Anotācija

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta septītā daļa nosaka, ka publiska persona, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtē līdzdalību tajā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu un Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija. Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas iepriekš sagatavotos līdzdalības izvērtējumus par kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 8. oktobra rīkojumu Nr. 616 "Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja"" un Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 542 "Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja" un vispārējo stratēģisko mērķi" nolemts saglabāt valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, jo kapitālsabiedrība ir vienīgā kultūras institūcija Latvijā, kura darbojas Latvijas literatūras pazīstamības, prestiža kāpināšanas Latvijā un iekļaušanas starptautiskā apritē jomā, tai skaitā Latvijas literatūras eksporta jomā, ir uzkrājusi profesionālu pieredzi un informāciju, un izveidojusi starptautiskus kontaktus literatūras jomā un zīmolu.

Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t. i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra (kopš 2023. gada 1. marta – Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments) izstrādāto Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīniju 32. punktu "valsts vai pašvaldība ir tiesīga noteikt, kuram pakalpojumam vai precei piešķirams statuss "stratēģiski svarīgs". Jēdziens "stratēģiski svarīgs" ir saturiski mainīgs un galvenokārt izriet no ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, kā arī normatīvajiem aktiem, it sevišķi, ar Satversmē nostiprinātajiem valsts pastāvēšanas pamatiem, personas pamattiesībām un valsts pienākumiem", savukārt Konkurences padomes informatīvā materiāla "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana" 20. punktā noteikts, ka jēdzienu "stratēģiski svarīgas preces vai pakalpojumi" raksturo tas, ka tās skar ievērojamu sabiedrības daļu, nodrošinot pakalpojumus, kuru kvalitāte un kvantitāte ir svarīga tautsaimniecības nozaru funkcionēšanai". Izvērtējot iepriekš minēto kompetento institūciju likuma normu skaidrojumus, pamatojoties uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (apstiprināts Saeimas 2020. gada 2. jūlija sēdē) prioritātes "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" rīcības virziena "Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs" 368. uzdevumu "Sabiedrības izglītošana un informēšana par fizisko aktivitāšu iespējām, to nozīmi veselības veicināšanā un kultūras, sporta un fizisko aktivitāšu lomu personības attīstībā, veidojot sabiedrisko pasūtījumu dažādām auditorijām, attīstot bibliotēku pakalpojumus" un rīcības virziena "Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai", 382. uzdevumu "Atbalstošas vides radīšana profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei, izveidojot radošo personu atalgojuma sistēmu un pilnveidojot finanšu atbalsta instrumentus profesionālajai mākslinieciskajai jaunradei", 383. uzdevumu "Atbalstošas vides radīšana mazajiem uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām kultūras, aktīvās atpūtas un radošo industriju (tai skaitā eksportspējīgu produktu un pakalpojumu) jomā, nosakot valsts un pašvaldību atbalsta instrumentus. Pārskatīt NVO iespējas saimnieciskās darbības veikšanai" un 384. uzdevumu "Kultūras, sporta un tūrisma pakalpojumu eksporta palielināšana, popularizējot Latvijas tēlu un veicinot kultūras un sporta pakalpojumu patērētāju un investīciju piesaisti", valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktam – publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Kapitālsabiedrības 2024. un 2025. gada darbību raksturojošie finanšu rādītāji:

Rādītāji	Fakts 2024. pārskata gadā	Fakts 2025. pārskata gadā
Neto apgrozījums, euro	3 531	6 342
Bilances kopsumma, euro	62 863	56 678
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā	4 187	4 233
Pamatkapitāls, euro	4 266	4 266
Iepriekšējos gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro	-145	-79
Peļņa, euro	66	46
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	1,58	42,08
Kopējās likviditātes rādītājs	1,22	1,09
Saistības pret pašu kapitālu	14,01	12,39
Neto naudas plūsma, euro	2 953	4 469

Kapitālsabiedrības darbība sniedz izmērāmu pienesumu tautsaimniecībai un teritorijas attīstībai: kapitālsabiedrības rezidencē – Annas ielā 13, Ventspilī, no 2006. gada līdz 2025. gadam uzņemti 1 912 rezidenti no 56 valstīm un īstenoti 255 starptautiski projekti. Līdztekus kapitālsabiedrības rezidences kā stratēģiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta (valsts nozīmes kultūras piemineklis "Rātsnams" Nr. 6926) uzturēšana un vismaz 570 publisku literāru pasākumu organizēšana Ventspilī, uzlabo vietējo iedzīvotāju līdzdalību kultūrā un dzīves kvalitāti. Pateicoties dalībai starptautiskos rezidenču tīklos (RECIT, RES Art u. c.), kapitālsabiedrība stiprina Ventspils atpazīstamību kā Baltijas mēroga kultūras galamērķi (datu avoti: kapitālsabiedrības gada pārskati 2006.–2025.).

Tāpat kapitālsabiedrības darbības netieša ietekme uz tautsaimniecību atspoguļojas arī Latvijas literatūras eksporta rādītāju dinamikā 2019.–2025. gadam:

Eksporta rādītājs	2019	2020	2021	2022	2023	2024	2025
Grantu piešķīrumi (kopā)	56	80	108	82	75	91	101
Granti tulkotājiem, atbalstīto skaits	27	36	62	36	30	43	48
Granti izdevējiem, atbalstīto skaits	29	44	46	46	45	48	53
Publikācijas skaits ārvalstu medijos	91	200	123	220	228	238	257
Ārvalstu izdevēju u. c. nozares profesionāļu skaits vizītēs Latvijā	23	11	14	46	37	36	36

*2021. gada grantu programmas piešķīrumu pieaugums saistīts ar pārplānotajiem finanšu līdzekļiem, vairāk finansējuma novirzot izdošanai un tulkošanai, jo pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ tika atcelti grāmatu tirgi u. c. pasākumi ārvalstīs

Kapitālsabiedrības darbība atbilst Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) 1. rīcības virziena "Kultūras piedāvājuma pieejamība sabiedrībai" 1.7. uzdevumam "Nodrošināt kultūras piedāvājuma popularizāciju (NAP2027 [368])" un 4. rīcības virziena "Kultūras un radošo nozaru attīstība" 4.1. uzdevumam "Radīt priekšnosacījumus profesionālās mākslas attīstībai (NAP2027 [382])" un 4.7. uzdevumam "Stiprināt kultūras un radošo nozaru eksportspēju un starptautisko atpazīstamību Latvijas tēla veidošanā (NAP2027 [243], [383], [384])". Kapitālsabiedrības darbība atbilst Kultūras institūciju likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām kultūras institūcijas funkcijām, jo kapitālsabiedrības darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana un saglabāšana.

Kapitālsabiedrība tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā ietvaros 2025. gadā sasniedza šādus rezultatīvos rādītājus:

Nr.	Rezultatīvais rādītājs	Izpilde
1.	Literāro radošo rezidenču skaits gadā, tai skaitā piešķirto stipendiju skaits	Īstenotais radošo rezidenču skaits –117 Piešķirto un izmaksāto stipendiju skaits –100
2.	Radošajā rezidencē tapušo literāro darbu skaits gadā (publikāciju skaits)	Publicēto darbu skaits – 42
3.	Literāro radošu rezidenču atlases ekspertu komisijas darbība gadā (ekspertu komisijas sēžu skaits, saņemto un izskatīto pieteikumu skaits gadā, apstiprināto rezidenču/ stipendiju skaits)	Īstenotais ekspertu komisijas sēžu skaits – 6 Izskatīto pieteikumu skaits – 169 Apstiprināto rezidenču skaits – 160 Piešķirto stipendiju skaits un apmērs – 100 (Valsts kultūrkapitāla fonda stipendijas 320 euro, NORDIC stipendijas 600 euro, Kultūras ministrijas stipendijas 400 euro mēnesī pēc nodokļu nomaksas)
4.	Sadarbība ar līdzīga profila centriem Eiropā un pasaulē, citām starptautiskā organizācijām gadā (sadarbības veids, projektu veids un skaits)	Īstenoto projektu un sadarbības aktivitāšu veids un skaits – 5 (sadarbība ar ilglaicīgiem partneriem kā Nordic Culture Point, Baltijas Rakstnieku un tulkotāju centru Visbijā, Eiropas tulkotāju māju apvienību RECIT, CELA – Connecting Emerging Literary Artists )
5.	Ar rezidentu iesaisti plānoto pasākumu veids un skaits gadā	Īstenotais pasākumu skaits –27
6.	Literāro radošo meistardarbnīcu nodrošināšana latviešu literatūras tulkošanai	Īstenotā radošo meistardarbnīcu nodrošināšana – 6
7.	Kapitālsabiedrības pašu ieņēmumu (no maksas pakalpojumiem un no citām saimnieciskām darbībām), publisko (valsts un/vai pašvaldību dotācijas) un papildus piesaistīto (fondi, sponsori, ziedotāji) līdzekļu dinamika, stabilitāte un līdzsvarotība periodā	Ieņēmumu struktūra, euro: Dotācija no valsts pamatbudžeta -  864 586,00 euro. Pašu ieņēmumi - 44 680,00 euro, tai skaitā: 1) telpu noma - 6 342,00 euro; 2) pārējie pašu ieņēmumi (citu finansējuma avotu piesaiste) -  38 338,00 euro.
8.	Latvijas literāro, tostarp bērnu grāmatu, sasniegumu novērtēšanas procesa nodrošināšana	Īstenotais ekspertu komisijas sēžu skaits – 10, tai skaitā 8 sēdes 7 ekspertu un 2 sēdes 6 ekspertu sastāvā. Esošais balvai pieteikto un izvērtējamo darbu skaits – 209, tai skaitā 138 darbi (Latvijas Literatūras gada balva) un 71 darbi (Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā). Esošais nominēto darbu skaits – 43, tai skaitā 30 darbi (Latvijas Literatūras gada balva) un 13 darbi (Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā). Izveidots un popularizēts Latvijas literatūras gada balvas 1 garais saraksts ar 53 darbiem. Īstenotais pasniegto balvu skaits un apmērs – 10, tai skaitā 1 mūža balva, 5 balvas nominācijās – dzejas, proza, tulkojumi, literatūra bērniem, debija un 2 speciālbalvas, 4 balvas bērnu literatūrā un ilustrācijā (starptautiska mēroga oriģinālliteratūras darbs un tā tulkojums latviski,  Latvijas oriģinālliteratūras darbs, ilustrācija un debija) Balvas un saistīto pasākumu skaits – 5, tai skaitā 3 lasījumu un 2 balvu pasniegšanas pasākumi Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā  un lasījumu pasākuma apmeklētāji – 209 (63 (lasījumos un 146 balvas pasniegšanā) un ap 9 000 apmeklētāju/ klausītāju (Latvijas Literatūras gada balvas lasījumi – 140 apmeklētāji, balvu pasniegšanas pasākums – 300 apmeklētāji, 8 463 auditorija  LTV1 ceremonijas pārraidei).
9.	Latvijas literatūras un grāmatniecības eksporta nodrošināšana un Latvijas literatūras pazīstamības veicināšana ārvalstīs un Latvijas dalības sagatavošana Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā	2025. gadā notika 2 grantu konkursi ārvalstu izdevējiem un tulkotājiem. Rezultātā 2025. gadā grantu programmā tika pieteikti 90 izdevēju un 67 tulkotāju projekti, no tiem kopumā 101 guva atbalstu – 53 ārvalstu izdevēji un 48 tulkotāji. Daži tulkotāji pieteicās un guva atbalstu kopdarbam dzejas krājuma tulkošanai. Vienlaikus, redzot lielo pieteikumu skaitu, ekspertu komisija pieņēma lēmumu izdevēju grantu programmā atbalstīt primāri tiesību maksājumu un drukas izdevumus, samazinot kopējo piešķiramo summu vienam projektam, lai būtu iespējams atbalstīt pēc iespējas vairāk kvalitatīvu projektu. No platformai piešķirtā Kultūras ministrijas pamatbudžeta tika atbalstīti 54 grantu pieteikumi – 19 ārvalstu izdevēju un 35 tulkotāju projekti. Tulkotāji aktīvi strādāja pie paraugfragmentu tulkošanas Latvijas literatūras jaunākajām izdotajām grāmatām, arī klasikai un bērnu literatūrai, dzejai un grāmatām, par kurām tika novērota ārvalstu izdevēju interese. Kopumā izveidoti 40 paraugfragmenti. 2025. gadā tika nodrošināta Latvijas dalība ar nacionālo stendu – Leipcigas Boloņas un Frankfurtes grāmatu tirgos. Frankfurtes grāmatu tirgus nacionālais stends tika veidoti ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Lai nodrošinātu profesionālo kontaktu veidošanu un Latvijas autoru grāmatu tiesību pārdošanu ārvalstu izdevējiem, kapitālsabiedrība 2025. gadā rīkoja literāro aģentu un tulkotāju braucienus uz Lietuvu, Spāniju, Portugāli, Čehiju (Prāgas grāmatu tirgus), Lielbritāniju (Londonas grāmatu tirgus) Indiju (Čenajas grāmatu tirgus), Apvienotajiem Arābu Emirātiem (Šāržas grāmatu tirgus), Poliju (Krakovas grāmatu tirgus), Dāniju (Kopenhāgenas grāmatu tirgus), lai tiktos ar vietējiem izdevējiem. Sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Somijā un Rozentāla biedrību kapitālsabiedrība rīkoja lasījumu programmu Turku grāmatu tirgū. Kopā nodrošināta Latvijas dalība 3 grāmatu tirgos ar nacionālo stendu un pārstāvniecību bez nacionālā stenda vēl 7 grāmatu tirgos un 3 izdevēju vizītēs ārvalstīs. 2025. gadā kopumā notikuši 148 pasākumi ārvalstīs ar 150 Latvijas autoru, tulkotāju un nozares profesionāļu dalību - mobilitātēm. Kopumā kultūras programmā gada laikā piedalījušies 59 autori un tulkotāji un 8  Latvian Literature komandas pārstāvji. No platformai piešķirtā Kultūras ministrijas pamatbudžeta tika atbalstīta 82 mobilitātes Latvijas autoru dalībai 77 pasākumos ārvalstīs, kā arī Latvian Literature pārstāvju 12 mobilitātes uz 7 grāmatu tirgiem un 2  izdevēju vizītēm ārvalstīs. Latvijas literārie aģenti savu darbu 2025. gadā organizēja, gan fiziski piedaloties grāmatu tirgos, gan uzturot kontaktus ar ārvalstu izdevējiem e-pastā, gan organizējot attālinātas tikšanās ar esošajiem un jauniem kontaktiem, kā arī dodoties vizītēs pie ārvalstu izdevējiem un piedaloties Latvian Literature rīkotajās izdevēju vizītēs Rīgā. Ikdienā 3 literārie aģenti kopā uztur kontaktu ar vismaz 400 ārvalstu izdevējiem. 2025. gadā notika 3 ārvalstu izdevēju, mediju un festivālu pārstāvju vizītes Latvijā. Vizītēs kapitālsabiedrība primāri aicināja izdevējus, mediju un festivālu pārstāvjus no Eiropas valstīm, īpašu uzmanību pievēršot vācu valodas kontaktiem. Vizītes notika 13.-16.maijā, 10.-13.jūnijā un 16.-19. septembrī. Kopā vizītēs piedalījās 36 ārvalstu pārstāvji, no tiem 13 bija izdevēji, mediju vai kultūras organizāciju pārstāvji no Vācijas un Austrijas. Izvērtējot esošo pieeju tulkotājiem piedāvātajā mentoru programmas modelī, kapitālsabiedrība atzina, ka tā ne vienmēr noved pie vēlamās rezultāta – sadarbības ar izdevēju un vēlāk arī izdota tulkojuma. Tāpēc 2025. gadā kapitālsabiedrība mentoru programmā ieviesa korekcijas un uzrunāja izdevējus, kuri būtu gatavi strādāt ar jauno tulkotāju un vēlāk arī reāli apsvērtu tulkojuma izdošanu. Tādā veidā arī tika ietaupītas izmaksas, jo redaktora darbs tika apmaksāts no izdevēja puses. 3 jaunie tulkotāji, kuri 2025. gadā sadarbojās ar izdevējiem sava tulkojuma tapšanā, ir: Bridget Frances Moran (N.Ikstena "Mātes piens", rumāņu valodā kopā ar Andrei Nae; iznāks 2026.gadā), Madara Sirtaute-Freitasa (I.Zandere "Divas Almas", L.V.Vītiņa "Udenstornis", R.Bugavičiūte-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā" portugāļu valodā sadarbībā ar Ricardo Freitas), Jaroslava Sirmais Hreškova  (A.Melece "Pazudušais miedziņš" slovāku valodā kopā ar izdevniecību "Monokel") Latvian Literature tīmekļvietne latvianliterature.lv, kā arī Facebook, X un Instagram konti ir galvenie informācijas kanāli šobrīd, ar ko kapitālsabiedrība veidoja komunikāciju. Tam papildus tiek veidoti arī Newsletter plašai auditorijai un atsevišķi tikai tulkotājiem no latviešu valodas uz svešvalodām 2 reizes gadā. Tāpat 2025. gadā kapitālsabiedrība turpināja rīkot lasīšanas klubiņu reizi mēnesī tulkotājiem no latviešu un citām valodām. Gan tīmekļvietnes, gan sociālo tīklu auditorijas skaits ir tikai pieaudzis – Facebook sekotāji ir 10 782, Instagram – 3 516. 2025. gada vasarā kapitālsabiedrība atteicās no konta sociālajā platformā X, reaģējot uz auditorijas skaita un iesaistes kritumu. Ikdienu sociālajos tīklos tika ievietoti 3-4 ziņas visa gada garumā. Ar publicēto informāciju sociālajos tīklos tika sasniegti vidēji 700 tūkstošu auditorija. 2025. gadā veikts darbs pie esošo kontaktu apkopošanas un ārvalstu izdevēju, tulkotāju, mediju, organizāciju un festivālu datu bāzes izveide un uzturēšana – informācija pieejama par 2 000 kontaktiem. Tāpat arī notika darbs pie esošo tulkotāju un autoru profilu aktualizēšanas un jaunu profilu izveides – datu bāzē pieejami 78 tulkotāju, 229 autoru, 36 ilustratoru profili un 692 tulkojumi svešvalodā. 2025. gadā tika veiktas vairākas mārketinga aktivitātes Latvijas literatūras zīmola nostiprināšanai starptautiski. Tās pilnībā balstījās jau izveidotajā un starptautiski atpazīstamajā zīmolā #iamintrovert, kā arī sadarbībā ar ārvalstu medijiem un sadarbības organizācijām, izdevējiem, kuri vienoti ar platformas Latvian Literature pārstāvjiem veidoja ziņas, preses relīzes, informācijas apriti sociālajos tīklos u.c. par Latvijas autoru grāmatām, kas izdotas ārvalstīs, autoru dalību festivālos utt. 2025. gadā kapitālsabiedrība nostiprināja iedibinātās sadarbības ar mediju pārstāvjiem, kuri bijuši Rīgā Latvian Literature rīkoto izdevēju, mediju un festivālu vizītēs Rīgā. Kā atsevišķu mārketinga aktivitāti zīmola #Iamintrovert nostiprināšanai kapitālsabiedrība izmantoja Latvijas dalību  Boloņas, Leipcigas un jo īpaši Frankfurtes grāmatu tirgos, kur stendu veidoja ieturētu #Iamintrovert komiksu stilā un tas izpelnījās lielu uzmanību gan klātienē, gan sociālajos tīklos. No platformai piešķirtā finansējuma sagatavošanās procesam Latvijas dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā tika atbalstīti 44 grantu pieteikums – 31 ārvalstu izdevēju  un 13 tulkotāju projekti. 2025. gadā sadarbībā ar ārvalstu izdevējiem un sadarbības partneriem tika sarīkoti 36 pasākumi Vācijā, Austrijā un Šveicē ar 37 Latvijas autoru un nozares profesionāļu dalību (26 autoru mobilitātes un 11 Latvian Literature platformas pārstāvju mobilitātes uz Leipcigas un Frankfurtes grāmatu tirgiem), tajā skaitā 6 pasākumi Leipcigas grāmatu tirgus kultūras programmā un 1 pasākums tika rīkots Frankfurtes grāmatu tirgū profesionālās programmas mesē ietvaros. 2025. gadā no 13. novembra līdz 23. novembrim Francijā notika festivāls "Les Boreales", kas 2026. gadā Latviju bija izvēlējies par fokusa valsti. Festivālā bija īpaša Latvijas pasākumu programma – kopskaitā 29 pasākumi, kas prezentēja Latvijas literatūru, kino, mūziku, tradicionālo kultūru un kulināriju. No Kultūras ministrijas piešķirtā budžeta programmas ietvaros tika segti izdevumi 3 Latvijas autoru 9 lasījumiem (Jānis Joņevs, Signe Viška, Laura Vinogradova) dažādās norises vietās, 3 dažādu mākslinieku (Oskars Pavlovskis, Reinis Hofmanis, tekstgrupa "Orbīta") izstādēm un filmu programmai, kurā tika iekļauta filma "Padomju džinsi" un kinoteātra koncerts "Nosferatu" (filma).

Kapitālsabiedrības darbību nodrošina ikgadēja valsts budžeta dotācija, un konkrēti, 2025. gadā – 864 586 euro, tostarp 171 911 euro pamatdarbības (literāro rezidenču) nodrošināšanai un 445 575 euro Latvijas literatūras eksporta sistēmas nodrošināšanai – Latvijas literatūras darbu tulkošanai un izdošanai ārvalstīs, kontaktu dibināšanai ar ārvalstu izdevējiem un literārajiem aģentiem, literatūras tulkotāju izglītošanai un dalībai starptautiskos pasākumos u. c. aktivitātēm no valsts budžeta apakšprogrammas "Mākslas un literatūra" un 81 600  euro Latvijas literatūras profesionālā novērtējuma un sasniegumu apbalvošanas un 145 500 euro dalības sagatavošanai Frankfurtes grāmatu tirgū viesu valsts statusā un 20 000 euro Latvijas dalībai "Les Boreales" festivālā Francijā no valsts budžeta apakšprogrammas "Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas", pašvaldības ieguldījums, nododot kapitālsabiedrības lietošanā vēsturisko rātsnama ēku Annas ielā 13, Ventspilī, un veicot ēkas infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu, kā arī dalībnieku ieguldījums kapitālsabiedrības darbības attīstības stratēģijas veidošanā. Valsts budžeta dotācijas apmērs ir atbilstošs kapitālsabiedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izmaksām un nodrošina Latvijas kultūrpolitikas mērķu īstenošanu un rezultātu sasniegšanu profesionālās mākslas, un konkrēti, literatūras jomā. Valsts kopā ar pašvaldību nodrošina dalībnieku sapulcēs nepieciešamo balsu vairākumu, lai pieņemtu lēmumus, kas veicina efektīvu piešķirto resursu izmantošanu un peļņas ieguldīšanu kapitālsabiedrības attīstībā. Kapitālsabiedrība aktīvi piesaista līdzekļus no Latvijas un ārvalstu kultūras procesu atbalsta fondiem. Kapitālsabiedrībai ir viens valdes loceklis un seši darbinieki.

Kapitālsabiedrības īstenotā rezidenču programmas intensitāte 19 gadu periodā ir bijusi apjomīga un pēdējos gados ir augusi, proti, no 2006. gada 30. jūnija līdz 2025. gada oktobrim ir uzņemti 1 938 rezidenti no 56 valstīm. Kapitālsabiedrības īstenotās rezidenču programmas ietvaros 35 % rezidentu ir Latvijas rakstnieki un tulkotāji. Kapitālsabiedrības radošo rezidenču plānošana notiek divus kalendāros gadus uz priekšu. Rezidentu atlase un apstiprināšana notiek konkursa kārtībā, ievērojot stingrus profesionālos kritērijus, kas norāda uz literārās rezidences augsto prestižu Latvijā un ārvalstīs. Turklāt kapitālsabiedrības noteikumi paredz maksājumus no ārvalstu rezidentiem rezidences uzturēšanai. Pēdējo piecu gadu periodā no 2021.–2025.gadam kapitālsabiedrība guvusi ieņēmumus no ārvalstu rezidentiem 17 822 euro apmērā, kas savukārt sniedz atbalstu Latvijas literātu radošajam darbam rezidenču centrā.

Kapitālsabiedrības ieņēmumi 2020.–2025. gads, euro

Finansējuma pozīcija	2020	2021	2022	2023	2024	2025
Kultūras ministrijas dotācija pamatdarbības nodrošināšanai	139 822	141 008	153 892	160 585	171 911	171 911
Kultūras ministrijas finansējums citiem uzdevumiem (Latvijas literatūras eksporta nodrošināšana, profesionālā izvērtējuma process (balvas) u.c.)	533 575	583 778	684 575	688 138	663 175	692 675
Pārējie pašu ieņēmumi kopā, tai skaitā	86 809	74 147	78 752	43 340	67 250	44 680
Ieņēmumi no fondiem	61 000	45 500	28 743	29 000	29 000	28 000
Ieņēmumi no pamatdarbības un saimnieciskās darbības	25 809	28 647	50 009	14 340	38 250	16 680
KOPĀ	760 206	798 933	917 219	892 063	902 336	909 266

Kapitālsabiedrības rezidenču centrā tapušo literāro darbu izdevumos tiek veikta atzīme par kapitālsabiedrības atbalstu to tapšanā, veidojot Latvijas literatūras zīmolu un atpazīstamību Latvijā un ārvalstīs. Kapitālsabiedrība aktīvi sadarbojas ar vairāk nekā 30 līdzīga profila centriem Eiropā un citviet pasaulē, kā arī nodrošina starptautisku sadarbību kultūras jomā. Kapitālsabiedrība no 2006. gada līdz 2025. gadam īstenojusi 265 projektus literatūras un kultūras sadarbības jomā, piesaistot finansējumu 1 169 509 euro apmērā no dažādiem ārvalstu un Latvijas fondiem. Kopš 2010. gada kapitālsabiedrība veic arī kvalitātes novērtējumu Latvijas literatūrā (Latvijas Literatūras gada balva), īstenojot kalendārā gada periodā tapušo un izdoto literāro darbu profesionālu izvērtējumu un nodrošinot balvu fondu (valsts un mecenātu līdzekļu piesaiste) izcilākajiem sasniegumiem. Latvijas Literatūras gada balvas procesa īstenošana (ekspertu komisijas darbs – vismaz četras sēdes septiņiem ekspertiem; literāro darbu izvērtēšana – izvērtējamo darbu skaits gadā – vismaz 100, balvai nominēto darbu skaits – 25 darbi sešās nominācijās: dzeja, proza, tulkojumi, literatūra bērniem, literatūrpētniecība, debija; apbalvošanas ceremonija un pasākuma publicitātes nodrošināšana) ir ļoti būtiska ne tikai literatūras nozarei, bet Latvijas kultūrai kopumā, jo tā kalpo par nozares kvalitātes un attīstības katalizatoru, vienlaikus nodrošinot latviešu valodas saglabāšanu un attīstību, kā arī latviešu literatūras popularizēšanu sabiedrībā. Kopš 2015. gada kapitālsabiedrība nodrošina arī ikgadēju izvērtējumu Baltijas jūras reģiona bērnu literatūras un ilustrācijas jomā, nodrošinot Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā, kas ikgadēji tiek piešķirta četriem bērnu grāmatu autoriem – labākajam ārvalstu literatūras autora darbam, tā tulkotājam, Latvijas autora oriģinālliteratūras darbam un ilustratoram, kas pievērš īpašu uzmanību bērnu grāmatu sektoram un kāpina to kvalitāti

Kapitālsabiedrību, kuru valsts kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija, darbība primāri nav vērsta uz peļņas gūšanu. To galvenie uzdevumi ir sabiedrības vajadzībām nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstību un pieejamību. Atbilstoši Satversmes preambulā noteiktajam, Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu, tāpēc ir svarīgi, lai arī turpmāk kapitālsabiedrība nodrošinātu publiskai personai noteikto un kapitālsabiedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanas un valsts stratēģiskā mērķa un kapitālsabiedrības vispārējā stratēģiskā mērķa sasniegšanas nepārtrauktību. Ja izbeigtu valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, varētu rasties situācija, ka valsts zaudē izveidoto administratīvo pamatu, tai skaitā uzkrāto pieredzi, profesionālo kapacitāti, ārvalstu kontaktu loku un uzticības "kredītu" ārvalstu partnerībā, kā arī zīmolu Latvijas literatūras eksporta jomā, kurā uz šo brīdi ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni euro valsts budžeta līdzekļu. Lai kapitālsabiedrība kā kultūras institūcija varētu pilnvērtīgi turpināt īstenot kultūras institūcijai normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kapitālsabiedrības juridiskais statuss arī turpmāk ir saglabājams kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Valsts līdzdalība tiek īstenota, lai kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiktu sniegti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai, un konkrēti, lai nodrošinātu kultūrpolitiski stratēģiski svarīgas nozares izaugsmi, kas cieši saistīta ar latviešu valodas saglabāšanu un attīstību, kas ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas garantiem, kā arī nodrošinātu sabiedrības grupas – literātu – interešu īstenošanu, atbalstītu un radītu apstākļus un atbalsta sistēmu jaunas, kvalitatīvas literatūras tapšanas jomā Latvijā, Latvijas autoru darbu tiesību pārdošanai ārvalstīs un starptautiskai sasniegumu novērtēšanai.

Laikā periodā no 2016. gada līdz 2020. gadam kapitālsabiedrība kļuva par vadošo organizāciju Latvijas literatūras un grāmatniecības eksporta jomā, sekmīgi un ar pamanāmu starptautisku rezonansi (300 publikācijas ārvalstu presē, sasniedzot 100 000 auditoriju) īstenojot Latvijas dalību Londonas grāmatu tirgū Baltijas valstu viesu statusā 2017.–2019. gadā, nodrošinot 148, tai skaitā 42 angļu valodā, Latvijas autoru darbu tulkošanu un izdošanu ārvalstīs, Latvijas literatūras zīmola #iamintrovert izstrādi, pamanāmību un atzinīgu starptautisku un lokālu novērtējumu. Ņemot vērā šos sasniegumus, Kultūras ministrija un Ekonomikas ministrija atbalstīja Latvijas literatūras zīmola #iamintrovert ekspozīcijas īstenošanu Londonas dizaina biennālē 2021. gada jūnijā, nostiprinātu ārvalstīs Latvijas literatūru un tā zīmolu un tā atpazīstamību. Savukārt gatavojoties viesu valsts statusam Frankfurtes grāmatu tirgum laikā no 2020. gada līdz 2025. gada ir sagatavoti 255 Latvijas autoru darbu tulkojumi citās valodās un izdoti vismaz 282 Latvijas literatūras izdevumi ārvalstīs – gan Eiropas valodās tai skaitā vācu valodā, gan arī lielajās pasaules valodās, piemēram,  tamilu un arābu valodā. Tāpat šo gadu laikā ir izveidota veiksmīga sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru Latvijas stenda nodrošināšanai Frankfurtes grāmatu tirgū, kas ir pasaules lielākais grāmatu tirgus un stratēģiski svarīga ikgadēja tikšanās vieta literatūras un grāmatniecības nozares profesionāļiem, kā arī ar to saistīto industriju pārstāvjiem.

Saistībā ar valsts līdzdalības pārvērtēšanu kapitālsabiedrībā Kultūras ministrijā ir saņemta biedrības "Latvijas Grāmatizdevēju asociācija" 2025. gada 29. oktobra vēstule "Par valsts līdzdalības nozīmi Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas darbībā", kurā tā pauž atbalstu valsts līdzdalības lietderībai kapitālsabiedrībā un valsts finansējuma nepieciešamībai kapitālsabiedrībai, uzsverot to, ka kapitālsabiedrībai uzdoto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošana un valsts finansējuma nepārtrauktība sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas literatūras attīstībā, Latvijas literatūras eksporta kāpināšanā un Latvijas literatūras pozīciju nostiprināšanai ārvalstīs.

Kultūras ministrija ir veikusi kultūras institūciju – kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, juridiskā statusa izvērtējumu, tostarp analizējusi, kādas juridiskās formas tiek izmantotas kultūras jomas darbībā, apskatot gan normatīvo regulējumu, gan analizējot praktiskās problēmas, kuras rodas kultūras nozares institūciju darbībā. Izvērtējot iespējamos risinājumus kultūras nozares uzdevumu īstenošanai, tai skaitā funkciju nodošanu nevalstiskajām organizācijām, secināts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir vispiemērotākais veids, kā īstenot deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi kultūras jomā ar privāttiesiskiem instrumentiem, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību apmierināšanu, sniedzot tai publiskos pakalpojumus vai īstenojot projektus. Kapitālsabiedrība ar valsts kapitāla daļām nodrošina visu nozarei būtisko funkciju īstenošanu vienkopus, koncentrētu administratīvo struktūru, lielāku operatīvo elastību, iespēju slēgt civiltiesiskus līgumus starptautiskā vidē un piesaistīt ārējo finansējumu, vienlaikus īstenojot valsts noteiktus stratēģiskos mērķus. Savukārt gadījumā, ja funkcijas tiktu uzticētas nevalstiskā sektora organizācijām, valsts nevarētu nodrošināt tiešu stratēģisku kontroli pār publisko līdzekļu izmantošanu un funkciju jēgpilnu korelāciju un efektīvu izpildi Turklāt funkciju fragmentācijas dēļ pieaugtu izdevumi funkciju izpildes administrēšanai vismaz 30 % apmērā, jo nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas savas kapacitātes ietvaros jau veic atsevišķus deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus un papildu uzdevumu veikšana prasītu būtisku administratīvās kapacitātes palielināšanu. Līdz ar to pašreizējais modelis nodrošina līdzsvaru starp publiskā uzdevuma izpildi, caurskatāmu pārvaldību un darbības elastību kultūras nozarē. Kultūras ministrija ir izvērtējusi kapitālsabiedrības līdzšinējo darbību un norāda, ka Kultūras ministrija un pašvaldība ir ieinteresētas daudzfunkcionālā starptautisku rakstnieku un tulkotāju centra attīstībā Ventspils pilsētā un kapitālsabiedrības pašreizējais juridiskais statuss, kurā valstij un pašvaldībai pieder kopumā 66,66 % kapitāla daļas, kapitālsabiedrībai sniedz iespēju sekmīgi īstenot kapitālsabiedrībai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un sasniegt noteiktos rezultatīvos rādītājus, kā arī sniedz iespējas efektīvi piesaistīt un izmantot finanšu un materiāltehniskos resursus. Kapitālsabiedrības ekonomiskais izvērtējums sniegts Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1. pielikumā. Savukārt izmaksu un uzdevumu izpildes rezultativitātes salīdzinājums starp esošo veidu un iespējamiem citiem veidiem valsts deleģēto uzdevumu īstenošanai ir sniegts Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2. pielikumā.

Valsts un pašvaldības iespējas pieņemt kapitālsabiedrības sekmīgai un rezultatīvai darbībai saistošus lēmumus ir būtisks šā brīža kapitālsabiedrības situācijā, kad 33,33 % kapitāla daļas pieder privātpersonai, kuras mērķi faktiski nesakrīt ar valsts, pašvaldības un kapitālsabiedrības statūtos noteikto darbības mērķi un saskaņā ar līdzdarbības līgumu deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem. Privātpersona iegādājās kapitālsabiedrības 33,33 % kapitāla daļas peļņas nolūkos zvērināta revidenta rīkotajā publiskajā izsolē, nosolot augstāko cenu, un pēc kapitāla daļu iegādes privātpersonas noteiktais nesamērīgais kapitāla daļu pārdošanas cenas lielums neļauj šīs kapitāla daļas iegādāties kādam, kura darbības mērķi būtu savienojami ar kapitālsabiedrības darbības mērķi. Atbilstoši Komerclikuma 1. panta otrajā daļā noteiktajam komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants, līdz ar to privātpersonas darbība kapitālsabiedrībā atbilst Komerclikumā noteiktajam un netraucē kapitālsabiedrībai īstenot deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus. Valsts (dotācija radošo rezidenču centra darbības nodrošināšanai) un pašvaldības (ēkas ekspluatācijas izdevumi) ikgadējais finanšu ieguldījums, kā arī valsts un pašvaldības dalībnieku intelektuālais ieguldījums kapitālsabiedrības attīstībā nodrošina tās pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī konkurētspēju.
Ievērojot to, ka kapitālsabiedrības 33,33 % kapitāla daļu pieder valstij un 33,33 % kapitāla daļu pieder pašvaldībai, tad publiskai personai kopumā pieder 66,66 % kapitāla daļu, kas izslēdz risku, ka publiskas personas rīcībā varētu nebūt pietiekamas ietekmes, lai nodrošinātu publiskas personas komercdarbību attaisnojošo mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. un 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2. punktu, pārvērtējot valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā, secināms, ka valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā ir saglabājama, nosakot kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt Latvijas literatūras iekļaušanos starptautiskajā apritē un tās ilgtspējīgu attīstību, sniedzot atbalstu literāro autordarbu radīšanai daudzfunkcionālā starptautiskā rakstnieku un tulkotāju centrā, kā arī veicinot Latvijas literatūras prestižu, atpazīstamību un eksportu.