Anotācija (ex-ante)

26-TA-331: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumos Nr. 348 "Spiedieniekārtu un to kompleksu noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Direktīvas (ES) 2024/2749, ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749) prasību pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām. Direktīva 2024/2749 paredz īpašus mehānismus iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma piemērošanai, tostarp iespēju krīzes situācijās atkāpties no pilnām atbilstības novērtēšanas procedūrām attiecībā uz krīzē būtiskām precēm, vienlaikus saglabājot būtisko drošuma prasību ievērošanu.
Ar Direktīvu 2024/2749 tiek grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/68/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū (turpmāk – Direktīva 2014/68). Pašreizējais spiedieniekārtu un to kompleksu regulējums neparedz īpašu ārkārtas procedūru piemērošanu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas gadījumos, tādējādi radot risku kavēt krīzē būtisku preču savlaicīgu pieejamību. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumus Nr. 348 "Spiedieniekārtu un to kompleksu noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 348) ar tiesību normām, kas nodrošina elastīgu, bet kontrolētu regulējumu ārkārtas situācijām.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Papildināt Noteikumus Nr. 348 ar prasībām, kas izriet no Direktīvas 2024/2749, lai nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumā netiktu kavēta iekārtu un aizsargsistēmu atbilstības novērtēšana, laišana tirgū un tirgus uzraudzība, ja tie atzīti par krīzē būtiskām precēm.
Spēkā stāšanās termiņš
30.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 2024/2749 11. panta 2. punkts paredz, ka tajā noteiktās prasības tiek piemērotas no 2026. gada 30. maija

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Noteikumi Nr. 348, ar kuriem ir pārņemtas Direktīvas 2014/68 prasības, nosaka būtiskās drošuma prasības spiedieniekārtām un to kompleksiem, kā arī to atbilstības novērtēšanas, laišanas tirgū un tirgus uzraudzības kārtību. Regulējums paredz atbilstības novērtēšanu, tostarp paziņoto institūciju iesaisti attiecīgajos gadījumos, tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, ES atbilstības deklarāciju un CE atbilstības marķējumu.
Spiedieniekārtu un to kompleksu tirgus uzraudzību Latvijā veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējais regulējums ir piemērots normālos tirgus apstākļos, tomēr tas neparedz īpašas procedūras gadījumiem, kad Eiropas Savienībā ir aktivizēts iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīms un spiedieniekārtas vai to kompleksi ir atzīti par krīzē būtiskām precēm. Šādos apstākļos pilnu atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošana var kavēt kritiski svarīgu iekārtu savlaicīgu pieejamību.
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā var rasties steidzama nepieciešamība nodrošināt spiedieniekārtu un to kompleksu pieejamību enerģētikas, ķīmiskās rūpniecības, siltumapgādes, procesu rūpniecības vai kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktībai. Spēkā esošais regulējums neparedz mehānismu, kas ļautu īslaicīgi piemērot procedurālas atkāpes, vienlaikus saglabājot būtisko drošuma prasību ievērošanu.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz ieviest normas, kas ļauj iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā piemērot elastīgākas procedūras spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstības novērtēšanai, nodrošinot prioritāru atbilstības novērtēšanu un izņēmuma gadījumos pieļaujot ārkārtas atļauju izsniegšanu, ja ir iesniegti pierādījumi, kas apliecina atbilstību būtiskajām drošuma prasībām. Vienlaikus tiek nodrošināts, ka šādas procedūras neparedz atkāpes no būtiskajām drošuma prasībām un netiek pazemināts drošības līmenis. Ar grozījumu projektu tiek noteikta arī prioritāra tirgus uzraudzība spiedieniekārtām un to kompleksiem, kas atzīti par krīzē būtiskām precēm, kā arī nodrošināta iespēja piemērot Eiropas Komisijas pieņemtos īstenošanas aktus par standartiem vai kopējām specifikācijām, ja tādi tiek pieņemti iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā.

Noteikumu projektā paredzēts, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā spiedieniekārtas un to kompleksi, kas atzīti par krīzē būtiskām precēm, atbilstības novērtēšana tiek veikta prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka paziņotajām atbilstības novērtēšanas institūcijām šādu spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstības novērtēšanas pieteikumi ir jāizskata pirms citiem pieteikumiem, kas neattiecas uz krīzē būtiskām precēm, un par šādu prioritāru izskatīšanu nedrīkst tikt noteiktas nesamērīgas papildu izmaksas. Noteikumu nodaļā 11.1 "Spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstības novērtēšana, kas atzītas par krīzē būtiskām precēm" noteiktās prasības ir pārņemtas atbilstoši direktīvā noteiktajām prasībām, kas interpretējamas kā “vislabākās pūles” jeb pienākumi pielikt visas saprātīgās pūles, nevis sasniegt konkrētu rezultātu. Attiecīgi paziņotajām institūcijām netiek noteikts absolūts pienākums nodrošināt konkrētu testēšanas apjomu vai kapacitātes pieaugumu, bet gan pienākums savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros veikt samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu krīzē būtisku spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstības novērtēšanas prioritāru izskatīšanu un iespēju robežās palielinātu testēšanas spēju. Praksē šādi pasākumi var ietvert, piemēram, pieteikumu izskatīšanas prioritizāciju un darba organizācijas pielāgošanu, personāla darba laika pārplānošanu vai paplašināšanu, papildu personāla vai ārpakalpojumu piesaisti, sadarbību ar citām paziņotajām institūcijām, kā arī esošo testēšanas resursu efektīvāku izmantošanu. Vienlaikus no paziņotajām institūcijām netiek prasīti nesamērīgi ieguldījumi vai būtiska infrastruktūras paplašināšana, ja tas pārsniedz to rīcībā esošos resursus vai objektīvi nepieciešamo apjomu. Šāda pieeja nodrošina direktīvas prasību pārņemšanu pēc būtības, vienlaikus saglabājot samērīgumu un tiesisko skaidrību attiecībā uz paziņoto institūciju pienākumu apjomu.
Vienlaikus grozījumi paredz iespēju tirgus uzraudzības iestādei izsniegt atļauju laist tirgū spiedieniekārtas un to kompleksus, kas atzīti par krīzē būtiskām precēm, arī gadījumos, kad nav veikta pilna atbilstības novērtēšanas procedūra ar paziņotās institūcijas iesaistīšanos, ja ir iesniegti pierādījumi, kas apliecina attiecīgo spiedieniekārtu un to kompleksu atbilstību noteikumos Nr. 348 noteiktajām būtiskajām drošuma prasībām. Šādos gadījumos ražotājam vai citai iesaistītajai personai ir jāiesniedz tehniskā dokumentācija un citi pierādījumi, kas apliecina atbilstību būtiskajām drošuma prasībām, un tirgus uzraudzības iestāde atļauj spiedieniekārtu un to kompleksu laišanu tirgū, nosakot attiecīgus nosacījumus. Kā arī Direktīvas 2024/2749 prasība, ka ražotājs ir atbildīgs par tirgus uzraudzības iestādes noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru izpildi, pēc būtības noteikumu projektā ir ietverta sistēmiski, jo tirgus uzraudzības iestādei ir tiesības atļaujā noteikt konkrētas procedūras, nosacījumus un prasības, savukārt ražotājam ir pienākums tās izpildīt. Tādējādi ražotāja atbildība par atļaujā noteikto procedūru ievērošanu izriet no ārkārtas atļaujas tiesiskā rakstura un vispārējiem atbilstības nodrošināšanas principiem.
Noteikumu projekta 396.5 punkts paredz tirgus uzraudzības iestādes tiesības atzīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju un tās derīgumu vēl pirms Eiropas Komisija ir pieņēmusi attiecīgo īstenošanas aktu. Šāds regulējums nodrošina elastīgu un operatīvu rīcību iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā, ļaujot izvairīties no kavējumiem krīzē būtisku preču pieejamībā. Minētā norma balstās uz dalībvalstu savstarpējas uzticēšanās principu un veicina vienotu pieeju krīzes pārvaldībā, vienlaikus nepieļaujot situāciju, kurā identiskas vai līdzvērtīgas spiedieniekārtas vai to kompleksi vienā dalībvalstī ir atļauti, bet citā – nepamatoti ierobežoti. Lēmumu par atļaujas atzīšanu pieņem tirgus uzraudzības iestāde, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus un pieņemot pamatotu lēmumu. Citas dalībvalsts izsniegtas atļaujas atzīšanu var ierosināt ekonomikas dalībnieks vai tā var tikt veikta pēc tirgus uzraudzības iestādes iniciatīvas, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Noteikumu projekta 396.11 punkts paredz, ka tirgus uzraudzības iestāde arī attiecībā uz spiedieniekārtām un to kompleksiem, kas laisti tirgū ar ārkārtas atļauju, ir tiesīga piemērot visus normatīvajos aktos paredzētos korektīvos un ierobežojošos pasākumus. Minētais punkts nepārņem un nedublē tirgus uzraudzības iestādes vispārējās funkcijas, kas jau noteiktas likumā "Par atbilstības novērtēšanu", bet gan precizē šo funkciju piemērošanu īpašā situācijā, proti, attiecībā uz spiedieniekārtām un to kompleksiem, kuri laisti tirgū saskaņā ar ārkārtas kārtībā izsniegtu atļauju. Direktīvas 2024/2749 prasība paredz, ka arī šādos gadījumos dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes saglabā tiesības veikt visas korektīvās un ierobežojošās darbības, tādējādi novēršot iespējamu interpretāciju, ka ārkārtas atļauja ierobežo vai izslēdz tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu. Attiecīgi noteikumu projektā šī norma ir iekļauta, lai skaidri nostiprinātu, ka uz spiedieniekārtām un to kompleksiem, kas laisti tirgū ar atkāpi, pilnā apmērā attiecas tirgus uzraudzības regulējums, nodrošinot direktīvas prasību korektu pārņemšanu un tiesisko skaidrību attiecībā uz tirgus uzraudzības iestādes pilnvarām ārkārtas situācijas režīma ietvaros.
Tādējādi grozījumu projekts nodrošina Direktīvas 2024/2749 prasību piemērošanu spiedieniekārtu un to kompleksu jomā, vienlaikus saglabājot esošā regulējuma pamatprincipus normālos tirgus apstākļos un nodrošinot samērīgu, laika ziņā ierobežotu un drošībā balstītu risinājumu iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma gadījumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 9. oktobra Regula (ES) 2024/2747, ar ko izveido pasākumu satvaru saistībā ar iekšējā tirgus ārkārtas situāciju un iekšējā tirgus noturību un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98 (Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas un noturības akts) (turpmāk - Regula 2024/2747) izveido visaptverošu satvaru, kura mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus normālu darbību krīzes laikā, saglabājot preču un pakalpojumu brīvu kustību, kā arī personu brīvu pārvietošanos, kā arī nodrošināt krīzē būtisku un kritiski svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm.
Regula 2024/2747 nosaka, ka krīzes laikā īstenojamajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem, pārredzamiem, efektīviem, samērīgiem un savlaicīgiem, lai novērstu, ierobežotu vai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tā izveido vairāklīmeņu mehānismu, kas sastāv no 3 režīmiem:
1) plānošanas režīmu (zaļais režīms), kurā ES dalībvalstīm būs nepieciešams veikt agrīnās brīdināšanas paziņojumus, kuru mērķis ir informēt citas ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju par tādiem incidentiem, kas izraisa vai varētu izraisīt ārkārtas situāciju;
2) modrības režīmu (dzeltenais režīms), kuru varēs ieviest, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kura dēļ var iestāties ārkārtas situācija. Tā laikā ES dalībvalstu iestādēm būs nepieciešams uzraudzīt kritiski svarīgu preču un pakalpojumu piegāžu ķēdes, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt kritiski svarīgas preces vai pakalpojumus;
3) ārkārtas režīmu (sarkanais režīms), kuru varēs ieviest gadījumā, ja krīze rada preču vai pakalpojumu brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Tā laikā ES dalībvalstīm būs noteikti ierobežojumi pieņemt ar ES iekšējo tirdzniecību saistītus aizliegumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisija ES dalībvalstu vārdā varēs iepirkt krīzē būtiskas preces vai pakalpojumus. 

Lai papildinātu ar Regulas 2024/2747 noteikto satvaru un nodrošinātu tā saskaņotu un efektīvu īstenošanu, tiek grozītas vairākas Eiropas Savienības nozaru direktīvas, kas regulē noteiktu preču izstrādi, izgatavošanu, atbilstības novērtēšanu un laišanu tirgū, tāpēc vienlaicīgi ar šo regulu tika izstrādāta Direktīva 2024/2749, kas paredz ārkārtas procedūras un nodrošina iespēju, ka krīzē būtiskās preces var ātri laist iekšējā tirgū, lai veicinātu minētā tirgus traucējumu novēršanu un mazināšanu. Minētās ārkārtas procedūras būtu jāsāk piemērot tikai pēc iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšanas un tikai tad, ja konkrēta prece, uz kuru attiecas minētās direktīvas, ir atzīta par krīzē būtisku preci saskaņā ar Regulu (ES) 2024/2747 un Eiropas Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu, ar kuru aktivizē minētās procedūras saskaņā ar minēto regulu.

Tāpēc Regula 2024/2747 darbojas kā jumta tiesiskais satvars, kas nosaka krīzes vadības sistēmu, režīmus un pasākumus, kas nepieciešami iekšējā tirgus funkcionēšanas nodrošināšanai krīžu laikā. Savukārt Direktīva 2024/2749 darbojas kā tehniskais mehānisms, kas ļauj šos pasākumus praktiski īstenot, nodrošinot paātrinātas, elastīgas un krīzes vajadzībām pielāgotas atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūras. Kopā tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība spēj ātri un koordinēti nodrošināt krīzē būtisku preču pieejamību, saglabājot drošuma standartus un iekšējā tirgus integritāti.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
  • Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
Ietekmes apraksts
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ieviešana, lai krīzes situācijās nodrošinātu ātrāku krīzē būtisku preču nonākšanu tirgū, radīs īslaicīgu un mērķtiecīgu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, jo būs nepieciešams pielāgot darbības mehānismus ārkārtas situāciju gadījumiem. Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizācijas gadījumā, ja spiedieniekārtas un to kompleksi ir atzītas par krīzē būtiskām precēm, tām nebūs nepieciešams veikt atbilstības novērtēšanas procedūras, kas paredz paziņotās institūcijas iesaistīšanos, piemērot CE atbilstības marķējumu, kā arī pievienot informāciju, kas parasti norādāma saskaņā ar Noteikumu Nr. 348 prasībām.
Vienlaikus tirgus uzraudzības iestāde būs tiesīga pēc iesaistītās personas pieprasījuma izsniegt atļauju, ar kuru tirgū var laist spiedieniekārtas un to kompleksus, kurām nav veiktas šo noteikumu atbilstības novērtēšanas procedūras, ja ir apliecināta atbilstība šo noteikumu noteiktajām būtiskajām drošuma un veselības aizsardzības prasībām.
Papildus atbilstības izmaksas var rasties iesaistītajai personai, nodrošinot, ka spiedieniekārtas un to kompleksi, kuriem piemērota atkāpe, tiek pievienots uzraksts “krīzē būtiska prece” valsts valodā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
palielinās
Vērtības nozīme:
16,50
CSP publicētie dati par vidējo bruto darba samaksu valsts pārvaldē
1,00
Tirgus uzraudzības iestādes darbības, lai informētu EK
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
16,50
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos. 3.punkta 396.6 apakšpunkts: Paziņojuma sagatavošana un nosūtīšana - 1h
Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
palielinās
Vērtības nozīme:
20,00
CSP dati par speciālistu atalgojumu apstrādes rūpniecībā
3,00
Dokumentācijas pārbaude, apkopošana, iesnieguma noformēšana un nosūtīšana/saziņa
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
60,00
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos. 3.punkta 396.4 apakšpunkts: Pieteikuma par atļaujas saņemšanu sagatavošana, t.sk. tehniskās dokumentācijas apkopošana un iesnieguma noformēšana: Dokumentācijas pārbaude - 1,0–1,5h; Apkopošana - 0,5–1,0h; Iesnieguma noformēšana - 0,5h; Nosūtīšana/saziņa - 0,25–0,5h.
Kopā
76,50

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
5,00
Tirgus uzraudzības iestāde - EK informēšana
Iesaistītās persona – iekārtu un aizsargsistēmu ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs
Vērtības nozīme:
5,00
Specifiskā marķējuma "krīzē būtiska prece" nodrošināšana uz iekārtas un aizsargsistēmām
1
Iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma ietvaros
5,00
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts, pieņemot vienu subjektu un vienu gadījumu, jo iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma aktivizēšana ir izņēmuma un īslaicīgs mehānisms, kas piemērojams tikai atsevišķās krīzes situācijās, savukārt konkrētu mašīnu atzīšana par krīzē būtiskām precēm un attiecīgas atļaujas pieprasīšana paredzama individuālos, gadījuma rakstura gadījumos. 3.punkta 396.7 apakšpunkts: Specifiskā marķējuma "krīzē būtiska prece" nodrošināšana uz iekārtas un aizsargsistēmām
Kopā
5,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L2749
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
Apraksts
Direktīva 2024/2749 izstrādāta, lai krīzes gadījumā pārvarētu iekšējā tirgus darbības traucējumu iespējamās sekas un nodrošinātu, ka iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīma laikā saskaņotas krīzē būtiskas preces var ātri tikt laistas tirgū. Direktīva 2024/2749 paredz prasību atbilstības novērtēšanas institūcijām piešķirt prioritāti šādu preču atbilstības novērtēšanas pieteikumiem salīdzinājumā ar jebkuriem citiem iesniegtajiem pieteikumiem attiecībā uz produktiem, kas nav atzīti par krīzē būtiskām precēm.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 9.oktobra Direktīva Nr. 2024/2749 ar ko groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES attiecībā uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas izraisītām atbilstības novērtēšanas, atbilstības prezumpcijas, kopēju specifikāciju pieņemšanas un tirgus uzraudzības ārkārtas procedūrām (turpmāk - Direktīva 2024/2749)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
10. panta 1. apakšpunkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta otrā daļa (43.b) 1. - 4. punkts
2. punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (43.c) 1. - 2. punkts
3. punkta 396.4 un 396.7 punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (43.c) 4. punkts
3. punkta 396.5 un 396.6 punkts
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas tikai tās prasības, kas attiecas uz Latvijas kā dalībvalsts jurisdikciju, prasības, kas attiecas uz Eiropas Komisiju netiek pārņemtas
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (43.c) 5. punkts
3. punkta 396.8 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (43.c) 6. punkts
3. punkta 396.9 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (43.c) 7. punkts
3. punkta 396.10 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (43.c) 8. punkts
3. punkta 396.11 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta trešās daļas (43.c) 9. punkts
3. punkta 396.12 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (43.d) 5. punkts
4. punkta 396.13 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (43.d) 6. punkts
4. punkta 396.14 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
10. panta 2. apakšpunkta piektā daļas (43.e) 1.punkts
4. punkta 396.15 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
10. panta 2. apakšpunkta pirmā daļa (43.a) 1-3.punkta minētās dalībvalstu normas ir deklaratīvās, līdz ar to tās tiek pārņemtas ar pašu noteikumu projektu kopumā, nodrošinot, ka 11.prim nodaļu prasībās ir attiecināmas tikai uz iekšējā tirgus ārkārtas situācijas režīmu, ko noteiks Komisija. 
10 .panta 2. apakšpunkta pirmā daļas (43.a) 4.punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju. 
10 .panta 2. apakšpunkta trešās daļas (43.c) 3. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju. 
10. panta 2. apakšpunkta ceturtā daļas (43.d) 1. - 4. un 7. punkts netiek pārņemts, jo attiecas uz Komisiju, vienlaikus 7.punkts attiecas gan uz Komisiju, gan uz dalībvalstīm un to tirgus uzraudzības iestādēm, kas var ziņot Komisijai, vienlaikus tas nerada jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem.
10. panta 2. apakšpunkta piektā daļas (43.e) 2.punkts netiek pārņemts, jo tas regulē dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu administratīvo sadarbību un nerada jaunus pienākumus ekonomikas dalībniekiem.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits
Akreditētas produktu sertificēšanas institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/f035eb48-866f-4a23-ac80-1acd012ee4a9

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības ietvaros komentāri un viedokļi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
  • Akreditētas produktu sertificēšanas institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi