25-TA-316: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 772 "Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumos Nr. 772 "Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvas (ES) 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 2008/48/EK (turpmāk – Direktīva 2023/2225).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai stiprinātu patērētāju aizsardzību, slēdzot patērētāju kreditēšanas līgumus ar starpnieka palīdzību.
Spēkā stāšanās termiņš
20.11.2026.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2014.gada 4.februārī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (turpmāk – Direktīva 2014/17/ES, lai nodrošinātu pārredzamāku un efektīvāku mājokļu kredītu tirgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Cita starpā Direktīva 2014/17/ES paredzēja noteikt regulējumu kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, paredzot ieviest kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrēšanas sistēmu, kas nodrošinātu Eiropas pasu režīmu un atzīšanu ES dalībvalstīs reģistrētiem starpniekiem. Taču šīs reģistrēšanas prasības attiecas tikai uz kredīta starpniekam vai kredīta starpnieka pārstāvjiem, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu.
Pašreizējais patērētāju kreditēšanas regulējums izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (turpmāk - Direktīva 2008/48) prasībām, kā arī nacionālajiem nosacījumiem. Prasības patērētāju kreditēšanai noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk - Likums), kā arī Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumos Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” (turpmāk Noteikumi Nr.691).
Kopš Direktīvas 2008/48 pieņemšanas notikusī straujā tehnoloģiskā attīstība ir radījusi būtiskas izmaiņas patēriņa kredītu tirgū gan piedāvājuma, gan arī pieprasījuma ziņā, piemēram, jaunu produktu parādīšanos un patērētāju uzvedības un izvēles attīstību. Tādēļ regulējums tika pārskatīts ar Direktīvu 2023/2225, lai atrisinātu izaicinājumus, ko radījusi tehnoloģiju attīstība un lai panāktu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.
Pašreizējais patērētāju kreditēšanas regulējums izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (turpmāk - Direktīva 2008/48) prasībām, kā arī nacionālajiem nosacījumiem. Prasības patērētāju kreditēšanai noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk - Likums), kā arī Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumos Nr.691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” (turpmāk Noteikumi Nr.691).
Kopš Direktīvas 2008/48 pieņemšanas notikusī straujā tehnoloģiskā attīstība ir radījusi būtiskas izmaiņas patēriņa kredītu tirgū gan piedāvājuma, gan arī pieprasījuma ziņā, piemēram, jaunu produktu parādīšanos un patērētāju uzvedības un izvēles attīstību. Tādēļ regulējums tika pārskatīts ar Direktīvu 2023/2225, lai atrisinātu izaicinājumus, ko radījusi tehnoloģiju attīstība un lai panāktu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd pienākums reģistrēties ir paredzēts tikai kredīta starpniekiem un kredīta starpnieka pārstāvjiem, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu (turpmāk - Kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis hipotekārās kreditēšanas jomā).
Risinājuma apraksts
Direktīvas 2023/2225 prasības nosaka, ka kredīta devējiem un kredīta starpniekiem, tostarp iestādēm, kas nav kredītiestādes, piemēro pienācīgu atzīšanas procedūru, tostarp atļaujas piešķiršanas procedūru vai to iekļaušanu reģistrā, un uzraudzības pasākumus, ko īsteno kompetentā iestāde.
Likuma 8.2 pants un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 772 (turpmāk – Noteikumi Nr. 772) Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi tiek pārveidoti, paredzot, ka jāreģistrē ir visi starpnieki, ne tikai starpnieki, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu.
Noteikumu projekts paredz noteikt prasības visu kredīta starpnieku reģistrēšanai un atsevišķas specifiskas prasības attiecībā uz kredīta starpniekiem vai kredīta starpnieka pārstāvjiem hipotekārās kreditēšanas jomā, piemēram, profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, prasība informēt reģistra iestādi, ja kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis hipotekārās kreditēšanas jomā plāno izveidot filiāli vai sniegt kredīta starpniecības pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī u.c.
Noteikumu Nr. 772 IX un X nodaļā noteiktās prasības izriet no Direktīvas 2014/17/ES prasībām, tāpēc tiks attiecinātas uz kredīta starpniekiem vai kredīta starpnieka pārstāvjiem hipotekārās kreditēšanas jomā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) vairs neparedz datu apstrādes reģistrācijas prasības Datu valsts inspekcijā. Līdz ar to, ja kādas personas plāno veikt Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.pantā un Datu regulā minēto personas datu apstrādi, tad pēc 2018.gada 25.maija šāda personas datu apstrāde nav jāreģistrē, jo to neparedz normatīvais regulējums. Tādēļ tiek svītrots Noteikumu Nr. 772 5.7. un 7.4. apakšpunkts.
Likuma 8.2 pants un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumi Nr. 772 (turpmāk – Noteikumi Nr. 772) Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi tiek pārveidoti, paredzot, ka jāreģistrē ir visi starpnieki, ne tikai starpnieki, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu.
Noteikumu projekts paredz noteikt prasības visu kredīta starpnieku reģistrēšanai un atsevišķas specifiskas prasības attiecībā uz kredīta starpniekiem vai kredīta starpnieka pārstāvjiem hipotekārās kreditēšanas jomā, piemēram, profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, prasība informēt reģistra iestādi, ja kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis hipotekārās kreditēšanas jomā plāno izveidot filiāli vai sniegt kredīta starpniecības pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī u.c.
Noteikumu Nr. 772 IX un X nodaļā noteiktās prasības izriet no Direktīvas 2014/17/ES prasībām, tāpēc tiks attiecinātas uz kredīta starpniekiem vai kredīta starpnieka pārstāvjiem hipotekārās kreditēšanas jomā.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) vairs neparedz datu apstrādes reģistrācijas prasības Datu valsts inspekcijā. Līdz ar to, ja kādas personas plāno veikt Fizisko personu datu apstrādes likuma 25.pantā un Datu regulā minēto personas datu apstrādi, tad pēc 2018.gada 25.maija šāda personas datu apstrāde nav jāreģistrē, jo to neparedz normatīvais regulējums. Tādēļ tiek svītrots Noteikumu Nr. 772 5.7. un 7.4. apakšpunkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- kredīta ņēmēji
Ietekmes apraksts
Tiks stiprināta patērētāju aizsardzību, slēdzot patērētāju kreditēšanas līgumus ar starpnieka palīdzību.
Juridiskās personas
- kredīta starpnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz radīt kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrēšanas sistēmu, kas tādējādi palielinās administratīvo slogu tām personām, kas iesaistītas kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanā. Vienlaikus, ņemot vērā patērētājam radīto risku no ilgtermiņa finansiālajām saistībām un to nepildīšanas sekām, šāds slogs ir samērojams ar potenciālajiem ieguvumiem patērētājam un tirgus sakārtošanas nepieciešamību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
kredīta starpnieki
palielinās
Vērtības nozīme:
Noteikumu projekts paredz ieviest reģistrācijas un ikgadējo uzraudzības valsts nodevu kredīta starpniekiem. Līdz šim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) reģistrēja un valsts nodevu maksāja tikai kredītu starpnieki, kas piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu.
Pēc publiski pieejamās informācijas tirgū darbojas ap 15-20 kredīta starpnieku, kas ir juridiskas personas.
Kredīta starpnieku administratīvo izmaksas varētu ietvert reģistrācijas iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu, informēšanu par izmaiņām reģistrā iekļautajā informācijā. Ņemot vērā, ka šobrīd nav zināms, vai šie starpnieki izvēlēsies reģistrēties, nav iespējams aprēķināt administratīvās izmaksas.
Kopā
0,00
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
kredīta ņēmēji
Nē
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
kredīta starpnieki
Nē
Noteikumu projekts paredz ieviest reģistrācijas un ikgadējo uzraudzības valsts nodevu kredīta starpniekiem. Reģistrācijas valsts nodevas apmērs juridiskajām personām ir 1000 euro, savukārt fiziskām personām 500 euro. Ikgadējās uzraudzības valsts nodevas apmērs juridiskajām personām plānots 500 euro apmērā, fiziskām personām – 250 euro apmērā.
Pēc publiski pieejamās informācijas tirgū darbojas ap 15-20 kredīta starpnieku, kas ir juridiskas personas.
Potenciālie ieņēmumi valsts budžetā no kredītu starpnieku reģistrācijas valsts nodevas
Juridiskas personas:
15 x 1 000 euro = 15 000 euro
Potenciālie ieņēmumi valsts budžetā no kredītu starpnieku ikgadējās uzraudzības valsts nodevas
Juridiskas personas:
15 x 500 euro = 7 500 euro
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums ir norādīts likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma" (24-TA-3045) anotācijas 3.sadaļā.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekts saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (24-TA-3045), kā arī Ministru kabineta noteikumu projektiem "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu"” (25-TA-238).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Papildus jaunas funkcijas tiek noteiktas PTAC, kas veiks visu Latvijā reģistrēto kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju uzraudzību.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpildes nodrošināšanai pieaugs slogs PTAC. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums ir norādīts likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma" (24-TA-3045) anotācijas 3.sadaļā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi