Anotācija (ex-ante)

Balstoties uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likumu[1] (turpmāk – iepriekšējā perioda likums), kas stājās spēkā 2018.gada 23.maijā, tika īstenotas iepriekšējā perioda finanšu instrumentu (2014.-2021. gadam) investīcijas, kurās šobrīd ir uzsācies jau pēcuzraudzības periods. Tā kā minētais likums ir veidots konkrētam periodam, nepieciešams tiesiskais regulējums, lai īstenotu finanšu instrumentus jaunajā 2021.-2028. gada periodā, jo iepriekš minētie un nesen apstiprinātie donorvalstu noteikumi nav tiešā veidā saistoši trešajām personām. Jauns tiesiskais regulējums nepieciešams arī lai, balstoties uz  iepriekšējā perioda pieredzi, jaunajā periodā ieviestu uzlabotāku regulējumu, Latvijas Republikas valdības iniciatīvas administratīvā sloga mazināšanas ietvaros nodrošinot tai skaitā mazāku slogu normu piemērotājiem, vienlaikus, nodrošinot drošu finanšu pārvaldību.

[1] Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likums. https://likumi.lv/ta/id/298840

1) Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijas Republikā 2021.—2028. gada periodā, lai veicinātu efektīvu, caurredzamu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu īstenošanu. Likumprojekts nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju, līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera tiesības un pienākumus, projektu iesniegumu atlases pamatnosacījumus, finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pieņemtos lēmumus un to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, pilnvarojumu MK noteikt, kā tiek nodrošināti finanšu instrumentu vadības posmi, kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem un citus finanšu instrumentu vadības nosacījumus, ievērojot saprašanās memorandos un donorvalstu noteikumos noteikto.
Likumprojekta pamatā ir iepriekšējā perioda likumā ietvertais regulējums, kas precizēts, ņemot vērā saprašanas memorandos noteikto, izmaiņas donorvalstu noteikumos un iepriekšējā perioda pieredzi. Pēc analoģijas un vienotas pieejas iestrādāti un ņemti vērā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma[1] (turpmāk – ES fondu vadības likums) un Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.—2029. gada perioda vadības likuma regulējuma nosacījumi.
Atbilstoši saprašanās memorandu 2.pantam donorvalsts noteikumi ir viens no dokumentiem, kas veido finanšu instrumentu 2021.–2028. gada perioda īstenošanas tiesisko regulējumu, un tie ir saistoši minēto finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām. Donorvalsts noteikumu Valsts valodas centra latviešu valodā iztulkotā redakcija, tiklīdz tā tiks apstiprināta, tiks publicēta Finanšu instrumenta nacionālajā tīmekļa vietnē[2].
Likumprojekts, līdzīgi kā iepriekšējā periodā, nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju, līdzfinansējuma saņēmēju un projekta partneru pamatpienākumus. Likumprojektā netiek ietverti visi finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pienākumi, kas noteikti donorvalstu noteikumos, jo donorvalstu noteikumi tām ir saistoši neatkarīgi no likumprojekta regulējuma, vienlaikus likumprojekta regulējuma mērķis ir nodrošināt tiesību normu piemērotājiem skaidru priekšstatu par finanšu instrumentu vadības un ieviešanas sistēmu, izsekojami definējot būtiskākos minēto institūciju pienākumus.
Likumprojektā, tāpat kā iepriekšējā perioda likumā, ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt projekta iesniedzējam finansējumu projekta īstenošanai (likumprojekta 5. pants). Identisks regulējums ir iekļauts ES fondu vadības likumā un Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.—2029. gada perioda vadības likumā
Attiecībā uz līdzfinansējuma saņēmējiem un projekta partneriem likumprojekts paredz to pamatfunkcijas, kuras tiks konkretizētas horizontālajos MK noteikumos finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai, tāpat atrunātas arī projektu iesniegumu atlases nolikumā un secīgi līgumā un projekta īstenošanu.
Ņemot vērā vēlmi nodrošināt maksimālu izsekojamību, likumprojekts šajā periodā vēl uzskatāmāk papildināts ar atsevišķām vadībā iesaistīto institūciju funkcijām, kas jau noteiktas donorvalstu noteikumos, tādējādi nodrošinot skaidrību un normu piemērošanas ērtumu. Piemēram,  programmas apsaimniekotājam noteikts pienākums izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku, un attiecīgi revīzijas iestādei noteikts pienākums veikt vienkāršoto izmaksu metodikas novērtējumu.
2) Likumprojektā ir noteikts, ka finanšu instrumentu vadību Latvijas Republikā īsteno šādas institūcijas:
a)       vadošā iestāde (Finanšu ministrija);
b)       programmas apsaimniekotājs (Tieslietu ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra);
d)       revīzijas iestāde (Finanšu ministrija);
e)       sertifikācijas iestāde (Valsts kase).
Atšķirībā no iepriekšējā perioda,  paredzētas izmaiņas finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju funkcijās, proti, sertifikācijas iestāde atbilstoši donorvalstu noteikumu 12.3. pantam būs atbildīga par neatbilstību ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu donorvalstīm. Lai arī saskaņā ar donorvalstu regulējumu šo funkciju var veikt arī vadošā iestāde vai revīzijas iestāde, to paredzot saprašanās memorandos, saprašanās memorandu izstrādes procesā tika panākta vienošanās, ka sertifikācijas iestāde veiks donorvalstu noteikumu 12.3. pantā noteiktās funkcijas.
Likumprojekts, atšķirībā no iepriekšējā perioda, neparedz aģentūru – tiešās pārvaldes iestādi, kas normatīvajos aktos par finanšu instrumentu vadību un kontroli noteiktajā kārtībā īsteno daļu no programmas apsaimniekotāja funkcijām, kā vadībā iesaistīto institūciju, ņemot vērā, ka to neparedz arī donorvalstu noteikumi.
Kā arī atšķirībā no iepriekšējā perioda, likumprojekts neparedz Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) kā vadībā iesaistīto institūciju, kā arī neparedz tā funkciju – projektu un iepriekš noteikto projektu publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudi. Minētais risinājums saistīts ar administratīvā sloga mazināšanu, jo līdzfinansējuma saņēmējam nacionāli jebkurā gadījumā ir tiesības vērsties IUB, lai saņemtu konsultāciju par IUB kompetences jautājumiem.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju ES fondu un citu finanšu instrumentu ieviešana, tāpat kā ES fondu 2021. - 2027. plānošanas periodā, programmas apsaimniekotāji varēs izmantot IUB metodikas pārbaudes lapas, kas no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras puses ir jau izstrādātas un pieejamas.
3) Lai gūtu pārliecību, ka iepriekš noteikto projektu iesniegšanas nosacījumi un  projektu iesniegumu atlases nosacījumi atbilst donorvalstu noteikumos un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajam, likumprojekts paredz  pienākumu programmas apsaimniekotājam izstrādāt un iesniegt Finanšu ministrijā  izvērtēšanai, tai skaitā sākotnējai izvērtēšanai Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā, projektu iesniegumu atlases nolikumu un iepriekš noteikto projektu iesniegšanas nosacījumus (likumprojekta 8.panta otrās daļas 5. punkts).
4) Kā būtisks sloga mazināšanas pasākums likumprojektā ieviests regulējums, kas paredz atteikties no laikietilpīgā procesa, programmas apsaimniekotājiem, izstrādājot vispirms programmu īstenošanas noteikumus un pēc tam konkrētu atlases nolikumu iepriekš noteikto projektu un projektu iesniegumu iesniegšanai. Lai risinātu šo jautājumu likumprojekta 14.pantā noteikts, ka programmas apsaimniekotājs veic projektu iesniegumu atlasi (atklātas atlases vai ierobežotas atlases ietvaros) saskaņā ar programmas apsaimniekotāju izstrādātu projektu iesniegumu atlases nolikumu. Paziņojumu par projektu iesniegumu atklātas atlases izsludināšanu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī paziņojumu par projektu iesniegumu atlases pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu programmas apsaimniekotājs iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Attiecīgi visi ar atklātas atlases nosacījumu ievērošanu saistītie nosacījumi būs publiski pieejami, izsekojami, vienlaikus konsolidēti vienā tiesību aktā (iekšējais normatīvais akts), kas ir atlases nolikums, ņemot vērā arī to, ka būtiska ar atlases finansējuma plānošanu saistīta nosacījumu daļa ietverta donorvalstu nosacījumos, un attiecīgi atlases nolikumā tiek ietverti jau no donorvalstu nosacījumiem, nacionālajiem nozaru un horizontālajiem normatīvajiem aktiem izrietoši nosacījumi, ko nav nepieciešams vēlreiz dublēt speciālos programmu noteikumos kā atsevišķā MK līmeņa tiesību aktā. Pēc analoģijas, atlases nolikums tiks izstrādātas arī ierobežotas atlases ietvaros. Atšķirībā no atklātas atlases, paziņojums par projektu iesniegumu ierobežotas atlases izsludināšanu un norādi uz vietni, kurā publicēts projektu iesniegumu atlases nolikums, kā arī aicinājums iesniegt projekta iesniegumu, tiks nosūtīts uzaicinājuma vēstules formā iepriekš zināmam noteiktam projektu iesniedzēju lokam, kas tiks noteikts MK rīkojumā. Ierobežotas atlases gadījumā, izstrādājot MK rīkojuma projektu ar ko tiks apstiprināti iepriekš zināmie projekta iesniedzēji, norādīs pamatojumu, kādēļ attiecīgajā konkursā atlasīti un iespējams pretendēt tikai konkrētajiem projektu iesniedzējiem.
Projekta iesnieguma iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.
Projektu iesniegumu atlases nolikums ir dokumentu kopums, kuru izstrādā un pēc saskaņošanas ar vadošo iestādi un attiecīgās nozares ministriju, apstiprina programmas apsaimniekotājs. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrāde paredzēta programmā “Vietējā attīstība un noturība” un programmā “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas”. Ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas saskaņošanas procesā pausto iebildumu un argumentus (tajā skaitā par to, ka tiesiskās skaidrības un vienotas rīcības nodrošināšanai, par atlases nolikumu pieņemšanu atbildīgajām amatpersonām ir jābūt noteiktām likumdevēja līmenī),likumprojekta 14.panta otrajā daļā tiek nepārprotami noteikts, ka projektu iesniegumu atlases nolikumu programmā “Vietējā attīstība un noturība” apstiprina ministrs, savukārt, programmā “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas”, nemainot iepriekšējo pieeju – projektu iesniegumu atlases nolikumu, kas iepriekš saskaņots ar Ekonomikas ministriju, apstiprinās programmas apsaimniekotāja vadītājs. Ņemot vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pausto iniciatīvu, tai skaitā panākta arī vienošanās, ka, mainoties nostājai, grozījumus ar nepieciešamajām izmaiņām virzīs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Nolikumā tiks noteikts programmas mērķis, pieejamais finansējums, sasniedzamie rezultāti, programmas apsaimniekotāju prasības projekta iesnieguma iesniedzējam, prasības projekta partneriem, ja tos pieaicina, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un to piemērošanas metodika, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības, kā arī komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, ja programmā paredzēts komercdarbības atbalsts vai komercdarbības atbalstu izslēdzošie nosacījumi un cita informācija. Vienlaikus, nolikumā tiks ietvertas arī tehniskās prasības, kuras projekta iesnieguma iesniedzējam jāievēro, iesniedzot projekta iesniegumu.
Minētā pieeja tai skaitā ir balstīta uz secinājumiem, ko paudusi arī Augstākā tiesa Senāta 2012.gada 17.augusta lēmuma lietā Nr. SKA-850/2012 7.p.). Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 2017.gada 21.marta spriedumā lietā Nr. A420327613 SKA-213/2017 ir secinājis, ka, atbilstoši likuma prioritātes principam privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata. Pārējos gadījumos valsts pārvalde var rīkoties arī uz iekšēju normatīvo aktu pamata, jo prasība, lai visas valsts pārvaldes jomas būtu noregulētas ar ārējiem normatīvajiem aktiem, ir pārspīlējums. Tādejādi, neskatoties uz to, ka projektu iesniegumu atlases nolikums nav ārējais normatīvais akts, tajā noteiktais, projekta iesniedzējam izvēloties izmantot tiesības pieteikties projektu iesniegumu atlases konkursā, jāievēro, ņemot vērā, ka tas nosaka gan kārtību, kādā programmas apsaimniekotājs vērtēs projekta iesniegumu, gan arī sniedz pilnīgu informāciju projekta iesniedzējam, lai sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju projektu iesnieguma iesniegšanai un nepieciešamā vērtējuma saņemšanai.
Likumprojekts paredz, ka izsekojamības un vienotas prakses nodrošināšanas ietvaros projektu iesniegumu atlases nolikuma obligātais minimālais satura apjoms nosakāms MK noteikumos par finanšu instrumentu vadību (likumprojekta 13.panta 2.punkts). Šāds regulējums ļaus izstrādāt vienotus nosacījumus, kuri jānosaka visos nolikumos un palīdzēs programmu apsaimniekotajiem pēc vienotiem principiem izstrādāt atlases nolikumu. Programmas apsaimniekotājs papildus šā likumprojekta 13.panta 2.punktā minētajos MK noteikumos ietvertajam atlases nolikuma saturam var paredzēt citus papildus nosacījumus, kas nepieciešami attiecīgās atlases īstenošanai un atbilst tās specifikai un nozarei. Piemēram, projektos, kas saistīti ar būvniecību, var tikt ietvertas papildu prasības par īpašumtiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā, horizontālo principu ievērošanu (klimatnoturība, energoefektivitāte pirmajā vietā), kā arī noteiktas īpašas uzraudzības prasības, tādas kā padomes izveide projekta uzraudzībai u.c.
Tāpat minētajos MK noteikumos tiks noteikts projekta līguma nepieciešamās informācijas apjoms, piemēram, projekta vai iepriekš noteiktā projekta mērķis, pieejamais finansējums, sasniedzamie rezultāti, programmas apsaimniekotājs un tā pienākumi, līdzfinansējuma saņēmēja pienākumi, projekta partnera pienākumi, ja tos pieaicina, izmaksu attiecināmības un projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumi, kā arī komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, ja projektā paredzēts komercdarbības atbalsts.
5) Salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu instrumentu ieviešanas periodu, likumprojekts paredz slogu mazinošas izmaiņas arī iepriekš noteikto projektu regulējumā. Atbilstoši likumprojekta 1.panta 5.punktam iepriekš noteiktais projekts tiek noteikts saprašanās memoranda B pielikumā un/vai programmas līgumā. Iepriekš noteiktais projekts ir programmas sastāvdaļa, kur tiek noteikts līdzfinansējuma saņēmējs, plānotais finansējums, plānotās darbības un izmaksas. Parakstot programmas līgumu, tajā tiek  noteikts arī iepriekš noteiktais projekts, proti, programmas līgumā tas tiek skaidri un noteikti definēts un pielīgts, līdz ar to nav nepieciešams organizēt formālu iepriekš noteikto projektu atlasi, jo tā pēc būtības nav nepieciešama, ņemot vērā, ka par šāda projekta nepieciešamību, plānotajām darbībām un tam paredzēto finansējumu lēmums jau faktiski pēc būtības ir pieņemts. Tomēr, lai nodrošinātu projekta atbilstību šīm pamatprasībām un ievērotu donorvalsts noteikumu 6.5.punktā noteikto, nodrošināt visas nepieciešamās informācijas atbilstošu sagatavošanu pirms projekta līguma parakstīšanas, programmas apsaimniekotājam ir jānodrošina 1) projekta kvalitātes, 2) projekta pienesuma  programmas mērķiem, 3) piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem, 4) atbilstības juridiskajam ietvaram, ES, starptautiskajam un nacionālajai likumdošanai pārbaude līdz projekta līguma noslēgšanai, dokumentējot minētos pārbaudītos aspektus.
Attiecīgi, pēc programmas līguma noslēgšanas programmas apsaimniekotājs uzaicina iepriekš noteiktā projekta iesniedzēju iesniegt iepriekš noteikto projektu, sniedzot informāciju par piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem un nepieciešamo dokumentāciju, kas jāiesniedz, lai noslēgtu līgumu par iepriekš noteiktā projekta īstenošanu. Saņemot uzaicinājumu, iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs sagatavos un iesniegs iepriekš noteikto projektu saskaņā ar uzaicinājumā noteiktām prasībām. Programmas apsaimniekotājs iesniegtajam iepriekš noteiktajam projektam veiks atbilstības pārbaudi saskaņā ar likumprojekta 8.panta otrās daļas 9.punktu. Gadījumā, ja iepriekš noteiktais projekts neatbildīs uzaicinājumā noteiktajām prasībām, iepriekš noteiktā projekta iesniedzējs sadarbībā ar programmas apsaimniekotāju veiks visu nepieciešamo nosacījumu izpildi, lai varētu noslēgt projekta līgumu (likumprojekta 22.pants).
6) Tāpat kā iepriekšējā periodā ar mērķi stiprināt Latvijas un donorvalstu divpusējas attiecības, likumprojekts  paredz DSF un programmas divpusējas sadarbības aktivitāšu ieviešanu, ņemot vērā donorvalstu noteikumu 4. sadaļā ietverto regulējumu. Attiecībā uz programmu līmeni, likumprojektā noteikts, ka programmas divpusējās sadarbības aktivitāte ir ar donorvalsts programmas partneri saskaņotā un programmā iekļautā Latvijas un donorvalstu divpusējās sadarbības aktivitāte, kura īstenojama sadarbībā ar vismaz vienu donorvalsts publisku vai privātu personu, vai starptautisko programmas partneri.
Programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmējs var būt programmas apsaimniekotājs, donorvalsts programmas partneris, starptautiskais programmas partneris, kas saņem programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējumu, programmas apsaimniekotāja uzaicināts iepriekš noteikts programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmējs, kā arī programmas apsaimniekotāja programmā “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas” atlases ietvaros atlasīts Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts komersants, kas saņem Programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējumu (likumprojekta 1.panta 10) punkts).
Ņemot vērā programmas divpusējās sadarbības aktivitātes ieviešanas principus, likumprojektā paredzēts nosacījums, ka ieviešot un īstenojot programmas divpusējās sadarbības aktivitātes, tai skaitā ieviešot atlasi šī aktivitātes ietvaros vai uzaicinot iepriekš noteiktos programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmējus iesniegt pieteikumus programmas divpusējās sadarbības aktivitāšu īstenošanai, piemēro šā likuma regulējumu un programmas līgumā noteikto (likumprojekta 3.panta trešā daļa).
Ar horizontāliem MK noteikumiem par finanšu instrumentu vadību tiks noteikta programmas divpusējās sadarbības aktivitātes organizēšanas nosacījumus, tai skaitā programmas “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas”  divpusējās sadarbības aktivitātes atlases un programmas divpusējas sadarbības aktivitātes pieteikuma iesniedzēja atbilstības šā likuma 16. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem nosacījumus, iepriekš noteikto programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmēju atbilstības pārbaudes nosacījumus, programmas “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas”  divpusējās sadarbības aktivitātes atlases nolikuma saturu un uzaicinājuma vēstules saturu, komercdarbības atbalsta nosacījumus (ja attiecināms), programmas divpusējās sadarbības aktivitātes pieļaujamo izmaksu veidus un izmaksu attiecināšanas nosacījumus (likumprojekta 13.panta 5.punkts).
Ņemot vērā, ka atklātā atlase programmas divpusējās sadarbības aktivitātes ietvaros paredzēta tikai programmas  “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas” ietvaros, kur potenciālie finansējuma saņēmēji būs komersanti,  likumprojekta 8.panta otrās daļas 6.punkts paredz pienākumu programmas apsaimniekotājam izstrādāt un iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā minētās programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmēju atlases nolikumu, kur, līdzīgi kā projektu iesniegumu atlases nolikumā, tiks detalizēti atrunāts divpusējās sadarbības aktivitātes mērķis, pieejamais finansējums, sasniedzamie rezultāti, prasības programmas divpusējās sadarbības aktivitātes iesnieguma iesniedzējam, programmas divpusējās sadarbības aktivitātes iesniegumu vērtēšanas kritēriji, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības, kā arī komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, ja aktivitātē paredzēts komercdarbības atbalsts vai komercdarbības atbalstu izslēdzošie nosacījumi, kā arī cita papildus nepieciešamā  informācija. Vienlaikus nolikumam tiks pievienoti atlasei nepieciešamie dokumenti, tostarp arī vienošanās ar programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmēju projekts (ja vienošanās noslēgšana būs paredzēta atlases ietvaros), ar kuru pretendenti varēs laicīgi iepazīties. Vienošanās projektā tiks noteikts, piemēram, mērķis, pieejamais finansējums, sasniedzamie rezultāti, programmas apsaimniekotāja un programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmēja pienākumi, izmaksu attiecināmības nosacījumi, komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, ja aktivitātē paredzēts komercdarbības atbalsts, un cita informācija. Minimālās prasības nolikuma saturam, tai skaitā obligātiem atlases nolikumu pavadošiem dokumentiem tiks noteiktas ar  horizontāliem MK noteikumiem par finanšu instrumentu vadību (likumprojekta 13.panta 5.punkts).
Likumprojekts paredz arī deleģējumu horizontālajā MK noteikumu projektā noteikt (likumprojekta 13.panta 5.punkts) nosacījumu programmas divpusējās sadarbības pieteikuma iesniedzēja atbilstībai šā likuma 16. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem tikai tiem programmas divpusējas sadarbības aktivitātes pieteikuma iesniedzējiem, kas tiek atlasīti atklātajā atlasē (t.i., programmas  “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas” ietvaros).
Attiecībā uz tām divpusējās sadarbības aktivitātēm, kur potenciālie finansējuma saņēmēji ir jau iepriekš noteikti un līdz ar to nav paredzēta atklātā finansējuma saņēmēju atlase (programmā “Vietējā attīstība un noturība” un programmā “Korekcijas dienesti”), likumprojektā paredzēts pienākums programmas apsaimniekotājam izstrādāt un iesniegt Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā programmas divpusējās sadarbības aktivitātes programmas apsaimniekotāja uzaicinājuma vēstuli iepriekš noteiktā programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmējam (likumprojekta 8.panta otrās daļas 6.punkts). Uzaicinājuma vēstule, lai īstenotu divpusējās sadarbības aktivitātes, tiktu gatavota gadījumos, kad aktivitātes ietvaros tiek piešķirts atbalsts saimnieciskai darbībai, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm, un ir attiecīgi jāpiemēro atbilstošs valsts atbalsta regulējums. Šajā gadījumā programmas apsaimniekotājs izvērtē, vai divpusējās sadarbības aktivitātes ietvaros šis nosacījums piemērojams un nepieciešamības gadījumā konsultējas ar Finanšu ministriju. Ja divpusējās sadarbības aktivitātes ietvaros plānoti pieredzes apmaiņas braucieni vai citas tamlīdzīgas aktivitātes, saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, atbalsts atbilstoši Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (C/2016/2946) 17. punktā noteiktajam nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskai darbībai. Arī gadījumā, ja atbalsts plānots saistībā ar tā saņēmēja veikto saimniecisko darbību, bet neizpildās vienlaikus visas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes, sniegtais atbalsts arī nekvalificēsies kā komercdarbības atbalsts un uzaicinājuma vēstule Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā nav jāiesniedz. Uzaicinājuma vēstules saturs  un iepriekš noteikto programmas divpusējās sadarbības aktivitātes finansējuma saņēmēju atbilstības pārbaudes nosacījumi, t.i., minimālās prasības, lai noteiktu, vai minētais finansējuma saņēmējs atbilst uzaicinājuma vēstulē noteiktajam (piemēram, atbilstība programmas divpusējās sadarbības aktivitātes mērķim un īstenošanas termiņam, komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem, ja aktivitātē paredzēts komercdarbības atbalsts), tiks noteikti horizontālajos MK noteikumos par finanšu instrumentu vadību (likumprojekta 13.panta 5.punkts).
7) Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, arī likumprojektā noteikti subjekti, kas var būt līdzfinansējuma saņēmēji. Ņemot vērā donorvalsts noteikumos noteikto, kā arī programmu un plānoto projektu specifiku, likumprojektā noteikts, ka līdzfinansējuma saņēmēji var būt Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona (likumprojekta 1.panta 14.punkts). Cita valsts iestāde ir tā iestāde, kura nav tiešā vai pastarpinātā pārvaldes iestāde, piemēram, Latvijas Banka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts kontrole. Šāda iestāde tiek noteikta likumprojektā, lai paredzētu iespēju, ka tā varētu pieteikties projektu iesniegumu atlases ietvaros, ja tas tiks paredzēts atlases nolikumā. Saskaņā ar donorvalstu noteikumu 7.2.pantu un saprašanās memorandos noteikto, fiziskas personas jaunajā plānošanas perioda nav noteiktas kā līdzfinansējuma saņēmēji, līdz ar to attiecīgais nosacījums nav ietverts likumprojektā.
8) Tāpat likumprojekts nosaka projekta partnera tiesības un pienākumus. Jāņem vērā, ka atbilstoši donorvalstu noteikumu 7.2.panta otrajai daļai projekta partneris var būt arī donorvalstu juridiskā persona, bet likumprojektā tiek noteikti projekta partnera, kas ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas tiesības un pienākumi. Likumprojektā ietvertais regulējums nav attiecināms uz donorvalstu projekta partneriem – to tiesības un pienākumi izriet no donorvalstu noteikumiem.
Tāpat jāņem vērā, ka līdzfinansējuma saņēmēja un projekta partnera sadarbības praktiskie nosacījumi izrietoši tiks ietverti arī partnerības līgumā.
9) Likumprojektā, pēc analoģijas ar iepriekšējo finanšu instrumentu ieviešanas periodu, tiek noteikts regulējums attiecībā uz līdzfinansējuma saņēmēju – nosakot tam konkrētas tiesības un pienākumus, t.i., nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu, nodrošināt, lai projektam vai iepriekš noteiktajam projektam piešķirtais programmas līdzfinansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot efektivitātes, lietderības un  saimnieciskuma principus. Nodrošināt, lai projekta vai iepriekš noteiktā projekta ietvaros veiktie izdevumi būtu tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilstoši projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma izmantošanas noteikumiem, nekavējoties informēt programmas apsaimniekotāju par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu. Nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju, nodrošināt grāmatvedībā analītisko uzskaiti par katru projektu vai iepriekš noteikto projektu, sniegt informāciju par projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu. Nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Valsts kontroles, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, grāmatvedības reģistriem vai nodrošināt to izdrukas vai vizuālos attēlus uz ekrāna, kā arī pieeju attiecīgā projekta īstenošanas vietai. Nodrošināt projektu un iepriekš noteikto projektu publicitāti, atmaksāt programmas apsaimniekotājam saņemto programmas līdzfinansējumu, kas nav izmantots vai ir izmantots neatbilstoši likumprojektā minētajiem noteikumiem (likumprojekta 11.panta pirmā daļa). Vienlaikus likumprojektā paredzēts nosacījums nodrošināt projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, starptautiskajām tiesībām, tostarp ES tiesību aktiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā, kas ir iekļauti nolikumā vai uzaicinājuma vēstulē, un kurus jāievēro jau uz projekta apstiprināšanas brīdi,  un saprašanās memorandam. Līdzfinansējuma saņēmējiem ir jānodrošina, ka tiek ievēroti piemēram, iepirkumus, grāmatvedības, nodokļu, būvniecības, darba tiesību u.c. konkrēto darbības jomu regulējušie  nacionālie normatīvie akti. Savukārt attiecībā starptautiskām tiesībām, ņemot vērā katra projekta specifiku, līdzfinansējuma saņēmējiem ir jānodrošina, ka tiek ievēroti donorvalstu noteikumi, kā arī komercdarbības atbalsta regulējums, starptautiskās sankcijas un personas datu aizsardzību regulējošie tiesību akti, ja attiecināms.
10) Līdzīgi kā iepriekšējā perioda likumā, likumprojektā MK tiek pilnvarots izdot virkni MK noteikumu finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai. Šajā gadījumā MK kompetence būtiski neatšķiras no 2009.-2014. gada perioda regulējuma, izņemot pilnvarojumu attiecībā uz MK noteikumiem par programmas īstenošanu un kārtību kādā tiek veiktas iepirkuma pirmspārbaudes, par ko detalizētāk skaidrojums sniegts jau iepriekšējās likumprojekta anotācijas rindkopās. Izstrādājot likumprojektu, ņemta vērā arī donorvalstu nostāja par nepieciešamību izvērtēt iespējas minimizēt un atteikties no smagnējās un daudzslāņainās normatīvo aktu izdošanas pieejas, kas, tai skaitā ievērojami kavē investīciju savlaicīgu ieviešanu. Tādēļ, lai mazinātu kopējo slogu projektu iesniegumu atlašu organizēšanā un paātrinātu atbalsta sniegšanas procesu, paredzēts ieviest pilnveidojumu atlases izsludināšanas dokumentu pieejā un atteikties no pienākuma programmas apsaimniekotājiem izstrādāt MK noteikumus par programmas īstenošanu un ietvert projektu iesniegumu atlases nosacījumus atlases nolikumā un projekta līgumā, kas detālāk jau aprakstīts iepriekšējās anotācijas rindkopās. Tas būtiski ļaus paātrināt projektu iesniegumu atlases, projektu iesniegumu apstiprināšanas, īstenošanas uzsākšanas procesu, attiecīgi nodrošinās ātrāku investīciju pieejamību projekta īstenotājiem. Līdz ar to projektu iesniegumu atlases organizatoriskie un dokumentu noformēšanas jautājumi, projektu iesniegumu veidlapas un to aizpildīšanas metodikas, projektu īstenošanas kārtība, kā arī programmas mērķis, pieejamais finansējums, sasniedzamie rezultāti, programmas apsaimniekotāju prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta partneriem, ja tos pieaicina, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības, kā arī komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, ja programmā paredzēts komercdarbības atbalsts, vai komercdarbības atbalstu izslēdzošie nosacījumi, un cita ar projektu iesniegumu atlasi saistītā informācija tiks noteikta atlases nolikumā un secīgi projekta līgumā. Finanšu ministrija kā vadošā iestāde un nozares ministrijas, atbilstoši kompetencei, izskatīs un skaņos atlases  nolikumus. Vienlaikus vadošā iestādes pārbaudīs atlases nolikumu atbilstību donorvalstu noteikumos noteikto  atklāto atlašu nosacījumiem, piemēram, vai projektu iesniegumu atklāto atlašu nolikuma izstrādē ir ievēroti donorvalstu notikumu 7.5. panta trešajā daļā noteiktie nosacījumi, jo tie pēc būtības ir donorvalstu noteiktie horizontālie nosacījumi/kritēriji. Kā arī Finanšu ministrija atbilstoši kompetencei izvērtēs projektu iesniegumu atlases nolikumu no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa.
11) No donorvalstu noteikumu 7.4. panta izriet, ka katram atklātajam projektu iesniegumu konkursam programmas apsaimniekotājs izveido vērtēšanas komisiju, kas iesaka programmā finansējamos projektus. Ņemot vērā minēto regulējumu, likumprojekta 15.panta pirmajā daļā ietverti papildus nosacījumi projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas izveidošanai, kas neizrietēs no programmas līguma. Tomēr jāatzīmē, ka donorvalstu noteikumi paredz izņēmumu tiem atklātajiem projektu iesniegumu konkursiem, kuros maksimālā programmas līdzfinansējuma summa projektam ir līdz 100 000 EUR. Šādos gadījumos projektu iesniegumu atlasē var tik piemērota vienkāršota atlases procedūra (donorvalstu noteikumu 7.7.pants) Ievērojot minēto, likumprojekta 15.panta otrajā daļā iztverts regulējums, ka šādām projektu iesniegumu atlasēm programmas apsaimniekotājs izveido projektu iesniegumu vērtēšanas sistēmu, nosakot projektu iesniegumu vērtēšanas un atlases kārtību, ievērojot labas pārvaldības, pārskatāmības, vienlīdzības un efektivitātes principus un nepieļaujot korupciju un interešu konfliktu. Minētais nozīmē, ka programmas apsaimniekotājs izstrādās vienkāršotu iekšējo tiesību aktu, kurā tiks atrunāta projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība iestādē, vienlaikus nodrošinātu, ka projekta iesniegumu vērtēšanas process ir caurspīdīgs, izsekojams, nepastāv interešu konflikta un korupcijas risks, kā arī tiek nodrošināti programmas līguma nosacījumi un donorvalstu noteikumu 7.5.pantā noteiktais.
12) Likumprojektā ietverts regulējums (likumprojekta 20.pants), kas paredz ierobežojumu veikt precizējumus projekta iesniegumā pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Attiecīgais nosacījums ietverts, lai projekta iesniegums netiktu precizēts tā vērtēšanas laikā, nodrošinot korektu projekta iesnieguma vērtēšanas procesu un vienlīdzību, tai skaitā godīgu sacīksti starp projekta iesniedzējiem (it sevišķi ņemot vērā, ka tas notiek atklāta projektu iesniegumu konkursa ietvaros).
13) Attiecībā uz programmas apsaimniekotāja lēmumu veidiem, līdzīgi kā iepriekšējā finanšu instrumentu ieviešanas periodā likumprojekts paredz, ka programmas apsaimniekotājs, īstenojot projektu iesniegumu atlasi, pamatojoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sniegto atzinumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu (likumprojekta 18.pants). Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu atbilstoši minētā panta trešajai daļai pieņem, ja projekta iesnieguma iesniedzējam jāveic programmas apsaimniekotāja noteiktās darbības, lai projekta iesniegums pilnībā atbilstu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un projektu varētu atbilstoši īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi kontrolē, ievērojot projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projekta iesniedzējs minēto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā (ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība). Ja attiecībā uz projekta iesniegumu ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, projekta iesniegums precizējams, tai skaitā var iesniegt nepieciešamos dokumentus, atbilstoši lēmumā noteiktajiem nosacījumiem, nemainot projekta iesniegumu pēc būtības. Programmas apsaimniekotājs, saņemot precizēto projekta iesniegumu, izvērtē, vai tas atbilst izvirzītajiem nosacījumiem un kritērijiem. Attiecībā uz precizēto projekta iesniegumu tiek izdots atzinums par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi, kurā tiek konstatēts, vai lēmumā iekļautie nosacījumi ir vai nav izpildīti.
Likumprojekts paredz, ka atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi programmas apsaimniekotājs paziņo projekta iesniedzējam viena mēneša laikā no precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas. Mēneša termiņš pamatojams ar to, ka programmas apsaimniekotājam ir nepieciešams izvērtēt precizēto projekta iesniegumu, un ņemot vērā, ka atklātā projektu iesniegumu atlasē tie tiek ranžēti, un ir ierobežots piešķiramā finansējuma apmērs, kā arī, ievērojot projektu iesniegumu apjomu, var rasties risks, ka tos nav iespējams apstrādāt, pieņemt atbilstošu lēmumu un lēmumu paziņot adresātam īsākā termiņā. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts, vai netiek izpildīts lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu noteiktajā termiņā, programmas apsaimniekotās noraida projekta iesniegumu, t.i., tiek izdots negatīvs atzinums. Minēto atzinumu atbilstoši likumprojekta 21.panta trešajai daļai var apstrīdēt tādā pašā kārtībā, kāda bija noteikta lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
Administratīvā procesa likuma 3. pants nosaka, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Likumprojektā tiek paredzēti atsevišķi speciāli administratīvā procesa noteikumi, kas vislabāk atbilst finanšu instrumentu ieviešanas specifikai. Likumprojekts nosaka, ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem netiek izpildīts vai netiek izpildīts lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu. Tas nozīmē, ka projekts tiek noraidīts, pamatojoties uz jau pieņemto lēmumu, nevis uz atzinumu. Likumprojekts paredz iespēju apstrīdēt un pārsūdzēt atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi atsevišķi no lēmuma, kurā ietverts nosacījums, atzinumā ietvertajā apjomā. Šāda iespēja tiek paredzēta, ņemot vērā to, ka lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņš jau būs beidzies tad, kad tiks izdots atzinums, kā arī tiem gadījumiem, kad strīds ir tikai par atzinumā ietverto nosacījumu izpildi, nevis par pašu lēmumu, proti, kad projekta iesniedzējs piekrīt lēmumā noteiktajam un to apstrīdēt vai pārsūdzēt nevēlas, bet nepiekrīt tieši atzinumam par nosacījumu izpildi.
Pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, programmas apsaimniekotājs lēmumā norāda, ja projekta iesniedzējs lēmumā ietvertos nosacījumus neizpildīs vai neizpildīs lēmumā noteiktajā termiņā, projekta iesniegums tiks uzskatīts par noraidītu. Savukārt atzinumā par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, programmas apsaimniekotājs norāda, vai lēmumā ietvertie nosacījumi ir vai nav izpildīti, un līdz ar to, vai atbilstoši jau pieņemtajam lēmumam projekta iesniegums ir apstiprināts vai noraidīts. Atzinumu par lēmumā ietvertā nosacījuma izpildi programmas apsaimniekotājs sniedz projekta iesniedzējam viena mēneša laikā no precizētā projekta iesnieguma iesniegšanas. Tādējādi tiek izslēgta situācija, ka projekta iesniedzējs nav informēts par to, ka tā projekts, kurš tika apstiprināts ar nosacījumu, ir noraidīts, jo netika izpildīti lēmumā ietvertie nosacījumi, vai tie netika izpildīti lēmumā noteiktajā termiņā.
Lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un nepilnības novēršana ietekmētu projekta iesniegumu pēc būtības, kā arī tad, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, bet atklātā konkursa ietvaros nav pieejams finansējums projekta īstenošanai.
Savukārt, ja projekta iesniegums iesniegts pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma, tas netiek vērtēts. Programmas apsaimniekotājs attiecīgo lēmumu paziņo projekta iesniedzējam. Ja minēto iemeslu dēļ projekta iesniegumu atsaka pieņemt un projekta iesniedzējs atteikumu pārsūdz tiesā, Administratīvās rajona tiesas nolēmums par attiecīgo jautājumu nav pārsūdzams (likumprojekta 18.panta piektā daļa). Minētais izņēmums pārsūdzības procesam tiek noteikts, ievērojot Administratīvā procesa likuma 289.pantā noteikto. Par šādu lēmumu projekta iesniedzējam tiek paziņots atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajai kārtībai. Projekta iesniedzēji tiek informēti par projekta iesniegšanas termiņiem, tādējādi apzinās projektu iesniegšanas beigu datumus. Lai nenoslogotu tiesu darbību, tāpat kā ES fondu vadības likumā tiek noteikts, ka šis jautājums skatāms tikai Administratīvā rajona tiesā, nevirzot to uz apelācijas instanci.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 18.panta  piektā daļā noteiktais atrunā gadījumu, kad netiek uzsākta projekta vērtēšana kā tāda, jo ir nokavēts projekta iesniegšanas termiņš. Tādējādi, ja projekta iesniedzējs ir iekļāvies projekta iesniegumu iesniegšanas termiņā, tad programmas apsaimniekotājs vērtē projekta iesniegumu atbilstoši likumprojektā paredzētajai kārtībai.
14) Tāpat kā iepriekšējā finanšu instrumentu ieviešanas periodā likumprojekts paredz, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir juridiskā persona vai šādu personu apvienība, programmas apsaimniekotāja lēmums ir administratīvais akts, ko var apstrīdēt augstākā iestādē un pārsūdzēt tiesā. Savukārt, ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, programmas apsaimniekotāja lēmums nav administratīvais akts, to var apstrīdēt augstākā iestādē, bet nevar pārsūdzēt tiesā.
Lai nodrošinātu lielāku tiesisko skaidrību, arī šajā likumprojektā tiek noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītāja pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto programmas apsaimniekotāja lēmumu nav pārsūdzams. Šāds regulējums tika iekļauts arī iepriekšējā finanšu instrumentu ieviešanas periodā.
Programmas apsaimniekotāja lēmumu var apstrīdēt tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros tas izveidots.
Lai vēl vairāk un nozares līmenī stiprinātu neatkarīguma un objektivitātes principu ievērošanu lēmumu pārskatīšanas procesā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, t.i., Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada periodu, ir mainīta Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) kā programmas apsaimniekotāja lēmumu apstrīdēšanas kārtība, paredzot, ka lēmumus par apstrīdētajiem LIAA lēmumiem pieņem nevis tās vadītājs, bet gan Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM). Šāda līdzšinējās pieejas maiņa nerada papildus administratīvo vai birokrātisko slogu gala labuma guvējam, kā arī nodrošina vienotu praksi attiecībā uz EM kā institūciju, kas apstrīdēšanas gadījumā izvērtē tās padotībā esošo iestāžu lēmumus. 
Atbilstoši likumprojekta 8. panta sestajai daļai iestāde nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda kā programmas apsaimniekotājs, tiktu nodalītas no funkcijām, kuras tā pilda kā līdzfinansējuma saņēmējs. Tādejādi Tieslietu ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, īstenojot programmas apsaimniekotāja funkcijas, jānodrošina, ka tās nodala minētās funkcijās, no funkcijām ko tās veiks kā līdzfinsējuma saņēmēja, ja tas attiecināms.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23. panta pirmajai daļai valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs, līdz ar to programmas apsaimniekotāja (Tieslietu ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas) vadītāja  pieņemto lēmumu varēs apstrīdēt valsts sekretāram. Attiecībā uz programmu “Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas”, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, LIAA kā programmas apsaimniekotāja vadītāja pieņemto lēmumu apstrīdēs Ekonomikas ministrijā.
15) Likumprojekts paredz, ka programmas apsaimniekotājs gan lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, gan atzinumu par iepriekš noteiktā projekta pozitīvu novērtējumu vai novērtējumu ar nosacījumiem pieņem četru mēnešu laikā pēc projekta iesniegšanas beigu datuma (likumprojekta 19. panta pirmā daļa). Šāds termiņš ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo praksi, proti, četri mēneši ir optimālākais termiņš, lai iestāde varētu kvalitatīvi izvērtēt projekta iesniegumus un iepriekš noteiktos projektus un pieņemt par tiem attiecīgu lēmumu. Šāds termiņš tika noteikts arī iepriekšējā perioda vadības likumā. Vienlaikus, likumprojektā paredzēta iespēja pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, ja objektīvu iemeslu dēļ, iepriekšminēto termiņu nav iespējams ievērot. Programmas apsaimniekotājs termiņu lēmuma pieņemšanai varēs pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, par to paziņojot projekta iesniedzējam. Lēmums par termiņa pagarināšanu būs apstrīdams tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidots programmas apsaimniekotājs, bet tiešās pārvaldes iestādes vadītāja lēmums nav pārsūdzams (likumprojekta 19.panta otrā daļa).
16) Atšķirībā no iepriekšējā perioda, kā arī Eiropas Savienības fondu un Šveices ieguldījuma prakses, likumprojektā noteikts, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, ar attiecīgo līgumslēdzēju tiks slēgts publisko tiesību līgumus (administratīvais līgums) un ar minētā līguma izpildi saistītos strīdus risinās Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā.
Iepriekš noteiktā kārtība tiek mainīta, lai mazinātu slogu ne tikai līdzfinansējuma saņēmējiem, bet arī programmu apsaimniekotajiem. Izvērtējot projekta līgumu un tā saturu, secināms, ka minētā līguma mērķim ir publiski tiesisks raksturs, un tā uzdevums pēc būtības ir sniegt sabiedrisku labumu - veicināt politikas plānošanas dokumentos noteikto prioritāšu un mērķu sasniegšanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka valsts pārvaldes iestādes un atbalsta saņēmēja autonomija līguma saskaņošanas procesā ir būtiski ierobežota, un svarīgākie līguma noteikumi jau ir iepriekš paredzēti normatīvajos un administratīvajos aktos, tādējādi privāto tiesību subjektam faktiski nav iespēju mainīt līguma būtiskākos noteikumus. Tāpat, izvērtējot praksi, secināts, ka strīdi, kas tiek risināti Administratīvā procesa likuma kārtībā ietaupa laika resursus, kas ir ļoti būtiski projekta īstenošanai, operatīvākai finanšu līdzekļu pieejamībai, it īpaši tuvojoties perioda noslēgumam. Vienlaikus jāatzīmē, ka neatbilstību gadījumā, valsts nodevas apmērs strīdu risināšanai civiltiesiskā kārtībā ir augstāks, nekā tas ir strīdu risināšanai administratīvā kārtībā. Ievērojot minēto, likumprojekta 1.panta 14.punktā tiek noteikts, ja līdzfinansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, ar attiecīgo līgumslēdzēju tiks slēgts publisko tiesību līgumus. Savukārt, ņemot vērā līguma juridisko statusu, t.i., ka tas ir administratīvais līgums, tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmo daļu, kas nosaka no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšanas piekritību administratīvajai tiesai, un, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 85. pantā noteikto, tad likumprojekta 23.pantā noteikts, ka strīdus, kas izriet no publisko tiesību līguma risina Administratīvā procesa likuma kārtībā. Novērtējot pāreju no civiltiesiskās strīdu risināšanas kārtības uz administratīvo, secināms, ka ietekme uz tiesām, kas skata strīdus Administratīvā procesa likuma ietvaros būs minimāla. Saskaņā ar informāciju par iepriekšējo plānošanas periodu, no projekta līguma izrietošo strīdu izskatīšana tiesā bijusi tikai 2 gadījumos.
Likumprojektā nav paredzēti īpaši nosacījumi attiecībā uz valsts nodevas samaksu, vēršoties tiesā, jo šo jautājumu regulē Administratīvā procesa likuma 13. nodaļa. Atbilstoši Finanšu instrumenta biroja sniegtajam skaidrojumam, gadījumos, kad tiesvedība tiek uzsākta strīdu risināšanai par projekta līguma izpildi, programmas apsaimniekotāja tiesas izdevumi ir uzskatāmi par attiecināmiem izdevumiem.
Ja līdzfinansējuma saņēmējam, kurš ir publiska persona, un programmas apsaimniekotājam vienošanās par projekta īstenošanu izpildes gaitā radīsies domstarpības par vienošanās ietvaros pieņemto lēmumu par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu un vienošanos nevarēs panākt savstarpēju sarunu ceļā, līdzfinansējuma saņēmējs programmas apsaimniekotāja lēmumu varēs apstrīdēt pie tiešās pārvaldes iestādes vadītāja (likumprojekta 24. pants).
17) Likumprojektā nav mainīti informācijas atklātības nosacījumi salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, proti, pastarpināto valsts pārvaldes iestāžu, atvasinātu publisku personu un citu valsts pārvaldes iestāžu projektu iesniegumu lietas ir vispārpieejamā informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tai skaitā indikatīvo projekta izmaksu plānu. Minētā informācija būs pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma (izņemot vērtēšanas materiālus, kas būs pieejami pēc lēmuma spēkā stāšanās). Savukārt informācija par privātpersonu iesniegtajiem un apstiprinātajiem projektiem tādā pašā apjomā un kārtībā pieejama pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu spēkā stāšanās. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas un iepriekš noteikto projektu novērtēšanas komisijas locekļu sastāvs (vārdi, uzvārdi, ieņemamie amati) ir vispārpieejama informācija, kas ir atklājama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā (likumprojekta 26. un 27.pants). Tas nozīmē, ka joprojām kā ierobežotas pieejamības informācija paliks tā, kas noteikta Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā, piemēram,  kurai šāds statuss noteikts ar likumu, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai, kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu, fizisku personu dati un citi.
18) Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi likumprojekta 6. panta ceturtajā daļā noteiktas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, kuras, lai nodrošinātu tām noteikto funkciju izpildi, veicot pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu un finanšu pārvaldību, ir tiesīgas apstrādāt šādus projektu un iepriekš noteikto projektu iesniedzēju un tā darbinieku, līdzfinansējuma saņēmēja un tā darbinieku, partnera un tā darbinieku, ar projekta un iepriekš noteikto projektu saistīto personu un to darbinieku fizisko personu datus: vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija, bankas konta numurs, informācija par statusu darba tirgū, darba pieredzi un izglītības līmeni, kā arī kvalifikācija, kas izriet no projekta līguma īstenošanas nosacījumiem. Šāds regulējums ietverts, ņemot vērā dokumentos esošo informāciju par fizisko personu (piemēram, līgumos par projekta īstenošanu pušu vārds, uzvārds, kontaktinformācija, projekta īstenotāja vārds, uzvārds; izdevumus pamatojošā dokumentācijā esošā informācija (rēķina sagatavotāja vārds, uzvārds, bankas konta numurs, informācija par projektā nodarbinātām personām (darba pieredze, kvalifikācija no projekta lietā esošās informācijas (piemēram, personas Curriculum Vitae), projekta uzraudzības ietvaros gūta pārliecība par projekta ietvaros nodarbināto statusu darba tirgū, t.i., gūta pārliecība, ka projektā nav nelegāli nodarbinātas personas (ja saņemta sūdzība no trešajām personām) vai gūta pārliecība, ka atlīdzība, kas izmaksāta projekta ietvaros ir līdzfinansējuma vai projekta partnera darbinieks) utt. Attiecīgie personas dati tiek apstrādāti ar mērķi, lai gūtu pārliecību, ka projekts un iepriekš noteiktai projekts tiek īstenots atbilstoši mērķim, izdevumi ir attiecināmi, īstenošanai ir piesaistīti speciālisti gan ar atbilstošu pieredzi, gan kvalifikāciju. Fiziskās personas, kuru dati tiek apstrādāti, ir projekta un iepriekš noteiktā projekta iesniedzēji, līdzfinansējuma saņēmēji, projekta īstenošanā iesaistītais personāls, tā sadarbības partneri (ja attiecināms), personas, kas piesaistītas projekta īstenošanai attiecīgu darbību veikšanai, piemēram, uz iepirkuma vai pakalpojuma līguma pamata. Attiecīgi, minētajos dokumentos var būt informācija par darba pieredzi un kvalifikāciju, piemēram, būvniecības speciālistiem, kas piesaistīti iepirkuma rezultātā. Fizisko personu datu apstrāde notiek, piemēram:
- sertifikācijas iestādei, apstrādājot programmas starpposma finanšu pārskatus vai noslēguma pārskatus;
- revīzijas iestādei, nodrošinot revīzijas, kā arī pārliecinoties par finanšu instrumentu ieviešanas efektivitāti;
- vadošajai iestādei, veicot koncepciju izvērtēšanu, DSF iniciatīvu (iniciatīva pielīdzināma kā projekts likumprojekta 8.panta trešās daļas izpratnē) pieteikumu izskatīšanu un uzraudzību, kā arī uzraudzības ietvaros izskatītu saņemtās sūdzības un iesniegumus par īstenošanā esošajiem projektiem, piemēram, par iespējamām neatbilstībām;
- programmas apsaimniekotājiem, veicot projektu iesniegumu atlases, izvērtējot iesniegtos projektu iesniegumus, veicot projektu uzraudzību, un t.t.
Vēršam uzmanību, ka fizisko personu dati tiek apstrādāti tikai un vienīgi ar nolūku, lai veiktu šajā likumprojektā noteiktās funkcijas, t.i., gūtu pārliecību, ka projekts tiek īstenots saskaņā ar projekta līguma nosacījumiem, Latvijas Republikas, starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, kā arī projekta izdevumi ir attiecināmi un atbilst pareiziem finanšu pārvaldības principiem. Veicot attiecīgās funkcijas, tiek apstrādāti, piemēram, līdzfinansējuma saņēmēja kā projekta īstenošanas vadībā iesaistītā personāla dati, taču var rasties nepieciešamība apstrādāt arī citu personu, kuras tiek piesaistītas projekta īstenošanā (piemēram, sadarbības partneri; personas, ar kurām tiek noslēgti pakalpojuma līgumi, iepirkuma līgumi u.tml.). Slēdzot projekta līgumu, tajā tiks paredzēts, ka programmas apsaimniekojās kā līgumslēdzējs un vadība iesaistītās institūcijas veiks  fizisko personu datu apstrādi, lai nodrošinātu ar likumprojektu un donorvalstu noteikumiem noteikto funkciju izpildi - veicot pārbaudi, revīziju, uzraudzību, izvērtēšanu un finanšu pārvaldību. Atbilstošu informāciju par fizisko personu datu apstrādi būs nepieciešams iekļaut arī citos līgumos, ko projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenotājs slēgs projekta vai iepriekš noteiktā projekta īstenošanā, piemēram, pakalpojumu līgumos.
Atšķirībā no iepriekšējā perioda likuma, likumprojekts papildināts ar revīzijas iestādes, sertifikācijas iestādes un programmas apsaimniekotāja tiesībām pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams iestāžu pienākumu izpildei.
Informācijas sistēmas, no kurām var tikt pieprasīti minētie dati:
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – Fizisko personu reģistra datus;
Valsts zemes dienests – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta datus, kas strukturēti informācijas blokos, telpiskos datus par Latvijas teritoriju un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus;
Valsts ieņēmumu dienests – datus par nodokļu maksātājiem;
Valsts digitālās attīstības aģentūra – Elektronisko iepirkumu sistēmas datus;
Sodu reģistrs – datus par personas iespējamo sodāmību;
Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas – par pasludināto maksātnespējas procesu, ierosināto tiesiskās aizsardzības procesa lietu vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesnieguma iesniedzēja saimnieciskā darbība vai projekta iesnieguma iesniedzējs tiek likvidēts;
citas valsts informācijas sistēmas un reģistri – to rīcībā esošos datus, kas nepieciešami finanšu instrumentu ieguldījumu uzraudzībai, izvērtēšanai un revīzijai. Lai veiktu projektu izvērtēšanu un uzraudzību ir apzināts, ka piekļūstamība ir nepieciešama minētajām informācijas sistēmām, bet ņemot vērā, katra projekta specifiku, tad, lai varētu gūt pārliecību par izdevumu atbilstību, tad iespējams būs nepieciešama piekļuve arī citām informācijas sistēmām, bet likumprojekta izstrādes laikā to nav iespējams prognozēt. Tomēr, arī šādā gadījumā, pieslēgšanās sistēmām notiks tikai, lai finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas izpildītu likumprojektā noteiktās funkcijas un apstrādātu informāciju (datus) likumprojektā noteiktā apjomā.
19) Lai nodrošinātu vienotu pieeju un veicinātu drošu finanšu vadību un finanšu instrumentu finansējumu piešķirtu tikai tādām personām, kuras iepriekš nav veikušas prettiesiskas darbības, likumprojektā pēc analoģijas ar kā ES fondu vadības likumā noteikto un kopējiem publiskā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, iekļauti projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumi, t.i., ja programmas apsaimniekotājs konstatēs, ka tie attiecināmi uz projekta iesniedzēju, kurš ir privātpersona (juridiska persona), projekta iesniegumu noraida un neturpina izskatīt atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Vienlaikus likumprojekta 13.panta 2.punkts paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izvērtēs projekta iesniedzēja atbilstību likumprojekta 16. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, t.i., kā programmas apsaimniekotājs iegūs informāciju no Sodu reģistra un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas. Minētajos noteikumos programmu apsaimniekotājiem tiks noteiktas tiesības vērsties pie attiecīgām iestādēm ar rakstiskiem pieprasījumiem izsniegt informāciju par atbilstību izslēgšanas noteikumiem, kā arī identificēti tiesību akti un normas, kas tiks pārbaudītas Sodu reģistrā, lai izpildītu likumprojektā noteikto pienākumus (piemēram, Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas apakšpunktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālo karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome, Imigrācijas likuma 68.4 pants, Darba likuma 158.pants un tml.)
Attiecīgi par likumprojekta 16. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem pārkāpumiem informāciju plānots lūgt Iekšlietu ministrijas Informācijas centram (Sodu reģistrs). Savukārt par likumprojekta 16.panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem faktiem – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas).
Vienlaikus izvērtējot ES fondu pieredzi, secināms, ka gadījumi, kad būtu ticis piemērots ES fondu vadības likumā noteiktais ierobežojums – ar lēmumu noteikts aizliegums uz laiku piedalīties atlasēs, nav identificēti. Attiecīgi, ņemot vērā minēto, kā arī izvērtējot potenciālos līdzfansējuma saņēmējus, kā arī plānoto atlašu specifikas, secināms, ka risks, kad varētu iestāties ES vadības likuma 26.pantā minētie apstākļi - persona ir sniegusi nepatiesu informāciju, kas ir būtiska projekta iesnieguma novērtēšanai vai, īstenojot projektu šā likuma izpratnē, sniegusi nepatiesu informāciju vai citādi ļaunprātīgi rīkojusies saistībā ar projekta īstenošanu, kas ir bijis par pamatu neatbilstoši veikto izdevumu ieturēšanai vai atgūšanai, un sadarbības iestādes ir izmantojusi tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu vai, ja persona ir radījusi mākslīgus apstākļus vai sniegusi faktiskiem apstākļiem būtiski neatbilstošu informāciju, lai gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem vai lai sadarbības iestādei attiecībā pret to pieņemtu labvēlīgu lēmumu,  ir minimāls. Līdz ar to likumprojektā attiecīgais nosacījums netiek ietverts.

[1] Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums. https://likumi.lv/ta/id/331743
[2] eeagrants.lv (2021-2028 Dokumenti - EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti)
[3] E.Levits. Valsts un pārvaldes juridiskā struktūra un pamatjēdzieni. 56.§. Skatīt šeit: http://public.law.lv/ptilevicvalsts.html