22-TA-2743: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Kārklu ielā 6, Rīgā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai no privātpersonas atsavināt tai piederošā nekustamā īpašuma Kārklu ielā 6, Rīgā, daļu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt no nekustamā īpašuma īpašnieka (turpmāk – Īpašnieks) daļu no nekustamā īpašuma Kārklu ielā 6, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0032) (turpmāk arī – Nekustamais īpašums) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0032) daļu 0,1691 ha platībā (turpmāk – Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" nacionālo interešu objekta statuss noteikts Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm atbilstoši šā rīkojuma 2.punktam un pielikumam.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamo īpašumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa.
Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2018. gada 9. marta vēstuli Nr. DA-18-1316-nd atlikusī zemesgabala daļa, uz kuras atrodas arī zemesgrāmatā reģistrēta dzīvojamā māja, ar platību 0,2727 ha, ir veidojama kā jauna zemes vienība, jo pēc platības, konfigurācijas un apgrūtinājumiem atbilst Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr.34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” jaunveidojamā zemesgabala statusam.
Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūvei (publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslai) un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ņemot vērā Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļā noteikto.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" nacionālo interešu objekta statuss noteikts Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm atbilstoši šā rīkojuma 2.punktam un pielikumam.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā trases Rail Baltica robeža skar Nekustamo īpašumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešama Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa.
Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2018. gada 9. marta vēstuli Nr. DA-18-1316-nd atlikusī zemesgabala daļa, uz kuras atrodas arī zemesgrāmatā reģistrēta dzīvojamā māja, ar platību 0,2727 ha, ir veidojama kā jauna zemes vienība, jo pēc platības, konfigurācijas un apgrūtinājumiem atbilst Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr.34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” jaunveidojamā zemesgabala statusam.
Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūvei (publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslai) un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ņemot vērā Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļā noteikto.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 12288 šādā sastāvā: zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0100 099 0032 0,4418 ha platībā un būve ar kadastra apzīmējumu 0100 099 0032 001. Īpašuma tiesības nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk - Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) teksta datiem Nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – 0,0234 ha;
- Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads.
Uz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atbilstoši ortofoto kartei M 1:10 000 (Autors: © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013-2021) un Nekustamā īpašuma apsekošanas laikā ir konstatēta apbūve (7 būves), par kuru Rīgas pilsētas būvvalde ar 2018. gada 22. jūnija vēstuli Nr.BV-18-8036-nd sniedza informāciju, ka tās rīcībā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija par zemesgabala daļā esošām būvēm.
Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2022.gada 6.jūniju) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) redakcijas 1.pielikumā “Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” kā pirmās grupas būves kvalificētas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas - vienstāva ēka, tostarp nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav liekāks par 25 m2). Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70.punktu pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi. Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2022.gada 6.jūniju) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) redakcijas 23.punkts noteica, ka, ierosinot pirmās grupas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno Ēku būvnoteikumos minētos dokumentus.
Nekustamā īpašuma Īpašnieks nav iesniedzis būvju likumīgu izbūvi un piederību apliecinošus dokumentus un informēja, ka neveiks darbības minēto būvju legalizācijai to turpmākai reģistrācijai zemesgrāmatā, bet veiks šo būvju nojaukšanu līdz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanai un nodošanai Satiksmes ministrijas valdījumā. Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata un Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtībā netika ievērtēta būvju vērtība. Ja Nekustamā īpašuma Īpašnieks savas tiesības nojaukt būves un paturēt materiālus neizmantos, pirkuma līgumā tiks ietvertas pircēja tiesības rīkoties ar tām, tai skaitā tās nojaukt.
Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtībā ir ievērtēti Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā apsekošanas laikā konstatētie zemes uzlabojumi: iekopts zālājs (~ 0.06 ha), sakņu dārzs (~0.018 ha), tajā augoši un ražojoši augļu koki (3 ābeles, 2 Kaukāza plūmes), ogulāju krūmi (2 ērkšķogu krūmi, avenāji), košumkrūmi (mežrozes).
Atsavināšanas procesā Īpašnieks ir pieteicis šādus zaudējumus:
- par jauna žoga uzstādīšanas izmaksām;
- par malkas krājas (2 bērzi) zudumu;
- par ceriņu krūma pārstādīšanas izmaksām;
- par dekoratīvās egles pārstādīšanas izmaksām;
- par sešu astilbju krūmu pārstādīšanas izmaksām.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas 2022. gada 20. jūnija novērtējumu atlīdzība par zaudējumiem aprēķināta EUR 2920.60 apmērā, tai skaitā:
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esoša ceriņu krūma pārstādīšanas izmaksas atbilstoši šo darbu vidējām tirgus vērtībām, kas sastāda EUR 279.50;
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošas dekoratīvās egles pārstādīšanas izmaksas atbilstoši šo darbu vidējām tirgus izmaksām, kas sastāda EUR 998.10;
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošu sešu astilbju krūmu pārstādīšanas izmaksas atbilstoši vidējām materiālu (mulča, mēslojums) tirgus cenām, kas sastāda EUR 15;
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošā iekšējā nožogojuma (metāla stiepļu žogs 60 metru garumā) atlikušās aizvietošanas izmaksas atbilstoši vidējām materiālu un darbu tirgus izmaksām, piemērojot žoga faktiskā nolietojuma koeficientu, kas sastāda EUR 1628.
Netiek atlīdzināti zaudējumi par Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo 2 bērzu zudumu (to esamība Nekustamajā īpašumā nav ņemta vērā, nosakot Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtību), ņemot vērā Īpašnieka izteikto vēlmi kokus paturēt savā īpašumā (patstāvīgi veiks darbības to nociršanai).
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2022. gada 9. septembra lēmumu Nr. 03.1-14/2642:
- apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Kārklu ielā 6 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0032) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000990032) daļas 0.1691 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) – Rīgā, atsavināšanu, nosakot to EUR 31 769.06 (trīsdesmit viens tūkstotis septiņi simti sešdesmit deviņi euro un seši centi), ko veido Īpašuma tirgus vērtība EUR 28 848.46 (divdesmit astoņi tūkstoši astoņi simti četrdesmit astoņi euro un četrdesmit seši centi) jeb EUR 17.06 (septiņpadsmit euro un seši centi) par kvadrātmetru un atlīdzība par zaudējumiem EUR 2 920.60 (divi tūkstoši deviņi simti divdesmit euro un sešdesmit centi);
- nekompensēt zaudējumus par malkas krājas (2 bērzi) zudumu.
Īpašnieks izteicis vēlmi kokus paturēt savā īpašumā, pastāvīgi veicot darbības to nociršanai, līdz ar to zaudējumi par malkas krājas zudumu nav atlīdzināmi.
No Īpašnieka ir saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanai atbilstoši noteiktajam atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumā atsavināmo daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, ķīlas tiesības, piedziņas atzīmes vai citi nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumi.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) teksta datiem Nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās – 0,0234 ha;
- Rīgas elektrotīkliem piederošs ievads.
Uz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atbilstoši ortofoto kartei M 1:10 000 (Autors: © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2013-2021) un Nekustamā īpašuma apsekošanas laikā ir konstatēta apbūve (7 būves), par kuru Rīgas pilsētas būvvalde ar 2018. gada 22. jūnija vēstuli Nr.BV-18-8036-nd sniedza informāciju, ka tās rīcībā nav nodota un reģistrēta būvniecības dokumentācija par zemesgabala daļā esošām būvēm.
Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2022.gada 6.jūniju) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) redakcijas 1.pielikumā “Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” kā pirmās grupas būves kvalificētas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā mazēkas - vienstāva ēka, tostarp nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav liekāks par 25 m2). Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 70.punktu pirmās grupas būvju būvniecību ierosina, iesniedzot būvvaldē paskaidrojuma rakstu vai apliecinājuma karti, būvvaldē iesniedzamo dokumentu saturu un apjomu nosaka speciālie būvnoteikumi. Uz Nekustamā īpašuma apsekošanas brīdi (uz 2022.gada 6.jūniju) spēkā esošās Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) redakcijas 23.punkts noteica, ka, ierosinot pirmās grupas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno Ēku būvnoteikumos minētos dokumentus.
Nekustamā īpašuma Īpašnieks nav iesniedzis būvju likumīgu izbūvi un piederību apliecinošus dokumentus un informēja, ka neveiks darbības minēto būvju legalizācijai to turpmākai reģistrācijai zemesgrāmatā, bet veiks šo būvju nojaukšanu līdz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanai un nodošanai Satiksmes ministrijas valdījumā. Ņemot vērā minēto, nav tiesiska pamata un Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtībā netika ievērtēta būvju vērtība. Ja Nekustamā īpašuma Īpašnieks savas tiesības nojaukt būves un paturēt materiālus neizmantos, pirkuma līgumā tiks ietvertas pircēja tiesības rīkoties ar tām, tai skaitā tās nojaukt.
Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtībā ir ievērtēti Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā apsekošanas laikā konstatētie zemes uzlabojumi: iekopts zālājs (~ 0.06 ha), sakņu dārzs (~0.018 ha), tajā augoši un ražojoši augļu koki (3 ābeles, 2 Kaukāza plūmes), ogulāju krūmi (2 ērkšķogu krūmi, avenāji), košumkrūmi (mežrozes).
Atsavināšanas procesā Īpašnieks ir pieteicis šādus zaudējumus:
- par jauna žoga uzstādīšanas izmaksām;
- par malkas krājas (2 bērzi) zudumu;
- par ceriņu krūma pārstādīšanas izmaksām;
- par dekoratīvās egles pārstādīšanas izmaksām;
- par sešu astilbju krūmu pārstādīšanas izmaksām.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas 2022. gada 20. jūnija novērtējumu atlīdzība par zaudējumiem aprēķināta EUR 2920.60 apmērā, tai skaitā:
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esoša ceriņu krūma pārstādīšanas izmaksas atbilstoši šo darbu vidējām tirgus vērtībām, kas sastāda EUR 279.50;
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošas dekoratīvās egles pārstādīšanas izmaksas atbilstoši šo darbu vidējām tirgus izmaksām, kas sastāda EUR 998.10;
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošu sešu astilbju krūmu pārstādīšanas izmaksas atbilstoši vidējām materiālu (mulča, mēslojums) tirgus cenām, kas sastāda EUR 15;
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošā iekšējā nožogojuma (metāla stiepļu žogs 60 metru garumā) atlikušās aizvietošanas izmaksas atbilstoši vidējām materiālu un darbu tirgus izmaksām, piemērojot žoga faktiskā nolietojuma koeficientu, kas sastāda EUR 1628.
Netiek atlīdzināti zaudējumi par Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo 2 bērzu zudumu (to esamība Nekustamajā īpašumā nav ņemta vērā, nosakot Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtību), ņemot vērā Īpašnieka izteikto vēlmi kokus paturēt savā īpašumā (patstāvīgi veiks darbības to nociršanai).
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2022. gada 9. septembra lēmumu Nr. 03.1-14/2642:
- apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Kārklu ielā 6 (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0032) sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000990032) daļas 0.1691 ha platībā (pēc kadastrālās uzmērīšanas platība var tikt precizēta) – Rīgā, atsavināšanu, nosakot to EUR 31 769.06 (trīsdesmit viens tūkstotis septiņi simti sešdesmit deviņi euro un seši centi), ko veido Īpašuma tirgus vērtība EUR 28 848.46 (divdesmit astoņi tūkstoši astoņi simti četrdesmit astoņi euro un četrdesmit seši centi) jeb EUR 17.06 (septiņpadsmit euro un seši centi) par kvadrātmetru un atlīdzība par zaudējumiem EUR 2 920.60 (divi tūkstoši deviņi simti divdesmit euro un sešdesmit centi);
- nekompensēt zaudējumus par malkas krājas (2 bērzi) zudumu.
Īpašnieks izteicis vēlmi kokus paturēt savā īpašumā, pastāvīgi veicot darbības to nociršanai, līdz ar to zaudējumi par malkas krājas zudumu nav atlīdzināmi.
No Īpašnieka ir saņemta piekrišana Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanai atbilstoši noteiktajam atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumā atsavināmo daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt daļu no nekustamā īpašuma Kārklu ielā 6, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 099 0032) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 099 0032) 0,1691 ha platībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Ministru kabineta rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederoša Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Ministru kabineta rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederoša Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Ministru kabineta rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palieli eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ministru kabineta rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma daļas pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma daļas pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija, SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ministru kabineta rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma daļas atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Ministru kabineta rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi