23-TA-1780: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā“ (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai pilnveidotu Pacientu tiesību likuma (turpmāk - likums) regulējumu saskaņā ar Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā - Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu 9.pantā noteikto "Ja medicīniskās darbības laikā pacients nav spējīgs paust savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš paustā griba attiecībā uz šo medicīnisko darbību.".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir paredzēt vienkāršotu un pieejamu iespēju pacientam paust savu gribu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu nākotnē prezumētai situācijai un nodrošināt pacientu tiesību uz autonomiju īstenošanas un aizsardzības mehānismu dzīves noslēgumā, brīžos, kad pacients vairs nav spējīgs paust savu gribu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pacienta tiesības uz cieņpilnu nāvi kā zināmā laikā noritošu miršanas procesu un tiesības izvēlēties veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu un pārtraukšanu ir būtisks cilvēktiesību jautājums, kas iepriekš nav bijis aktualizēts normatīvo aktu ietvarā.
Veltīga ārstēšana (futile treatment – angļu val.) ir ārstniecības metožu uzsākšana vai turpināšana pacientam situācijā, kad nav pamata uzskatīt, ka šīs medicīniskās procedūras sniegs veselības stāvokļa uzlabošanos, dzīvildzes pagarinājumu vai citus ieguvumus pacientam, vai, kad ārstēšana var sniegt dzīvildzes paildzinājumu, bet ciešanas un apgrūtinājums, ko rada šī ārstēšana ir lielākas nekā iespējamais ieguvums.
Strauji attīstoties medicīnas tehnoloģijām, tiek īstenotas plašas iespējas ne tikai ārstēt smagi slimus pacientus, bet arī mākslīgi, ar tehnoloģiju un medikamentu pielietošanu pagarināt miršanas procesu. Taču primārais medicīnas mērķis un uzdevums ir saglabāt pacienta dzīvību un dzīves kvalitāti, kas nebūtu jāizmanto ar mērķi saglabāt pacienta dzīvību nenodrošinot turpmākās dzīves kvalitāti.
Medicīnas aprūpē un ārstniecībā svarīgi ir pieņemt lēmumus, vadoties pēc ētikas pamatprincipiem, t.sk., respektējot pacienta autonomiju un pašcieņu, rīkojoties pacienta interesēs, izvairīties no kaitējuma nodarīšanas. Un tieši pacienta autonomijas un pašcieņas principu ievērošana ir īpaši aizsargājama pacienta dzīves smagākajos brīžos, kad medicīnas tehnoloģiju resursi ir izsmelti un nepastāv alternatīvas pacienta veselības stāvokļa un iepriekš esošās dzīves kvalitātes uzlabošanā, un, kad pastāv vienīgā iespēja – mākslīgi uzturēt pacienta dzīvību. Šo principu ievērošana ir svarīga arī gadījumos, kad pacientam uzsākot ārstniecību (piemēram, ķirurģisku ārstēšanu) prognozes ir zemas un pacients pats, pamatojoties uz savu pārliecību un saviem ētikas principiem, var pieņemt lēmumu veltīgas ārstēšanas neuzsākšanai vai pārtraukšanai, tādā veidā nosakot savas dzīves nobeiguma gaitu un neļaujot citām personām viņa vietā pieņemt lēmumu, kā arī neapgrūtinot savus tuviniekus ar sarežģīta un atsevišķos gadījumos viņiem nepieņemama lēmuma pieņemšanu.
Neskatoties uz to, ka pacients par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai tās pārtraukšanu lielākoties ir spiests domāt gadījumos, kad slimība vai neizbēgamie apstākļi ir iestājušies vai paredzot, ka iestāsies tuvākajā laikā, ikviena pacienta tiesības un pienākums būtu bez šādas neizbēgamas veselības pasliktināšanās situācijas lemt par pacienta rīkojumu veltīgas ārstēšanas neuzsākšanai vai pārtraukšanai, tas ir, par nākotnē iespējamo situācijas iestāšanos, kad pacienta slimība vai apstākļi (negadījums) radīs tādus veselības traucējumus, kuru dēļ pacientam var iestāties termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis vai minimāls samaņas stāvoklis. Pacientam būtu jāizlemj par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanas vai tās pārtraukšanas aspektiem izdodot pacienta rīkojumu pirms slimības vai neizbēgamu apstākļu iestāšanās.
Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 2.9.punktā ir noteikts, ka ārsta pienākums pret pacientu, brīdī, kad nāve nav izbēgama, ir ļaut pacientam nomirt ar cieņu, atvieglojot mirstošajam iespējamās ciešanas. Turpretim, Ārstniecības likuma 9.1 pants nosaka, ka ārstniecība veicama “atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus”. Uzsverams, ka medicīniskās tehnoloģijas, vadlīnijas reanimācijas pasākumu veikšanai rod aizvien labākas iespējas atjaunot elpošanu un sirdsdarbību un kādu laiku to uzturēt.
Nepastāvot skaidram tiesiskajam regulējumam, ārsts tiek nostādīts ķīlnieka lomā – izdarot izvēli ievērot Latvijas Ārstu ētikas kodeksā noteikto, proti, brīdī, kad nāve ir neizbēgama, pacientam būtu jāļauj nomirt ar cieņu, atvieglojot ciešanas, bet no otras puses ir uz pierādījumiem balstītu medicīnisko tehnoloģiju apraksti un vadlīnijas, kas pie konkrētiem klīniskajiem rādītājiem paredz aktīvu reanimācijas pasākumu veikšanu, kas atbilst Ārstniecības likumā noteiktajam. Šī pretrunu situācija noteiktos apstākļos var tikt risināta arī ar atbildības, tai skaitā, kriminālatbildības piemērošanu ārstam, kurš būs lēmis par labu pacienta tiesībām nomirt ar cieņu un ciešanu atvieglošanai.
Ar projektu paredzot tiesības un iespēju pacientam izteikt gribu par veltīgas ārstniecības neuzsākšanu vai pārtraukšanu un pacientam īstenojot minētās tiesības, tiek nostiprināta ārstniecības personas tiesiskā aizsardzība pie noteiktiem apstākļiem.
Veltīga ārstēšana (futile treatment – angļu val.) ir ārstniecības metožu uzsākšana vai turpināšana pacientam situācijā, kad nav pamata uzskatīt, ka šīs medicīniskās procedūras sniegs veselības stāvokļa uzlabošanos, dzīvildzes pagarinājumu vai citus ieguvumus pacientam, vai, kad ārstēšana var sniegt dzīvildzes paildzinājumu, bet ciešanas un apgrūtinājums, ko rada šī ārstēšana ir lielākas nekā iespējamais ieguvums.
Strauji attīstoties medicīnas tehnoloģijām, tiek īstenotas plašas iespējas ne tikai ārstēt smagi slimus pacientus, bet arī mākslīgi, ar tehnoloģiju un medikamentu pielietošanu pagarināt miršanas procesu. Taču primārais medicīnas mērķis un uzdevums ir saglabāt pacienta dzīvību un dzīves kvalitāti, kas nebūtu jāizmanto ar mērķi saglabāt pacienta dzīvību nenodrošinot turpmākās dzīves kvalitāti.
Medicīnas aprūpē un ārstniecībā svarīgi ir pieņemt lēmumus, vadoties pēc ētikas pamatprincipiem, t.sk., respektējot pacienta autonomiju un pašcieņu, rīkojoties pacienta interesēs, izvairīties no kaitējuma nodarīšanas. Un tieši pacienta autonomijas un pašcieņas principu ievērošana ir īpaši aizsargājama pacienta dzīves smagākajos brīžos, kad medicīnas tehnoloģiju resursi ir izsmelti un nepastāv alternatīvas pacienta veselības stāvokļa un iepriekš esošās dzīves kvalitātes uzlabošanā, un, kad pastāv vienīgā iespēja – mākslīgi uzturēt pacienta dzīvību. Šo principu ievērošana ir svarīga arī gadījumos, kad pacientam uzsākot ārstniecību (piemēram, ķirurģisku ārstēšanu) prognozes ir zemas un pacients pats, pamatojoties uz savu pārliecību un saviem ētikas principiem, var pieņemt lēmumu veltīgas ārstēšanas neuzsākšanai vai pārtraukšanai, tādā veidā nosakot savas dzīves nobeiguma gaitu un neļaujot citām personām viņa vietā pieņemt lēmumu, kā arī neapgrūtinot savus tuviniekus ar sarežģīta un atsevišķos gadījumos viņiem nepieņemama lēmuma pieņemšanu.
Neskatoties uz to, ka pacients par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai tās pārtraukšanu lielākoties ir spiests domāt gadījumos, kad slimība vai neizbēgamie apstākļi ir iestājušies vai paredzot, ka iestāsies tuvākajā laikā, ikviena pacienta tiesības un pienākums būtu bez šādas neizbēgamas veselības pasliktināšanās situācijas lemt par pacienta rīkojumu veltīgas ārstēšanas neuzsākšanai vai pārtraukšanai, tas ir, par nākotnē iespējamo situācijas iestāšanos, kad pacienta slimība vai apstākļi (negadījums) radīs tādus veselības traucējumus, kuru dēļ pacientam var iestāties termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis vai minimāls samaņas stāvoklis. Pacientam būtu jāizlemj par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanas vai tās pārtraukšanas aspektiem izdodot pacienta rīkojumu pirms slimības vai neizbēgamu apstākļu iestāšanās.
Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 2.9.punktā ir noteikts, ka ārsta pienākums pret pacientu, brīdī, kad nāve nav izbēgama, ir ļaut pacientam nomirt ar cieņu, atvieglojot mirstošajam iespējamās ciešanas. Turpretim, Ārstniecības likuma 9.1 pants nosaka, ka ārstniecība veicama “atbilstoši klīniskajām vadlīnijām vai ārstniecībā izmantojamo metožu un zāļu lietošanas drošības un ārstēšanas efektivitātes novērtējumam, kas veikts, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus”. Uzsverams, ka medicīniskās tehnoloģijas, vadlīnijas reanimācijas pasākumu veikšanai rod aizvien labākas iespējas atjaunot elpošanu un sirdsdarbību un kādu laiku to uzturēt.
Nepastāvot skaidram tiesiskajam regulējumam, ārsts tiek nostādīts ķīlnieka lomā – izdarot izvēli ievērot Latvijas Ārstu ētikas kodeksā noteikto, proti, brīdī, kad nāve ir neizbēgama, pacientam būtu jāļauj nomirt ar cieņu, atvieglojot ciešanas, bet no otras puses ir uz pierādījumiem balstītu medicīnisko tehnoloģiju apraksti un vadlīnijas, kas pie konkrētiem klīniskajiem rādītājiem paredz aktīvu reanimācijas pasākumu veikšanu, kas atbilst Ārstniecības likumā noteiktajam. Šī pretrunu situācija noteiktos apstākļos var tikt risināta arī ar atbildības, tai skaitā, kriminālatbildības piemērošanu ārstam, kurš būs lēmis par labu pacienta tiesībām nomirt ar cieņu un ciešanu atvieglošanai.
Ar projektu paredzot tiesības un iespēju pacientam izteikt gribu par veltīgas ārstniecības neuzsākšanu vai pārtraukšanu un pacientam īstenojot minētās tiesības, tiek nostiprināta ārstniecības personas tiesiskā aizsardzība pie noteiktiem apstākļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma 6.panta ceturtā daļā ir noteiktas pacienta tiesības atteikties no ārstniecības pirms tās uzsākšanas, no ārstniecībā izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības kopumā, vai atteikties no ārstniecības tās laikā. Savukārt, likuma 6.panta piektajā daļā ir noteikts pienākums ārstējošajam ārstam informēt pacientu par minētā lēmuma (atteikties/piekrist ārstniecībai) iespējamām sekām. Pēc ārstējošā ārsta sniegtās informācijas saņemšanas pacients ar savu parakstu apstiprina lēmumu par atteikšanos no ārstniecības vai par tās pārtraukšanu, vai par atteikšanos no ārstniecībā izmantojamās metodes, norādot, ka ir saņēmis attiecīgo informāciju. Ja pacients savu lēmumu nemaina, ārstējošā ārsta pienākums ir mudināt viņu apmeklēt citu ārstu.
Minētais nav pilnīgi attiecināmas uz pacienta iespējām izteikt gribu, ar kuru pacientam ir tiesības atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības pie noteiktiem apstākļiem – termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis, minimāls samaņas stāvoklis, noteikt vēlmes un vērtības dzīves noslēgumā pirms minēto apstākļu iestāšanās vai, kad pacients nav spējīgs izteikt gribu vai pieņemt lēmumu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu. Kā arī nav attiecināms uz iespēju izdot pacienta rīkojumu neparedzētai nākotnes situācijai.
Lai nodrošinātu personas tiesības veikt apzinātu izvēli atteikties no veltīgas ārstēšanas un nomirt ar cieņu, saņemot veselības stāvoklim atbilstošu sāpju un ciešanu mazinošu terapiju, psiholoģisko un garīgo atbalstu, kā arī nodrošinātu humānu attieksmi pret pacientu dzīves noslēgumā, ir jāparedz mehānisms pacientu tiesību uz autonomiju nodrošināšanai un aizsardzībai pacientu dzīves nogalē.
Minētais nav pilnīgi attiecināmas uz pacienta iespējām izteikt gribu, ar kuru pacientam ir tiesības atteikties no atdzīvināšanas ārstniecības metodēm vai dzīvību uzturošās ārstniecības pie noteiktiem apstākļiem – termināls stāvoklis, veģetatīvs stāvoklis, minimāls samaņas stāvoklis, noteikt vēlmes un vērtības dzīves noslēgumā pirms minēto apstākļu iestāšanās vai, kad pacients nav spējīgs izteikt gribu vai pieņemt lēmumu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu. Kā arī nav attiecināms uz iespēju izdot pacienta rīkojumu neparedzētai nākotnes situācijai.
Lai nodrošinātu personas tiesības veikt apzinātu izvēli atteikties no veltīgas ārstēšanas un nomirt ar cieņu, saņemot veselības stāvoklim atbilstošu sāpju un ciešanu mazinošu terapiju, psiholoģisko un garīgo atbalstu, kā arī nodrošinātu humānu attieksmi pret pacientu dzīves noslēgumā, ir jāparedz mehānisms pacientu tiesību uz autonomiju nodrošināšanai un aizsardzībai pacientu dzīves nogalē.
Risinājuma apraksts
Likuma 1.panta otrā daļa tiek papildināta ar 7. punktu ietverot definīciju par “Pacienta rīkojumu” (turpmāk – pacienta rīkojums), ar kuru ir noteikti kritēriji, kam ir tiesības izdot pacienta rīkojumu, kādiem apstākļiem pastāvot vai rodoties pacienta rīkojums ir paredzēts, kā arī pacients var noteikt vēlmes un vērtības dzīves noslēgumā un pilnvarot citu personu izdot pacienta rīkojumu.
Papildinot likumu ar 6.1 pantu tiek paredzētas tiesības pacientam izdot rakstisku pacienta rīkojumu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu - tiesības izvēlēties atteikties no veltīgas ārstēšanas dzīves noslēgumā, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz pacienta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.
Ņemot vērā, ka pacienta rīkojums attiecināms uz pacienta dzīves nogali, ar kuru tiek pieņemts smagnējs lēmums, likuma 6.1 panta otrā daļa paredz pacienta rīkojuma veidlapu, ar kuru pacients var:
1. norādīt ārstniecībā izmantojamās metodes, no kurām vēlās atteikties;
2. norādīt vērtības un vēlmes, kuras pēc iespējas ņemt vērā, pieņemot lēmumus par veselības un dzīves noslēguma aprūpi;
3. pilnvarot citu personu, kura tā vietā var piekrist vai atteikties no konkrētām ārstniecībā izmantojamām metodēm vai ārstniecības kopumā.
Veidlapa pievienota anotācijas pielikumā.
Aizpildot veidlapu pacients izdod pacienta rīkojumu, kas būs pieejams un reģistrējams (aizpildāms) veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, kā arī, likuma 6.1 panta piektā daļa paredz valsts apmaksātu konsultāciju pie ģimenes ārsta, kurš sniegs informāciju par veidlapā iekļauto.
Līdz ar likuma 6.1 panta piektā daļā noteikto Veselības ministrija paredz izstrādāt apmācību kursu ģimenes ārstiem, kā arī mācību programmās iekļaut informāciju par jauno tiesību institūtu - pacienta atteikšanos no veltīgas ārstēšanas vai tās pārtraukšanas.
Likumu papildinot ar 6.1 panta otro daļu, ar kuru tiek noteikts, ka pacienta rīkojums ir aizpildāms un reģistrējams vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, tiek nodrošināta iespēja ārstniecības personām nekavējoties iegūt informāciju par pacienta rīkojuma esību un tajā iekļauto pacienta gribu.
Ar likuma 6.1 panta trešo daļu tiek paredzēti risinājumi gadījumiem, kad pacients nespēj reģistrēt vai pašrocīgi aizpildīt pacienta rīkojuma veidlapu.
Likuma 6.1 panta septītā daļa nosaka pacienta rīkojuma spēkā esības termiņu, kas sākās ar tā reģistrāciju vienotā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, un likuma 6.1 panta ceturtā daļa nosaka pacienta rīkojuma izmaiņu veikšanu.
Nosakot, kādiem noteiktiem apstākļiem iestājoties pacienta rīkojums ārstam ir saistošs, tiek panākts, ka ārstam ir jārespektē pacienta griba.
Papildinot likumu ar 6.1 pantu tiek paredzētas tiesības pacientam izdot rakstisku pacienta rīkojumu par veltīgas ārstēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu - tiesības izvēlēties atteikties no veltīgas ārstēšanas dzīves noslēgumā, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz pacienta ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.
Ņemot vērā, ka pacienta rīkojums attiecināms uz pacienta dzīves nogali, ar kuru tiek pieņemts smagnējs lēmums, likuma 6.1 panta otrā daļa paredz pacienta rīkojuma veidlapu, ar kuru pacients var:
1. norādīt ārstniecībā izmantojamās metodes, no kurām vēlās atteikties;
2. norādīt vērtības un vēlmes, kuras pēc iespējas ņemt vērā, pieņemot lēmumus par veselības un dzīves noslēguma aprūpi;
3. pilnvarot citu personu, kura tā vietā var piekrist vai atteikties no konkrētām ārstniecībā izmantojamām metodēm vai ārstniecības kopumā.
Veidlapa pievienota anotācijas pielikumā.
Aizpildot veidlapu pacients izdod pacienta rīkojumu, kas būs pieejams un reģistrējams (aizpildāms) veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, kā arī, likuma 6.1 panta piektā daļa paredz valsts apmaksātu konsultāciju pie ģimenes ārsta, kurš sniegs informāciju par veidlapā iekļauto.
Līdz ar likuma 6.1 panta piektā daļā noteikto Veselības ministrija paredz izstrādāt apmācību kursu ģimenes ārstiem, kā arī mācību programmās iekļaut informāciju par jauno tiesību institūtu - pacienta atteikšanos no veltīgas ārstēšanas vai tās pārtraukšanas.
Likumu papildinot ar 6.1 panta otro daļu, ar kuru tiek noteikts, ka pacienta rīkojums ir aizpildāms un reģistrējams vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, tiek nodrošināta iespēja ārstniecības personām nekavējoties iegūt informāciju par pacienta rīkojuma esību un tajā iekļauto pacienta gribu.
Ar likuma 6.1 panta trešo daļu tiek paredzēti risinājumi gadījumiem, kad pacients nespēj reģistrēt vai pašrocīgi aizpildīt pacienta rīkojuma veidlapu.
Likuma 6.1 panta septītā daļa nosaka pacienta rīkojuma spēkā esības termiņu, kas sākās ar tā reģistrāciju vienotā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, un likuma 6.1 panta ceturtā daļa nosaka pacienta rīkojuma izmaiņu veikšanu.
Nosakot, kādiem noteiktiem apstākļiem iestājoties pacienta rīkojums ārstam ir saistošs, tiek panākts, ka ārstam ir jārespektē pacienta griba.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojektā paredzētais pacienta rīkojums ir kvalitatīva pacienta aprūpe dzīves noslēgumā, kas nav pielīdzināma pacienta iespējai veikt eitanāziju, kuras gadījumā nāves cēlonis ir plānota iejaukšanās, nevis pacienta slimības process.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pilngadīgas fiziskas personas
Ietekmes apraksts
Pacienti, kuri izdod pacienta rīkojumu.
Ārstniecības personas, kuras konsultē pacientu pirms pacienta rīkojuma izdošanas.
Ārstniecības personas, kurām jāīsteno pacienta rīkojums.
Ārstniecības personas, kuras konsultē pacientu pirms pacienta rīkojuma izdošanas.
Ārstniecības personas, kurām jāīsteno pacienta rīkojums.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ar projektu tiek paredzēta ietekme uz valsts budžetu. Ekonomiskā ietekme tiks aprēķināta projekta virzības gaitā, ņemot vērā izmaksas, kas radīsies ģimenes ārstiem par konsultāciju pacientiem, sniedzot skaidrojumus par dažādām ārstēšanas iespējām, kā arī neārstēšanas priekšrocībām un trūkumiem, par pacienta rīkojumā iekļautām izvēlēm un to izvēles sekām.
Ekonomiskā ietekme tiks aprēķināta arī par ārstniecības personu apmācībām sniegt konsultācijas pacientiem par pacienta rīkojumu, kā arī, ņemot vērā saistītās izmaiņas vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
Ekonomiskā ietekme tiks aprēķināta arī par ārstniecības personu apmācībām sniegt konsultācijas pacientiem par pacienta rīkojumu, kā arī, ņemot vērā saistītās izmaiņas vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ārstniecības likumā
Pamatojums un apraksts
Projektam stājoties spēkā ir nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, nosakot:
* veltīgas atdzīvināšanas definīciju;
* aizliegumu veltīgai atdzīvināšanai gadījumos, kad pacients ir izdevis pacienta rīkojumu. Citos gadījumos ārstu konsilijs lemj, vai ir turpināma ārstniecība pacienta atdzīvināšanai, vai arī ir pamats pārejai uz paliatīvo komforta terapiju. Likumu līmenī arī ir nosakāms, ka paliatīvā komforta terapija ir apmaksājama atbilstoši tādai pašai kārtībai, kāda attiecas uz atdzīvināšanas pasākumu veikšanu.
* veltīgas atdzīvināšanas definīciju;
* aizliegumu veltīgai atdzīvināšanai gadījumos, kad pacients ir izdevis pacienta rīkojumu. Citos gadījumos ārstu konsilijs lemj, vai ir turpināma ārstniecība pacienta atdzīvināšanai, vai arī ir pamats pārejai uz paliatīvo komforta terapiju. Likumu līmenī arī ir nosakāms, ka paliatīvā komforta terapija ir apmaksājama atbilstoši tādai pašai kārtībai, kāda attiecas uz atdzīvināšanas pasākumu veikšanu.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta novembra noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”.
Pamatojums un apraksts
Projektam stājoties spēkā ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta novembra noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, paredzot iespēju pacientam noteikt pacienta rīkojuma apjomu vienotajā veselības nozares elektronisko informācijas sistēmā (turpmāk - Veselības informācijas sistēma), kā arī nosakot, ka:
* Veselības informācijas sistēma nodrošina datu apstrādi par pacienta rīkojumā iekļauto informāciju;
* Veselības informācijas sistēmā iekļauj pacienta rīkojumā iekļautos ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu;
* Veselības informācijas sistēma tiešsaistē datus sniedz ārstniecības iestādēm, kurām ir saistošs pacienta rīkojums;
* noteiktas ārstniecības personas ir tiesīgas apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos pacienta datus, kas saistīti ar pacienta rīkojumu.
* Veselības informācijas sistēma nodrošina datu apstrādi par pacienta rīkojumā iekļauto informāciju;
* Veselības informācijas sistēmā iekļauj pacienta rīkojumā iekļautos ierobežotas pieejamības pamatdatus par pacientu;
* Veselības informācijas sistēma tiešsaistē datus sniedz ārstniecības iestādēm, kurām ir saistošs pacienta rīkojums;
* noteiktas ārstniecības personas ir tiesīgas apstrādāt veselības informācijas sistēmā uzkrātos pacienta datus, kas saistīti ar pacienta rīkojumu.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Latvijas Ārstu biedrībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Rezultāti tiks norādīti pēc sabiedrības līdzdalības noslēguma.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Aicinām iepazīties ar videomateriālu "Ekspertu diskusija par pacientu tiesību stiprināšanu", kas pieejams www.youtube.com (https://www.youtube.com/watch?v=RXTkBNtTWpw), lai veicinātu izpratni par veltīgas ārstēšanas jēdzienu, būtību un pacienta rīkojuma ieviešanas nepieciešamību un nozīmi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Ārstu biedrība
- Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā - Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu 9.pantā noteikto "Ja medicīniskās darbības laikā pacients nav spējīgs paust savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš paustā griba attiecībā uz šo medicīnisko darbību.", tiek nodrošināta cilvēktiesību aizsardzība, ievērojot pacienta iepriekš pausto gribu, brīdī, kad pacients to vairs nespēj paust.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi