25-TA-1084: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādis" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes iniciatīvas, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu un Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumu Nr.333 “Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.333) 16. un 18.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir aktualizēt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu klāstu un cenas, svītrojot neaktuālos pakalpojumus, kā arī precizēt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nosaukumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2018.gada 13.jūnijā stājās spēkā 2018.gada 17.maija likums “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, kas paredz iestādes nosaukuma maiņu no “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija” uz “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde”. Līdz ar to Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta noteikumos Nr.488 “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas publisko maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – MK noteikumi Nr.488) nepieciešams aktualizēt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nosaukumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumu Nr.916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 5.4.apakšpunktu Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašlaik maksu par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem nosaka MK noteikumi Nr.488, kas nav grozīti kopš to pieņemšanas brīža 2017.gada 22.augustā. Taču kopš MK noteikumu Nr.488 pieņemšanas ir būtiski mainījušies gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtie publiskie maksas pakalpojumi, gan to izmaksas.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devītā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.333 18.1. un 18.2.apakšpunktu grozījumus noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi izdara, ja ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos vai mainījušies apstākļi, kas ietekmē iestādes vai valsts aģentūras sniedzamo maksas pakalpojumu klāstu, kā arī, ja ir būtiski mainījušās (samazinājušās vai palielinājušās) tiešās vai netiešās izmaksas, kuras veido maksas pakalpojumu izcenojumus. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.333 16.punktu iestāde sagatavo noteikumu projektu par maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas un virzības kārtību, virza to apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Piemērojot MK noteikumus Nr.488, konstatēts, ka ir būtiski mainījušās faktiskās ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas, mainījies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu klāsts, tādēļ nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.488. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140.punktu grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. Sākotnēji Projektu bija paredzēts sagatavot kā grozījumus MK noteikumos Nr.488, tomēr, ņemot vērā nepieciešamo grozījumu apjomu, ir sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kuram stājoties spēkā, MK noteikumi Nr.488 tiks atzīti par spēku zaudējušiem.
Sniegtajiem maksas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotajā daļā noteikto, proti, publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā.
Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumu Nr.916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 5.4.apakšpunkts nosaka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes tiesības sniegt maksas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet 3.16.apakšpunkts nosaka, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsniedz atļaujas mākslas priekšmetu un antīko priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm, savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā” 24.punktu, lai atvieglotu tāda kultūras priekšmeta izvešanu, kurš nav kultūras piemineklis un neatbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kategorijām, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pēc iesniedzēja vēlēšanās var izsniegt attiecīgu izziņu uzrādīšanai muitas iestādē. Turklāt likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 26.panta otrās daļas 12.punkts nosaka, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei ir tiesības pēc personas lūguma izsniegt izziņu, kas apliecina, ka attiecīgo mākslas vai antikvāro priekšmetu izvešanai vai pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas nav nepieciešama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumu Nr.916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 5.4.apakšpunktu Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašlaik maksu par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem nosaka MK noteikumi Nr.488, kas nav grozīti kopš to pieņemšanas brīža 2017.gada 22.augustā. Taču kopš MK noteikumu Nr.488 pieņemšanas ir būtiski mainījušies gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtie publiskie maksas pakalpojumi, gan to izmaksas.
Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devītā daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.333 18.1. un 18.2.apakšpunktu grozījumus noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi izdara, ja ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos vai mainījušies apstākļi, kas ietekmē iestādes vai valsts aģentūras sniedzamo maksas pakalpojumu klāstu, kā arī, ja ir būtiski mainījušās (samazinājušās vai palielinājušās) tiešās vai netiešās izmaksas, kuras veido maksas pakalpojumu izcenojumus. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.333 16.punktu iestāde sagatavo noteikumu projektu par maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas un virzības kārtību, virza to apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Piemērojot MK noteikumus Nr.488, konstatēts, ka ir būtiski mainījušās faktiskās ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas, mainījies Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu klāsts, tādēļ nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.488. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140.punktu grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. Sākotnēji Projektu bija paredzēts sagatavot kā grozījumus MK noteikumos Nr.488, tomēr, ņemot vērā nepieciešamo grozījumu apjomu, ir sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kuram stājoties spēkā, MK noteikumi Nr.488 tiks atzīti par spēku zaudējušiem.
Sniegtajiem maksas pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis netiek piemērots saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotajā daļā noteikto, proti, publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā.
Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumu Nr.916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 5.4.apakšpunkts nosaka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes tiesības sniegt maksas pakalpojumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet 3.16.apakšpunkts nosaka, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izsniedz atļaujas mākslas priekšmetu un antīko priekšmetu izvešanai uz ārvalstīm, savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumu Nr.846 “Noteikumi par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu Latvijā” 24.punktu, lai atvieglotu tāda kultūras priekšmeta izvešanu, kurš nav kultūras piemineklis un neatbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām kategorijām, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pēc iesniedzēja vēlēšanās var izsniegt attiecīgu izziņu uzrādīšanai muitas iestādē. Turklāt likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 26.panta otrās daļas 12.punkts nosaka, ka Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei ir tiesības pēc personas lūguma izsniegt izziņu, kas apliecina, ka attiecīgo mākslas vai antikvāro priekšmetu izvešanai vai pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas nav nepieciešama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumos Nr.488 ir norādīts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes iepriekšējais nosaukums “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija”. Līdz ar to Projektā ir nepieciešams aktualizēt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nosaukumu.
MK noteikumu Nr.488 pielikuma 1.punkts nosaka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izziņas izsniegšanas izcenojumus par to, ka mākslas vai antikvārais priekšmets neietilpst tajā mākslas un antikvāro priekšmetu kategorijā, kuru izvešanai vai pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas ir nepieciešama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja. Šādu izziņu saņemšana noteikta likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 18.1 panta trešajā daļā un 26.panta 12.punktā.
MK noteikumu Nr.488 pielikuma 2.punkts nosaka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pakalpojumu – kultūras priekšmeta apskati tā atrašanās vietā, kas nozīmē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mākslas priekšmetu eksperta izbraukumu, lai pēc personas lūgumu veiktu liela izmēra kultūras priekšmeta apskati tā atrašanās vietā, šajā pakalpojumā tiek iekļauts arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperta ceļā pavadītais laiks.
Ņemot vērā vispārējo materiālu un resursu cenu sadārdzinājumu, nepieciešams palielināt maksu par MK noteikumu Nr.488 pielikuma 1. un 2.punktā minētajiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem.
Ņemot vērā to, ka pēdējos gados nav bijis pieprasījums pēc MK noteikumu Nr.488 pielikuma 3. un 4.punktā noteiktajiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva dokumenta elektrogrāfiskās kopijas izgatavošana (kopēšana) un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva dokumenta digitālās kopijas izgatavošana (skenēšana) bez iegūtā attēla apstrādes, elektroniska nosūtīšana vai ierakstīšana apmeklētāja datu nesējā), kas saistīts ar valstī notikušo digitālo transformāciju, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.488 pielikuma 3. un 4.punktu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde cenas par publiskajiem maksas pakalpojumiem nosaka saskaņā ar MK noteikumos Nr.333 noteikto maksas pakalpojumu izmaksu aprēķinu metodiku, ņemot vērā faktiskās ar pārvaldes publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas.
Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.972) 4.punkts nosaka, ka MK noteikumu Nr.972 3.punktā minēto maksājumu pakalpojumu veidu izmantošanu norēķinos ar valsts budžetu nosaka tiesību akti, saskaņā ar kuriem veicams maksājums valsts budžetā, ja minētajos tiesību aktos nav norādīts izmantojamais maksājuma pakalpojuma veids, norēķinos ar valsts budžetu izmanto MK noteikumu Nr.972 3.2.apakšpunktā minēto maksājuma pakalpojumu (maksājuma veikšana ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), kā arī MK noteikumu Nr.972 3.3.apakšpunktā (maksājuma veikšana, izmantojot tiešsaistes maksājuma pakalpojumu) un 3.4.apakšpunktā minēto maksājuma pakalpojumu (maksājuma veikšana valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcijā ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro vai American Express maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina), ja valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija tehniski nodrošina šāda maksājuma pakalpojuma veida izmantošanu. Tā kā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes strukturālu izmaiņu rezultātā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kase tika likvidēta, turpmāk vairs nebūs iespējams veikt maksājumus skaidrā naudā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kasē, un finanšu darbības saistībā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu apmaksu turpmāk tiks veiktas elektroniski.
MK noteikumu Nr.488 pielikuma 1.punkts nosaka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes izziņas izsniegšanas izcenojumus par to, ka mākslas vai antikvārais priekšmets neietilpst tajā mākslas un antikvāro priekšmetu kategorijā, kuru izvešanai vai pagaidu izvešanai no Latvijas Republikas ir nepieciešama Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja. Šādu izziņu saņemšana noteikta likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 18.1 panta trešajā daļā un 26.panta 12.punktā.
MK noteikumu Nr.488 pielikuma 2.punkts nosaka Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pakalpojumu – kultūras priekšmeta apskati tā atrašanās vietā, kas nozīmē Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mākslas priekšmetu eksperta izbraukumu, lai pēc personas lūgumu veiktu liela izmēra kultūras priekšmeta apskati tā atrašanās vietā, šajā pakalpojumā tiek iekļauts arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperta ceļā pavadītais laiks.
Ņemot vērā vispārējo materiālu un resursu cenu sadārdzinājumu, nepieciešams palielināt maksu par MK noteikumu Nr.488 pielikuma 1. un 2.punktā minētajiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem.
Ņemot vērā to, ka pēdējos gados nav bijis pieprasījums pēc MK noteikumu Nr.488 pielikuma 3. un 4.punktā noteiktajiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem (Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva dokumenta elektrogrāfiskās kopijas izgatavošana (kopēšana) un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva dokumenta digitālās kopijas izgatavošana (skenēšana) bez iegūtā attēla apstrādes, elektroniska nosūtīšana vai ierakstīšana apmeklētāja datu nesējā), kas saistīts ar valstī notikušo digitālo transformāciju, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.488 pielikuma 3. un 4.punktu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde cenas par publiskajiem maksas pakalpojumiem nosaka saskaņā ar MK noteikumos Nr.333 noteikto maksas pakalpojumu izmaksu aprēķinu metodiku, ņemot vērā faktiskās ar pārvaldes publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas.
Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr.972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.972) 4.punkts nosaka, ka MK noteikumu Nr.972 3.punktā minēto maksājumu pakalpojumu veidu izmantošanu norēķinos ar valsts budžetu nosaka tiesību akti, saskaņā ar kuriem veicams maksājums valsts budžetā, ja minētajos tiesību aktos nav norādīts izmantojamais maksājuma pakalpojuma veids, norēķinos ar valsts budžetu izmanto MK noteikumu Nr.972 3.2.apakšpunktā minēto maksājuma pakalpojumu (maksājuma veikšana ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), kā arī MK noteikumu Nr.972 3.3.apakšpunktā (maksājuma veikšana, izmantojot tiešsaistes maksājuma pakalpojumu) un 3.4.apakšpunktā minēto maksājuma pakalpojumu (maksājuma veikšana valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcijā ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro vai American Express maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina), ja valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija vai starpniekinstitūcija tehniski nodrošina šāda maksājuma pakalpojuma veida izmantošanu. Tā kā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes strukturālu izmaiņu rezultātā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kase tika likvidēta, turpmāk vairs nebūs iespējams veikt maksājumus skaidrā naudā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kasē, un finanšu darbības saistībā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu apmaksu turpmāk tiks veiktas elektroniski.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nosaukumu visā Projekta tekstā, pamatojoties uz 2018.gada 17.maija grozījumiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (stājās spēkā 2018.gada 13.jūnijā), kas nosaka valsts pārvaldes iestādes nosaukuma maiņu no “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija” uz “Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde”.
Ņemot vērā to, ka ir būtiski mainījušās faktiskās ar pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas, Projekta 5.punkts paredz izteikt Projekta pielikumā ietverto Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes cenrādi jaunā redakcijā, palielinot maksu par MK noteikumu Nr.488 pielikuma 1. un 2.punktā noteiktajiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu cenas ir pieaugušas, ņemot vērā izejmateriālu sadārdzinājumu, atlīdzības izdevumu pieaugumu un valsts pārvaldes iestādes faktisko uzturēšanas izdevumu sadārdzinājumu, tajā skaitā ņemot vērā pēdējos gados esošo inflācijas pieaugumu un energoresursu sadārdzinājumu. Projektā ir noteiktas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenas atbilstoši pieaugušajām sniegto publisko maksas pakalpojumu tiešajām un netiešajām izmaksām. Projektā paredzētais publisko maksas pakalpojumu cenu pieaugums ir šāds – izziņa (1-5 kultūras priekšmeti) +8,22 euro, izziņa (6-20 kultūras priekšmeti) +16,44 euro, izziņa (21-35 kultūras priekšmeti) +24,66 euro, izziņa (36-50 kultūras priekšmeti) +32,88 euro, izziņa (51 kultūras priekšmets un vairāk) +41,10 euro, savukārt kultūras priekšmeta apskate tā atrašanās vietā +16,08 euro. Pakalpojumu izmaksas ietekmēs tos kultūras priekšmetu īpašniekus, kuri izvēlēsies saņemt minētos Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtos publisko maksas pakalpojumus. Ik gadu tās ir aptuveni 50 personas. Iegūtie finanšu līdzekļi par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem segs Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu faktiskās izmaksas.
Projekta pielikumā ietvertajā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes cenrādī nav ietverti MK noteikumu Nr.488 pielikuma 3. un 4.punktā noteiktie Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes cenrāža publiskie maksas pakalpojumi – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva dokumenta elektrogrāfiskās kopijas izgatavošana (kopēšana) un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva dokumenta digitālās kopijas izgatavošana (skenēšana) bez iegūtā attēla apstrādes, elektroniska nosūtīšana vai ierakstīšana apmeklētāja datu nesējā, jo Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir secinājusi, ka pēdējos gados nav bijis pieprasījums pēc minētajiem maksas pakalpojumiem.
Projekta 4.punktā nav ietverts MK noteikumu Nr.972 4.2.apakšpunkts, kas nosaka maksu par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pakalpojumu iekasēšanu skaidrā naudā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kasē, jo Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes strukturālu izmaiņu rezultātā tās kase tika likvidēta un turpmāk vairs nav iespējams veikt maksājumus skaidrā naudā. Atbilstoši MK noteikumu Nr.972 regulējumam tiesību aktos, saskaņā ar kuriem veicams maksājums valsts budžetā, ir jānosaka norēķinos ar valsts budžetu izmantojamie maksas pakalpojumu veidi. Līdz ar to Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde maksu par pakalpojumiem iekasēs: 1) ar tāda maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē; 2) pārvaldē ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja pārvalde vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina.
Iegūtie finanšu līdzekļi par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem tiks izlietoti Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu faktisko izmaksu segšanai.
Ņemot vērā to, ka ir būtiski mainījušās faktiskās ar pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas, Projekta 5.punkts paredz izteikt Projekta pielikumā ietverto Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes cenrādi jaunā redakcijā, palielinot maksu par MK noteikumu Nr.488 pielikuma 1. un 2.punktā noteiktajiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu cenas ir pieaugušas, ņemot vērā izejmateriālu sadārdzinājumu, atlīdzības izdevumu pieaugumu un valsts pārvaldes iestādes faktisko uzturēšanas izdevumu sadārdzinājumu, tajā skaitā ņemot vērā pēdējos gados esošo inflācijas pieaugumu un energoresursu sadārdzinājumu. Projektā ir noteiktas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenas atbilstoši pieaugušajām sniegto publisko maksas pakalpojumu tiešajām un netiešajām izmaksām. Projektā paredzētais publisko maksas pakalpojumu cenu pieaugums ir šāds – izziņa (1-5 kultūras priekšmeti) +8,22 euro, izziņa (6-20 kultūras priekšmeti) +16,44 euro, izziņa (21-35 kultūras priekšmeti) +24,66 euro, izziņa (36-50 kultūras priekšmeti) +32,88 euro, izziņa (51 kultūras priekšmets un vairāk) +41,10 euro, savukārt kultūras priekšmeta apskate tā atrašanās vietā +16,08 euro. Pakalpojumu izmaksas ietekmēs tos kultūras priekšmetu īpašniekus, kuri izvēlēsies saņemt minētos Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtos publisko maksas pakalpojumus. Ik gadu tās ir aptuveni 50 personas. Iegūtie finanšu līdzekļi par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem segs Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu faktiskās izmaksas.
Projekta pielikumā ietvertajā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes cenrādī nav ietverti MK noteikumu Nr.488 pielikuma 3. un 4.punktā noteiktie Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes cenrāža publiskie maksas pakalpojumi – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva dokumenta elektrogrāfiskās kopijas izgatavošana (kopēšana) un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva dokumenta digitālās kopijas izgatavošana (skenēšana) bez iegūtā attēla apstrādes, elektroniska nosūtīšana vai ierakstīšana apmeklētāja datu nesējā, jo Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir secinājusi, ka pēdējos gados nav bijis pieprasījums pēc minētajiem maksas pakalpojumiem.
Projekta 4.punktā nav ietverts MK noteikumu Nr.972 4.2.apakšpunkts, kas nosaka maksu par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pakalpojumu iekasēšanu skaidrā naudā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kasē, jo Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes strukturālu izmaiņu rezultātā tās kase tika likvidēta un turpmāk vairs nav iespējams veikt maksājumus skaidrā naudā. Atbilstoši MK noteikumu Nr.972 regulējumam tiesību aktos, saskaņā ar kuriem veicams maksājums valsts budžetā, ir jānosaka norēķinos ar valsts budžetu izmantojamie maksas pakalpojumu veidi. Līdz ar to Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde maksu par pakalpojumiem iekasēs: 1) ar tāda maksājumu pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē; 2) pārvaldē ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja pārvalde vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina.
Iegūtie finanšu līdzekļi par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem tiks izlietoti Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu faktisko izmaksu segšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas, kuru īpašumā ir kultūras priekšmeti
Ietekmes apraksts
Ik gadu Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sniedz pakalpojumus, saņemot aptuveni 12 000 personu pieteikumus. Tostarp 2021.gadā ir izsniegtas 29 izziņas, 2022.gadā – 25 izziņas, 2023.gadā – 42 izziņas un 2024.gadā arī 42 izziņas. Vidēji piecas reizes gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sniedz pakalpojumu kultūras priekšmeta apskatei tā atrašanās vietā.
Projektā noteiktās publisko maksas pakalpojumu cenas ir vienādas vai pat zemākas par līdzīgu pakalpojumu cenām citās valsts iestādēs, tādēļ Projektā noteiktais tiesiskais regulējums būtiski neietekmēs Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pieejamību sabiedrībai.
Projekts paredz atsevišķiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem pazeminātu cenu noteiktām apmeklētāju grupām – politiski represētām personām, kā arī, ja pieprasītā informācija personai vai institūcijai nepieciešama bērna tiesību un interešu aizsardzībai – pēc pamatota iesnieguma saņemšanas.
Projektā noteiktās publisko maksas pakalpojumu cenas ir vienādas vai pat zemākas par līdzīgu pakalpojumu cenām citās valsts iestādēs, tādēļ Projektā noteiktais tiesiskais regulējums būtiski neietekmēs Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pieejamību sabiedrībai.
Projekts paredz atsevišķiem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem pazeminātu cenu noteiktām apmeklētāju grupām – politiski represētām personām, kā arī, ja pieprasītā informācija personai vai institūcijai nepieciešama bērna tiesību un interešu aizsardzībai – pēc pamatota iesnieguma saņemšanas.
Juridiskās personas
- komersanti, biedrības un citi nodibinājumi
Ietekmes apraksts
Projektā noteiktās publisko maksas pakalpojumu cenas ir vienādas vai pat zemākas par līdzīgu pakalpojumu cenām citās iestādēs, tādēļ Projektā noteiktais tiesiskais regulējums būtiski neietekmēs Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pieejamību juridiskām personām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
6 500
0
6 500
0
6 500
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 500
0
6 500
0
6 500
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
6 500
0
6 500
0
6 500
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
6 500
0
6 500
0
6 500
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde cenas par publiskajiem maksas pakalpojumiem nosaka saskaņā ar MK noteikumos Nr.333 noteikto maksas pakalpojumu izmaksu aprēķinu metodiku, ņemot vērā faktiskās ar pārvaldes publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas.
Detalizēts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenu aprēķins sniegts Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā “Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenu kalkulācija”. Kalkulācijā iekļautas uz katru attiecīgu pakalpojumu attiecināmas izmaksas – atalgojums un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ārpakalpojumu un materiālu izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, administratīvās, jeb netiešas ar pakalpojumu sniegšanu saistītas izmaksas.
Atalgojums Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbiniekiem, kas tieši iesaistīti Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu sniegšanā un darbiniekiem, kuru atlīdzība iekļauta administrācijas izmaksās, šobrīd ir noteikts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumā attiecīgajai mēnešalgu grupai 2025.gadam noteiktajai skalai, nodrošinot, ka darbinieku atlīdzība 2025.gadā nav zemāka kā 70,19% no skalas viduspunkta un 69,57% no 2026.gadam paredzamā skalas viduspunkta. Vienlaikus aprēķinos izmantotais atalgojums darbiniekiem ir noteikts, ņemot vērā 2025.gadā noteikto minimālās algas pieaugumu un noteikto atlīdzības pieauguma ierobežojumu 2,6% apmērā.
Apstiprinātie 2025.gada plānotie budžeta ieņēmumi no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem ir 6 500 euro. Pēc Projekta stāšanās spēkā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde plāno nemainīgus pašu ieņēmumus 2026.gadā 6 500 euro, kā arī 2027.gadā un 2028.gadā – 6 500 euro.
Maksas pakalpojumu un citu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pašu ieņēmumu apjoms turpmākajos gados Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrāža izmaiņu rezultātā nepalielināsies.
Detalizēts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenu aprēķins sniegts Projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) pielikumā “Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenu kalkulācija”. Kalkulācijā iekļautas uz katru attiecīgu pakalpojumu attiecināmas izmaksas – atalgojums un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ārpakalpojumu un materiālu izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, administratīvās, jeb netiešas ar pakalpojumu sniegšanu saistītas izmaksas.
Atalgojums Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbiniekiem, kas tieši iesaistīti Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu sniegšanā un darbiniekiem, kuru atlīdzība iekļauta administrācijas izmaksās, šobrīd ir noteikts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.pielikumā attiecīgajai mēnešalgu grupai 2025.gadam noteiktajai skalai, nodrošinot, ka darbinieku atlīdzība 2025.gadā nav zemāka kā 70,19% no skalas viduspunkta un 69,57% no 2026.gadam paredzamā skalas viduspunkta. Vienlaikus aprēķinos izmantotais atalgojums darbiniekiem ir noteikts, ņemot vērā 2025.gadā noteikto minimālās algas pieaugumu un noteikto atlīdzības pieauguma ierobežojumu 2,6% apmērā.
Apstiprinātie 2025.gada plānotie budžeta ieņēmumi no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem ir 6 500 euro. Pēc Projekta stāšanās spēkā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde plāno nemainīgus pašu ieņēmumus 2026.gadā 6 500 euro, kā arī 2027.gadā un 2028.gadā – 6 500 euro.
Maksas pakalpojumu un citu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pašu ieņēmumu apjoms turpmākajos gados Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrāža izmaiņu rezultātā nepalielināsies.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
2025.gadā un turpmākajos gados Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts budžetā plānotie ieņēmumi par sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi plānoti 6 500 euro ik gadu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā, ka Projekta mērķis ir aktualizēt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes sniegto publisko maksas pakalpojumu klāstu un cenas, svītrojot neaktuālos pakalpojumus, kā arī precizēt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nosaukumu, kas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, publisko apspriešanu nav nepieciešams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenu kalkulācija