Anotācija

Vakcinācijas kalendāra pilnveidošana
Vakcinācijas noteikumi pašlaik nepieļauj valsts apmaksātu vakcināciju personām, kas vecākas par 18 gadiem (izņemot valsts apmaksātu vakcināciju pieaugušajiem pret difteriju un stingumkrampjiem un iepriekš nevakcinētu pieaugušo vakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem, izmantojot kombinēto vakcīnu Tetraxim, kas aizsargā arī pret garo klepu un poliomielītu (DTaP-IPV)).
IVP 2024.gadā vairākās sēdēs ir norādījusi, ka pieaugušajiem, kuri bērnu vecumā dažādu iemeslu dēļ nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā ietvertās vakcīnas, epidemioloģiskās drošības un sabiedrības drošības dēļ ir jānodrošina iespēja saņemt šīs vakcīnas, ja viņi nav pārslimojuši tās infekcijas slimības, pret kurām viņi iepriekš nav bijuši vakcinēti. Bērnībā lēmumu par vakcināciju pieņem vecāki, bet pēc pilngadības sasniegšanas jaunietis pats var sākt pilnīgi neatkarīgi pieņemt lēmumus par savu veselību. Ņemot vērā minēto, tiek paredzēts dot iespēju jauniešiem līdz 26 gadu vecumam veikt izvēli veikt vakcināciju pret konkrētām infekcijas slimībām un saņemt valsts apmaksātu vakcināciju.
Ņemot vērā bērnu vakcinācijas aptveres rādītājus valstī, šādu gados jaunu nevakcinētu pieaugušo skaits nav liels, visticamāk līdz 5%, (izņemot vakcināciju pret CPV), jo lielākā daļa vakcīnu, kas ir iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā, tiek lietotas jau vairākus gadus, piemēram, 2024.gadā ar DTaP-IPV (Tetraxim) kombinēto vakcīnu (pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu) vakcinējies 21 pieaugušais pacients. Līdz ar to, visticamāk, ka šie jaunie pieaugušie cilvēki nav vakcinēti tādēļ, ka zīdaiņu un bērnu vecumā no viņu vakcinācijas ir atteikušies vecāki. IVP ir sniegusi arī rekomendācijas, kuras no bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām no epidemioloģiskā drošības viedokļa ir īpaši svarīgas neimūniem jauniem pieaugušajiem.
CPV infekcija sievietēm var izraisīt dzemdes kakla priekšvēža stāvokli un dzemdes kakla vēzi. ES un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) katru gadu konstatē apmēram 28 600 dzemdes kakla vēža gadījumu (līdz 30% CPV izraisītu vēžu ir vīriešiem) un 13 700 tā izraisītus nāves gadījumus. CPV infekcija gan sievietēm, gan vīriešiem spēj izraisīt arī cita veida anoģenitālu vēzi (vulvas, maksts, dzimumlocekļa un tūpļa vēzi), kā arī galvas un kakla vēzi. 2022.gadā ES un EEZ tika konstatēti apmēram 19 700 gadījumu, galvenokārt vīriešiem (apm. 15 000). Tas norāda, ka ir svarīgi un nepieciešami pret CPV vakcinēt ne tikai pusaudžu vecuma meitenes un zēnus, bet svarīgi ir nodrošināt piekļuvi CPV vakcinācijai arī jauniem pieaugušajiem un riska grupām.
IVP īpaši stingri rekomendē uzsākt jauniešu, kas vecāki par 18 gadiem, vakcināciju pret CPV, jo ar CPV saistīto audzēju skaits pieaug, īpaši jaunāku, bez kaitīgiem ieradumiem, cilvēku vidū. Savlaicīgi veikta vakcinācija pret CPV infekciju var sniegt pat 100% efektivitāti CPV infekcijas izraisītu priekšvēža izmaiņu un vēža novēršanā. Vakcinācijas grupu paplašināšana (dažāda vecuma kohortu vakcinācijas stratēģija) radīs ievērojami ātrāku vakcinācijas ietekmi uz pirmsvēža izmaiņu un dažādas lokalizācijas CPV audzēju novēršanu un pat elimināciju, salīdzinot ar viena vecuma kohortas vakcinācijas stratēģiju. CPV izraisīto saslimšanu skaitu varētu samazināt par 30-40% tuvāko gadu laikā. Vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā novērst CPV izraisītos vēžus vīriešiem, jo vīriešiem nav pieejams skrīnings. Aptuveni 22 pacienti katru gadu saslimst ar tūpļa vēzi, puse no dzimumlocekļa vēža gadījumiem ir CPV izraisīti. Mutes un rīkles vēža ārstēšana ir dārga, ar augstu invaliditātes risku. Nodrošinot vakcināciju pret CPV, samazinātos CPV izraisītas onkoloģiskas saslimšanas. CPV izraisītas saslimšanas ne tikai palielina veselības aprūpes slogu, bet arī negatīvi ietekmē ekonomiku.
2024.gada 21.jūnijā Padome pieņēma ieteikumus par vakcīnnovēršamiem vēžu veidiem, kuru mērķis ir apkarot vakcīnnovēršamus vēža veidus, veicinot CPV vakcinācijas aptveri. Šī mērķa sasniegšanai dalībvalstīm saskaņā ar mērķtiecīgām panākšanas jeb iedzīšanas kampaņām (catch-up campaigns) CPV vakcinācijā rekomendē aptvert arī jaunus pieaugušos, kuri nebija vakcinēti vai nebija pilnībā vakcinēti pusaudžu vecumā.
Eiropas Vēža organizācijas rekomendācijas [1] rosina paplašināt rutīnas vakcinācijas programmas, iekļaujot tajās vecākas vecuma grupas, neatkarīgi no dzimuma.
2022.gada 16.decembra PVO nostājas dokumentā par CPV [2] tiek prognozēts, ka vairāku vecuma grupu (multiple age cohorts) vakcinēšana rada ievērojami ātrāku vakcinācijas ietekmi, salīdzinot ar viena vecuma kohortas vakcināciju.
[1] https://www.europeancancer.org/content/hpv-list-of-recommendations
[2] https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/365350/WER9750-eng-fre.pdf?sequence=1
Izvērtējot ECDC tīmekļvietnē pieejamo informāciju par ES/EEZ valstu vakcinācijas kalendāriem, ir redzams, ka CPV vakcinācijas stratēģija pašlaik dažādās valstīs atšķirtas.
Austrija – no 01.02.2023. bezmaksas catch-up iespēja līdz 21 gada vecumam.
Čehija – neapmaksāta dzimumneitrāla catch-up rekomendācija 18-26 gadu vecumā.
Francija – no 2021.gada catch-up rekomendācija 15-19 gadu vecumā.
Grieķija – bezmaksas catch-up iespēja līdz 18 gadiem tiem, kuri izlaiduši vakcināciju; konkrētām riska grupām vakcināciju var pagarināt līdz 26 gadiem.
Igaunija – bezmaksas catch-up iespēja 15-18 gadu vecumā.
Itālija – bezmaksas catch-up iespēja sievietēm līdz 26 gadu vecumam un vīriešiem līdz 18 gadu vecumam ieskaitot, ja viņi iepriekš nav vakcinēti vai nav pabeiguši vakcinācijas kursu.
Horvātija – no 2019.gada catch-up rekomendācija meitenēm un zēniem vecumā līdz 25 gadiem, atkarībā no vakcīnas pieejamības.
Lihtenšteina – dzimumneitrāla catch-up rekomendācija 15-19 gadu vecumā.
Lietuva – catch-up iespēja meitenēm 15-18 gadu vecumā.
Malta – catch-up iespēja no 14 gadu vecuma.
Spānija – catch-up iespēja 13-18 gadus vecām meitenēm.
Vācija – catch-up rekomendācija tikai meitenēm no 14 līdz 17 gadiem vai no 15 līdz 17 gadiem atkarībā no izmantotajām vakcīnām.
Līdz ar rekomendāciju par jauniešu vakcināciju pret CPV, Dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju rosina paplašināt CPV vakcinācijas mērķa grupas, iekļaujot tajās arī riska grupas personas ar imūnsupresiju, sievietes no 18 līdz 55 gadiem pēc dzemdes kakla ķirurģiskas ārstēšanas un HIV inficētas personas no 18 līdz 45 gadiem. IVP atbalsta riska grupu vakcināciju pret CPV, jo imūnkompromitētām personām, tostarp personām ar HIV infekciju un sievietēm ar priekšvēža izmaiņām, ir paaugstināts ar CPV saistītu slimību risks.
Dzemdes kakla vēzis ir otrs biežākais audzējs sievietēm līdz 45 gadiem Latvijā. Savlaicīgi veikta vakcinācija pret CPV infekciju var sniegt pat 100% efektivitāti CPV infekcijas izraisītu priekšvēža izmaiņu un vēža novēršanā. Sievietēm, kurām ir HIV, ir sešas reizes lielāka iespēja saslimt ar dzemdes kakla vēzi, salīdzinot ar sievietēm, kurām nav HIV. 2022.gadā Latvijā dzemdes kakla vēža saslimstība bija 22,7 gadījumi uz 100 000 sieviešu (2.-3.vieta Eiropā), mirstība 9,8 gadījumi uz 100 000 sieviešu (5.vieta Eiropā). 90% (100-120 pacientes gadā) no dzemdes kakla vēža pacientēm terapiju saņem Latvijas Onkoloģijas centrā, pusei no pacientēm ir ielaistas stadijas (2B-3C1 stadija).
Ņemot vērā to, ka Vakcinācijas noteikumos paredzēts iekļaut regulējumu, kas paredz iespēju iepriekš nevakcinētiem jauniešiem līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai vakcinēties pret noteiktām infekcijas slimībām, nepieciešams redakcionāli papildināt Vakcinācijas noteikumu 3.¹punktu. Vienlaikus no Vakcinācijas noteikumu 3.¹punkta nepieciešams svītrot teikumu, ka “Vakcināciju līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai veic, ievērojot vakcīnas lietošanas instrukcijā norādīto vakcinācijas shēmu un vakcīnas devu skaitu”, jo atsevišķu vakcīnu lietošanā IVP ir rekomendējusi mērķtiecīgu ārpusmarķējuma lietošanu jeb vakcīnu lietošanu pēc "off-label" principa, piemēram, nevakcinētu pieaugušo vakcinācijai tiek izmantota DTaP-IPV kombinētā vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu; standarta CPV vakcinācijas shēmā tiek izmantotas divas vakcīnas devas; balstvakcinācijai pret ērču encefalītu pēc ceturtās vakcīnas devas saņemšanas neatkarīgi no vakcinējamās personas vecuma tiek rekomendēts 10 gadu intervāls. Tādējādi Vakcinācijas noteikumos nepieciešams nostiprināt regulējumu, kas, ņemot vērā labās prakses piemērus, klīniskās vadlīnijas un starptautiskās rekomendācijas, pieļauj vakcīnu ārpusmarķējuma lietošanu jeb pēc "off-label" principa.
Veselības ministrija ir saskārusies ar atsevišķām iedzīvotāju sūdzībām par to, ka dažkārt ģimenes ārsti atsaka pacientam pabeigt pamatvakcinācijas kursu (visbiežāk pret CPV, jo nereti persona ir izšķīrusies par labu vakcinācijai tikai īsi pirms pilngadības sasniegšanas) tādēļ, ka persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu, kas no sabiedrības veselības viedokļa raugoties nav atbalstāms, jo sabiedrības veselības interesēs ir vakcinēto iedzīvotāju skaita palielināšana, nevis pretēji.
Jau vairākas gripas sezonas veselības riska grupu pacientiem ir iespēja saņemt valsts apmaksātas gripas vakcīnas un šo riska grupu uzskaitījums ir norādīts Vakcinācijas noteikumos, vēsturiski šo riska grupu uzskaitījumu pārņemot no 2006.gada 31.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Tā kā veselības riska grupu uzskaitījums nav pilnīgs (piemēram, kā veselības riska grupa ir norādīti pieaugušie ar psihiskām slimībām, bet nav norādīti bērni ar psihiskām slimībām), bet Vakcinācijas noteikumus nav lietderīgi visu laiku papildināt ar jaunām veselības riska grupām, Vakcinācijas noteikumos nepieciešams ietvert universālu regulējumu, kas noteiktu, ka veselības riska grupu saraksts tiek publicēts SPKC tīmekļvietnē.

Vakcinācijas kalendāra pilnveidošana
Iepriekš nevakcinētiem jauniešiem līdz 25 gadiem (ieskaitot) tiek paredzēta iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, B hepatītu, vējbakām un attiecīgi Vakcinācijas noteikumi tiek papildināti ar 3.³ punktu. Tādējādi valstiskā līmenī jauniešiem ir dota iespēja izdarīt apzinātu izvēli un vakcinēties pret tām bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, pret kurām ir nozīmīgi būt vakcinētam arī pieaugušā vecumā (savukārt, piemēram, vakcinācija pret rotavīrusu infekciju veicama tikai zīdaiņa vecumā, pret tuberkulozi - jaundzimušajiem).
SPKC veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka gadā varētu būt nepieciešams maksimāli līdz 400 vakcīnām pret B hepatītu (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 3 devas), līdz 200 vakcīnām pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 2 devas), līdz 50 vakcīnām pret vējbakām (vienam nevakcinētam jaunietim nepieciešamas 2 devas). Šo nepieciešamo vakcīnu apjomu varēs nodrošināt izmantojot resursus, kas atbrīvojas, samazinoties vakcinējamo bērnu skaitam valstī. 
Ņemot vērā speciālistu norādīto, cik būtiski ir vakcinēt dažādas riska grupas pret CPV un atzīstot, ka būtiska ir arī jauniešu vakcinācija pret CPV, grozījumi Vakcinācijas noteikumos paredz iespēju, ka CPV vēža riskam pakļautām grupām un iepriekš nevakcinētiem jauniešiem tiek rekomendēta valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV. Vērtējot vakcinējamo personu skaitu, tiek ņemts vērā, ka meiteņu vakcinācija ir uzsākta jau sen, tādēļ sievietēm līdz 25 gadu vecumam ir bijusi iespēja saņemt valsts apmaksātu vakcīnu līdz 18 gadu vecumam, savukārt zēniem šāda iespēja ir ieviesta no 2023.gada. Vadoties no minētajiem faktiem, tiek prognozēts, ka apmēram 10% sieviešu un 30% vīriešu līdz 25 gadu (ieskaitot) vecumam, varētu vēlēties saņemt šo vakcīnu, bet reālos skaitļus ir grūti paredzēt. Vienlaicīgi arī jāņem vērā pieejamais finanšu līdzekļu apjoms pieaugušo vakcinācijai nepieciešamo vakcīnu iegādei. Lai nodrošinātu iespēju visvairāk CPV riskam pakļautajām sabiedrības grupām saņemt vakcināciju un vienlaicīgi iegūtu precīzākus datus par pieaugušo interesi vakcinēties pret CPV, ir paredzēts CPV vakcīnas iegādāties noteiktā apjomā atbilstoši pieejamajam finansējumam. Paaugstinātam riskam pakļautām grupām vakcinācija pret CPV rekomendējama primāri, jo šīm iedzīvotāju grupām to veselības stāvokļa dēļ vakcinācija pret CPV nebūtu atliekama. Ja veidojas iegādātās CPV vakcīnas atlikums, kā otrā prioritārā grupa CPV vakcinācijai tiek paredzēti iepriekš nevakcinēti jaunieši 25 gadu vecumā, kā trešā prioritārā grupa vakcinācijai pret CPV tiek noteikti iepriekš nevakcinēti jaunieši no 18 līdz 24 gadiem (ieskaitot).
Lai nodrošinātu to, ka vakcinācijas iestādes ir informētas par pieejamo vakcīnu apjomu, tiek noteikts, ka NVD pēc Vakcinācijas noteikumu pieņemšanas informē SPKC par pieejamo vakcīnu apjomu atbilstoši pieejamajiem finanšu līdzekļiem. SPKC mēneša laikā pēc Vakcinācijas noteikumu stāšanās spēkā, vadoties no NVD sniegtās informācijas, sadalīs vakcīnas vakcinācijas iestādēm un informēs tās par tām pieejamo vakcīnu apjomu. Turpmāk NVD katru gadu līdz 1.novembrim apzinās CPV vakcīnu pieejamo finanšu apjomu pieaugušo vakcinācijai un SPKC līdz gada beigām vadoties no NVD sniegtās informācijas informēs vakcinācijas iestādes par tām pieejamo CPV vakcīnu apjomu. Attiecīgi ņemot vērā vakcinācijas iestādēm pieejamo CPV vakcīnu apjomu nākamajam gadam, vakcinācijas iestādes varēs rekomendēt paaugstinātam riskam pakļauto grupu un iepriekš nevakcinētu jauniešu līdz 25 gadiem (ieskaitot) vakcināciju. Precīzs riska grupu uzskaitījums un vakcinējamo personu prioritārā secība tiks publicēti SPKC tīmekļvietnē. Tādējādi Vakcinācijas noteikumi tiek papildināti ar jaunu normatīvo regulējumu (3.⁴ un 3.⁵ punkts), kas uzsāk CPV valsts apmaksātu vakcināciju riska grupām un jauniešiem līdz 25 gadiem (ieskaitot).
Tā kā, ņemot vērā labās prakses piemērus, klīniskās vadlīnijas un starptautiskās rekomendācijas, ir pieļaujama zāļu, tajā skaitā arī vakcīnu, mērķtiecīga ārpusmarķējuma lietošana jeb pēc "off-label" principa, no Vakcinācijas noteikumu 3.¹ punkta tiek svītrots regulējums, kas līdz šim paredzēja ievērot vakcīnas lietošanas instrukcijā norādīto vakcinācijas shēmu un vakcīnas devu skaitu, kā arī Vakcinācijas noteikumi tiek papildināti ar 9.¹punktu, paredzot, ka atbilstoši rekomendācijām ir pieļaujama vakcīnu mērķtiecīga ārpusmarķējuma lietošana (piemēram, vakcīnu var lietot citā vecuma grupā, vakcīnu var lietot pēc citas vakcinācijas shēmas, vakcinācijas devu skaitu var samazināt, var palielināt vakcinējamo devu intervālu u.c. gadījumi). Saskaņā ar Ārstniecības likuma 9.¹panta pirmo daļu ārstniecību (profesionāla un individuāla slimību profilakse, diagnostika un ārstēšana, medicīniskā rehabilitācija un pacientu aprūpe) veic atbilstoši klīniskajām vadlīnijām, klīniskajiem algoritmiem un klīniskajiem ceļiem vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam. Arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka valstu nacionālās imunizācijas padomes, izvērtējot pētījumu rezultātus, var sniegt vakcīnu lietošanas ieteikumus, kas atšķiras no marķējumā norādītajām lietošanas indikācijām. Šādas lietošanas riski ir rūpīgi jāapsver un ir jāvadās pēc skaidra ieguvuma sabiedrības veselībai. Latvijā šādas rekomendācijas vakcīnu lietošanai ārpus marķējuma (pēc "off-label" principa) sniedz IVP, izvērtējot starptautiskās rekomendācijas, zinātniskās publikācijas un labās prakses piemērus. Savukārt SPKC šādas rekomendācijas publicē, piemēram, SPKC tīmekļvietnē ir sagatavots vizuāls materiāls ērču encefalīta vakcīnu saņemšanas kārtībai atbilstoši IVP rekomendācijai:
https://www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/sogad-valsts-apmaksatas-ercu-encefalita-vakcinas-sanems-berni-5-latvijas-novados.
Lai bērnam/jaunietim būtu iespējams pabeigt iesākto pamatvakcinācijas kursu (ja bērns vakcināciju ir uzsācis īsi pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet jaunietis – īsi pirms 26 gadu vecuma sasniegšanas), tiek norādīts, ka pamatvakcinācijas kurss tiek pabeigts arī tad, ja vakcinējamās personas vecums pārsniedz Vakcinācijas noteikumos norādīto vecumu, kurā tiek veikta vakcinācija.
Lai Vakcinācijas noteikumus regulāri nevajadzētu papildināt ar kādu jaunu veselības riska grupu, kurai ir iespēja saņemt valsts apmaksātu gripas vakcīnu, Vakcinācijas noteikumu riska grupu uzskaitījums tiek aizstāts ar universālu formulējumu, ka veselības riska grupu saraksts tiek publicēts SPKC tīmekļvietnē.

Vakcinācijas plānošana, organizēšana un uzskaite
Vakcinācijas iestādes katru mēnesi līdz 5.datumam iesniedz kārtējos vakcīnu pasūtījumus, tomēr dažkārt vakcinācijas iestādēm kādu apstākļu dēļ pasūtījumu apkopošana varētu aizņemt vairāk laika nekā parasti. Līdz ar to, lai vakcinācijas iestādēm atvieglotu darbu, ir paredzēts pagarināt termiņu, kādā tās ir tiesīgas iesniegt kārtējo vakcīnu pasūtījumu.
Papildus norādāms, ka agrāk SPKC vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus apstrādāja manuāli, kas aizņēma ilgu laiku. Šobrīd vakcinācijas iestādes to dara, izmantojot vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu vai ar tās starpniecību, savukārt SPKC vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus saņem caur vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmu, kas ir saistīta ar vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Tādēļ vakcīnu pasūtīšana un vakcinācijas pasūtījumu apstrādāšana norisinās operatīvāk un ir iespējams pagarināt vakcinācijas iestādēm atvēlēto laiku vakcīnu pasūtījumu izdarīšanai.
Ņemot vērā, ka aktīva riska grupu vakcinācija pret gripu norisinās tikai dažus mēnešus, vakcinācijas iestādēm ir būtiski gripas vakcīnas pasūtīt biežāk nekā vienu reizi mēnesī, līdz ar to sezonālās gripas vakcīnu kārtējā pasūtīšana notiek saskaņā ar SPKC izstrādāto intervālu, kas pieejams SPKC tīmekļvietnē. Tas ir būtiski arī tādēļ, ka ārstniecības iestādes nereti gripas vakcīnu pasūtījumus vēlās veikt biežāk, nevajadzīgi tos noformējot kā ārkārtas jeb ārpuskārtas pasūtījumus. Tādēļ ir nepieciešams Vakcinācijas noteikumos precizēt, kas tieši jāsaprot ar ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumu.
SPKC sezonālās gripas vakcīnu plānošanu nākamajai gripas sezonai faktiski uzsāk jau gada sākumā, aptaujājot arī vakcinācijas veicējus par to vakcinācijas plāniem, veicot gan vakcinācijas faktu analīzi pa ārstniecības iestādēm, gan šo datu salīdzināšanu ar vakcinācijas iestāžu plāniem attiecībā uz nākamo gripas sezonu, līdz ar to Vakcinācijas noteikumos pašlaik noteiktais termiņš 30.marts ir pārāk vēlu, lai SPKC savlaicīgi pagūtu saplānot nepieciešamo vakcīnu daudzumu kārtējai gripas sezonai.
Tā kā Zāļu valsts aģentūra (ZVA) savas kompetences ietvaros apstrādā datus, kas iegūti no zāļu lieltirgotavu informācijas sistēmām, nepieciešams redakcionāls precizējums Vakcinācijas noteikumu 10.⁴ un 10.⁵punktā.

Vakcinācijas plānošana, organizēšana un uzskaite
Tiek noteikts, ka vakcinācijas iestādēm kārtējie pasūtījumi ir jāiesniedz katru mēnesi līdz 15.datumam, lai atvieglotu vakcinācijas iestādēm pasūtījumu apstrādi un izdarīšanu, kā arī tiek noteikts, ka gripas vakcīnu kārtējais pasūtījums veicams saskaņā ar SPKC noteikto intervālu. Ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumi primāri nav paredzēti rutīnas vakcīnu pasūtījumu izdarīšanai, tādēļ Vakcinācijas noteikumos tiek norādīts, kādos gadījumos tiek noformēts ārpuskārtas vakcīnu pasūtījums (pasūtījums ārpus kārtējā pasūtījuma).
Tiek noteikts, ka SPKC riska grupu personu vakcināciju pret sezonālo gripu un Covid-19 plāno katru gadu līdz 30. janvārim.
Vakcinācijas noteikumos redakcionāli tiek precizēts, ka ZVA savas kompetences ietvaros apstrādā datus vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā, savukārt vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēma datus iegūst arī no zāļu lieltirgotavu informācijas sistēmām par valsts apmaksātajām vakcīnām un vakcinācijas piederumiem (zāļu reģistrācijas numurs, vakcīnu oriģinālnosaukums, sērijas numurs, sērijas derīguma termiņš, devu skaits, pasūtījuma informācijas saņemšana, apstiprināšana, labošana, piegādes dokumentu iesūtīšana).

Atteikums no vakcinācijas
Lai arī sabiedrībā tiek izplatīta informācija, ka vecāki var brīvi atteikties no savu bērnu vakcinācijas, atteikums no vakcinācijas nav dokuments, kas automātiski, neiedziļinoties vakcinācijas būtībā, garantē vecākiem iespēju nevakcinēt savus bērnus, kā arī no Vakcinācijas noteikumiem jau ir svītrots 22.punkts, kurā bija noteikts, ka iedzīvotājiem ir tiesības atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas.
Latvijā vakcinācija ir obligāti nodrošināma, tomēr ārsti piespiedu kārtā bērnus nevakcinē. Līdz ar to atteikums no vakcinācijas kalpo ārstniecības personai kā pierādījums, ka ārsts ar vecākiem bija pārrunājis vakcinācijas jautājumu un nepieciešamību vakcinēties, tika izskaidroti vakcinācijas ieguvumi un nevakcinēšanās sekas. Tomēr atsevišķi vecāki joprojām neuztver nopietni vakcināciju, tādēļ vakcinācijas atteikuma veidlapā nepieciešams detalizētāk norādīt, kādas sekas veselībai var iestāsies gadījumā, ja nevakcinēts bērns smagi saslims ar vakcīnregulējamo slimību.

Atteikums no vakcinācijas
Lai vecāki daudz atbildīgāk izturētos pret savu bērnu vakcināciju, atteikums no vakcinācijas tiek papildināts ar iespējamajām sekām, kas var iestāties, ja bērns paliek nevakcinēts – uzskaitītas vakcīnregulējamo slimību komplikācijas, kas var iestāties nevakcinētam bērnam, un sniegts skaidrojums, kādas sekas var rasties tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuru veselības stāvoklis neļauj tos vakcinēt. Atteikuma no vakcinācijas veidlapā personai, kura atsakās no vakcinācijas, ir jāapliecina, ka minētā persona ir informēta par iespējamām nopietnām sekām veselībai, ja netiek veikta vakcinācija pret konkrēto infekcijas slimību, un persona arī apzinās, ka bērna veselībai nevakcinēšanas gadījumā var rasties nopietnas sekas.
Ņemot vērā publiskās apspriešanas laikā saņemtos sabiedrības un ārstniecības personu profesionālo asociāciju iebildumus par Atteikuma no vakcinācijas veidlapu, minētajā veidlapā tiek veiktas vairākas izmaiņas. Lai veidlapu padarītu īsāku, ir izveidota universāla pieeja, lai veidlapu būtu iespējams aizpildīt gan par bērnu, gan pieaugušu personu, aizpildot tikai nepieciešamos lauciņus. Ir saīsināts vakcīnu saraksts, pielikumā uzskaitot tikai bērnu un pieaugušo vakcinācijas kalendārā minētās vakcīnas. Visas sezonālās un rekomendējamās vakcīnas netiek uzskaitītas pielikumā, tomēr nepieciešamības gadījumā ir paredzēta iespēja ārstam pašam veikt ierakstu par rekomendētās vakcīnas nepieciešamību. Ārstniecības personu profesionālo asociāciju pārstāvji norādīja, ka sezonālo vakcināciju gadījumā ārstniecības personām varētu būt pārāk liels birokrātiskais slogs, jo atteikumi būtu jāaizpilda katru sezonu, ja riska grupu personas atteiktos no vakcinācijas. Savukārt atteikumi no komercvakcīnām varētu būt saistīti arī ar vakcinējamās personas finanšu apsvērumiem.

Latvijas Digitālais veselības centrs
Vakcinācijas noteikumi cita starpā nosaka pienākumus NVD kā vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārzinim vakcinācijas procesa ietvaros.
Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”” nosaka, ka vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārziņa funkciju no NVD sākot ar 2025.gada 1.janvāri pārņem SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”, līdz ar to ir nepieciešams veikt atbilstošus tehniskus grozījumus Vakcinācijas noteikumos.

Latvijas Digitālais veselības centrs
Līdz ar grozījumu pieņemšanu Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, Vakcinācijas noteikumos tiek noteikts, ka dati vakcinācijas informācijas sistēmā tiek iekļauti no SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” pārziņā esošās vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, kā arī lai identificētu personas, kurām nepieciešama valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19 un/vai vakcinācija pret sezonālo gripu, datus salīdzina ar SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” pārziņā esošo vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu.

Komercvakcīnu datu digitalizācija
Pašlaik Vakcinācijas noteikumos ir noteikts, ka no 2024.gada 1.janvāra vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai ar šīs sistēmas starpniecību obligāti ievadāmi dati par veiktajām valsts apmaksātajām vakcinācijām. Tas ļauj iegūt operatīvu un precīzāku informāciju gan par izlietotajām vakcīnām, kas iegādātas par valsts budžeta līdzekļiem, gan kopumā ļauj iegūt ticamu statistisko informāciju par situāciju valstī kopumā.
Tomēr iedzīvotāji vakcinējas, izmantojot arī komercvakcīnas, piemēram, pret sezonālo gripu, ērču encefalītu, ceļotājiem rekomendētās vakcīnas, taču vakcinācijas iestādes datus par iedzīvotājiem veiktajām vakcinācijām brīvprātīgi neizvēlas ievadīt vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, lai gan to var darīt jau pašlaik. Rezultātā iedzīvotājiem nākotnē neveidosies pilnīga elektroniskā potēšanas pase, būs grūti izsekot savai vakcinācijas vēsturei, īpaši gadījumos, ja nav saglabājusies papīra formāta potēšanas pase, kā arī nav iespējams apkopot ticamu statistisko informāciju par valstī veiktajām vakcinācijām, izmantojot komercvakcīnas, un ir problemātiski starptautiski ziņojot Latvijas vakcinācijas datus. Arī IVP savās padomes sēdēs ir diskutējusi par nepieciešamību vakcinācijas iestādēm veikt ierakstus vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā par pilnīgi visiem veiktajiem vakcinācijas faktiem.
Tā kā ir plānots, ka visi vakcinācijas fakti jāievada vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, aktualizēsies jautājums, vai ārstniecības personai vakcinācijas fakti ir joprojām obligāti jāieraksta papīra potēšanas pasē. 

Komercvakcīnu datu digitalizācija
Lai atrisinātu identificēto problēmu, kas pastāv, nereģistrējot komercvakcīnas vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, tiek paredzēts, ka ārstniecības iestādes vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai ar šīs sistēmas starpniecību obligāti ievada informāciju par visām veiktajām vakcinācijām, kas netiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem.
Tā kā daudziem cilvēkiem vēsturiskie vakcinācijas fakti ir uzkrāti papīra formāta potēšanas pasē, bet pašlaik nav plānots elektronizēt vēsturiskos potēšanas datus, kā arī daļai cilvēku joprojām ir ērti lietot papīra formāta potēšanas pasi, Vakcinācijas noteikumos tiek saglabāta šāda papīra formāta potēšanas pases lietošanas iespēja. Vienlaikus līdz ar visu nākamo vakcinācijas faktu elektronizēšanu, nav pareizi, ka ārstniecības personas pienākumos ietilptu obligāts pienākums vienmēr aizpildīt papīra potēšanas pasi. Tādēļ tiek izvēlēts risinājums, ka ārstniecības persona aizpildīs papīra formāta potēšanas pasi tikai pēc personas pieprasījuma. Ja persona nevēlas ziņas par veikto vakcināciju saglabāt sev papīra formātā, tad ārstniecības personai nav obligāts pienākums veikt ierakstu personas potēšanas pasē. Ārstniecības personai jebkurā gadījumā būs obligāts pienākums visus vakcinācijas faktus fiksēt vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.