26-TA-507: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanas, koordinēšanas un finansēšanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) pamatojoties uz Jaunatnes likuma 7.1 panta sesto daļu ir izstrādājusi noteikumu projektu nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanas, koordinēšanas un finansēšanas kārtības noteikšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir definēt kārtību, kādā tiks īstenots, koordinēts un finansēts jauns jaunatnes politikas līdzdalības mehānisms – nacionālais jaunatnes dialogs, kas ir vērsts uz jauniešu līdzdalības stiprināšanu valstiskā līmenī.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2026.
Pamatojums
Jaunatnes likuma Pārejas noteikumu 3. punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem ministrijas viens no jaunatnes politikas un darba ar jaunatni pamatuzdevumiem ir jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības veicināšana. Ministrija plāno un izstrādā rīcībpolitikas un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūra īsteno rīcībpolitikas, kas sniedz atbalstu pašvaldībām, jaunatnes organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, lai iesaistītu jauniešus aktīvas pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs. Atbalsts tiek sniegts Jaunatnes politikas valsts programmas un Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” ietvaros. Neskatoties uz nozīmīgu attīstību šajā jomā, pētījuma dati uzrāda, ka mainīgajā darba ar jaunatni jomā, ir nepieciešami arvien jauni jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības veicināšanas mehānismi. Svarīgi norādīt, ka jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības jēgpilna funkcionēšana, paredz augstu jauniešu motivāciju praktiski iesaistīties, diskutēt savā starpā un ar lēmumu pieņēmējiem par jauniešiem un visai sabiedrībai būtiskiem problēmjautājumiem un to risinājumiem.
Pamatojoties uz 2019. gadā veikto pētījumu “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs: pētījuma ziņojums (Latvija)”[1], tad 17 % jauniešu iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā, 19 % apmeklē jauniešu centrus, 22 % iesaistīti jaunatnes organizācijās un 24 % jauniešu projektos. Saskaņā ar ministrijas 2024. gadā veiktās aptaujas “Nacionāla mēroga socioloģiski reprezentatīvu aptauju īstenošana jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa ietvaros: Pētījuma gala ziņojums”[2] datiem, tad 10 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir lielas vai visas iespējas ietekmēt lēmumus valsts līmenī, bet 12 %, ka viņiem ir lielas vai visas iespējas ietekmēt lēmumus savas pašvaldības līmenī. Tikai 15 % jauniešu novērtē, ka viņiem ir lielas iespējas iesaistīties politisko partiju aktivitātēs. Un tikai 23 % novērtē, ka viņiem ir iespējas ietekmēt lēmumus savā izglītības iestādē.
Viens no šādiem būtiskiem un inovatīviem jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības iedzīvināšanas mehānismiem ir nacionālais jaunatnes dialogs. Ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi 2025. gada 21. oktobrī Rīgā organizēja nacionālo jaunatnes forumu, kura ietvaros tika uzsākts Latvijā jauns jauniešu valsts līmeņa līdzdalības mehānisms – nacionālais jaunatnes dialogs. Forums pulcēja ap 140 jauniešu līderus, jaunatnes jomas pārstāvjus, Saeimas deputātus, Ministru prezidenti, ministrus, ministriju pārstāvjus ar mērķi uzsākt valsts līmeņa diskusijas par jauniešiem nozīmīgām tēmām, problēmām un to risinājumiem.
[1] Avots: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/3-well-being-of-young-people-in-the-baltic-states_2018_latvia1.pdf
[2] Avots: https://jaunatneslietas.gov.lv/sites/default/files/2024-11/Aptaujas%20monitoringa%20ietvaros_Gala_zi%C5%86ojums_2024_14.11.pdf
Pamatojoties uz 2019. gadā veikto pētījumu “Jauniešu labbūtība Baltijas valstīs: pētījuma ziņojums (Latvija)”[1], tad 17 % jauniešu iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā, 19 % apmeklē jauniešu centrus, 22 % iesaistīti jaunatnes organizācijās un 24 % jauniešu projektos. Saskaņā ar ministrijas 2024. gadā veiktās aptaujas “Nacionāla mēroga socioloģiski reprezentatīvu aptauju īstenošana jaunatnes politikas un darba ar jaunatni monitoringa ietvaros: Pētījuma gala ziņojums”[2] datiem, tad 10 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir lielas vai visas iespējas ietekmēt lēmumus valsts līmenī, bet 12 %, ka viņiem ir lielas vai visas iespējas ietekmēt lēmumus savas pašvaldības līmenī. Tikai 15 % jauniešu novērtē, ka viņiem ir lielas iespējas iesaistīties politisko partiju aktivitātēs. Un tikai 23 % novērtē, ka viņiem ir iespējas ietekmēt lēmumus savā izglītības iestādē.
Viens no šādiem būtiskiem un inovatīviem jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības iedzīvināšanas mehānismiem ir nacionālais jaunatnes dialogs. Ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi 2025. gada 21. oktobrī Rīgā organizēja nacionālo jaunatnes forumu, kura ietvaros tika uzsākts Latvijā jauns jauniešu valsts līmeņa līdzdalības mehānisms – nacionālais jaunatnes dialogs. Forums pulcēja ap 140 jauniešu līderus, jaunatnes jomas pārstāvjus, Saeimas deputātus, Ministru prezidenti, ministrus, ministriju pārstāvjus ar mērķi uzsākt valsts līmeņa diskusijas par jauniešiem nozīmīgām tēmām, problēmām un to risinājumiem.
[1] Avots: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/3-well-being-of-young-people-in-the-baltic-states_2018_latvia1.pdf
[2] Avots: https://jaunatneslietas.gov.lv/sites/default/files/2024-11/Aptaujas%20monitoringa%20ietvaros_Gala_zi%C5%86ojums_2024_14.11.pdf
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar aptaujas datiem jauniešu zemais iesaistes līmenis pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs un jauniešu novērtējums par spēju ietekmēt valsts līmeņa lēmumu pieņemšanas procesus rezultējas ar demokrātiskas sabiedrības sistēmas vājumu, jo jauniešu motivācija, piemēram, praktiski iesaistītais politiskās līdzdalības pamata aktivitātē, Saeimas vēlēšanās, ir zema. Lai gan potenciāls, ka tieši jaunieši kā sociālā grupa varētu kļūt par aktīvāko sabiedrības daļu Saeimas vēlēšanās, ir liels – jauniešiem ir zināšanas, prasmes, iemaņas, attieksmes, kā arī valodu zināšanas, kas nodrošina pieeju informācijas un zināšanu ieguvei, socializācijai ar vienaudžiem no citām valstīm un citi instrumenti, kas ļauj analizēt jauniešiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus problēmjautājumus, meklēt risinājumus un paust savu aktīvu pilsonisko nostāju, piedaloties vēlēšanās. Ministrijas uzdevums ir radīt mehānismu, kura ietvaros ir iespējams jēgpilns jauniešu un lēmumu pieņēmēju valsts līmeņa lēmumu pieņemšanas process.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts ir vērsts uz jauniešu līdzdalības būtisku stiprināšanu, sekmējot tiešā veidā jauniešu iesaisti valsts līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā. Lai sasniegtu iepriekš norādīto mērķi, noteikumu projekts paredz kārtību kādā tiek īstenots, koordinēts un finansēts nacionālais jaunatnes dialogs.
Nacionālo jaunatnes dialogs tiks īstenots ciklos. Viens cikla ilgums plānots 12 mēnešu garumā (ar iespēju paredzēt citu termiņu). Vienu ciklu plānots iedalīt piecos secīgos posmos. Cikla ietvaros Latvijas Jaunatnes padome var rīkot izglītojošas aktivitātes jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem par pilsonisko līdzdalību, lēmumu pieņemšanas procesu, jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un citām tēmām, kas nepieciešamas pilnvērtīgai nacionālā jaunatnes dialoga visu cikla posmu īstenošanai. Izglītojošās aktivitātes sniedz iespēju jauniešiem apgūt jaunas zināšanas, iemaņas, prasmes, uzlabojot nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanas posmu kvalitāti.
Latvijas Jaunatnes padome izstrādā nacionālā jaunatnes dialoga cikla īstenošanas plānu, iesniedz ministrijā. Ministrija piešķir finansējumu Latvijas jaunatnes padomei nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanai un koordinēšanai, noslēdzot līgumu, balstoties uz Latvijas Jaunatnes padomes izstrādāto plānu. Pēc visu attiecīgā nacionālā jaunatnes dialoga cikla pasākumu īstenošanas Latvijas Jaunatnes padome sagatavo un iesniedz ministrijā nacionālā jaunatnes dialoga cikla diskusiju rezultātu gala ziņojumu. Ministrija kā nacionālā jaunatnes dialoga uzraugošā institūcija izvērtē diskusiju rezultātu gala ziņojumu. Izvērtējumā ņem vērā sākotnēji Latvijas Jaunatnes padomes izstrādāto plānu un nacionālā jaunatnes dialoga cikla faktiski īstenotos posmus. Nacionālais jaunatnes dialogs ir valsts līmeņa process un jaunieši šo procesu veic kopā ar augstākajām valsts amatpersonām un lēmumu pieņēmējiem. Tamdēļ svarīgi, ka nacionālā jaunatnes dialoga diskusiju rezultātu gala ziņojums tiek iesniegt augstākajām valsts amatpersonām un lēmumu pieņēmējiem Ministru kabinetā. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli diskusiju rezultātu gala ziņojumu Ministru kabinetā var iesniegt ministrija.
Par līguma izpildi Latvijas Jaunatnes padome ministrijā iesniedz atskaiti. Ministrija izvērtē atskaiti līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, un apstiprina gala attiecināmās izmaksas par līguma izpildi.
Nacionālo jaunatnes dialogs tiks īstenots ciklos. Viens cikla ilgums plānots 12 mēnešu garumā (ar iespēju paredzēt citu termiņu). Vienu ciklu plānots iedalīt piecos secīgos posmos. Cikla ietvaros Latvijas Jaunatnes padome var rīkot izglītojošas aktivitātes jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem par pilsonisko līdzdalību, lēmumu pieņemšanas procesu, jauniešu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un citām tēmām, kas nepieciešamas pilnvērtīgai nacionālā jaunatnes dialoga visu cikla posmu īstenošanai. Izglītojošās aktivitātes sniedz iespēju jauniešiem apgūt jaunas zināšanas, iemaņas, prasmes, uzlabojot nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanas posmu kvalitāti.
Latvijas Jaunatnes padome izstrādā nacionālā jaunatnes dialoga cikla īstenošanas plānu, iesniedz ministrijā. Ministrija piešķir finansējumu Latvijas jaunatnes padomei nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanai un koordinēšanai, noslēdzot līgumu, balstoties uz Latvijas Jaunatnes padomes izstrādāto plānu. Pēc visu attiecīgā nacionālā jaunatnes dialoga cikla pasākumu īstenošanas Latvijas Jaunatnes padome sagatavo un iesniedz ministrijā nacionālā jaunatnes dialoga cikla diskusiju rezultātu gala ziņojumu. Ministrija kā nacionālā jaunatnes dialoga uzraugošā institūcija izvērtē diskusiju rezultātu gala ziņojumu. Izvērtējumā ņem vērā sākotnēji Latvijas Jaunatnes padomes izstrādāto plānu un nacionālā jaunatnes dialoga cikla faktiski īstenotos posmus. Nacionālais jaunatnes dialogs ir valsts līmeņa process un jaunieši šo procesu veic kopā ar augstākajām valsts amatpersonām un lēmumu pieņēmējiem. Tamdēļ svarīgi, ka nacionālā jaunatnes dialoga diskusiju rezultātu gala ziņojums tiek iesniegt augstākajām valsts amatpersonām un lēmumu pieņēmējiem Ministru kabinetā. Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli diskusiju rezultātu gala ziņojumu Ministru kabinetā var iesniegt ministrija.
Par līguma izpildi Latvijas Jaunatnes padome ministrijā iesniedz atskaiti. Ministrija izvērtē atskaiti līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos, un apstiprina gala attiecināmās izmaksas par līguma izpildi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Jaunieši
- Lēmumu pieņēmēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertās normas būs vērstas uz jauniešu un lēmumu pieņēmēju diskusijām par jauniešiem nozīmīgu problēmu risināšanu valsts līmenī, īstenojot nacionālo jaunatnes dialogu.
Juridiskās personas
- Latvijas Jaunatnes padome
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmēs Latvijas Jaunatnes padomi, kas būs galvenā atbildīgā biedrība par nacionālā jaunatnes dialoga īstenošanu un koordinēšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta ministrijas gadskārtējā valsts budžeta likumā plānoto līdzekļu ietvaros, tajā skaitā no ministrijas valsts budžeta programmas 21.00.00 “Jaunatnes politikas valsts programma”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Saite uz publiskās apspriešanas rezultātiem tiks norādīta pēc noteikumu projekta virzīšanas TAP portālā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Informācija par publiskās apspriešanas rezultātiem tiks norādīta pēc noteikumu projekta virzīšanas TAP portālā.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projektam tiks piemērota publiskās apspriešanas procedūra Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā uzreiz pēc tā ievietošanas TAP portālā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta īstenošanai ministrija izvērtēs Latvijas Jaunatnes padomes sagatavoto nacionālā jaunatnes dialoga cikla īstenošanas plānu, slēgts līgumu par finansējuma piešķiršanu Latvijas Jaunatnes padomei nacionālā jaunatnes dialoga cikla īstenošanai un koordinēšanai. Ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi organizēs Saeimas, Ministru kabineta un citu valsts institūciju pārstāvju dalību nacionālajā jaunatnes dialogā, izvērtēs nacionālā jaunatnes dialoga diskusiju rezultātu gala ziņojumu un iesniegs to Ministru kabinetā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertās normas tiešā veidā vērstas uz jauniešu aktīvas pilsoniskās līdzdalības stiprināšanu, tādējādi sekmējot kopīgo valsts demokrātisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības attīstību.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā iekļautās normas ir vērtas uz jauniešu, tajā skaitā bērnu aktīvas pilsoniskās līdzdalības attīstību.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi