22-TA-2078: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. 2020. gada 25. jūnija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-24-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr.913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-24-03). Spriedums lietā Nr. 2019-24-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-24-03
2. 2020. gada 9. jūlija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-27-03). Spriedums lietā Nr. 2019-27-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-27-03
3. 2020. gada 16. jūlija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-25-03). Spriedums lietā Nr. 2019-25-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-25-03
4. Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 10.decembrī lietā Nr.2020-07-03 “Par Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 “Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru” 2.2.apakšpunkta, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim), kā arī Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 “Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” 2.punkta un 3.2.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109.pantam” 2020.gada 10.decembrī lietā Nr.2020-07-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/2020-07-03-Spriedums.pdf#search=
5. 2022.gada 14.decembra Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 256. punkts.
6. 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §)).
7. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana” - 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim un tas ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.
8. ES Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu.”.
9. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gada 17. novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā.
2. 2020. gada 9. jūlija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-27-03 “Par Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, 91.panta otrajam teikumam un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-27-03). Spriedums lietā Nr. 2019-27-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-27-03
3. 2020. gada 16. jūlija Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-25-03 “Par Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumu Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punkta vārdu “ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 euro” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” (turpmāk - lieta Nr.2019-25-03). Spriedums lietā Nr. 2019-25-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?case-filter-years=&case-filter-status=&case-filter-types=&case-filter-result=&searchtext=2019-25-03
4. Satversmes tiesas spriedums 2020.gada 10.decembrī lietā Nr.2020-07-03 “Par Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra noteikumu Nr.924 “Noteikumi par vecuma pensijas minimālo apmēru” 2.2.apakšpunkta, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1605 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību” 2.1.apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 31.decembrim), kā arī Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra noteikumu Nr.579 “Noteikumi par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru” 2.punkta un 3.2.apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 109.pantam” 2020.gada 10.decembrī lietā Nr.2020-07-03 pieejams šeit: https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/2020-07-03-Spriedums.pdf#search=
5. 2022.gada 14.decembra Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 256. punkts.
6. 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta rīkojums Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” (prot. Nr. 61 44. §)).
7. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021.-2026.gadam (turpmāk – ANM) 3.komponente “Nevienlīdzības mazināšana” - 3.1.2.r. Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam. Viena no ANM iekļautajām reformām sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamībai ir minimālo ienākumu reforma. Kā atskaites punktiem šīs reformas īstenošanai un priekšnosacījums Latvijai ANM finansējuma piešķīrumam ir paredzēts “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” ar nosacījumiem, ka minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim un tas ietver: (1) pāreju no minimālā ienākuma skaitliskās vērtības euro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu un nostiprināšanu tiesību aktos ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra; (2) ikgadēju pārskatīšanas mehānismu no 2023.gada, pamatojoties uz ienākumu mediānas izmaiņām, kas saistīts ar attiecīgajām atsauces vērtībām vai rādītājiem, vienlaikus nemazinot ienākumu sliekšņu apmēru ienākumu mediānas samazinājuma gadījumā.
8. ES Padomes rekomendācijas Latvijai 2020. un 2021.gadam: “Paredzēt pienācīgu ienākumu atbalstu krīzes vissmagāk skartajām iedzīvotāju grupām un stiprināt sociālās drošības tīklu.”.
9. Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gada 17. novembra Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas, cita starpā, paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu līdzekļu trūkuma gadījumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo drošību”” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir noteikt minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģiju un pilnveidot minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitāti.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
Grozījums ir nepieciešams, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus. Satversmes tiesa tās spriedumos lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr.2019-27-03, 2020-07-03 ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Visus iepriekšminētos Satversmes tiesas spriedumus caurvij tādi uzsvari kā:
- likumdevēja pienākums ir noteikt vienotu metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un noteikt vienotu kritēriju kopu sociālās palīdzības minimuma saņemšanai;
- līdzsvara saglabāšana starp personas un sabiedrības vajadzībām;
- sociālās nevienlīdzības mazināšana kā būtisks aspekts sabiedrības ilgtspējai;
- nepieciešamība minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu.
Eiropas Komisija savos ziņojumos (Komisijas dienestu darba dokuments. Latvijas 2014.gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums, SWD(2014) 415 final, 2.6.2014.; Ziņojums par valsti – Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.; 2016.gada ziņojums par valsti – Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016.; Ziņojums par Latviju – 2017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017.; Ziņojums par Latviju – 2018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018.; 2019.gada ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020.) vairākkārt aizrādījusi Latvijai par to, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars atspoguļo sociālās drošības tīkla nepilnības un problēmas saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu un 2014. gadā apstiprinātā minimālā ienākuma līmeņa reforma nav tikusi īstenota. Tādēļ vairākus gadus pēc kārtas Eiropas Komisija Latvijas progresu sociālās jomas rekomendāciju izpildē vērtēja kā ierobežotu, bet 2019.gada Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju norādīts, ka nav nekāda progresa rekomendācijas ieviešanā. Tādēļ Latvija atkārtoti 2020.-2021.gada rekomendācijās saņēma norādījumus par atbalsta pilnveidošanu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu.
Eiropas Komisijas nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota arī ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo Eiropas Komisijas maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim. Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no Eiropas Komisijas paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu.
Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģiju un to ikgadēju pārskatīšanu.
Minimālo ienākumu sliekšņu spēkā stāšanās ir noteikta 2023.gada 1.jūlijā nevis 2023.gada 1.janvārī, jo, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai ir piešķirts, sākot no 2023.gada 1.jūlija.
- likumdevēja pienākums ir noteikt vienotu metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un noteikt vienotu kritēriju kopu sociālās palīdzības minimuma saņemšanai;
- līdzsvara saglabāšana starp personas un sabiedrības vajadzībām;
- sociālās nevienlīdzības mazināšana kā būtisks aspekts sabiedrības ilgtspējai;
- nepieciešamība minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu.
Eiropas Komisija savos ziņojumos (Komisijas dienestu darba dokuments. Latvijas 2014.gada valsts reformu programmas un stabilitātes programmas novērtējums, SWD(2014) 415 final, 2.6.2014.; Ziņojums par valsti – Latvija (2015), SWD(2015) 33 final, 26.2.2015.; 2016.gada ziņojums par valsti – Latvija, SWD(2016) 82 final, 26.2.2016.; Ziņojums par Latviju – 2017.gads, SWD(2017) 79 final, 22.2.2017.; Ziņojums par Latviju – 2018.gads, SWD(2018) 2012 final/2, 18.4.2018.; 2019.gada ziņojums par Latviju, SWD(2019) 1013 final, 27.2.2019.; 2020.gada ziņojums par Latviju, SWD(2020) 513 final, 20.2.2020.) vairākkārt aizrādījusi Latvijai par to, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu lielais īpatsvars atspoguļo sociālās drošības tīkla nepilnības un problēmas saistībā ar minimālo ienākumu, pensijām un personu ar invaliditāti iekļaušanu un 2014. gadā apstiprinātā minimālā ienākuma līmeņa reforma nav tikusi īstenota. Tādēļ vairākus gadus pēc kārtas Eiropas Komisija Latvijas progresu sociālās jomas rekomendāciju izpildē vērtēja kā ierobežotu, bet 2019.gada Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju norādīts, ka nav nekāda progresa rekomendācijas ieviešanā. Tādēļ Latvija atkārtoti 2020.-2021.gada rekomendācijās saņēma norādījumus par atbalsta pilnveidošanu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu.
Eiropas Komisijas nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota arī ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo Eiropas Komisijas maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gada 1.ceturksnim. Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no Eiropas Komisijas paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu.
Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģiju un to ikgadēju pārskatīšanu.
Minimālo ienākumu sliekšņu spēkā stāšanās ir noteikta 2023.gada 1.jūlijā nevis 2023.gada 1.janvārī, jo, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, finansējums minimālo ienākumu sliekšņu nodrošināšanai ir piešķirts, sākot no 2023.gada 1.jūlija.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši anotācijas 1.punktā minētajiem Satversmes tiesas spriedumiem no 2021.gada 1.janvāra spēkā stājās jaunie minimālo ienākumu sliekšņi sociālās aizsardzības sistēmas jomās, kur katra konkrētā atbalsta skaitliskā vērtība euro izteiksmē tika noteikta diferencētā apmērā – 20% līdz 80% apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas (skat. 1.pielikumu 1.tabulu). Tādējādi sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti diferencēti minimālo ienākumu sliekšņi, lai saglabātu līdzsvaru starp personas un sabiedrības vajadzībām, ņemot vērā, ka vecuma vai invaliditātes pensijas apmēri ir atkarīgi no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet sociālās palīdzības jomā atbalsts ir atkarīgs no faktiskās ienākumu un materiālās situācijas neatkarīgi no nodokļu nomaksas.
Tomēr attiecīgajos sociālās aizsardzības jomu regulējošos likumos tika noteikta nevis minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metode, bet apmēri absolūtā izteiksmē, kuri izriet no šīs metodes, to aprakstot tikai attiecīgā normatīvā akta projekta anotācijā (skat. 1.pielikumu 2.tabulu).
Tomēr attiecīgajos sociālās aizsardzības jomu regulējošos likumos tika noteikta nevis minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metode, bet apmēri absolūtā izteiksmē, kuri izriet no šīs metodes, to aprakstot tikai attiecīgā normatīvā akta projekta anotācijā (skat. 1.pielikumu 2.tabulu).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Normatīvajos aktos saglabājot minimālo ienākumu sliekšņu absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Abas izvēles būtu pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumiem un pēc būtības nenovērstu šajos spriedumos identificētos trūkumus (minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu), kā arī neatbilstu minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim (mērķis – noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, kas kalpotu par atskaites punktu sociālās drošības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai). Tāpat ir jāuzsver, ka minimālo ienākumu sliekšņu metodoloģijā tiek izmantoti apsekojuma “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-To apliecina arī 2020.gada un 2021.gada nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji. 2020.gadā, kad minimālā ienākumu reforma vēl nebija stājusies spēkā, nabadzības riska indekss palielinājās no 21,6% līdz 23,4%, savukārt 2021.gadā, kad minimālo ienākumu reforma stājās spēkā, nabadzības riska indekss samazinājās no 23,4% līdz 22,5%. Līdzīga situācija ir ar ienākumu nevienlīdzības rādītājiem - atšķirība starp turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem 2020.gadā palielinājās no 6,3 reizēm līdz 6,6 reizēm, bet 2021.gadā samazinājās līdz 6,3 reizēm. Jāatzīmē, ka Latvijā ir vieni augstākajiem nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES-27 dalībvalstu vidū.
SILC)” ietvaros iegūtie dati, kuri publiski ir pieejami ar laika nobīdi. Proti, 2022.gada februārī Oficiālajā statistikas portālā tiek publicēti dati par 2020.gada ienākumiem, tādējādi normatīvajos aktos tos var piemērot tikai no 2023.gada. Tādējādi reālais atbalsts minimālo pabalstu un pensiju izteiksmē tiek sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju, kāda bija trīs gadus atpakaļ. Šobrīd spēkā esošā norma, ka “Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.” nozīmē, ka atbalsts var tikt sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju pirms sešiem gadiem. Šāda pieeja neatbilst iepriekšminētajiem Satversmes tiesas spriedumiem un atbalsta sniegšanā nevar radīt nozīmīgu ietekmi uz nabadzības un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un trūcīgāko iedzīvotāju ienākuma līmeņa izmaiņām atbilstoši valsts sociālekonomisko rādītāju un kopējo mājsaimniecību ienākumu izmaiņām. To apliecina arī 2020.gada un 2021.gada nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji. 2020.gadā, kad minimālā ienākumu reforma vēl nebija stājusies spēkā, nabadzības riska indekss palielinājās no 21,6% līdz 23,4%, savukārt 2021.gadā, kad minimālo ienākumu reforma stājās spēkā, nabadzības riska indekss samazinājās no 23,4% līdz 22,5%. Līdzīga situācija ir ar ienākumu nevienlīdzības rādītājiem - atšķirība starp turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem 2020.gadā palielinājās no 6,3 reizēm līdz 6,6 reizēm, bet 2021.gadā samazinājās līdz 6,3 reizēm. Jāatzīmē, ka Latvijā ir vieni augstākajiem nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES-27 dalībvalstu vidū.
SILC)” ietvaros iegūtie dati, kuri publiski ir pieejami ar laika nobīdi. Proti, 2022.gada februārī Oficiālajā statistikas portālā tiek publicēti dati par 2020.gada ienākumiem, tādējādi normatīvajos aktos tos var piemērot tikai no 2023.gada. Tādējādi reālais atbalsts minimālo pabalstu un pensiju izteiksmē tiek sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju, kāda bija trīs gadus atpakaļ. Šobrīd spēkā esošā norma, ka “Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.” nozīmē, ka atbalsts var tikt sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju pirms sešiem gadiem. Šāda pieeja neatbilst iepriekšminētajiem Satversmes tiesas spriedumiem un atbalsta sniegšanā nevar radīt nozīmīgu ietekmi uz nabadzības un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un trūcīgāko iedzīvotāju ienākuma līmeņa izmaiņām atbilstoši valsts sociālekonomisko rādītāju un kopējo mājsaimniecību ienākumu izmaiņām. To apliecina arī 2020.gada un 2021.gada nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji. 2020.gadā, kad minimālā ienākumu reforma vēl nebija stājusies spēkā, nabadzības riska indekss palielinājās no 21,6% līdz 23,4%, savukārt 2021.gadā, kad minimālo ienākumu reforma stājās spēkā, nabadzības riska indekss samazinājās no 23,4% līdz 22,5%. Līdzīga situācija ir ar ienākumu nevienlīdzības rādītājiem - atšķirība starp turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem 2020.gadā palielinājās no 6,3 reizēm līdz 6,6 reizēm, bet 2021.gadā samazinājās līdz 6,3 reizēm. Jāatzīmē, ka Latvijā ir vieni augstākajiem nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES-27 dalībvalstu vidū.
Risinājuma apraksts
Likuma “Par sociālo drošību” 2.2 pantā noteikt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, t.i., minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas.
Problēmas apraksts
Likuma “Par sociālo drošību” 2.2 pantā ir noteikts: “(3) Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.” Minimālo ienākumu sliekšņu metodoloģijā tiek izmantoti apsekojuma “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” ietvaros iegūtie dati, kuri ir publiski pieejami ar laika nobīdi. Proti, 2021.gadā normatīvajos aktos noteiktie minimālie ienākumu sliekšņi ir balstīti uz 2018.gada EU-SILC apsekojuma datiem, kuri Oficiālajā statistikas portālā tika publicēti 2020.gada februārī. Tādējādi reālais atbalsts minimālo pabalstu un pensiju izteiksmē tiek sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju, kāda bija trīs gadus atpakaļ. Šobrīd spēkā esošā norma, ka “Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.” nozīmē, ka atbalsts var tikt sniegts, balstoties uz sociālekonomisko situāciju pirms sešiem gadiem. Šāda pieeja atbalsta sniegšanā nevar radīt ietekmi uz nabadzības un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un trūcīgāko iedzīvotāju ienākuma līmeņa izmaiņas atbilstoši valsts sociāli ekonomisko rādītāju un kopējo mājsaimniecību ienākumu izmaiņām. To apliecina arī 2020.gada nabadzības un ienākumu nevienlīdzības rādītāji.
Risinājuma apraksts
Likuma “Par sociālo drošību” 2.2 pantā noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus katru gadu. Tāpat noteikt, ka minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata, ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, lai neizveidotos situācija, ka jau tā ļoti zemie minimālie ienākumi trūcīgākajai iedzīvotāju daļai tiek samazināti.
2023.gadā jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023.gada 1.jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024.gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī.
2023.gadā jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023.gada 1.jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024.gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka abi pasākumi (minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metode un minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtība) ir izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam”, tad atbilstoši 2021. gada 14. septembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 657 “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024.gadam” 6.punktam “Labklājības ministrijai līdz 2025.gada 1.jūlijam sagatavot un labklājības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.” Labklājības ministrija attiecīgi veiks ex-post izvērtējumu arī par abiem šiem pasākumiem.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Labklājības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.07.2025.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Pilnveidota minimālo ienākumu atbalsta sistēma, kas mērķēti sniedz atbalstu iedzīvotāju grupām, kurām ir zemi ienākumi (1.kvintile) un kuras ir visvairāk pakļautas nabadzības riskam, salāgojot atbalstu ar valsts un pašvaldību pieejamajiem finanšu resursiem (atbilstoši Plānam minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam)
Rādītājs
(1) Personu īpatsvars zem minimālā ienākumu līmeņa (40% no mediānas, ekvivalences skala 1, 0.7) = 7,8 % (2019.g.); 6,5 % (2024.g.)
(2) S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.)
(2) S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss = 6.3 (2019.g.); 6 (2024.g.)
Rezultāts
Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs (atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021. - 2027. gadam)
Rādītājs
[RR1.1.] Sociālo transfertu ietekme uz nabadzības riska mazināšanu, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
[RR1.2.] Nabadzības riska indekss, %
[RR1.6.] Izdevumi sociālai aizsardzībai, % no IKP (pēc ESSPROS metodoloģijas)
[RR1.3.] Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits, tūkst. iedzīvotāju
[110] Nabadzības riska indekss pēc sociālo transfertu saņemšanas, %
[111] Nabadzības riska indekss pensionāriem vecumā 65+ gadi, %
[112] 1. deciļu grupas mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas procentuālā daļa no visu mājsaimniecību ekvivalento rīcībā esošo (neto) ienākumu kopsummas, %
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pensionāri
- personas ar invaliditāti
- apgādnieka zaudējuma pabalsta vai pensijas saņēmēji; GMI pabalsta un mājokļa pabalsta saņēmēji, trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības
Ietekmes apraksts
Likumprojekts atstās tiešu, pozitīvu ietekmi uz iedzīvotājiem un mājsaimniecībām ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, kuri ir šā likumprojekta ietvara izpratnē noteikto minimālo ienākumu sliekšņu atbalsta saņēmēji. Likumprojekta ietekmē tiks paaugstināts GMI un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu līmenis, kā arī minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri.
Lai novērtētu ietekmi uz nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, pārskatot minimālā ienākuma sliekšņus ikgadēji (1.scenārijs) un ik pēc trīs gadiem (2.scenārijs), pamatojoties uz šo sliekšņu izmaiņām, Latvijas Banka, izmantojot CGE-EUROMOD mikrosimulācijas modeli , veica divu piedāvāto scenāriju novērtējumu. Iegūtie dati rāda, ka abi scenāriji (1.scenārijs – minimālo ienākumu sliekšņi mainās katru gadu; 2.scenārijs – minimālo ienākumu sliekšņi mainās reizi trijos gadus, t.i., 2024.gadā) rada tiešu un pozitīvu ietekmi uz personu un mājsaimniecību ienākumiem, mazinot to nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību, salīdzinot pret situāciju, kad minimālā ienākuma slieksnis netiek mainīts (bāzes scenārijs), tomēr šī ietekme ir atšķirīga atkarībā no izvēlētā scenārija. Palielinot minimālo ienākumu sliekšņus katru gadu (1.scenārijs), Džini koeficienta, kā arī S80/S20 ienākumu attiecību indeksa samazinājuma tendence ir pakāpeniska ik gadu, turpretim minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot 2024.gadā, t.i., pēc trīs gadiem (2.scenārijs), 2022.-2023.gadā paredzama ienākumu nevienlīdzības palielināšanās, rādītājiem izlīdzinoties tikai 2024.gadā. Nabadzības riska indekss 2019.gadā Latvijā bija 21,6%. Izmaiņu neieviešanas gadījumā (bāzes scenārijs) nabadzības riska indekss ik gadu palielinātos (ko apliecina jau šobrīd pieejamie 2020.gada dati par nabadzības riska indeksu), savukārt, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs), nabadzības riska indekss attiecīgi arī pakāpeniski samazinātos katru gadu. Analizējot izmaiņu ietekmi uz dažādiem mājsaimniecību veidiem, secināms, ka, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus abu scenāriju gadījumā, nabadzības risks, salīdzinot ar situāciju, ja izmaiņas netiktu ieviestas (bāzes scenārijs), samazinātos mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēs, bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām mājsaimniecībām un personām ar invaliditāti.
Lai novērtētu ietekmi uz nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, pārskatot minimālā ienākuma sliekšņus ikgadēji (1.scenārijs) un ik pēc trīs gadiem (2.scenārijs), pamatojoties uz šo sliekšņu izmaiņām, Latvijas Banka, izmantojot CGE-EUROMOD mikrosimulācijas modeli , veica divu piedāvāto scenāriju novērtējumu. Iegūtie dati rāda, ka abi scenāriji (1.scenārijs – minimālo ienākumu sliekšņi mainās katru gadu; 2.scenārijs – minimālo ienākumu sliekšņi mainās reizi trijos gadus, t.i., 2024.gadā) rada tiešu un pozitīvu ietekmi uz personu un mājsaimniecību ienākumiem, mazinot to nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību, salīdzinot pret situāciju, kad minimālā ienākuma slieksnis netiek mainīts (bāzes scenārijs), tomēr šī ietekme ir atšķirīga atkarībā no izvēlētā scenārija. Palielinot minimālo ienākumu sliekšņus katru gadu (1.scenārijs), Džini koeficienta, kā arī S80/S20 ienākumu attiecību indeksa samazinājuma tendence ir pakāpeniska ik gadu, turpretim minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot 2024.gadā, t.i., pēc trīs gadiem (2.scenārijs), 2022.-2023.gadā paredzama ienākumu nevienlīdzības palielināšanās, rādītājiem izlīdzinoties tikai 2024.gadā. Nabadzības riska indekss 2019.gadā Latvijā bija 21,6%. Izmaiņu neieviešanas gadījumā (bāzes scenārijs) nabadzības riska indekss ik gadu palielinātos (ko apliecina jau šobrīd pieejamie 2020.gada dati par nabadzības riska indeksu), savukārt, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus ik gadu (1.scenārijs), nabadzības riska indekss attiecīgi arī pakāpeniski samazinātos katru gadu. Analizējot izmaiņu ietekmi uz dažādiem mājsaimniecību veidiem, secināms, ka, palielinot minimālo ienākumu sliekšņus abu scenāriju gadījumā, nabadzības risks, salīdzinot ar situāciju, ja izmaiņas netiktu ieviestas (bāzes scenārijs), samazinātos mājsaimniecībās ar apgādībā esošiem bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēs, bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām mājsaimniecībām un personām ar invaliditāti.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums rada pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšana pēc vienotas metodoloģiskās pieejas radīs tiešu ietekmi uz nabadzības un sociālās atstumtības riskam bieži pakļautu iedzīvotāju grupu (pensionāri, personas ar invaliditāti, trūcīgie iedzīvotāji, t.sk. ģimenes ar bērniem, bezdarbnieki) situāciju, pozitīvi ietekmējot šo personu dzīves līmeņa izmaiņas nākotnē, palielinot viņu sociālo aizsardzību un pirktspēju un mazinot nabadzības risku un ienākumu nevienlīdzību.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
24 435
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
24 435
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-24 435
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-24 435
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-24 435
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēta likumprojekta ietekme uz valsts budžetu pievienota anotācijas 2.pielikumā
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai realizētu izmaiņas likumprojektā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai IS izmaiņām 2023.gadā nepieciešami 24 435 euro (45 c/d * 543 euro c/d). Izmaiņas ietver jauna klasifikatora ieviešanai minimālo ienākumu sliekšņu un ienākumu mediānas vērtību uzturēšanai. Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” kā kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Līdz ar to 2023.gadā likumprojekta ietekmē palielinās:
LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2023.gadā 24 435 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 24 435 euro apmērā.
Lai nodrošinātu likumprojektā ietverto normu īstenošanu, nepieciešams veikt grozījumus šādos likumos (turpmāk – likumprojekti):
1) Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2023.gadā 3 003 230 euro (t.sk. VSAA IT izdevumiem 54 300 euro).
2) Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2023.gadā 1 498 359 euro (t.sk. VSAA IT izdevumiem 149 325 euro).
3) Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem
darbā un arodslimībām”
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2023.gadā 117 096 euro (t.sk. VSAA IT izdevumiem 27 150 euro).
4) Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2023.gadā 5 702 605 euro. Attiecībā uz pašvaldību budžetam plānoto un nepieciešamo finansējumu, LM prognozē, ka pasākumu īstenošanas nodrošināšanai nav nepieciešami papildu pašvaldību budžeta līdzekļi.
Likumprojektā ietverto normu īstenošanas detalizēta finansiālā ietekme tiks norādīta katrā atsevišķā saistošā likumprojekta anotācijā.
Kopējā likumprojektos ietverto normu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem 2023.gadā tiek prognozēta 10 345 725 euro, tai skaitā likumprojektā plānoto pasākumu īstenošanai 2023.gadā 24 435 euro apmērā.
Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2023.gadā 10 345 725 euro apmērā.
Savukārt, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, kopējais finansējums prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai 2024. un 2025.gadā ir apstiprināts 20 000 000 euro apmērā ik gadu. Līdz ar to šobrīd norādītais finansējums visu saistošo likumprojektu anotācijās ir aprēķināts tehniski, 2023.gadam nepieciešamo finansējumu reizinot ar divi (likumprojekts stājas spēkā ar 01.07.2023., līdz ar to 2024. un 2025.gadam finansējums ir norādīts pilnam gadam 2023.gada līmenī). Līdz ar to kopējā likumprojektos ietverto normu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek norādīta 2024.gadā un 2025.gadā 20 000 000 euro apmērā.
Informācija par kopējiem izdevumiem visos saistošajos likumprojektos ietverto pasākumu īstenošanai pievienota anotācijas 3.pielikumā “Informācija par kopējiem izdevumiem atbalstam minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanai”.
Līdz ar to 2023.gadā likumprojekta ietekmē palielinās:
LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu 2023.gadā 24 435 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets” saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 24 435 euro apmērā.
Lai nodrošinātu likumprojektā ietverto normu īstenošanu, nepieciešams veikt grozījumus šādos likumos (turpmāk – likumprojekti):
1) Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2023.gadā 3 003 230 euro (t.sk. VSAA IT izdevumiem 54 300 euro).
2) Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2023.gadā 1 498 359 euro (t.sk. VSAA IT izdevumiem 149 325 euro).
3) Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem
darbā un arodslimībām”
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2023.gadā 117 096 euro (t.sk. VSAA IT izdevumiem 27 150 euro).
4) Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Likumprojekta kopējā finansiālā ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2023.gadā 5 702 605 euro. Attiecībā uz pašvaldību budžetam plānoto un nepieciešamo finansējumu, LM prognozē, ka pasākumu īstenošanas nodrošināšanai nav nepieciešami papildu pašvaldību budžeta līdzekļi.
Likumprojektā ietverto normu īstenošanas detalizēta finansiālā ietekme tiks norādīta katrā atsevišķā saistošā likumprojekta anotācijā.
Kopējā likumprojektos ietverto normu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem 2023.gadā tiek prognozēta 10 345 725 euro, tai skaitā likumprojektā plānoto pasākumu īstenošanai 2023.gadā 24 435 euro apmērā.
Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdē tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2023.gadā 10 345 725 euro apmērā.
Savukārt, ņemot vērā Ministru kabineta vienošanos par prioritāro pasākumu finansējumu, kopējais finansējums prioritārā pasākuma “Atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai” īstenošanai 2024. un 2025.gadā ir apstiprināts 20 000 000 euro apmērā ik gadu. Līdz ar to šobrīd norādītais finansējums visu saistošo likumprojektu anotācijās ir aprēķināts tehniski, 2023.gadam nepieciešamo finansējumu reizinot ar divi (likumprojekts stājas spēkā ar 01.07.2023., līdz ar to 2024. un 2025.gadam finansējums ir norādīts pilnam gadam 2023.gada līmenī). Līdz ar to kopējā likumprojektos ietverto normu ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek norādīta 2024.gadā un 2025.gadā 20 000 000 euro apmērā.
Informācija par kopējiem izdevumiem visos saistošajos likumprojektos ietverto pasākumu īstenošanai pievienota anotācijas 3.pielikumā “Informācija par kopējiem izdevumiem atbalstam minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanai”.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums likumprojektu ieviešanai iekļauts Labklājības ministrijas maksimāli pieļaujamajā valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumu kopējā apjomā 2023., 2024. un 2025.gadam un atbilstoši tiks iestrādāts likumprojektā “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”.
Likumprojektos paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs 2024.gadam un turpmāk ik gadu tiks pārskatīts un iekļauts Labklājības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai/prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā.
Labklājības ministrija, sagatavojot bāzes izdevumu prognozes 2024.-2026.gadam, 2024.gadam ņems vērā tos minimālo ienākuma sliekšņa apmērus, kas tiks aprēķināti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē līdz 2023.gada 1.februārim publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Attiecīgi 2025.gadam un 2026.gadam prognozes tiks aprēķinātas, ievērojot prognozēšanas ienākumu mediānas principu – ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes, kā arī ņemot vērā prognozētās saņēmēju skaita izmaiņu prognozes.
Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem, ieviešot atbalsta pasākumus minimālā ienākuma līmeņa palielināšanai, norādīta likumprojektā “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (22-TA-2554).
Likumprojektos paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmērs 2024.gadam un turpmāk ik gadu tiks pārskatīts un iekļauts Labklājības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas pamatbudžetā un Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši aktualizētajai/prognozētajai minimālo ienākumu mediānai mēnesī un prognozētajām izmaiņām saņēmēju skaitā.
Labklājības ministrija, sagatavojot bāzes izdevumu prognozes 2024.-2026.gadam, 2024.gadam ņems vērā tos minimālo ienākuma sliekšņa apmērus, kas tiks aprēķināti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvalde tīmekļvietnē līdz 2023.gada 1.februārim publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī. Attiecīgi 2025.gadam un 2026.gadam prognozes tiks aprēķinātas, ievērojot prognozēšanas ienākumu mediānas principu – ņemot vērā darba samaksas faktiskā pieauguma prognozes, kā arī ņemot vērā prognozētās saņēmēju skaita izmaiņu prognozes.
Finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem, ieviešot atbalsta pasākumus minimālā ienākuma līmeņa palielināšanai, norādīta likumprojektā “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (22-TA-2554).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījumu likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģijai un pilnveidotajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitātei, tiek veikti grozījumi attiecībā uz minimālo ienākumu sliekšņiem sociālajā palīdzībā, kā arī precizēti materiālās situācijas izvērtēšanas kritēriji sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījumu likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģijai un pilnveidotajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitātei, tiek veikti grozījumi attiecībā uz atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālā apmēra aprēķināšanu.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.3. Likumprojekts “Grozījumi likumā „Par valsts pensijām””
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījumu likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģijai un pilnveidotajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitātei, tiek veikti grozījumi attiecībā uz minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes, minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas un invaliditātes pensijas aprēķināšanu. Precizēta minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas, pārrēķināšanas un indeksācijas kārtība. Minimālās invaliditātes apmērs ir saistīts ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu minimālo apmēru.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.1.4. Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījumu likumā “Par sociālo drošību” noteiktajai minimālo ienākumu sliekšņa aprēķina metodoloģijai un pilnveidotajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas regularitātei, tiek veikti grozījumi attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta aprēķināšanu. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā ir saistīts ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu maksimāli izmaksājamo apmēru mēnesī un papildu izdevumu kompensācijas kopējo maksimālo apmēru.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
1.pielikuma 3.tabulā ir atspoguļoti plānotie minimālo ienākumu sliekšņi sociālās aizsardzības jomās no 2023.gada 1.janvāra, kas aprēķināti, pamatojoties uz Oficiālajā statistikas portālā publicētajiem datiem par 2020.gadu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Komisijas nostāja par nepieciešamību ieviest adekvātu ienākumu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem un pilnveidot esošo atbalsta sistēmu ir atspoguļota ANM finansējuma saņemšanas nosacījumos, proti, minimālo ienākumu sliekšņu aprēķināšanas metodoloģijas nostiprināšana normatīvajos aktos un regulāra minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtības noteikšana ir paredzēta kā atskaites punkts ANM plānā. Lai saņemtu trešo Eiropas Komisijas maksājumu 419 milj. euro apmērā, Latvijai ir jāizpilda visi 2023.gadā paredzētie sasniedzamie ANM atskaites punkti/mērķi (35), t.sk. arī minētais atskaites punkts, kas paredz nepieciešamos grozījumus minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai (minētais atskaites punkts sasniedzams līdz 2023.gadā 1.ceturksnim). Neizpildot noteiktos atskaites punktus, netiks saņemts no Eiropas Komisijas paredzētais finansējums, kas radīs zaudējumus valsts budžetam, kā arī apdraudēs plānoto pasākumu ieviešanu ne tikai labklājības nozarē.
Minimālo ienākumu reforma ir iekļauta arī kā Latvijas Ilgtspējīgo valsts vērtspapīru ietvara sastāvdaļa. Atbilstoši starptautiskajiem ilgtspējīgo obligāciju standartiem (ICMA Sustainability Bond Guidelines) valstij būs jāuzrāda, cik no aizdevuma līdzekļiem tiks attiecināti uz sociālajiem izdevumiem un kāda ir šo izdevumu ietekme uz konkrēto sabiedrības daļu. Atskaites investoriem tiks gatavotas katru gadu, kamēr tiks veikta budžeta izdevumu attiecināšana par visu Ilgtspējīgo valsts vērtspapīru emisijas rezultātā piesaistīto līdzekļu apjomu, atspoguļot progresu minimālo ienākumu reformas īstenošanā, plānoto rezultātu sasniegšanā nabadzības un sociālās atstumtības riska samazināšanā u.tml. Attiecīgi šīs reformas ieviešana nav saistīta tikai ar labklājības nozares iniciatīvām un sociālās aizsardzības politikas attīstību, bet gan valsts iespēju piesaistīt papildu finanšu resursus visu nozaru iniciatīvu īstenošanai.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība par minēto likumprojektu norisinājās no 27.06.2022. līdz 11.07.2022. Tika saņemti 6 iebildumi/priekšlikumi, no kuriem viens tika ņemts vērā, bet pārējie netika ņemti vērā, jo nebija attiecināmi uz šo likumprojektu. Informācija par vērā ņemtajiem / vērā neņemtajiem iebildumiem atrodama 4.pielikumā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam prioritāte “Sociālā iekļaušana” rīcības virziena mērķis “Sociālais atbalsts ir individualizēts, uz cilvēku orientēts, un tas tiek piedāvāts katram, kam tas ir vai varētu būt visvairāk vajadzīgs”:
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā” . Un šī rīcības virziena [121] uzdevums: “Nabadzības, materiālās nenodrošinātības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti), un labvēlīgāku priekšnoteikumu radīšana materiālajai pietiekamībai nākotnes pensionāriem”.
“Sociālās aizsardzības sistēmas efektivitāti raksturo gan sociālo transfertu ietekme, gan sociālajai aizsardzībai atvēlētais finansējums. Pēdējo gadu laikā turpina samazināties sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, turklāt to īpatsvars iedzīvotāju ienākumos Latvijā ir būtiski zemāks nekā vidēji ES. Ņemot vērā nodokļu, pensiju un pabalstu sistēmas pārdales zemo ietekmi, Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. Tādēļ nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, tai skaitā ieviešot minimālā ienākuma līmeni, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem plānošanas periodā” . Un šī rīcības virziena [121] uzdevums: “Nabadzības, materiālās nenodrošinātības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, īpaši nabadzības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, personas ar invaliditāti), un labvēlīgāku priekšnoteikumu radīšana materiālajai pietiekamībai nākotnes pensionāriem”.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotāju grupas, uz kurām attiecas šie grozījumi – personas ar invaliditāti, pensijas vecuma personas, GMI pabalsta saņēmēji, trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības ir nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās personu grupas, tāpēc projekts ir tieši vērsts uz šo iedzīvotāju grupu materiālās situācijas uzlabošanu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šī likumprojekta rezultātā tiek grozīti vairāki likumi (galvenokārt likums „Par valsts pensijām” un Valsts sociālo pabalstu likums), kuri ietekmē personu ar invaliditāti sociālo situāciju. Personas ar invaliditāti ir vienas no nabadzības un sociālās atstumtības riskam visvairāk pakļautajām iedzīvotāju grupām, tāpēc minimālo ienākumu palielināšana šai grupai tieši uzlabos tās ienākumu situāciju.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Šī likumprojekta rezultātā tiek grozīts likums „Par valsts pensijām”, kas ietekmē senioru sociālo situāciju.
Pensijas vecuma cilvēku vidū sievietes veido ievērojami lielāku īpatsvaru nekā vīrieši (2022. gadā – 70 gadi un vairāk bija 85,6 tūkst. vīriešu un 193,7 tūkst. sieviešu), savukārt nabadzības risks pēc vecuma ir ievērojami augstāks tieši pensijas vecuma cilvēkiem (2021. gadā nabadzības riska indekss bija 22,5%, turpretim pensijas vecuma cilvēkiem 65+ - 40,5%), īpaši sievietēm (2021. gadā nabadzības riska indekss 65+ sievietēm – 45,6% un vīriešiem – 30,2%). Attiecīgi šie grozījumi radīs pozitīvu ietekmi uz sieviešu pensijas vecumā materiālo situāciju.
Pensijas vecuma cilvēku vidū sievietes veido ievērojami lielāku īpatsvaru nekā vīrieši (2022. gadā – 70 gadi un vairāk bija 85,6 tūkst. vīriešu un 193,7 tūkst. sieviešu), savukārt nabadzības risks pēc vecuma ir ievērojami augstāks tieši pensijas vecuma cilvēkiem (2021. gadā nabadzības riska indekss bija 22,5%, turpretim pensijas vecuma cilvēkiem 65+ - 40,5%), īpaši sievietēm (2021. gadā nabadzības riska indekss 65+ sievietēm – 45,6% un vīriešiem – 30,2%). Attiecīgi šie grozījumi radīs pozitīvu ietekmi uz sieviešu pensijas vecumā materiālo situāciju.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Trūcīgākie iedzīvotāji finanšu līdzekļus galvenokārt ietaupa attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Kā liecina pētījums “nozīmīga GMI pabalsta saņēmēju mērķa grupas vajadzība ir uzlabot savu veselības stāvokli, kas lielai daļai ir neapmierinošs, liedz strādāt un būtiski negatīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti kopumā. Šī tiek uzskatīta arī par vienu no visbiežāk neapmierinātajām vajadzībām, kas ir saistīts gan ar mērķa grupas dažkārt vājo motivāciju rūpēties par savu veselību un apmeklēt ārstu, gan ar augstajiem izdevumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar šo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu”. Tādējādi, palielinot ienākumus šai mērķa grupai, var pirmšķietami pieņemt, ka tie tiks novirzīti veselības aprūpes izdevumu segšanai.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme uz cilvēktiesībām, jo ar šiem grozījumiem tiek pilnībā ieviesti Satversmes tiesas spriedumi lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr.2019-27-03, 2020-07-03.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi