Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.–2028. gada perioda vadības likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Balstoties uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.—2021. gada perioda vadības likumu, kas stājās spēkā 2018.gada 23.maijā, tika īstenotas iepriekšējā perioda finanšu instrumentu (2014.-2021. gadam) investīcijas, kurās šobrīd ir uzsācies jau pēcuzraudzības periods. Tā kā minētais likums ir veidots konkrētam periodam, nepieciešams tiesiskais regulējums, lai īstenotu finanšu instrumentus jaunajā 2021.-2028. gada periodā, jo iepriekš minētie un nesen apstiprinātie donorvalstu noteikumi nav tiešā veidā saistoši trešajām personām. Jauns tiesiskais regulējums nepieciešams arī lai, balstoties uz iepriekšējā perioda pieredzi, jaunajā periodā ieviestu uzlabotāku regulējumu, ar mazāku slogu normu piemērotājiem, vienlaikus, nodrošinot drošu finanšu pārvaldību, Latvijas Republikas valdības iniciatīvas administratīvā sloga mazināšanas ietvaros.
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu finanšu instrumentu (neatmaksājamu grantu veidā) vadību un nodrošinātu efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijas Republikā 2021.—2028. gada periodā investīciju projektiem līdz 2031.gada 30.aprīlim, programmu divpusējās sadarbības aktivitātēm līdz 2031.gada 31.decembrim, Nacionālajam Divpusējās sadarbības fondam līdz 2032.gada 30.aprīlim.
Politikas jomas
Eiropas Savienības fondi un citi ārvalstu finanšu instrumenti
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
09.12.2025. - 23.12.2025.
Informācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumiem Nr.639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" sabiedrībai tiek dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā izstrādes un saskaņošanas procesā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Projektu un iepriekš noteikto projektu līdzfinansējuma saņēmēji
- Projektu un iepriekš noteikto projektu partneri
Skaidrojums un ietekme
Likumprojekts nosaka līdzfinansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus, ko tie nodrošinās īstenojot projektu vai iepriekš noteikto projektu.
Saskaņā ar likumprojekta 12.pantu, līdzfinansējuma saņēmējs projektu vai iepriekš noteikto projektu īstenošanai var piesaistīt partneri, kura tiesības un pienākumi noregulēti ar minēto pantu.
Saskaņā ar likumprojekta 12.pantu, līdzfinansējuma saņēmējs projektu vai iepriekš noteikto projektu īstenošanai var piesaistīt partneri, kura tiesības un pienākumi noregulēti ar minēto pantu.
Sagatavoja
Jekaterina Kapilova (FM)
Atbildīgā persona
Baiba Bāne (FM)
Izsludināšanas datums
09.12.2025. 00:42
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls
Par likumprojekta 14. pantu – no likumprojekta regulējuma un anotācijas kopsakarības nav pietiekami skaidrs, kādos gadījumos un pēc kādiem objektīviem kritērijiem tiks piemērota ierobežotā projektu iesniegumu atlase, kā arī kādā veidā tiks noteikts un pamatots uzaicināmo projektu iesniedzēju loks. Atšķirībā no atklātas atlases, kurai paredzētas skaidras publiskuma prasības, ierobežotās atlases gadījumā likumprojekts nenosaka minimālas prasības attiecībā uz atlases nolikuma publisku pieejamību, uzaicināmo loka noteikšanas principiem un to pamatojuma dokumentēšanu, kas rada patvaļīgas izvēles risku un apdraud vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principu ievērošanu publiskā finansējuma piešķiršanā. Vienlaikus no programmās plānotajām aktivitātēm var secināt, ka atsevišķos gadījumos ierobežotās atlases piemērošana varētu būt pamatota ar drošības, sensitīvas informācijas vai kritiskās infrastruktūras aizsardzības apsvērumiem, tomēr šādi apsvērumi anotācijā nav skaidri identificēti un nav sasaistīti ar konkrētās atlases procedūras izvēli. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, pārredzamību un samērīgumu, uzskatām par nepieciešamu likumprojektā skaidri noteikt ierobežotās atlases piemērošanas pamatojumu, uzaicināmo projektu iesniedzēju loka noteikšanas kritērijus un minimālās informācijas atklātības prasības, paredzot ierobežoto atlasi kā pamatotu izņēmumu, nevis līdzvērtīgu alternatīvu atklātai procedūrai.
Par likumprojekta 14. pantu – attiecībā uz paziņojumu publicēšanu norādāms, ka, ņemot vērā, ka paziņojuma publicēšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” nodrošina paziņošanas juridisko minimumu, bet pati par sevi negarantē informācijas pietiekamu sasniedzamību visām potenciālajām mērķa grupām, atklātu projektu iesniegumu atlases gadījumā informāciju papildus nepieciešams publiskot vadošas iestādes (Finanšu ministrijas) un programmas apsaimniekotāja oficiālajās tīmekļvietnēs, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi bez priekšrocību radīšanas atsevišķām organizācijām. Šāda pieeja ir būtiska, jo publiska finansējuma atklātu konkursu mērķis ir nodrošināt pēc iespējas plašāku kvalitatīvu projektu iesniedzēju loku un efektīvu līdzekļu izlietojumu, savukārt informācijas sasniedzamības ierobežojumi objektīvi sašaurina konkurenci un mazina publiskā finansējuma pievienoto vērtību. Lūdzam precizēt likumprojekta 14. panta trešo daļu un anotāciju.
Par likumprojekta 18. pantu – lai gan likumprojekts paredz iespēju pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, ne likumprojektā, ne tā anotācijā nav skaidrots šī lēmuma saturs un piemērošanas robežas. Nav konkretizēts, kāda veida prasības ir izpildāmas, kādas nepilnības attiecībā uz projekta iesniegumu var tikt novērstas nosacījumu izpildes ietvaros un pēc kādiem kritērijiem tiek nošķirti gadījumi, kuros projekta iesnieguma pilnveidošana ir pieļaujama (skatīt kopsakarā ar likumprojekta 20. pantu, kas nepieļauj projekta iesnieguma precizēšanu), no gadījumiem, kuros projekta iesniegums uzskatāms par noraidāmu. Šāda regulējuma nenoteiktība paplašina programmas apsaimniekotāja rīcības brīvību bez skaidriem tiesiskiem orientieriem un var apgrūtināt vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās noteiktības principu nodrošināšanu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā. Lūdzam precizēt likumprojekta 18. pantu un anotāciju.
Papildus norādām, ka no likumprojekta anotācijas Risinājuma apraksta 11. un 12. punkta kopsakarības izriet normatīva neskaidrība attiecībā uz projekta iesnieguma precizēšanas pieļaujamību. Anotācijas 11. punktā, skaidrojot likumprojekta 20. pantu, ir norādīts, ka projekta iesnieguma precizēšana pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai nav pieļaujama, lai nodrošinātu korektu vērtēšanas procesu un vienlīdzīgu sacensību starp projektu iesniedzējiem. Vienlaikus anotācijas 12. punktā, skaidrojot likumprojekta 18. pantu, ir paredzēta iespēja projekta iesniegumu precizēt pēc lēmuma par apstiprināšanu ar nosacījumu pieņemšanas, iesniedzot papildu dokumentus un skaidrojumus. Anotācijā nav skaidri nošķirts, kā šie regulējumi savstarpēji saskan, kādā apjomā un pēc kādiem kritērijiem precizēšana ir pieļaujama, un kā tiek nodrošināts, ka šāda precizēšana nerada priekšrocības atsevišķiem projektu iesniedzējiem. Šāda neskaidrība var radīt atšķirīgu normu piemērošanas praksi un apdraudēt vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās noteiktības principu ievērošanu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā.
Par likumprojekta 21. pantu – lūdzam izvērtēt un precizēt 21. panta pirmajā un otrajā daļā ietvertās atsauces uz likumprojekta 17. pantu, jo no piedāvātā regulējuma nav viennozīmīgi saprotams, uz kuriem konkrētiem programmas apsaimniekotāja lēmumiem attiecas noteiktā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Ņemot vērā, ka programmas apsaimniekotāja lēmumu veidi par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu ir noteikti likumprojekta 18. pantā, būtu lietderīgi nodrošināt skaidru un sistēmiski konsekventu sasaisti starp lēmumu pieņemšanu un to apstrīdēšanas kārtību, lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas normu piemērošanā.
Par likumprojekta 6. panta ceturto daļu – likumprojektā paredzētais regulējums piešķir finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām plašas tiesības apstrādāt personas datus, tostarp personas kodu, bankas konta numuru, informāciju par statusu darba tirgū, darba pieredzi, izglītības līmeni, kā arī citu nenoteiktu informāciju, kas izriet no projekta līguma īstenošanas nosacījumiem, attiecinot šo apstrādi ne tikai uz projekta iesniedzējiem un līdzfinansējuma saņēmējiem, bet arī uz to darbiniekiem, partneriem un citām ar projektu saistītām personām. Regulējumā nav skaidri noteikts apstrādājamo personas datu minimālais apjoms, nav pietiekami konkretizēts datu subjektu loks, kā arī nav sniegts pamatojums konkrētu datu veidu nepieciešamībai saistībā ar katras institūcijas funkciju izpildi, kas rada tiesisko nenoteiktību un patvaļīgas interpretācijas risku. Šāda pieeja rada šaubas par regulējuma atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punktā noteiktajiem datu minimizācijas un nolūka ierobežojuma principiem, kā arī Satversmes 96. pantā nostiprinātajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta ceturto daļu un anotāciju, skaidri nosakot apstrādājamo personas datu loku, datu subjektu kategorijas un datu apstrādes nepieciešamības pamatojumu, paredzot, ka detalizētāka personas datu apstrādes kārtība var tikt konkretizēta pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, bet pamattiesību ierobežojuma būtiskie elementi – apstrādājamo personas datu apjoms, datu subjektu loks un datu apstrādes nepieciešamības pamatojums – atbilstoši Satversmes 96. pantam un Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ir skaidri nostiprināmi likuma līmenī.
Noslēgumā uzsveram, ka izteiktie iebildumi nav vērsti pret finanšu instrumentu ieviešanu kā tādu, bet gan pret atsevišķu regulējuma aspektu nepietiekamu skaidrību un pārredzamību, kas var radīt atšķirīgu normu piemērošanas praksi un apdraudēt vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības principu ievērošanu. Uzskatām, ka ierosinātie precizējumi veicinās gan efektīvāku finanšu instrumentu ieviešanu, gan lielāku sabiedrības uzticēšanos publiskā finansējuma piešķiršanas procesam.
Par likumprojekta 14. pantu – attiecībā uz paziņojumu publicēšanu norādāms, ka, ņemot vērā, ka paziņojuma publicēšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” nodrošina paziņošanas juridisko minimumu, bet pati par sevi negarantē informācijas pietiekamu sasniedzamību visām potenciālajām mērķa grupām, atklātu projektu iesniegumu atlases gadījumā informāciju papildus nepieciešams publiskot vadošas iestādes (Finanšu ministrijas) un programmas apsaimniekotāja oficiālajās tīmekļvietnēs, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi bez priekšrocību radīšanas atsevišķām organizācijām. Šāda pieeja ir būtiska, jo publiska finansējuma atklātu konkursu mērķis ir nodrošināt pēc iespējas plašāku kvalitatīvu projektu iesniedzēju loku un efektīvu līdzekļu izlietojumu, savukārt informācijas sasniedzamības ierobežojumi objektīvi sašaurina konkurenci un mazina publiskā finansējuma pievienoto vērtību. Lūdzam precizēt likumprojekta 14. panta trešo daļu un anotāciju.
Par likumprojekta 18. pantu – lai gan likumprojekts paredz iespēju pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, ne likumprojektā, ne tā anotācijā nav skaidrots šī lēmuma saturs un piemērošanas robežas. Nav konkretizēts, kāda veida prasības ir izpildāmas, kādas nepilnības attiecībā uz projekta iesniegumu var tikt novērstas nosacījumu izpildes ietvaros un pēc kādiem kritērijiem tiek nošķirti gadījumi, kuros projekta iesnieguma pilnveidošana ir pieļaujama (skatīt kopsakarā ar likumprojekta 20. pantu, kas nepieļauj projekta iesnieguma precizēšanu), no gadījumiem, kuros projekta iesniegums uzskatāms par noraidāmu. Šāda regulējuma nenoteiktība paplašina programmas apsaimniekotāja rīcības brīvību bez skaidriem tiesiskiem orientieriem un var apgrūtināt vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās noteiktības principu nodrošināšanu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā. Lūdzam precizēt likumprojekta 18. pantu un anotāciju.
Papildus norādām, ka no likumprojekta anotācijas Risinājuma apraksta 11. un 12. punkta kopsakarības izriet normatīva neskaidrība attiecībā uz projekta iesnieguma precizēšanas pieļaujamību. Anotācijas 11. punktā, skaidrojot likumprojekta 20. pantu, ir norādīts, ka projekta iesnieguma precizēšana pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai nav pieļaujama, lai nodrošinātu korektu vērtēšanas procesu un vienlīdzīgu sacensību starp projektu iesniedzējiem. Vienlaikus anotācijas 12. punktā, skaidrojot likumprojekta 18. pantu, ir paredzēta iespēja projekta iesniegumu precizēt pēc lēmuma par apstiprināšanu ar nosacījumu pieņemšanas, iesniedzot papildu dokumentus un skaidrojumus. Anotācijā nav skaidri nošķirts, kā šie regulējumi savstarpēji saskan, kādā apjomā un pēc kādiem kritērijiem precizēšana ir pieļaujama, un kā tiek nodrošināts, ka šāda precizēšana nerada priekšrocības atsevišķiem projektu iesniedzējiem. Šāda neskaidrība var radīt atšķirīgu normu piemērošanas praksi un apdraudēt vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās noteiktības principu ievērošanu projektu iesniegumu vērtēšanas procesā.
Par likumprojekta 21. pantu – lūdzam izvērtēt un precizēt 21. panta pirmajā un otrajā daļā ietvertās atsauces uz likumprojekta 17. pantu, jo no piedāvātā regulējuma nav viennozīmīgi saprotams, uz kuriem konkrētiem programmas apsaimniekotāja lēmumiem attiecas noteiktā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Ņemot vērā, ka programmas apsaimniekotāja lēmumu veidi par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu ir noteikti likumprojekta 18. pantā, būtu lietderīgi nodrošināt skaidru un sistēmiski konsekventu sasaisti starp lēmumu pieņemšanu un to apstrīdēšanas kārtību, lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas normu piemērošanā.
Par likumprojekta 6. panta ceturto daļu – likumprojektā paredzētais regulējums piešķir finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām plašas tiesības apstrādāt personas datus, tostarp personas kodu, bankas konta numuru, informāciju par statusu darba tirgū, darba pieredzi, izglītības līmeni, kā arī citu nenoteiktu informāciju, kas izriet no projekta līguma īstenošanas nosacījumiem, attiecinot šo apstrādi ne tikai uz projekta iesniedzējiem un līdzfinansējuma saņēmējiem, bet arī uz to darbiniekiem, partneriem un citām ar projektu saistītām personām. Regulējumā nav skaidri noteikts apstrādājamo personas datu minimālais apjoms, nav pietiekami konkretizēts datu subjektu loks, kā arī nav sniegts pamatojums konkrētu datu veidu nepieciešamībai saistībā ar katras institūcijas funkciju izpildi, kas rada tiesisko nenoteiktību un patvaļīgas interpretācijas risku. Šāda pieeja rada šaubas par regulējuma atbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punktā noteiktajiem datu minimizācijas un nolūka ierobežojuma principiem, kā arī Satversmes 96. pantā nostiprinātajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Lūdzam precizēt likumprojekta 6. panta ceturto daļu un anotāciju, skaidri nosakot apstrādājamo personas datu loku, datu subjektu kategorijas un datu apstrādes nepieciešamības pamatojumu, paredzot, ka detalizētāka personas datu apstrādes kārtība var tikt konkretizēta pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos, bet pamattiesību ierobežojuma būtiskie elementi – apstrādājamo personas datu apjoms, datu subjektu loks un datu apstrādes nepieciešamības pamatojums – atbilstoši Satversmes 96. pantam un Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām ir skaidri nostiprināmi likuma līmenī.
Noslēgumā uzsveram, ka izteiktie iebildumi nav vērsti pret finanšu instrumentu ieviešanu kā tādu, bet gan pret atsevišķu regulējuma aspektu nepietiekamu skaidrību un pārredzamību, kas var radīt atšķirīgu normu piemērošanas praksi un apdraudēt vienlīdzīgas attieksmes, tiesiskās noteiktības un labas pārvaldības principu ievērošanu. Uzskatām, ka ierosinātie precizējumi veicinās gan efektīvāku finanšu instrumentu ieviešanu, gan lielāku sabiedrības uzticēšanos publiskā finansējuma piešķiršanas procesam.
18.12.2025. 14:16
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.—2028. gada perioda vadības likumu (turpmāk - likumprojekts) un sniedz atzinumu.
Aicinām likumprojekta 14.panta pirmās daļas otro apakšpunktu un izteikt to šādā redakcijā: "2) ierobežota — ja iepriekš ir zināms noteikts projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projektu iesniegumus. Šajā gadījumā programmas apsaimniekotājs īpaši pamato atklātas projektu iesniegumu atlases neizsludināšanas pamatojumu. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ja uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no šā likuma 16. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem."
Aicinām nodrošināt lielāku caurspīdīgumu projektu iesniedzēju atlases procesā, jo ierobežota projektu iesniegumu atlase ar iepriekš noteiktu iesniedzēju loku pēc būtības aizstāj atklātu projektu iesniedzēju konkursu, tādēļ ir nepieciešams pamatot šāda atlases veida piemērošanu.
Aicinām likumprojekta 14.panta pirmās daļas otro apakšpunktu un izteikt to šādā redakcijā: "2) ierobežota — ja iepriekš ir zināms noteikts projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projektu iesniegumus. Šajā gadījumā programmas apsaimniekotājs īpaši pamato atklātas projektu iesniegumu atlases neizsludināšanas pamatojumu. Šajā gadījumā apstiprina un finansē visus projektu iesniegumus, kuri atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, ja uz projekta iesniedzēju neattiecas neviens no šā likuma 16. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem."
Aicinām nodrošināt lielāku caurspīdīgumu projektu iesniedzēju atlases procesā, jo ierobežota projektu iesniegumu atlase ar iepriekš noteiktu iesniedzēju loku pēc būtības aizstāj atklātu projektu iesniedzēju konkursu, tādēļ ir nepieciešams pamatot šāda atlases veida piemērošanu.
23.12.2025. 13:30
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25