Anotācija (ex-ante)

Līdz šim nepieredzēti ģeopolitiski notikumi, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir būtiski ietekmējuši sabiedrību un ekonomiku, izraisot enerģētisko krīzi un kā sekas enerģijas cenu kāpumu, kas īpaši skāris mazaizsargātas mājsaimniecības. Reaģējot uz izveidojušos situāciju, EK izveidoja REPowerEU [2] plānu, kas paredz arī SAFE iniciatīvu, lai risinātu augsto enerģijas cenu kāpumu, atbalstot tieši mazaizsargātas mājsaimniecības. Elastīgi izmantojot resursus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropa Sociālā fonda (turpmāk – ESF) un KF, no 2022.gada 1.februāra ir iespēja segt enerģijas izmaksas mazaizsargātām mājsaimniecībām, izveidojot atsevišķu prioritāro virzienu.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums ir viens no iepriekš minētiem valsts atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma kompensācijai Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma ietvaros, kas ir sniegts visām mājsaimniecībām. Atbalsts paredz, ka visas mājsaimniecības saņem samazinātu centrālās apkures rēķinu 2022./2023. gada apkures sezonā, gadījumos, kur izmaksas par 1 MWh ir pārsniegušas 68 euro. 50% no izmaksām tiek segti par cenu intervālu no 68 euro līdz 150 euro par MWh, savukārt 90% no izmaksām virs 150 euro par MWh. Uzņēmumi, kas piegādā apkuri mājsaimniecībām, kompensāciju automātiski iekļauj rēķinā saviem klientiem.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma izstrādes laikā Ekonomikas ministrija norādīja, ka ārkārtas enerģijas cenu pieaugums rada sarežģījumus vismaz 80% mājsaimniecību savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju.
Latvijā, energoresursu cenu kāpuma kompensācijai Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma ietvaros, no valsts budžeta līdzekļiem tika piešķirta visām mājsaimniecībām. Savukārt SAFE iniciatīva paredz, ka elastīgi ES fondu resursus, no 2022. gada 1. februāra ir iespēja segt enerģijas izmaksas tikai mazaizsargātām mājsaimniecībām.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 27. februāra Regula (ES) 2023/435, ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK. Pieejams: EUR-Lex - 32023R0435 - EN - EUR-Lex (europa.eu)

Lai nodrošinātu iespēju daļu no veiktām energoresursu cenu kāpuma kompensācijām attiecināt ES fondu DP ietvaros, ir nepieciešams no kopējā sniegtā energoresursu cenu kāpuma atbalsta nodalīt to, kas sniegts tieši mazaizsargātām mājsaimniecībām. Tāpēc šīs ārkārtas enerģijas izmaksu krīzes apstākļos DP nepieciešams īpaši definēt un pamatot kas ir mazaizsargāta mājsaimniecība – tāda, kuras rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zem vidējā valstī. Attiecīgi, DP ietvaros tiek izveidots jauns 15. prioritārais virziens “Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)” un 15.1. ieguldījumu prioritāte “Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem”, kā arī 15.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā” (turpmāk – 15.1.1. SAM), kura mērķis ir samazināt mazaizsargāto mājsaimniecību 2022./2023. gada sezonas centrālās apkures rēķinus.
15.1.1. SAM ietvaros tiek plānots izstrādāt un piemērot vienreizējo maksājumu, ņemot vērā, ka kompensācija ir jau sniegta no valsts budžeta 2022./2023. gada apkures sezonā. Fiksētas summas maksājuma metodoloģija paredz izmantot Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk – BVKB) datus par izmaksātām kompensācijām siltumenerģijas ražotājiem, kas sniedza atbalstu mājsaimniecībām samazinātu rēķinu formā atbilstoši likumā deleģētām funkcijām. BVKB izlases veidā pārbaudīja iesniegtā pieprasījumā aprēķinātās kompensācijas pamatotību, pārbaudot, ka atbalsta esamību (ir/nav iekļauts patērētāja rēķinā) apmēru.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2021. gadā 61% Latvijas mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija zem vidējā valstī. Līdz ar to par mazaizsargātām mājsaimniecībām uzskatāmas 61% Latvijas mājsaimniecību.
Lai nodrošinātu minēto atbalstu – daļēji segt enerģijas izmaksas mazaizsargātām mājsaimniecībām, tiek pārdalīts KF 60 000 000 euro finansējums no 6. prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” (turpmāk – 6.PV), ņemot vērā, ka SAFE iniciatīva neparedz papildu fondu resursus un tās pasākumu īstenošanai ir izmantojami esošie DP resursi.  Savukārt aktuālā KF deklarējamo izdevumu prognoze 6.PV uzrāda riskus finansējuma izmantošanai pilnā apmērā. Tādējādi KF finansējuma pārdale nodrošinās iespēju mazināt riskus, ka Latvija nevarētu deklarēt EK ES fondu finansējumu pilnā apmērā un attiecīgi zaudētu ES fondu finansējuma piešķīrumu. Lai mazinātu administratīvo slogu, DP līmenī 6.PV ietvaros finansējuma samazinājums norādīts no diviem intervences kodiem (24 “Dzelzceļi (TEN-T pamattīkls)” un 25 “Dzelzceļi (TEN-T visaptverošais tīkls”), ņemot vērā, ka lielākais šobrīd prognozējamais atlikums (vismaz 45,0 milj. euro apmērā) ir tieši dzelzceļa infrastruktūras projektos 6.2.1.2.pasākumā “Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve” projektu patraukšanas/posmošanas dēļ. Vienlaikus, tas nenozīmē, ka SAFE novirzāms tikai dzelzceļa infrastruktūras projektu finansējuma atlikums, bet kopumā KF finansējuma atlikums no 6.prioritārā virziena. Ņemot vērā, ka finansējuma sadalījums pa intervences kodiem DP līmenī ir indikatīvs, gadījumā, ja faktiski izmantotais finansējums atšķirsies no DP plānotā, nebūs nepieciešams veikt nekādas papildu darbības.
Nacionālā līmenī 15.1.1.SAM praktiskā ieviešana tiks veikta sasaistē ar 4.3.1. specifisko atbalsta mērķi “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” (turpmāk – 4.3.1. SAM), lai paātrinātu ieviešanas procesu un mazinātu administratīvo slogu. 15.1.1. SAM aprakstu un tā īstenošanas MK noteikumu izstrādi tiek plānots strukturēt līdzīgi kā REACT-EU gadījumā, integrējot jaunā 15.1.1.SAM īstenošanas nosacījumus jau eksistējoša 4.3.1.SAM īstenošanas MK noteikumos. Šīs darbības plānots veikt paralēli DP grozījumu apstiprināšanas procesam.
Jāuzsver, ka, lai preventīvi mazinātu risku zaudēt KF finansējumu, SAFE novirzāmais finansējuma apmērs 60 000 000 euro ir noteikts, balstoties ne tikai šobrīd jau zināmajos riskos un finansējuma atlikumā, bet atbilstoši KF deklarējamo izdevumu prognozei 6.PV, t.sk, paredzot arī rezervi, ja iestātos papildu riski, kā arī ņemot vērā deklarējamo izdevumu elastību starp prioritārajiem virzieniem. Tas nozīmē, ka finansējuma pārdale DP līmenī ierosināta, lai kontrolētu riskus visa 6.PV ietvaros, un tai nav tiešas tūlītējas ietekmes uz uzņemtajām saistībām konkrētos 6.PV projektos, t.i. risinājums neuzliek pienākumu mākslīgi atbrīvot finansējumu projektos; projekti jāturpina īstenot atbilstoši šobrīd uzņemtajām saistībām un faktiskajām iespējām.
Ņemot vērā iepriekš sniegto informāciju, t.sk. risinājuma būtību un steidzamību, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt nepieciešamās darbības SAFE projekta ieviešanai vēl pirms EK lēmuma par DP grozījumiem, t.sk. pirms juridiski atbrīvojas finansējums 6.PV. Attiecīgi FM piedāvā šādu secīgu tehnisku risinājumu:
1) jau līdz EK lēmumam par DP grozījumos ierosinātās KF finansējuma pārdales apstiprināšanu, ir atbalstāms SAFE projektā uzņemties saistības pilnā apmērā, t.sk. ņemot vērā, ka lielākā daļa no SAFE projekta īstenošanai potenciāli novirzāmā finansējuma šobrīd vēl arī juridiski nav atbrīvots/ir līgumos 6.PV projektos, tehniski šo finansējumu līdz DP grozījumu apstiprināšanai definējot kā “KF virssaistības”.
2) Pēc EK lēmuma par DP grozījumu apstiprināšanu visu uz plānošanas perioda beigām atbrīvojušos 6.PV KF finansējumu līdz 60 000 000 milj. euro pārdalīt 15.1.1.SAM, t.sk. ņemot vērā plānošanas perioda beigas, lai mazinātu administratīvo slogu, neveicot grozījumus MK noteikumos par 6.PV SAM/pasākumu īstenošanu.
3) FM sekos līdzi aktuālajam ieviešanas progresam un deklarējamo izdevumu prognozēm, t.sk. ņemot vērā deklarējamo izdevumu elastību starp prioritārajiem virzieniem, un gadījumā, ja 6.PV līdz 2023.gada 31.decembrim atbrīvojušais KF finansējums nesasniedz to apjomu, par ko uzņemtas saistības SAFE projektā, informēs MK par radušos situāciju un iespējamiem risinājumiem.  
Attiecīgi lēmumi ir iekļauti arī MK sēdes protokollēmuma projektā.
Precīzs DP izmaiņu saraksts pievienots anotācijas pielikumā "Izziņa par priekšlikumiem grozījumiem Nr.10 darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"".