precizitātes mērījumus un nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, veicinot inovāciju attīstību un nodrošinot tirgus vajadzībām atbilstošu metroloģisko pakalpojumu pieejamību.
Priekšlikumi turpmākai rīcībai
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija ierosina saglabāt valsts līdzdalību LNMC, iedalīt LNMC komerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību grupā un noteikt šādu LNMC vispārējo stratēģisko mērķi – veikt uzticamus un augstas precizitātes mērījumus un nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, veicinot inovāciju attīstību un nodrošinot tirgus vajadzībām atbilstošu metroloģisko pakalpojumu pieejamību.
Metroloģijas pakalpojumu sniegšanas nepieciešamība pirmkārt izriet no tā vai attiecīgais mērīšanas līdzeklis pakļaujas reglamentētajai metroloģijas jomai vai nereglamentētajai metroloģijas jomai. Reglamentētā metroloģijas joma ir metroloģijas joma, kas ietver prasības un normas, kuras atbilstoši starptautiski pieņemtai kārtībai nosaka un kontrolē valsts. Otrkārt, neatkarīgi no tā vai mērīšanas līdzeklis ir ārpus reglamentētās metroloģijas jomas, mērīšanas līdzekļa lietotājam ir būtiski, ka tas nodrošina augstu precizitāti un ticamību, kas garantētu nepieciešamo kvalitāti produkta ražošanas procesā.
Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets ar Ministru kabineta noteikumiem. Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas darbības ir tiesīgas veikt nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas (inspicēšanas institūcijas, laboratorijas). Tātad, metroloģijas pakalpojumu tirgus balstās uz brīvas konkurences apstākļiem un sniegt metroloģijas pakalpojumus ir tiesīga sniegt ikviena Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reglamentētajā sfērā akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija. Vienlaikus gadījumos, kad metroloģijas pakalpojumu tirgū ir jomas vai atsevišķi mērījumu veidi, kur nav neviens tirgus dalībnieks – metroloģijas pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzības pēc attiecīgiem metroloģijas pakalpojumiem ir nepieciešama valsts līdzdalība metroloģijas pakalpojumu tirgū.
Ekonomiskais izvērtējums un konkurences izvērtējums
Tirgus nepilnība
Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar metroloģisko pakalpojumu sniegšanu Latvijā ir iedalāmi divās grupās, kuru pamatdarbība ir metroloģisko pakalpojumu sniegšana (LNMC; SIA "Termes" un SIA "V&V VentMet") vai pamatdarbība ir saistīta ar mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu, ražošanu, dažādu pētījumu veikšanu u.t.ml., bet metroloģiskie pakalpojumi tiek sniegti, lai nodrošinātu klientiem pilnu servisu vai savas pamata nodarbošanās ietvaros, iekšējās kontroles vajadzībām. Otrajā grupā esošie uzņēmumi sniedz pakalpojumu tādās jomās, kas ir cieši saistītas ar to pamatdarbību. Tie ir tādi uzņēmumi kā AS "Sadales tīkls", kuri nodrošina elektroenerģijas skaitītāju verificēšanu, spriegummaiņu un strāvmaiņu verificēšanu, SIA "KJ Serviss" veic alkometru verificēšanu; SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" vides parametru mērīšanas līdzekļu kalibrēšana. Analizējot metroloģisko pakalpojuma piedāvājumu tirgū var secināt, ka tiešie un būtiskākie konkurenti LNMC ir SIA "Termes" un SIA "V&V VentMet", kuriem ir plašāka akreditēto mērījumu sfēra nekā otrajā grupā esošajiem uzņēmumiem. Abi minētie uzņēmumi darbojas šajā jomā jau vairāk kā 20 gadus, bet joprojām ir daudzas jomas gan kalibrēšanā, gan verificēšanā, kur konkurenci nevar uzskatīt par pietiekamu (LNMC ir vienīgais pakalpojumu sniedzējs vai ir LNMC un vēl viens cits).
Analizējot gan pirmās, gan otrās grupas uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tirgus nepilnības vai nepietiekamu konkurenci raksturo Pielikumā Nr.1 atspoguļotie dati par verificēšanas pakalpojumiem un kalibrēšanas pakalpojumiem. Vairākos verificēšanas segmentos LNMC ir vienīgais vai viens no diviem tirgus dalībniekiem, kas liecina par nepietiekamu konkurenci un tirgus koncentrāciju. Tas apliecina tirgus nepilnības pastāvēšanu reglamentētajā metroloģijā, kur pakalpojumu nepārtrauktība ir kritiski svarīga. Valsts līdzdalība šajos segmentos ir samērīga un nepieciešama sabiedrības interešu nodrošināšanai. Arī kalibrēšanas jomā vairākās pozīcijās LNMC darbojas kā vienīgais vai viens no diviem pakalpojuma sniedzējiem, īpaši tehniski sarežģītos segmentos. Tas norāda uz augstām ieejas barjerām (akreditācija, kompetence) un ierobežotu privātā sektora motivāciju attīstīt šos pakalpojumus. LNMC darbība šajos segmentos pamatoti vērsta uz tirgus nepilnības novēršanu. Tāpat Pielikumā Nr. 1 tabulā Nr. 3 ir atspoguļotas LNMC procentuālās tirgus daļas valsts reglamentēto verificēšanas pakalpojumu sniegšanā, kas liecina, ka pakalpojumu sniedzēju tirgus šobrīd nav piesātināts un LNMC kā metroloģijas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi valstī ir nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Atsevišķos segmentos ar augstu tirgus daļu (piemēram, ātruma kontroles ierīces) konkurence ir objektīvi ierobežota tehnisko un normatīvo prasību dēļ.
Pielikuma Nr.1 tabulā Nr.4 redzams, ka lielākā daļa jauno pakalpojumu uzsākti segmentos, kuros akreditācijas brīdī nebija citu tirgus dalībnieku vai to skaits bija ļoti ierobežots. Tas liecina, ka LNMC paplašināšanās notikusi reaģējot uz tirgus nepilnību. Ja LNMC pārtrauktu darbību tajos pakalpojumu segmentos, kuros šobrīd darbojas trīs tirgus dalībnieki, tirgus struktūra faktiski samazinātos līdz duopolam. Duopola apstākļos saglabājas strukturāli priekšnoteikumi nepietiekami efektīvai konkurencei, jo īpaši cenu, izpildes termiņu un kvalitātes parametros. Šādā tirgus struktūrā pastāv paaugstināts klusās koordinācijas risks (arī bez tiešas vienošanās), kas var izpausties kā paralēla cenu vai uzcenojumu noturēšana, klientu segmentu faktiska sadale vai neagresīva konkurences uzvedība. Konkurences politikā ir plaši atzīts, ka oligopoliskos tirgos, īpaši gadījumos ar augstu tirgus pārskatāmību un līdzīgu izmaksu struktūru, šādi riski ir strukturāli iespējami un var ilgstoši ierobežot efektīvu konkurenci. Turpmākajos gados LNMC savu attīstību jeb jaunu pakalpojumu izveidi pamatā plāno balstīt uz produktu testēšanu un sertificēšanu, strikti ievērojot 88. panta nosacījumus. Tā piemēram, 2026.gadā plānots attīstīt elektroierīču korpusu aizsardzības pakāpju testēšanas pakalpojumu, kā arī elektroierīču mehānisko vibrāciju noturības testēšanas pakalpojumu. Šāds attīstības virziens izvēlēts, jo sertificēšanas un testēšanas pakalpojumiem ir pietiekams eksporta potenciāls, kas ir ļoti ierobežots verificēšanas un kalibrēšanas pakalpojumiem.
Pielikuma Nr.1 tabula Nr.5 rāda, ka segmentos ar 3 līdz 5 dalībniekiem LNMC tirgus daļa bieži nav dominējoša, izņemot atsevišķus gadījumus ar sezonālu pārslodzi (piemēram, degvielas uzpildes aparāti). LNMC klātbūtne šajos segmentos veicina cenu un pieejamības disciplīnu. Tādējādi var secināt, tirgus struktūra ar diviem pakalpojumu sniedzējiem var mazināt konkurences intensitāti, kas var negatīvi ietekmēt pakalpojuma cenu, pieejamību un izpildes termiņus, īpaši apstākļos, kad jaunu tirgus dalībnieku ienākšana ir apgrūtināta.
Pielikuma Nr.1 tabula Nr.6 rāda, ka arī kalibrēšanā konkurence vairākos segmentos formāli pastāv, taču tirgus dalībnieku skaits ir neliels un daļa uzņēmumu pakalpojumu sniedz tikai savas pamatdarbības ietvaros. Tas nozīmē, ka efektīva, pilna mēroga konkurence ne vienmēr ir nodrošināta. LNMC dalība šajos segmentos mazina tirgus sadrumstalotības un kapacitātes riskus. Pamatojoties uz Pielikumā Nr.1 ietverto tirgus analīzi, secināms, ka būtiskā daļā metroloģisko pakalpojumu segmentu pastāv nepietiekama konkurence vai augstas ieejas barjeras, savukārt segmentos ar vairākiem tirgus dalībniekiem LNMC tirgus daļa nav dominējoša un tās klātbūtne veicina konkurences disciplīnu un pakalpojumu pieejamību.
Vienlaikus, lai nodrošinātu konkurences neitralitātes principa ievērošanu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta prasību konsekventu piemērošanu arī turpmāk pirms jaunu maksas pakalpojumu ieviešanas LNMC veiks dokumentētu tirgus pieejamības un konkurences izvērtējumu (ex ante) un ja konkrētajā pakalpojumu segmentā attīstīsies konkurence vai zūdīs tirgus nepilnība, periodiski LNMC turpinās izvērtēt darbības nepieciešamību attiecīgajā segmentā (ex post). Kā redzams Pielikuma Nr.1 tabulā Nr.4, arī līdzšinējā praksē LNMC jaunos pakalpojumus ir ieviesis galvenokārt tajos segmentos, kuros akreditācijas brīdī nebija citu pakalpojumu sniedzēju vai to skaits bija ļoti ierobežots, tādējādi ievērojot tirgus nepilnības novēršanas principu. Pēdējo 5 gadu laikā LNMC nepiedāvā jaunus pakalpojumus tajos pakalpojumu segmentos, kuros pakalpojumu sniegšanu pietiekamā apjomā spēj nodrošināt privātais sektors. LNMC darbojas tajos tirgus segmentos, kuros, pamatojoties uz objektīvu izvērtējumu, konstatēta nepietiekama konkurence vai pakalpojumu nepieejamība. Līdz ar to valsts līdzdalības saglabāšana LNMC kapitālsabiedrības formā ir samērīgs un ekonomiski pamatotākais, efektīvākais iespējamais risinājums, kas atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. punktam.
Valsts deleģētās funkcijas
Izmaksu optimizācijas nolūkā 2025.gadā ir veiktas būtiskas izmaiņas valsts deleģēto funkciju izpildes organizēšanā:
1) Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par Nacionālo metroloģijas institūciju un tai noteikto funkciju pārskatīšanu (racionalizāciju) valsts finansējuma optimizācijas nolūkā", kas tika apstiprināts Ministru kabineta 2025.gada 9. septembra sēdē (prot. Nr. 35 (30.§.)), grozījumiem likumā "Par mērījumu vienotību"" (25-TA-2221) un grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 7. janvāra noteikumos Nr. 3 "Noteikumi par nacionālo metroloģijas institūciju" (25-TA-2274):
- ir likvidēta LNMC struktūrvienība Metroloģijas birojs, kā rezultātā valsts budžeta finansējums tiek samazināts par 151 300 euro 2026.gadā un turpmāk ik gadu;
- Nacionālās metroloģijas institūcijas (NMI) funkcijas, kas nepieciešamas tautsaimniecībai, pildīs LNMC bez budžeta dotācijas līdzekļiem;
2) Pieņemts konceptuāls lēmums pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā metroloģijas organizācijā BIPM, samazinot valsts budžeta finansējumu 40 000 euro apmērā 2026.gadā un turpmāk ik gadu.
3) EM izstrādātie grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību" paredz LNMC sekojošu NMI funkciju izpildes nodrošināšanu:
- apstiprināt nacionālos mērīšanas līdzekļu tipus un reģistrēt tos Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā;
- sadarboties ar citu valstu metroloģijas organizācijām;
- iesaistīties starptautisko metroloģijas organizāciju (WELMEC un OIML) darbā.
Klienti un cenu politika
Pamatojoties uz LNMC tehnisko un profesionālo bāzi, tiek nodrošināti dažāda līmeņa metroloģijas pakalpojumi – sākot no komplicētu līdz vienkāršotu mērīšanas iekārtu kalibrēšanas pārbaudēm. LNMC šobrīd var nodrošināt aptuveni 600 dažāda rakstura mērīšanas līdzekļu pārbaudes.
LNMC pamata klientu mērķa grupas ir Latvijas uzņēmumi. Pakalpojumi tiek sniegti arī valsts un pašvaldību institūcijām, universitātēm, atsevišķos gadījumos arī privātpersonām un ārvalstu uzņēmumiem. Juridiskajām personām paredzētais metroloģijas pakalpojums palīdz nodrošināt valsts konkurētspēju, atbalstot uzņēmumus visu veidu produktu un citu objektu kalibrēšanas, verifikācijas, parametru mērīšanas jomā uzticama un pieejama pakalpojuma formā. Pakalpojumi tiek nodrošināti arī citiem metroloģijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem, kuru etaloniekārtas tiek kalibrētas LNMC.
Kā lielākos LNMC klientus, kuriem tiek sniegti pakalpojumi, var minēt uzņēmumus ar augstām prasībām pēc kvalitatīva un cenu ziņā samērojama pakalpojuma metroloģijas jomā, tādus kā - SIA "Neste Latvija", SIA "Circle K latvia", SIA "Rimi Latvia", AS AirBaltic, Valsts Policija, AS "Conexus Baltic Grid", CSDD, NBS, AS "Latvenergo", VAS Latvijas pasts u.c.
Pakalpojumu cenas veidošanas procesā tiek veikta:
1) vides analīze;
2) izmaksu novērtējums – pašizmaksas kalkulācija;
3) pieprasījuma izpēte;
4) konkurences novērtējums;
5) cenu vēstures izpēte.
LNMC pakalpojumu cenās tiek ņemtas vērā visas izmaksas un katram pakalpojuma veidam ir pašizmaksas aprēķins. Valsts budžeta finansējums tika piešķirts tikai noteikto valsts deleģēto funkciju izpildei (nacionālo etalonu uzturēšanai), un tas netika izmantots komercpakalpojumu izmaksu segšanai. Ņemot vēra, ka no 2026.gada valsts budžeta dotācija LNMC netiks piešķirta, tas neietekmēs LNMC sniegto pakalpojumu cenas, jo arī līdz šim dotācija netika iekļauta pakalpojumu pašizmaksā un netika izmantota pakalpojumu cenu līmeņa ietekmēšanai. Līdz ar to pakalpojumu cenu veidošanas principi un ekonomiskais pamatojums saglabājas nemainīgs. LNMC sniedzot pakalpojumu konkurences apstākļos, nepiemēro pakalpojumu cenas zem tā pašizmaksas. Lai uzvarētu klientu organizētajos iepirkumos, LNMC tāpat kā citi komersanti tirgū, savstarpēji godīgi konkurē gan ar cenu, gan piedāvājot klientiem plašāku pakalpojumu klāstu un reģionālo pārklājumu.
LNMC kā valsts kapitālsabiedrība sniedz metroloģiskos pakalpojumus, kuru ekonomiskais un sabiedriskais labums ir būtisks gan nozares dalībniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Kalibrēšana un verificēšana nodrošina precīzus un uzticamus mērījumus, kas ir priekšnoteikums citu nozaru – enerģētikas, vides aizsardzības, ražošanas, sabiedrības drošības un inovāciju attīstībai. LNMC sniegtie metroloģiskie pakalpojumi veicina cilvēku dzīvības un veselības, vides un patērētāju aizsardzību pret neprecīzu mērījumu negatīvajām sekām, kā arī sekmē valsts ekonomikas attīstību un starptautisko sadarbību. LNMC darbība atbilst Nacionālajam attīstības plāna 2021.-2027.gadam prioritātēm, nodrošinot precīzus un uzticamus mērījumus kā bāzi ekonomikas attīstībai un sabiedrības drošības garantēšanai. LNMC kapitālsabiedrības statuss sekmē Latvijas integrāciju Eiropas metroloģijas telpā un nodrošina sadarbību ar starptautiskajām organizācijām un nacionālajām metroloģijas institūcijām citās valstīs, kas ir būtisks priekšnoteikums valsts ekonomiskajai konkurētspējai un eksporta veicināšanai.
Valsts līdzdalības saglabāšanas izvērtējums
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas prasībām, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Lai nodrošinātu nacionālās metroloģijas sistēmas stabilitāti un uzticamību, valstij nepieciešams nodrošināt sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu un līdzdarboties metroloģijas pakalpojumu tirgū. Paturot savā īpašumā LNMC, valsts rīcībā ir instruments, ar kura palīdzību var nodrošināt sabiedrībai un tautsaimniecībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošināt augstas precizitātes mērījumus, kurus lielo izmaksu un pieprasījuma dēļ nespēj nodrošināt citi tirgus dalībnieki.
Ņemot vērā veikto analīzi par LNMC biznesa modeli, vietu tirgū, cenu politiku u.c. iepriekš apskatītajiem aspektiem, var izdarīt šādus secinājumus:
1) Metroloģisko pakalpojumu tirgus nenodrošina pilnīgu sabiedrības interešu ievērošanu attiecībā uz mērījumu vienotību, proti, ir jomas, kurās metroloģiskos pakalpojumus sniedz tikai LNMC, kā arī jomas, kurās metroloģisko pakalpojumu tirgus nav piesātināts;
2) Pastāv pamatots risks, ka daļai mērīšanas līdzekļu, kuri ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, vairs nebūtu iespējams Latvijā saņemt attiecīgus metroloģiskos pakalpojumus, savukārt daļai no tiem metroloģisko pakalpojumu sniedzēju izvēle varētu tikt būtiski ierobežota;
3) Valsts rīcībā ir instruments, lai nodrošinātu metroloģiskos pakalpojumus tiem mērīšanas līdzekļiem, kuri nepieciešami tautsaimniecības vajadzību apgūšanai (jauniem mērīšanas līdzekļiem, kuri šobrīd nav pakļauti valsts metroloģiskai kontrolei);
4) Valsts rīcībā ir instruments, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu sabiedrības pieprasījumu pēc augstas ticamības mērījumiem;
5) Metroloģisko pakalpojumu sniedzēju ģeogrāfiskais izvietojums ietekmē gan pakalpojuma pieejamību (faktiski minimālo laiku, kurā pakalpojums var tikt sniegts), gan kopējās izmaksas, lai saņemtu pakalpojumu (transporta vai pārsūtīšanas izdevumi).
Finansiālais apsvērums
LNMC pamatdarbības nodrošināšanai nesaņem valsts budžeta finansējumu. Valsts budžeta finansējumu saņēma likvidētā LNMC struktūrvienība LATMB tikai nacionālo mērvienību etalonu uzturēšanai paredzēto funkciju izpildei. Citu metroloģijas pakalpojumu sniegšanā LNMC darbojas, veicot komerciālu darbību, vienlaicīgi nodrošinot tirgus nepilnību novēršanu un pietiekamas konkurences veidotu pakalpojuma cenu metroloģijas pakalpojumu saņēmējiem. LNMC 2024. gadā valsts budžetā iemaksāja dividendes 6 306 euro apmērā par 2023. pārskata gadu, 2025. gadā - 12 160 euro apmērā par 2024. pārskata gadu, savukārt 2026.gadā - 42 195 euro apmērā par 2025. pārskata gadu. Vienlaikus valsts budžeta finansējums netika izmantots komercpakalpojumu izmaksu segšanai un nav ietekmējis LNMC sniegto pakalpojumu cenu veidošanu. Tāpat arī valsts budžeta dotācijas neesamība no 2026.gada neietekmēs LNMC sniegto pakalpojumu cenu līmeni.
LNMC samaksāto nodokļu summa valsts budžetā pēdējo četru gadu laikā sasniedz 2,6 miljonus eiro.
| Nodokļa veids | 2022.gads | 2023.gads | 2024.gads | 2025.gads |
| Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 136467 | 139164 | 150840 | 144424 |
| Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas | 257467 | 258881 | 277669 | 290001 |
| Pievienotās vērtības nodoklis | 185830 | 197931 | 243378 | 211685 |
| Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva | 209 | 199 | 195 | 181 |
| Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 261 | 452 | 10069 | 3098 |
| Nekustamā īpašuma nodoklis | 34698 | 34561 | 34561 | 34561 |
| Citi | 1852 | 2207 | 9534 | 15520 |
| Kopā | 616784 | 633395 | 726940 | 699470 |
Pamatojoties uz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.¹ panta trešo daļu mainoties finansējuma avotiem vai izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībā šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā, kapitāla daļu turētājs aktualizē publiskas personas kapitālsabiedrības piederību pie konkrētas grupas.
| 2023.gads | 2024.gads | 2025.gads | |
| Dotācija, EUR | 151 300 | 151 300 | 151 300 |
| Kopējais apgrozījums, EUR | 1 688 555 | 1 720 764 | 1 752 882 |
LNMC vidējais apgrozījums pēdējos trīs gados veido 1 720 734 euro. Vidējā dotācija pēdējos trīs gados ir nemainīga - 151 300 euro. Attiecība (vidējā dotācija / vidējais kopējais apgrozījums) ir 8,79%.
Vērtējot LNMC iedalījumu pēc tās finansējuma avotiem, secināms, ka LNMC vidējais valsts budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā veido 8,79% no LNMC vidējā kopējā apgrozījuma attiecīgajā periodā, t. i., nepārsniedz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto 10 % slieksni. Tāpat LNMC nav iekļauta vispārējās valdības sektorā, un no 2026.gada LNMC pamatdarbības nodrošināšanai valsts budžeta finansējumu nesaņem. Līdz ar to LNMC atbilst komerciālas publiskas personas kapitālsabiedrības kritērijiem pēc finansējuma avota.
Esošais vispārējais stratēģiskais mērķis ir izvērtēts un precizēts, lai tas atspoguļotu arī LNMC darbības attīstības virzienus. Ekonomikas ministrija ierosina noteikt šādu LNMC vispārējo stratēģisko mērķi - veikt uzticamus un augstas precizitātes mērījumus un nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, veicinot inovāciju attīstību un nodrošinot tirgus vajadzībām atbilstošu metroloģisko pakalpojumu pieejamību.
Priekšlikumi turpmākai rīcībai
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija ierosina saglabāt valsts līdzdalību LNMC, iedalīt LNMC komerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību grupā un noteikt šādu LNMC vispārējo stratēģisko mērķi – veikt uzticamus un augstas precizitātes mērījumus un nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos metroloģiskos pakalpojumus, veicinot inovāciju attīstību un nodrošinot tirgus vajadzībām atbilstošu metroloģisko pakalpojumu pieejamību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
LNMC atsavināšana:
Ieguvumi - vienreizēji papildus ieņēmumi valsts budžetā.
Riski - zūd valsts iespējas nodrošināt tirgus nepilnību un nepietiekamas konkurences novēršanu metroloģijas pakalpojumu tirgū, kas lielā mērā ir valsts reglamentēts (valsts ar Ministru kabineta noteikumu starpniecību nosaka obligāti verificējamus un kalibrējamus mērīšanas līdzekļus).
LNMC pārveidošana par iestādi/aģentūru:
LNMC pārveide par valsts iestādi/aģentūru nozīmētu jaunas pārvaldes struktūras veidošanu, kas nav saskanīga ar valsts pārvaldes reformu mērķiem mazināt iestāžu un nodarbināto skaitu.
Iestādes/aģentūras modelī būtiski mazinās stratēģiskā un finanšu autonomija (darba organizāciju nosaka Ministru kabinets/ministrs), kā arī pieaug administratīvais slogs un pārvaldības izmaksas salīdzinājumā ar kapitālsabiedrību.
Šāda forma ierobežotu tirgus orientētu, elastīgu darbību (pakalpojumu attīstība, cenu/kapacitātes pielāgošana), kā arī samazinātu konkurētspēju kvalificētu speciālistu piesaistē, jo atlīdzību nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
Lēmumu pieņemšana var kļūt lēnāka, mazinot spēju operatīvi reaģēt uz tirgus un tehnoloģiju izmaiņām.
Finansējums un investīcijas būtu cieši atkarīgas no ikgadējā valsts budžeta un prioritātēm, ierobežotas arī iespējas piesaistīt ārēju finansējumu infrastruktūras attīstībai.
Pozitīvais aspekts ir valsts vienots redzējums par metroloģijas jomas attīstību, sasniedzamo mērķu iekļaušana politikas plānošanas dokumentos, valdības deklarācijā.
LNMC pārveidošana par biedrību:
Attiecībā uz ieinteresēto pušu organizētas metroloģisko pakalpojumu biedrības izveides iespējām, jāsecina, ka pie esošiem nosacījumiem, kad Ekonomikas ministrija tiešā veidā nevar būt dalībnieks biedrībā kā viens no biedrības biedriem, jo saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts tieša līdzdalība privāto tiesību jomā nav iespējama.
Biedrības finansējums ir atkarīgs no biedru iemaksām, ziedojumiem un piesaistītajiem projektiem, tādēļ tās finanšu stabilitāte un darbības ilgtspēja var būt mainīga un atkarīga no biedru aktivitātes un ārējā finansējuma pieejamības.
Biedrības juridiskā forma var radīt situāciju, kurā tirgus dalībnieku apvienība (biedrība) kontrolē pakalpojumu cenas un piekļuvi tirgum, ietekmējot nozares attīstības virzienu un konkurenci.
Valsts iestādes vai aģentūras juridiskā forma nav optimāla metroloģijas funkciju nodrošināšanai, jo tā ierobežotu investīciju spēju un personāla motivācijas mehānismus. Biedrības juridiskā forma nav ilgtspējīgs risinājums metroloģijas pakalpojumu pārvaldībai, jo tā balstās uz privāto biedru iniciatīvu un finansējumu, nevis uz valsts noteiktu politiku un garantētu finansējumu. Šādā modelī valsts nevar būt biedrības biedrs. Alternatīvu scenārijos (atsavināšana, pārveide par iestādi/aģentūru vai biedrību) pastāv risks, ka valsts budžetam būtu jānodrošina finansējums funkciju izpildei vai jāsedz tirgus nepilnības radītās izmaksas, savukārt kapitālsabiedrības modelis ļauj nodrošināt pakalpojumu sniegšanu bez tieša budžeta finansējuma un ar finansiāli stabilu darbības modeli. LNMC savu darbību veic atbilstoši kapitāla daļu turētāja definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem, kas ietverti LNMC vidējā termiņa darbības stratēģijā 2024.- 2028. gadam. Kapitālsabiedrības finanšu stāvoklis ir vērtējams kā stabils, un tās rīcībā esošie resursi ir pietiekami darbības nodrošināšanai un valsts deleģēto funkciju izpildei. Līdz ar to kapitālsabiedrības statuss ir atbilstošs LNMC noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Šobrīd nav identificējami ekonomiski un loģiski apsvērumi, lai mainītu LNMC juridisko statusu. VPIL 88. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto mērķi - tirgus nepilnības novēršanu un sabiedrībai nepieciešamo metroloģisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu - citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt.
Ieguvumi - vienreizēji papildus ieņēmumi valsts budžetā.
Riski - zūd valsts iespējas nodrošināt tirgus nepilnību un nepietiekamas konkurences novēršanu metroloģijas pakalpojumu tirgū, kas lielā mērā ir valsts reglamentēts (valsts ar Ministru kabineta noteikumu starpniecību nosaka obligāti verificējamus un kalibrējamus mērīšanas līdzekļus).
LNMC pārveidošana par iestādi/aģentūru:
LNMC pārveide par valsts iestādi/aģentūru nozīmētu jaunas pārvaldes struktūras veidošanu, kas nav saskanīga ar valsts pārvaldes reformu mērķiem mazināt iestāžu un nodarbināto skaitu.
Iestādes/aģentūras modelī būtiski mazinās stratēģiskā un finanšu autonomija (darba organizāciju nosaka Ministru kabinets/ministrs), kā arī pieaug administratīvais slogs un pārvaldības izmaksas salīdzinājumā ar kapitālsabiedrību.
Šāda forma ierobežotu tirgus orientētu, elastīgu darbību (pakalpojumu attīstība, cenu/kapacitātes pielāgošana), kā arī samazinātu konkurētspēju kvalificētu speciālistu piesaistē, jo atlīdzību nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
Lēmumu pieņemšana var kļūt lēnāka, mazinot spēju operatīvi reaģēt uz tirgus un tehnoloģiju izmaiņām.
Finansējums un investīcijas būtu cieši atkarīgas no ikgadējā valsts budžeta un prioritātēm, ierobežotas arī iespējas piesaistīt ārēju finansējumu infrastruktūras attīstībai.
Pozitīvais aspekts ir valsts vienots redzējums par metroloģijas jomas attīstību, sasniedzamo mērķu iekļaušana politikas plānošanas dokumentos, valdības deklarācijā.
LNMC pārveidošana par biedrību:
Attiecībā uz ieinteresēto pušu organizētas metroloģisko pakalpojumu biedrības izveides iespējām, jāsecina, ka pie esošiem nosacījumiem, kad Ekonomikas ministrija tiešā veidā nevar būt dalībnieks biedrībā kā viens no biedrības biedriem, jo saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts tieša līdzdalība privāto tiesību jomā nav iespējama.
Biedrības finansējums ir atkarīgs no biedru iemaksām, ziedojumiem un piesaistītajiem projektiem, tādēļ tās finanšu stabilitāte un darbības ilgtspēja var būt mainīga un atkarīga no biedru aktivitātes un ārējā finansējuma pieejamības.
Biedrības juridiskā forma var radīt situāciju, kurā tirgus dalībnieku apvienība (biedrība) kontrolē pakalpojumu cenas un piekļuvi tirgum, ietekmējot nozares attīstības virzienu un konkurenci.
Valsts iestādes vai aģentūras juridiskā forma nav optimāla metroloģijas funkciju nodrošināšanai, jo tā ierobežotu investīciju spēju un personāla motivācijas mehānismus. Biedrības juridiskā forma nav ilgtspējīgs risinājums metroloģijas pakalpojumu pārvaldībai, jo tā balstās uz privāto biedru iniciatīvu un finansējumu, nevis uz valsts noteiktu politiku un garantētu finansējumu. Šādā modelī valsts nevar būt biedrības biedrs. Alternatīvu scenārijos (atsavināšana, pārveide par iestādi/aģentūru vai biedrību) pastāv risks, ka valsts budžetam būtu jānodrošina finansējums funkciju izpildei vai jāsedz tirgus nepilnības radītās izmaksas, savukārt kapitālsabiedrības modelis ļauj nodrošināt pakalpojumu sniegšanu bez tieša budžeta finansējuma un ar finansiāli stabilu darbības modeli. LNMC savu darbību veic atbilstoši kapitāla daļu turētāja definētajiem finanšu un nefinanšu mērķiem, kas ietverti LNMC vidējā termiņa darbības stratēģijā 2024.- 2028. gadam. Kapitālsabiedrības finanšu stāvoklis ir vērtējams kā stabils, un tās rīcībā esošie resursi ir pietiekami darbības nodrošināšanai un valsts deleģēto funkciju izpildei. Līdz ar to kapitālsabiedrības statuss ir atbilstošs LNMC noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem. Šobrīd nav identificējami ekonomiski un loģiski apsvērumi, lai mainītu LNMC juridisko statusu. VPIL 88. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto mērķi - tirgus nepilnības novēršanu un sabiedrībai nepieciešamo metroloģisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu - citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
LNMC līdzšinējā darbība ir pilnībā sevi attaisnojusi, un tās statuss ir atbilstošākais valsts iesaistei metroloģijas jomā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Tiesību aktu projektu publiskajā portālā iesniegts Ekonomikas ministrijas izstrādātais konceptuālais ziņojums par "Par mazo valsts kapitālsabiedrību apvienošanu un optimizāciju vienota tehnoloģiju attīstības centra izveidei" (25-TA-1284), kas paredz apvienot LNMC, sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" (turpmāk – LVS), un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas proves birojs" (turpmāk – LPB), izveidojot tehnoloģiju attīstības centru (turpmāk - VKTA), lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu un funkcionālu sinerģiju. VKTA izveide norisinātos divos posmos, kur 1.posmā paredzēts apvienot VKS, kas sniedz atbilstības novērtēšanas pakalpojumus saistībā dažādu produktu, pakalpojumu vai procesu novērtēšanu, t.i. reorganizējot apvienošanas ceļā LNMC, LVS un LPB, par iegūstošo sabiedrību nosakot LNMC un par tās valsts kapitāla daļu turētāju – EM. LNMC, LVS un LPB apvienošanas rezultātā pievienojamo sabiedrību (LVS un LPB) tiesības un saistības pāries iegūstošajai sabiedrībai - LNMC, savukārt, LVS un LPB beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa. Šāda apvienošana paredz iespēju racionālāk un mērķtiecīgāk plānot valsts budžeta dotācijas piešķiršanu, samazinot administratīvo izdevumu īpatsvaru un nodrošinot kopīgu stratēģisku attīstības pārvaldību. Minēto kapitālsabiedrību kompetenču un resursu apvienošana radīs priekšnosacījumus pašu ieņēmumu palielināšanai, īpaši maksas pakalpojumu segmentā, tādējādi stiprinot VKTA finansiālo ilgtspēju un pakāpeniski mazinot atkarību no valsts budžeta. Vienlaikus apvienošana sekmēs publisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kā arī stiprinās sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpildi, tostarp sniedzot pakalpojumus klientiem, kas attīsta jaunus produktus un tehnoloģijas. Savukārt, 2.posma pakāpeniska ieviešana detalizēti tiks izskatīta tālākā perspektīvā, konsultējoties ar iesaistītajām pusēm, kas ietvertu citu organizāciju funkciju un sniegto pakalpojumu padziļinātāku izvērtēšanu un vērtējuma sagatavošanu par atbilstošāko funkciju/ pakalpojumu integrēšanu VKTA.
Ņemot vērā, ka konceptuālā ziņojuma skaņošana bija ievilkusies, secinām, ka ievilksies arī reorganizācijas īstenošana, bet atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta pirmajai daļai publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.panta nosacījumiem, nosakot arī valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķi.
Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma, kas stājās spēkā 2026. gada 1. augustā, Pārejas noteikumu 31. punkts, paredz, ka publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalības pārvērtēšanas procesi, kas uzsākti līdz 2026. gada 31. jūlijam, tiek pabeigti saskaņā ar šā likuma 88. panta septītās daļas redakciju, kāda bija spēkā dienā, kad tika uzsākts līdzdalības pārvērtēšanas process un LNMC līdzdalības pārvērtēšana tika uzsākta pirms 2026. gada 1. augusta, LNMC līdzdalības pārvērtēšanas tika pabeigta atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta septītās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. jūlijam.
Ņemot vērā, ka konceptuālā ziņojuma skaņošana bija ievilkusies, secinām, ka ievilksies arī reorganizācijas īstenošana, bet atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7.panta pirmajai daļai publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4.panta nosacījumiem, nosakot arī valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķi.
Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma, kas stājās spēkā 2026. gada 1. augustā, Pārejas noteikumu 31. punkts, paredz, ka publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalības pārvērtēšanas procesi, kas uzsākti līdz 2026. gada 31. jūlijam, tiek pabeigti saskaņā ar šā likuma 88. panta septītās daļas redakciju, kāda bija spēkā dienā, kad tika uzsākts līdzdalības pārvērtēšanas process un LNMC līdzdalības pārvērtēšana tika uzsākta pirms 2026. gada 1. augusta, LNMC līdzdalības pārvērtēšanas tika pabeigta atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta septītās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz 2026. gada 31. jūlijam.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi