Anotācija

Saskaņā ar KLP SP horizontālā mērķa “Ar zināšanām, inovācijām un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu” situācijas analīzi konstatēts, ka no kopējā lauku saimniecību vadītāju skaita tikai 31,3 % vadītāju lauksaimnieciskā izglītība – augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība. Latvijas lauksaimniecībai raksturīgs augsts gados vecāku cilvēku nodarbinātības īpatsvars. Lauksaimniecībā 82,5% saimniecību vadītāju ir vecumā no 45 – 65 un vairāk gadiem. Turklāt šajā vecuma grupā 53% no saimniecību vadītājiem ir tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā. Tomēr salīdzinājumā ar 2010. gada lauku saimniecību apsekojuma rezultātiem šis rādītājs ir būtiski samazinājies (2010. gadā – 63%) un ir pieaudzis šīs vecuma grupas vadītāju skaits, kuri ieguvuši lauksaimniecisko izglītību (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība). Līdzīga situācija vērojama arī gados jaunu saimniecību vadītāju vecuma grupā (18 – 44 gadi) – salīdzinājumā ar 2010. gadu ir samazinājies vadītāju skaits, kuriem ir tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā, un nedaudz ir pieaudzis vadītāju skaits, kuri ieguvuši lauksaimniecisko izglītību (augstākā vai vidējā līmeņa (profesionālā) izglītība). Savukārt praktiski nemainīgs šajā vecuma grupā palicis vadītāju skaits, kuriem ir pamatizglītība lauksaimniecībā. Lauku saimniecību vadītāju īpatsvars ar izglītību lauksaimniecībā pastāvīgi palielinās. Tas gan notiek vienlaicīgi ar lauku saimniecību skaita samazinājumu. Tas nozīmē, ka laukos paliek aizvien vairāk saimniekot tie, kam ir profesionālā izglītība lauksaimniecībā, kas ir pozitīvs efekts nozares attīstībai. Minētās izmaiņas ir veicinājuši arī Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam (turpmāk - LAP 2014-2020) īstenotie pasākumi un tajos ietvertās obligātās prasības atbalsta saņēmējiem attiecībā uz zināšanām un izglītību (atbalsts mazajām saimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem u.c.), kā arī demogrāfiskās situācijas tendences Latvijā kopumā. LAP 2014-2020 ietvaros sniegts atbalsts gan zināšanu pārneses un informācijas pasākumu īstenošanai, t.sk. mācībām, demonstrējumu ierīkošanai un īstenošanai un saimniecību un meža apmeklējumiem, gan arī konsultāciju pakalpojumu izmantošanas veicināšanai.
Taču zināšanu un izpratnes trūkums joprojām tiek norādīts SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīzē kā vājā puse. Un ir nepieciešams veicināt zināšanu apmaiņu, lai sekmētu izpratni par lauksaimniecības daudzveidību, ekonomisko ilgtspēju, uzņēmuma izaugsmi, konkurētspējīgu un efektīvu produkcijas ražošanu, ar tehnoloģiju, inovāciju izmantošanu nozarē un saimniecībā, pievienotās vērtības paaugstināšanu, digitalizācijas potenciālu nozarē, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu nozīmi, vides aspektiem, lai veicinātu videi draudzīgu saimniekošanu, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu veicinošu saimniekošanas metožu pielietošanu, ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, par gaisa kvalitāti un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, bioloģisko daudzveidību, resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, lauksaimniecības produktu ražošanas procesu un tehnoloģiju pilnveidošanu un attīstīšanu, dzīvnieku labturību, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselību un par citiem jautājumiem.

Pamatojoties uz situācijas analīzi par norisēm tautsaimniecībā, un jo īpaši, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku teritorijā, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, KLP SP tiek nodefinētas atbalsta intervences, kas ļauj nodrošināt Latvijas ieguldījumu kopējos ES mērķos, kā arī sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības attīstībā un sekmēt lauku telpas problēmu risināšanu.
Veicot SVID analīzi, tika noteikta vajadzība paaugstināt zināšanu, izpratnes un prasmju līmeni lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas ražošanā, kā arī sabiedrībā kopumā, tādējādi veicinot izpratni par dažādām lauksaimniecības metodēm un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, tostarp digitālo tehnoloģiju izmantošanu, sekmējot zināšanu un inovāciju pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Regula 2021/2115 paredz visus iespējamos pasākumus, ko var atbalstīt ar Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai starpniecību, un dalībvalstis, ņemot vērā ekonomisko un sociālo situāciju valstī, izvēlas konkrētus pasākumus. Regula 2021/2115 dalībvalstīm nosaka rīcības brīvību, ieviešot regulu, tomēr izvēlētajiem nosacījumiem ir jābūt aprakstītiem KLP SP. 
Lai nodrošinātu ELFLA finansējuma piešķiršanu intervences īstenošanai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi.
Noteikumu projektā saskaņā ar regulas 2021/2115 78.pantu noteikta kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu intervencē „Mācības” (turpmāk - intervence). Noteikumu izpratnē mācības ir teorētisku un praktisku atziņu kopums, kas zināšanu apmaiņas, zināšanu pārneses ceļā nodrošina pieaugušo izglītošanos, profesionālo prasmju un zināšanu pilnveidi, personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.
Intervences mērķis ir nodrošināt profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidi, īstenojot mācības par lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas (izņemot zivsaimniecības produktus) jautājumiem, uzņēmumu izaugsmi, efektivitātes palielināšanu un konkurētspējas uzlabošanu, digitalizāciju un jauno tehnoloģiju izmantošanu, saimniekošanas dažādošanu, vides un klimata pasākumiem, kā arī dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas metožu pielietošanu, atjaunojamiem energoresursiem, antimikrobiālās rezistences un dzīvnieku labturības jautājumiem, darba tiesībām, darba drošības un arodveselības jautājumiem, zinātnes atziņu un jaunas prakses pielietojamību, kā arī citiem jautājumiem, tādējādi sekmējot lauku teritorijas attīstību.
Noteikumu projekts nosaka atbalsta pretendentus, gala labuma guvējus, atbalsta saņemšanas nosacījumus un kārtību, publiskā finansējuma veidu un apmēru.
Intervences īstenošanas vieta ir Latvijas Republika un citas Eiropas valstis.
Atbalstu varēs saņemt juridiskas personas, kas atbilst noteikumu projektā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem un atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu tiek izvēlētas intervences īstenošanai. Iepirkumu organizēs Zemkopības ministrija (centralizēto iepirkumu institūcija), ievērojot publisko iepirkumu jomu regulējošos normatīvos aktus, nosakot iepirkuma priekšmetu (mācību tēmas) un norādot mācību nodrošināšanas prasības iepirkuma nolikuma tehniskajā specifikācijā. Prasības attiecībā uz pretendenta profesionālajām spējām tiks konkretizētas iepirkuma nolikumā, tāpat iepirkuma nolikumā tiks norādīti iesniedzamie dokumenti, ar kuriem pretendents apliecina atbilstību konkrētai iepirkuma nolikuma prasībai, vai arī tiks norādīti informācijas ieguves avoti, ja iepirkuma komisijai ir iespēja pārbaudīt informāciju publiski pieejamā datu bāzē. Līgumu ar iepirkuma uzvarētāju slēgs Lauku atbalsta dienests.
Atbalstu gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām mežsaimniecības nozarē piešķirs saskaņā ar regulu 2022/2472.
Atbalstu gala labuma guvējiem, kuru darbība nav vērsta uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, par darbībām pārtikas ražošanas (Līguma par ES darbību I pielikumā neminētu pārtikas produktu (izņemot zivsaimniecības produktus) ražošanas) nozarē un darbībām jebkurā citā nelauksaimniecības nozarē (izņemot mežsaimniecības nozari, jo tādos gadījumos atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472) piešķirs ar regulu 2023/2831. De minimis atbalsta kopsummu nosaka trīs gadu laikaposmā kā slīdošā periodā - ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts, līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2025. gada 18. jūlijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2022. gada 18. jūlijs.
Saskaņā ar regulas 2021/2115 145. pantu ELFLA atbalstam nepiemēro komercdarbības atbalsta normas, ja atbalsts attiecināms uz darbībām, kuras vērstas uz lauksaimniecības produktu primāro ražošanu.
Tiešie atbalsta saņēmēji ir noteikumu projektā minētie gala labuma guvēji, nevis mācību organizētāji (noteikumu projektā - atbalsta pretendents, finansējuma saņēmējs). Minētais atbalsts neparedz tiešus maksājumus gala labuma guvējiem, tas tiek nodrošināts caur pasākumu īstenotājiem.
Lai nodrošinātu to, ka KLP finansētās darbības nepārklājas ar citu Eiropas Savienības fondu finansētām darbībām, Lauku atbalsta dienestam ir izveidota tieša sasaiste ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu, kurā iespējams pārbaudīt projektu nepārklāšanos un atbalsta nedublēšanos.