Anotācija

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 17. pantā noteikto Fonda līdzekļus veido ārstniecības riska maksājumi un regresa kārtībā atgūtie fonda līdzekļi. Fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 17. pantā trešājā daļā noteikto Ārstniecības riska maksājumu Fondā katru gadu veic ārstniecības iestādes. 
Fonda ārstniecības iestāžu veiktās iemaksas, ko aprēķina saskaņā ar Noteikumu Nr. 1268 24. punktā noteikto formulu.
Maksājumu ārstniecības iestādei aprēķina Dienests. Tas tiek ietverts līgumā ar ārstniecības iestādi (slēdzot līgumu par valsts apmaksāto pakalpojumu izpildi). Gadījumā, ja iestāde nepilda valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, tad Fondam paredzēto Dienesta aprēķināto maksājumu ārstniecības iestāde iemaksā patstāvīgi. Regresa kārtībā no ārstniecības iestādēm tiek atgūti Fonda izmaksātie finanšu līdzekļi, ja ārstniecības iestāde, kurā nodarīts kaitējums, nav veikusi riska maksājumus.

Iesniegumu skaita dinamika: Fondā 2025. gadā ievērojami pieaudzis Veselības inspekcijā saņemto pacientu iesniegumu skaits un līdz ar to arī palielinās kopējais finanšu apjoms, kas izmaksājams pacientiem.
2022. gadā saņemti 181 iesniegumi, 2023. gadā – 220 iesniegumi, 2024. gadā - 221 iesniegumi, 2025. gada vienpadsmit mēnešos saņemti 305 iesniegumi. 2024. un 2015. gadā ir būtiski lielāks iesniegumu skaits kā iepriekšējos gados. Pēdējo trīs gadu laikā iesniegumu skaits kopumā pieaudzis par 41,4%. Vidējais iesniegumu skaita pieaugums gadā ir 12,16%. Ja saglabāsies stabilā pieauguma tendence, prognozējams, ka 2026.gadā varētu tikt saņemti aptuveni 288 atlīdzības prasījuma iesniegumi, 2027. gadā aptuveni 322 atlīdzības prasījuma iesniegumi, savukārt 2028. gadā aptuveni 360 atlīdzības iesniegumi. 
Laikā no 2022. līdz 2024. gadam Fonda atlīdzību izmaksa saglabājās relatīvi vienmērīga (2022. gadā – 1 366 790 euro, 2023. gadā – 1 511 144 euro, 2024. gadā – 1 817 847 euro). Savukārt, 2025. gada desmit mēnešos izmaksāti jau 2 881 833 euro, kas saistīts ar būtisku iesniegumu skaita pieaugumu Veselības inspekcijā. Prognozētā atlīdzības kopsumma 2025. gadam var sasniegt 3 777 090 euro.
Straujā iesniegumu pieauguma dēļ pastāv risks, ka atlīdzības izmaksu veikšanai 2026. gadā izveidosies līdzekļu deficīts 624 144 euro apmērā, bet 2027. gadā līdz 1 353 948 euro, ņemot vērā deponētā konta uzkrājumus.
Līdz 2025.gada 1.septembrim 3 reizes ir veikta naudas līdzekļu pārcelšana no deponētā konta par kopsummu 1 450 000 euro, samazinot deponētā konta atlikumu uz 1 417 897 euro. 

Iesniegumu skaita pieauguma iemesli: Inspekcija, analizējot atlīdzības prasījuma iesniegumu skaita palielināšanās iemeslus, secina:
1. galvenais apstāklis ir sabiedrības informētība un publiskajā telpā[1] norādītā informācija par citu pacientu klīniskajiem gadījumiem. Minētās informācijas pieejamība rosina sabiedrību iesniegt atlīdzības prasījuma iesniegumus   un prasījuma iesniegumu skaita palielināšanos.
[1] Informācija par Fondu publiskajā telpā. Pieejams: https://www.lsm.lv/temas/arstniecibas-riska-fonds/; https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/347410/aizliegtais-panemiens-riska-cena; https://www.lsm.lv/raks
ts/zinas/latvija/14.06.2025-cetrus-gadus-nepareizi-arste-vezi-bet-segt-kaitejumu-atsakas.a603301/ – aplūkots 2025. gada 24. oktobrī. 
2. Arvien biežāka pamatotība, kas ietekmē izmaksāto atlīdzību apmēra palielināšanos (jo īpaši tas ir novērojams 2024. un 2025. gada ietvaros).
[2.1] Jānem vērā  Latvijas Republikas Senāta (turpmāk – Senāts) judikatūra pēdējo aptuveni trīju gadu laikā ir attīstījusies un mainījusi kritērijus, kas jāņem vērā pieņemot lēmumus. Piemēram, Senāta 2023. gada 25. jūlija spriedumā administratīvajā lietā Nr.SKA-546/2023 10. punkta otrajā rindkopā norādīts: ,,Vispārīga ārstam piemītoša profesionālā kompetence pati par sevi nepierāda konkrētās manipulācijas norises veidu, bet būtībā ir pieņēmums, ka visas šī speciālista veiktās manipulācijas tiek veiktas tā, kā tās būtu veicis pieredzējis speciālists. Taču arī speciālisti ar sertifikātiem un pieredzi var pieļaut neuzmanību, nolaidību, vai vienkārši kādu nejaušu apstākļu dēļ neizdarīt manipulāciju tādā kvalitātē, kādā to konkrētajā gadījumā varētu būt bijis iespējams izdarīt.”[2] No minētā sprieduma izriet, ka nav būtisks apstāklis, cik pieredzējusi ir ārstniecības persona, bet būtiski ir konstatēt, vai ārstniecības personas rīcība ir cēloniskā sakarībā saistīta ar radīto kaitējumu, kuru nevarēja novērst.
Senāta judikatūrā  ieviests "pieredzējuša speciālista” koncepts, kas noteic, ka ir jāizvērtē, vai pieredzējis speciālists būtu izvēlējies konkrētajam pacientam pielietot tādu pašu ārstēšanas stratēģiju, kā arī vai pieredzējis speciālists izvēlētās manipulācijas būtu veicis tādā pašā kvalitātē.[3]  Senāts ir nodibinājis jaunas ģenerālklauzulas, kas Fonda lietās jāpiepilda ar saturu, tādējādi modificējot kaitējuma noteikšanas kritērijus. Tas vispārīgi ietekmē administratīvo lietu izskatīšanas rezultātus pēdējo divu gadu ietvaros. Inspekcijai, pamatojoties uz Senāta judikatūru, arvien biežāk ir nepieciešams pieņemt administratīvos aktus, kuros tiek konstatēta atlīdzināma kaitējuma esība – minētais ietekmē izmaksājamo atlīdzību palielināšanos.
[2.2] Ar Senāta judikatūras attīstību, vispārējās Fonda prakses maiņu tiek ietekmēts administratīvo lietu, kas izskatītas laika periodā no 2015. gada līdz 2020. gadam, iznākums. Iepriekš, izskatot administratīvās lietas, pastāvēja cita izpratne par atlīdzības piešķiršanas priekšnoteikumiem, tādējādi šobrīd tiesvedības procesos, izskatot administratīvos aktus, kas pieņemti laika periodā no 2015. gada līdz 2020. gadam, tiesa nosaka vai palielina izmaksājamās atlīdzības apmēru.
[2.3]  2021. gada 1. jūnijā stājās spēkā Noteikumu Nr. 1268 grozījumi, kā ietvaros iestādei ir jāvērtē, vai personai ir iespējams nodrošināt labvēlīgāku situāciju ar iepriekš spēkā esošajiem nosacījumiem vai nosacījumiem, kas stājās spēkā ar 2021. gada 1. jūniju.[4] Līdz ar grozījumiem Noteikumos Nr. 1268 ir konstatējami gadījumi, kurus, izvērtējot atlīdzināma kaitējuma esību pēc abām Noteikumu Nr. 1268 redakcijām (pirms 2021. gada 1. jūnija un pēc 2021. gada 1. jūnija), tiek konstatēts, ka ir izmaksājams lielāks atlīdzības apmērs. Tas savukārt ietekmē atlīdzinājuma apmērus un ietekmē Dienesta riska maksājuma budžeta izlietojumu.
[2] Senāta 2023. gada 25. jūlija spriedums administratīvajā lietā Nr. SKA-546/2023 10. punkts.
[3] Skat., piemēram, Senāta 2024. gada 20. februāra spriedumu administratīvajā lietā Nr. SKA-228/2024.
[4] Noteikumu Nr. 1268 Anotācija (19. pp). Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/doc/2021_05/VManot_150421_ARF_896.902.docx – aplūkots 2025. gada 27. oktobrī.

2. Jautājums par riska maksājuma palielināšanu ārstniecības iestādēm. 
Fonda līdzekļus veido ārstniecības riska maksājumi. Ārstniecības riska maksājumu katru gadu veic ārstniecības iestādes.
Kopš 2014. gada no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifos ir iekļauts finansējums 1 144 645 euro apmērā (atbilstoši no Fonda izmaksājamam maksimālajam atlīdzības apmēram 1 422 874 euro apmērā). 
2025. gadā aprēķinātā summa līgumpartneriem bija 1 316 214 euro, kas veido līdzekļu starpību pret 2014. gadā veselības aprūpes pakalpojumu tarifos iekļauto finansējumu par 171 569 euro. Katru gadu pieaugot maksimālās atlīdzības apjomam, palielināsies arī līdzekļu deficīts atlīdzības izmaksām. Starpību ārstniecības iestādes sedz no saviem līdzekļiem.
Tā kā no Fonda pacientiem izmaksājamais maksimālais atlīdzību apmērs katru gadu pieaug, rodas nepieciešamība novērst finansējuma nepietiekamību.

2014. gadā izmaksājamā maksimālā atlīdzības kopsumma bija 1 422 874 euro, no tās Dienesta Līgumpartneriem attiecināmā summa 1 144 645 euro, bet nelīgumiestādēm un Veselības ministrijas pārraudzībā esošām iestādēm  278 229 euro.

Savukārt 2025. gadā aprēķinātā ārstniecības riska maksājumu kopsumma ārstniecības iestādēm bija 1 689 735 euro, tai skaitā līgumpartneriem aprēķinātā summa sasniedza 1 316 214 euro (77,9% no 1 689 735 euro), radot 171 569 euro starpību (1 316 214 – 1 144 645) pret 2014. gadā iestrādāto finansējumu. Šo pieaugošo starpību ārstniecības iestādes sedz no saviem līdzekļiem.
Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, ko nosaka Noteikumu Nr. 1268 24. punktā minētajā formulā ietverto rādītāju S – vidējais atlīdzību skaits, A – vidējā atlīdzība par kaitējumu un K – kas apzīmē iepriekšējos četros gados iesniegto, bet neizskatīto lietu skaitu (t.i. ņemot vērā četru gadu datus), prognozējams, ka 2026. gadā pie četru gadu perioda aprēķinātā ārstniecības riska maksājumu kopsumma ārstniecības iestādēm sasniegs 2 372 405 euro, tai skaitā līgumpartneriem attiecināmā summa ir 1 848 103 euro (77.9% no 2 372 405 euro), kas veidotu 703 458 euro starpību pret 2014. gadā iestrādāto finansējumu.

Formulas grozījumi. Saskaņā ar  Noteikumu Nr. 1268 24. punkta redakciju ārstniecības iestādēm Fondā veicamo iemaksu formulā aprēķinam tiek izmantota formula, kuras S, A un K rādītāja noteikšanai tiek izmantots četru gadu atskaites periods. 
Koeficients S – vidējais atlīdzību skaits, ņemot vērā lēmumu skaitu attiecībā uz unikāliem pacientiem par atlīdzības izmaksu iepriekšējo četru kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (S1), 10 000–30 000 euro (S2), 30 000–75 000 euro (S3), vairāk par 75 000 euro (S4);
Koeficients A – vidējā atlīdzība par kaitējumiem, ņemot vērā faktiski izmaksātās atlīdzības iepriekšējo četru kalendāra gadu laikā sadalījumā pa grupām – 0–10 000 euro (A1), 10 000–30 000 euro (A2), 30 000–75 000 euro (A3), vairāk par 75 000 euro (A4);
Maksājuma aprēķinos Koeficients S izlīdzina vairāku gadu laikā iegūtos datus, iegūstot vidējo skaitli, ko piemēro formulā.
K – koeficients apzīmē iepriekšējos četros gados iesniegto, bet neizskatīto lietu skaitu;
Neņemot vērā faktisko izmaksu būtisko pieaugumu, šādi iegūtā prognoze ir neprecīza,  jo neatspoguļo patieso finansējuma apjomu. Tā rezultātā netiek iekasēts finanšu apjoms, veidojas deficīts.
Līdz ar to formulā ir nepieciešams ņemt vērā datus par pēdējiem diviem gadiem, lai veiktu maksimāli precīzus aprēķinus un samazinātu Fonda līdzekļu prognozētu deficītu, nodrošinot pacientu tiesības uz Pacientu tiesību likumā noteikto atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu.

Veicot izmaiņas formulā ietvertajos rādītājos S un A par atskaites periodu no četru gadu datiem uz datiem par pēdējiem diviem gadiem, prognozējams, ka 2026. gadā pie divu gadu perioda aprēķinātā ārstniecības riska maksājumu kopsumma ārstniecības iestādēm sasniegs 3 133 166 euro, tai skaitā līgumpartneriem attiecināmā summa 2 440 736 euro (77.9% no 3 133 166 euro, kas veidotu 1 296 091 euro starpību pret 2014.gadā iestrādāto finansējumu). 
Savukārt 2027. - 2028. gadā, ņemot vērā plānotās formulas izmaiņas, aprēķinātā ārstniecības riska maksājumu kopsumma ārstniecības iestādēm sasniegs 4 230 341 euro, tai skaitā līgumpartneriem attiecināmā summa 3 295 436 euro (77.9% no 4 230 341 euro, kas veidotu 2 150 791 euro starpību pret 2014. gadā iestrādāto finansējumu). (Detalizēti aprēķini anotācijas 3. pielikumā).
Riska maksājuma kopsummas starpību pret 2014. gadā veselības aprūpes pakalpojumu tarifos iekļauto finansējumu segs ārstniecības iestādes sava budžeta ietvarā.

Divu gadu perioda piemērošana 2026. gadā nodrošinātu papildu 760 762 euro (3 133 166 euro - 2 372 404 euro), kas pilnībā segtu prognozēto 2026. gada deficītu (624 144 euro). Ja grozījumi netiek veikti,  tad 2026. gadā Fonda deficīts var sasniegt 1 404 686 euro (skatīt 1. tabulu) (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos).

1. tabula

	Riska maksājumu kopsumma, formulā izmantojot 4 pēdējos gadus (esošais regulējums) 2025. gadam, euro	Riska maksājumu kopsumma, formulā izmantojot 4 pēdējos gadus (esošais regulējums) 2026. gadam, euro	Riska maksājumu kopsumma, formulā izmantojot 2 pēdējos gadus (plānotais regulējums) 2026. gadam, euro
Plānotā aprēķinātā summa	1 689 735	2 372 404	3 133 166
Prognozējamās atlīdzības izmaksas	3 777 090	3 777 090	3 777 090
Deficīts	-2 087 355	-1 404 686	-643 925
Uzkrājums deponētā kontā gada sākumā/ iztrūkums (-)	2 867 897	780 542	780 542
Atlikums uz nākošo gadu/ iztrūkums (-)	780 542	- 624 144	136 617

Riska maksājuma kospummu 2026. gadam, veicot izmaiņas formulā ietvertajos rādītājos S un A par atskaites periodu no četru gadu datiem uz datiem par pēdējiem diviem gadiem, pa ārtniecības iestāžu veidiem skatīt anotācijas 4. pielikumā.

Nepieciešams pārskatīt Noteikumu Nr. 1268 24. punktā noteikto aprēķina formulu ārstniecības riska maksājumam S , A un K koeficienta lielumu, samazinot formulā aprēķiniem paredzēto atskaites periodu no četriem uz diviem gadiem.
Divu gadu perioda piemērošana 2026. gadā nodrošinātu papildu 760 761 euro (3 133 166 – 2 372 404), kas, ņemot vērā maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu pilnībā segtu prognozēto 2026. gada deficītu (643 925 euro). Ja šādi grozījumi netiks veikti, 2026. gadā deficīts var sasniegt 1 404 686 euro.

Noteikumu Nr.1268 18.punkts nosaka, ka Nacionālais veselības dienests saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina gada riska maksājuma apmēru par ārstniecības iestādē strādājošām ārstniecības personām un reizi gadā (līdz kārtējā gada 31. martam) nosūta attiecīgu maksājuma pieprasījumu primāri uz ārstniecības iestādes oficiālo elektronisko adresi, bet, ja tādas nav, – uz norādīto ārstniecības iestādes elektroniskā pasta adresi.
Līdz ar to maksājums tiek aprēķināts par attiecīgo kalendāra gadu, t.i, 2026.gadā par periodu no 01.01.2026. Līdz ar to maksājums tiek aprēķināts un piemērots no 01.01.2026.

 Līdz ar to ir nepieciešams formulas jaunos koeficientus attiecināt uz laika periodu, sākot ar 2026.gada 1.janvāri un tie stājas spēkā ar 2026.gada 1.janvāri. Noteikumi, ar ko noteikta  šo noteikumu 24. punktā noteiktā kritērija S, A un K koeficienta divu kalendāra gadu vērtība, stājas spēkā ar 2026.gada 1.janvāri. 

Noteikumu 1268 24. punktā noteiktās aprēķina formulas ārstniecības riska maksājumam S , A un K koeficienta lielumi, samazinot formulā aprēķiniem paredzēto atskaites periodu no četriem uz diviem gadiem stājas spēkā ar 2026.gada 1.janvāri. Noteikumi stājas spēkā 2026.gada 1.janvāri.