24-TA-3174: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Vaivari" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma “Vaivari” Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 010 0022) daļu – zemes vienību (kadastra apzīmējums 6672 010 0375) 1 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā un zemes vienību (kadastra apzīmējums 6672 010 0431) 0,0076 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt kopīpašniekiem piederoša nekustamā īpašuma “Vaivari" Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 010 0022) (turpmāk – Nekustamais īpašums) daļu – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375) 1 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431) 0,0076 ha platībā (turpmāk arī – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 1,5317 ha kopplatībā, tostarp:
1) zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375) 1 ha platībā Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
2) zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431) 0,0076 ha platībā pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
3) zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā, kas nav nepieciešama Rail Baltica izbūvei, bet atsavināma saskaņā ar Likuma 6. panta pirmās daļas nosacījumiem.
Nekustamais īpašums atrodas pamattrasē, kas atrodas posmā “Igaunijas/Latvijas Valsts robeža – Vangaži”, kas nepieciešams Rail Baltica 1. kārtas scenārija realizācijai.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektos Rail Baltica trases robeža skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešams atsavināt Nekustamā īpašuma daļu 1,5317 ha kopplatībā, tostarp:
1) zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375) 1 ha platībā Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
2) zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431) 0,0076 ha platībā pašvaldības nozīmes ceļa izbūvei (pašvaldības ceļa nodalījuma josla);
3) zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā, kas nav nepieciešama Rail Baltica izbūvei, bet atsavināma saskaņā ar Likuma 6. panta pirmās daļas nosacījumiem.
Nekustamais īpašums atrodas pamattrasē, kas atrodas posmā “Igaunijas/Latvijas Valsts robeža – Vangaži”, kas nepieciešams Rail Baltica 1. kārtas scenārija realizācijai.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums, un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums sastāv no:
1) pēc sākotnēji nesadalītās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0022) sadales četrām jaunizveidotām zemes vienībām:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374) 1,89 ha platībā;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375) 1 ha platībā;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431) 0,0076 ha platībā;
2) četrām būvēm: dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 001), kūts (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 002), klēts ar šķūni (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 003) un vasaras mājas (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 006).
Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000207853, īpašuma tiesības nostiprinātas trijām fiziskām personām (turpmāk – Kopīpašnieki).
Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam saskaņā ar Civilprocesa likuma 602. pantu nostiprināta hipotēka par labu Latvijas valstij. Prasītājs: Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – hipotekārais kreditors), parādnieks viens no Kopīpašniekiem.
Hipotekārais kreditors ir informēts par Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Likuma 11. pantu, slēdzot pirkuma līgumu par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, Kopīpašniekam (parādniekam) un hipotekārajam kreditoram ir tiesības vienoties par noteiktās atlīdzības sadali, pretējā gadījumā, atlīdzība tiks izmaksāta Likuma 29.2 pantā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Likuma 12.1 pantu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizlieguma atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Saskaņā ar Likuma 7.1 pantu, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, ievēro arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības tiek pārkāptas.
Savukārt saskaņā ar Likuma 11. panta ceturtās un piektās daļas, kā arī 12. panta trešās daļas regulējumu Nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, būs jāvienojas par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali.
Zemesgrāmatā Nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar lietu tiesībām, ir reģistrēta atzīme - noteikta kopīpašnieku nekustama īpašuma lietošanas kārtība.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra sistēma) datiem Nekustamā īpašuma daļai:
1) reģistrēti apgrūtinājumi:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375): ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,19 ha; ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,06 ha; Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 1 ha un biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija 1 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376): ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,1062 ha; ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,0312 ha; Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0,5241 ha un biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija 0,5241 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431): ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,0076 ha; ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,0071 ha; Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0,0076 ha un biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija 0,0076 ha;
2) noteikti lietošanas mērķi:
- zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 6672 010 0375, 6672 010 0431) “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101);
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101);
3) noteikts sadalījums pa lietošanas veidiem:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375): lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 1 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376): lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,5241 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431): lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0,0052 ha un zemes zem ceļiem platība 0,0024 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Nekustamā īpašuma daļa nav apbūvēta. Būves: dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 001), kūts (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 002), klēts ar šķūni (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 003) un vasaras māja (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 006), kā arī zemesgrāmatā nereģistrētās būves: šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 004), saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 005), ēka (būves kadastra apzīmējums (6672 010 0022 007) un nojume (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 004) atrodas uz atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374).
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām un ekspluatācijas aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļu veidojošās zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz to turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie ierobežojumi.
Uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Nodalot Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības, atlikumā veidojas zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374) 1,89 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada administrācijas Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļas (turpmāk – Pašvaldība) 2023. gada 1. decembra vēstulē Nr. 8.2/23/1499 un 2024. gada 12. februāra vēstulē Nr. 8.2/24/229 sniegtajai informācijai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorijā jaunizveidoto zemes vienību platība nevar būt mazāka par 3 ha, līdz ar to atlikušo (neatsavināmo) zemes vienību izveide ar platību, kas ir mazāka par 3 ha nav paredzēta likuma “Aizsargjoslu likums” 36. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē.
Ņemot vērā Kopīpašnieku lēmumu par apbūvētās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374) 1,89 ha platībā paturēšanu savā īpašumā un ievērojot Kopīpašnieku piekrišanu atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā atsavināšanai, papildus valsts īpašumā saskaņā ar Likuma 6. panta pirmo daļu ir atsavināma zemes vienība (zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā.
Saskaņā ar RB Rail AS, kas ir atbildīga par projektēšanas darbiem attiecīgajā Rail Baltica posmā, sniegto informāciju atlikušajai (neatsavināmajai) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374) piekļuve tiks nodrošināta no esošā pašvaldības autoceļa.
Atbilstoši Limbažu novada būvvaldes 2023. gada 14. decembra vēstulē Nr. 1.7/23/344 sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma daļā būvatļauja nav izsniegta.
Atsavināšanas procesā Kopīpašnieki zaudējumus un prasījumus nav pieteikuši, kā arī nav snieguši informāciju par apstākļiem, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
No Kopīpašniekiem saņemta rakstiska piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 4. decembra lēmumiem Nr. 03.1-14/4055, Nr. 03.1-14/4056 un Nr. 03.1-14/4063 nolēma:
1) apstiprināt taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Vaivari” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720100022) daļas – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720100375) 1 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720100376) 0,5241 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720100431) 0,0076 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 20065,27 euro (divdesmit tūkstoši sešdesmit pieci euro un divdesmit septiņi centi);
2) atlīdzināt kompensējamos zaudējumus par atlikušās (neatsavināmas) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720100374) daļas 1,11 ha platībā (no kopējās zemes vienības platības 1,89 ha tiek atskaitīta zemes vienības daļa zem ēkām 0,78 ha platībā, kas netiek iekļauta aprēķinos) vērtības samazinājums 222 euro (divi simti divdesmit divi euro).
Satiksmes ministrija apstiprināja taisnīgas atlīdzības kopējo summu 20 287,27 euro (divdesmit tūkstoši divi simti astoņdesmit septiņi euro un divdesmit septiņi centi) apmērā.
Atlīdzības apmērs tiek noteikts proporcionāli Kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām – Kopīpašnieka piederošo 1/9 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtība ir 2254,14 euro (divi tūkstoši divi simti piecdesmit četri euro un četrpadsmit centi), savukārt Kopīpašniekam piederošo 4/9 domājamo daļu no Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtība ir 9016,56 euro (deviņi tūkstoši sešpadsmit euro un piecdesmit seši centi).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Kopīpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija veic darbības pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
1) pēc sākotnēji nesadalītās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0022) sadales četrām jaunizveidotām zemes vienībām:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374) 1,89 ha platībā;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375) 1 ha platībā;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431) 0,0076 ha platībā;
2) četrām būvēm: dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 001), kūts (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 002), klēts ar šķūni (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 003) un vasaras mājas (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 006).
Nekustamais īpašums ierakstīts Vidzemes rajona tiesas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000207853, īpašuma tiesības nostiprinātas trijām fiziskām personām (turpmāk – Kopīpašnieki).
Zemesgrāmatā Nekustamajam īpašumam saskaņā ar Civilprocesa likuma 602. pantu nostiprināta hipotēka par labu Latvijas valstij. Prasītājs: Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – hipotekārais kreditors), parādnieks viens no Kopīpašniekiem.
Hipotekārais kreditors ir informēts par Nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Likuma 18. panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Likuma 11. pantu, slēdzot pirkuma līgumu par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, Kopīpašniekam (parādniekam) un hipotekārajam kreditoram ir tiesības vienoties par noteiktās atlīdzības sadali, pretējā gadījumā, atlīdzība tiks izmaksāta Likuma 29.2 pantā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Likuma 12.1 pantu, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atsavināts, pamatojoties uz līgumu, ķīlas tiesību un ar to saistīto aizlieguma atzīmi dzēš bez tās personas piekrišanas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.
Saskaņā ar Likuma 7.1 pantu, atsavinot nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzībām, ievēro arī tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar attiecīgo nekustamo īpašumu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības tiek pārkāptas.
Savukārt saskaņā ar Likuma 11. panta ceturtās un piektās daļas, kā arī 12. panta trešās daļas regulējumu Nekustamā īpašuma īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība, būs jāvienojas par institūcijas noteiktās atlīdzības sadali.
Zemesgrāmatā Nekustamais īpašums nav apgrūtināts ar lietu tiesībām, ir reģistrēta atzīme - noteikta kopīpašnieku nekustama īpašuma lietošanas kārtība.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra sistēma) datiem Nekustamā īpašuma daļai:
1) reģistrēti apgrūtinājumi:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375): ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,19 ha; ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,06 ha; Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 1 ha un biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija 1 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376): ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,1062 ha; ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,0312 ha; Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0,5241 ha un biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija 0,5241 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431): ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0,0076 ha; ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0,0071 ha; Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija 0,0076 ha un biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorija 0,0076 ha;
2) noteikti lietošanas mērķi:
- zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 6672 010 0375, 6672 010 0431) “Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā” (kods 1101);
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101);
3) noteikts sadalījums pa lietošanas veidiem:
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375): lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 1 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376): lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,5241 ha;
- zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431): lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība 0,0052 ha un zemes zem ceļiem platība 0,0024 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Nekustamā īpašuma daļa nav apbūvēta. Būves: dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 001), kūts (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 002), klēts ar šķūni (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 003) un vasaras māja (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 006), kā arī zemesgrāmatā nereģistrētās būves: šķūnis (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 004), saimniecības ēka (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 005), ēka (būves kadastra apzīmējums (6672 010 0022 007) un nojume (būves kadastra apzīmējums 6672 010 0022 004) atrodas uz atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374).
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka atsavināmā Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām un ekspluatācijas aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļu veidojošās zemes vienības atrodas biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā, pēc atsavināšanas attiecībā uz to turpmāko izmantošanu būs ievērojami Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 303 "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktie ierobežojumi.
Uz atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Nodalot Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības, atlikumā veidojas zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374) 1,89 ha platībā un zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā.
Atbilstoši Limbažu novada administrācijas Nekustamā īpašuma un teritoriālā plānojuma nodaļas (turpmāk – Pašvaldība) 2023. gada 1. decembra vēstulē Nr. 8.2/23/1499 un 2024. gada 12. februāra vēstulē Nr. 8.2/24/229 sniegtajai informācijai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorijā jaunizveidoto zemes vienību platība nevar būt mazāka par 3 ha, līdz ar to atlikušo (neatsavināmo) zemes vienību izveide ar platību, kas ir mazāka par 3 ha nav paredzēta likuma “Aizsargjoslu likums” 36. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē.
Ņemot vērā Kopīpašnieku lēmumu par apbūvētās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374) 1,89 ha platībā paturēšanu savā īpašumā un ievērojot Kopīpašnieku piekrišanu atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā atsavināšanai, papildus valsts īpašumā saskaņā ar Likuma 6. panta pirmo daļu ir atsavināma zemes vienība (zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā.
Saskaņā ar RB Rail AS, kas ir atbildīga par projektēšanas darbiem attiecīgajā Rail Baltica posmā, sniegto informāciju atlikušajai (neatsavināmajai) zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0374) piekļuve tiks nodrošināta no esošā pašvaldības autoceļa.
Atbilstoši Limbažu novada būvvaldes 2023. gada 14. decembra vēstulē Nr. 1.7/23/344 sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma daļā būvatļauja nav izsniegta.
Atsavināšanas procesā Kopīpašnieki zaudējumus un prasījumus nav pieteikuši, kā arī nav snieguši informāciju par apstākļiem, kas varētu ietekmēt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
No Kopīpašniekiem saņemta rakstiska piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un atlīdzības apmēram.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 4. decembra lēmumiem Nr. 03.1-14/4055, Nr. 03.1-14/4056 un Nr. 03.1-14/4063 nolēma:
1) apstiprināt taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma “Vaivari” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 66720100022) daļas – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720100375) 1 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720100376) 0,5241 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720100431) 0,0076 ha platībā – Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 20065,27 euro (divdesmit tūkstoši sešdesmit pieci euro un divdesmit septiņi centi);
2) atlīdzināt kompensējamos zaudējumus par atlikušās (neatsavināmas) zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 66720100374) daļas 1,11 ha platībā (no kopējās zemes vienības platības 1,89 ha tiek atskaitīta zemes vienības daļa zem ēkām 0,78 ha platībā, kas netiek iekļauta aprēķinos) vērtības samazinājums 222 euro (divi simti divdesmit divi euro).
Satiksmes ministrija apstiprināja taisnīgas atlīdzības kopējo summu 20 287,27 euro (divdesmit tūkstoši divi simti astoņdesmit septiņi euro un divdesmit septiņi centi) apmērā.
Atlīdzības apmērs tiek noteikts proporcionāli Kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām – Kopīpašnieka piederošo 1/9 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtība ir 2254,14 euro (divi tūkstoši divi simti piecdesmit četri euro un četrpadsmit centi), savukārt Kopīpašniekam piederošo 4/9 domājamo daļu no Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtība ir 9016,56 euro (deviņi tūkstoši sešpadsmit euro un piecdesmit seši centi).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Kopīpašniekiem ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgos izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Satiksmes ministrija veic darbības pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma “Vaivari” Salacgrīvas pagastā, Limbažu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 010 0022) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0375) 1 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0376) 0,5241 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6672 010 0431) 0,0076 ha platībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Kopīpašniekus, kuriem piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Kopīpašniekus, kuriem piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi