26-TA-614: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Skujnieku mednieku pirts" Mednieku pirtī, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts un 44.panta piektā daļa.
Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu “Skujnieku mednieku pirts” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 017 0018) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0015) 0,1860 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 017 0007 004) – “Mednieku pirts”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu “Skujnieku mednieku pirts” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8854 017 0018) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0015) 0,1860 ha platībā un būvi (būves kadastra apzīmējums 8854 017 0007 004) – “Mednieku pirts”, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Ģibuļu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000763196 (turpmāk - Nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem:
1) Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0015) lietošanas mērķis ir (0101) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, platība 0,1860 ha. Zemes lietošanas veidi: pļava, platība 0,0572 ha, zeme zem ūdeņiem, platība 0,0671 ha, zeme zem ēkām, platība 0,0475 ha, pārējās zemes, platība 0,0142 ha.
2) būves (būves kadastra apzīmējums 8854 017 0007 004) platība ir 38,4 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība 397 euro (01.01.2025.);
2) Universālā kadastrālā vērtība 1237 euro (01.01.2025.).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0276 ha;
2) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0276 ha.
Veicot zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, tika precizēta zemes vienības platība no 0,16 ha uz 0,1860 ha, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" noteikto regulējumu.
Zemkopības ministrija 09.10.2025. vēstulē Nr.3.4-11e/1718/2025 informē, ka:
1) Nekustamais īpašums tika izveidots, atdalot to no nekustamā īpašuma "Valsts mežs Ģibuļi" (kadastra Nr.8854 001 0041) Ģibuļu pagastā, Talsu novadā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0007) (turpmāk – nekustamais īpašums "Valsts mežs Ģibuļi"), pamatojoties uz Talsu novada pašvaldības 28.11.2022. lēmumu Nr. TNPCA/22/4.5/187/ZIPUA "Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma "Valsts mežs Ģibuļi", Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 88540170007".
2) Nekustamais īpašums "Valsts mežs Ģibuļi" ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē, ko apliecina Latvijas Valsts vēstures arhīva 11.12.2008. izziņa Nr.5-JP-7302/3 par zemes gabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939.gadu.
3) Nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai.
4) Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot Atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu, lūdz veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams tā valdītāja Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, tas nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas par Nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tas ir virzāms atsavināšanai.
Talsu novada pašvaldība ar 16.02.2026. vēstuli Nr.TNPCP/26/12-12/433/N informē, ka:
1) saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem (Talsu novada domes 2022. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”) zemes vienība atrodas funkcionālajā zonā: Lauksaimniecības teritorija (L);
2) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;
3) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4) saskaņā ar NĪVKIS datiem, zemes vienībai piekļuve nav nodrošināta.
Piekļuve iespējama no valsts vietējā autoceļa V1301 “Ģibuļi-Renda” caur Mednieku kolektīvam “Skujnieki” piederošu zemes vienību “Skujnieki” (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0014) Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, nodibinot ceļa servitūtu.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais. Atdalīšanas rezultātā izveidotā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība arī ir valsts meža zeme. Zemes vienības atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1.panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē.
Nekustamais īpašums ir izveidots ievērojot Talsu novada teritorijas plānojuma prasības un būvei (būves kadastra apzīmējums 8854 017 0007 004) ir noteikts tai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0015) 0,1860 ha platībā, uz kuras atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punkta nosacījums - zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Lai nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par tiesībām nodibināt ceļa servitūtu, lai piekļūtu valsts vietējam autoceļam V1301 “Ģibuļi-Renda”.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem:
1) Zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0015) lietošanas mērķis ir (0101) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība”, platība 0,1860 ha. Zemes lietošanas veidi: pļava, platība 0,0572 ha, zeme zem ūdeņiem, platība 0,0671 ha, zeme zem ēkām, platība 0,0475 ha, pārējās zemes, platība 0,0142 ha.
2) būves (būves kadastra apzīmējums 8854 017 0007 004) platība ir 38,4 m2. Būves galvenais lietošanas veids ir (1274) “Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas”, būves tips (12740201) “Kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2 (ieskaitot), saimniecības ēkas, pagrabi un sabiedriskās tualetes”.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) Fiskālā kadastrālā vērtība 397 euro (01.01.2025.);
2) Universālā kadastrālā vērtība 1237 euro (01.01.2025.).
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai noteikti šādi apgrūtinājumi:
1) Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam, platība 0,0276 ha;
2) Ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, platība 0,0276 ha.
Veicot zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, tika precizēta zemes vienības platība no 0,16 ha uz 0,1860 ha, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" noteikto regulējumu.
Zemkopības ministrija 09.10.2025. vēstulē Nr.3.4-11e/1718/2025 informē, ka:
1) Nekustamais īpašums tika izveidots, atdalot to no nekustamā īpašuma "Valsts mežs Ģibuļi" (kadastra Nr.8854 001 0041) Ģibuļu pagastā, Talsu novadā (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0007) (turpmāk – nekustamais īpašums "Valsts mežs Ģibuļi"), pamatojoties uz Talsu novada pašvaldības 28.11.2022. lēmumu Nr. TNPCA/22/4.5/187/ZIPUA "Par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu nekustamā īpašuma "Valsts mežs Ģibuļi", Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 88540170007".
2) Nekustamais īpašums "Valsts mežs Ģibuļi" ir valsts meža zeme Meža likuma izpratnē, ko apliecina Latvijas Valsts vēstures arhīva 11.12.2008. izziņa Nr.5-JP-7302/3 par zemes gabala vēsturisko piederību Meža departamentam uz 1939.gadu.
3) Nekustamais īpašums turpmāk nav nepieciešams valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai.
4) Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot Atsavināšanas likuma 5. pantu un 9. panta pirmo daļu un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu, lūdz veikt visas nepieciešamās darbības Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa īstenošanai.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams tā valdītāja Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, tas nav perspektīvs VNĪ saimnieciskās darbības veikšanai, kā arī VNĪ rīcībā nav informācijas par Nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tas ir virzāms atsavināšanai.
Talsu novada pašvaldība ar 16.02.2026. vēstuli Nr.TNPCP/26/12-12/433/N informē, ka:
1) saskaņā ar Talsu novada teritorijas plānojumu ar grozījumiem (Talsu novada domes 2022. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”) zemes vienība atrodas funkcionālajā zonā: Lauksaimniecības teritorija (L);
2) uz zemes vienības atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;
3) zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
4) saskaņā ar NĪVKIS datiem, zemes vienībai piekļuve nav nodrošināta.
Piekļuve iespējama no valsts vietējā autoceļa V1301 “Ģibuļi-Renda” caur Mednieku kolektīvam “Skujnieki” piederošu zemes vienību “Skujnieki” (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0014) Ģibuļu pagastā, Talsu novadā, nodibinot ceļa servitūtu.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zemes reformas gaitā tā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais. Atdalīšanas rezultātā izveidotā Nekustamā īpašuma sastāvā esošā zemes vienība arī ir valsts meža zeme. Zemes vienības atdalīšanas fakts nemaina valsts meža zemes statusu.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā zeme nav meža zeme Meža likuma 1.panta pirmās daļas 29. punkta izpratnē, bet tā ir vēsturiskā valsts meža zeme Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē.
Nekustamais īpašums ir izveidots ievērojot Talsu novada teritorijas plānojuma prasības un būvei (būves kadastra apzīmējums 8854 017 0007 004) ir noteikts tai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals (zemes vienības kadastra apzīmējums 8854 017 0015) 0,1860 ha platībā, uz kuras atsavināšanu konkrētajā gadījumā attiecināms Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punkta nosacījums - zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, kura sastāvā ir valsts meža zeme.
Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme privatizējama Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā vai atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamajam īpašumam noteiktos apgrūtinājumus, minētā nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot to būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
Lai nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par tiesībām nodibināt ceļa servitūtu, lai piekļūtu valsts vietējam autoceļam V1301 “Ģibuļi-Renda”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā “Pašreizējā situācija”
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Rīkojuma projektā iekļautā Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija, jo Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
- Zemkopības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
