25-TA-2826: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk - Robežas likums) 35.1 panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu attiecīgajās administratīvajās teritorijās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valstīm, kā to savā judikatūrā atklājusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk– ECT), ir tiesības kontrolēt personu ieceļošanu, uzturēšanos valstī un izceļošanu no tās, kā arī noteikt to imigrācijas politiku, lai nodrošinātu to divpusējo saistību vai saistību pret Eiropas Savienību izpildi (sk., piemēram, ECT 1997. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 122/1996/741/940 Boujlifa v. France 42. punktu), kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 2. punktu, 77.-79. pantu (īpaši 79. panta 1. punktu attiecībā uz nelikumīgas ieceļošanas novēršanu), 80. pantu. Proti, būtisks valstu iekšējās drošības nodrošināšanas elements ir robežapsardzības sistēmas, tostarp robežkontroles noteikšana, kas attiecīgi Savienības ietvaros kalpo ne tikai valsts interesēm, pie kuras robežām tiek veikta robežkontrole, bet gan tostarp visu to valstu interesēm, kas piemēro Šengenas acquis nosacījumus par robežkontroles atcelšanu pie Savienības iekšējām robežām.
Uzsverams, ka valstij, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, var būt nepieciešams veikt īpašus pašaizsardzības pasākumus (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2021-34-01 18.4. apakšpunktu). Ja pastāv būtisks un nopietns risks valstij aizsargājamām interesēm, tad tai ir pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, kamēr negatīvās sekas vēl nav radušās (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 021-24-03 24.1. apakšpunktu). Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 1. panta otro daļu nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Līdz ar to jebkādi riski, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību, ir novēršami, un projektā noteiktais ir vērsts uz šā valsts pienākuma izpildi.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 pants paredz tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Saskaņā ar minētā likuma 35.1 panta ceturto daļu Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības darbības režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ministru kabinets 2024. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums 184), ar kuru, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci, izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim atsevišķās administratīvajās teritorijās. Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās tika pagarināts līdz 2025. gada 31. decembrim.
Uzsverams, ka valstij, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti, var būt nepieciešams veikt īpašus pašaizsardzības pasākumus (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 27. maija sprieduma lietā Nr. 2021-34-01 18.4. apakšpunktu). Ja pastāv būtisks un nopietns risks valstij aizsargājamām interesēm, tad tai ir pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, kamēr negatīvās sekas vēl nav radušās (piemēram, skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 021-24-03 24.1. apakšpunktu). Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 1. panta otro daļu nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums. Līdz ar to jebkādi riski, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību, ir novēršami, un projektā noteiktais ir vērsts uz šā valsts pienākuma izpildi.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 pants paredz tiesības Ministru kabinetam, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu. Saskaņā ar minētā likuma 35.1 panta ceturto daļu Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt pastiprinātu robežapsardzības darbības režīmu uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ministru kabinets 2024. gada 12. martā pieņēma rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" (turpmāk - rīkojums 184), ar kuru, ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaita pieaugošo tendenci, izsludināja pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no 2024. gada 13. marta līdz 2024. gada 12. septembrim atsevišķās administratīvajās teritorijās. Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās tika pagarināts līdz 2025. gada 31. decembrim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2025. gada jūlijā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 2049 gadījumos, 2025. gada augustā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 1222 gadījumos, 2025. gada septembrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 1023 gadījumos, 2025. gada oktobrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 975 gadījumos, 2025. gada novembrī no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 618 gadījumos (statistika uz 2025. gada 27. novembri). Faktiski nelegālās imigrācijas spiediens joprojām ir nemainīgs un augsts. Lai gan uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas izbūvētais žogs kalpo kā šķērslis, liedzot personām nelikumīgi šķērsot valsts robežu jebkurā vietā, tomēr tiek konstatēti gadījumi, kad izbūvētā žoga infrastruktūra tiek bojāta un personas nelikumīgi šķērso valsts robežu. Tādējādi norādīto apstākļu kontekstā it īpaši ir būtiska tehnisko līdzekļu infrastruktūras izbūve nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kuru plānots izbūvēt līdz 2026. gada beigām.
Lai nepieļautu iespēju personas ieceļošanai valstī tam neparedzētā vietā un novērstu personas nelikumīgas ieceļošanas valstī mēģinājumus tam neparedzētā vietā, ir nepieciešams pagarināt Robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā minēto pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.
Vienlaikus ir uzsverams, ka ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai saglabātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Arī Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku.
Lai nepieļautu iespēju personas ieceļošanai valstī tam neparedzētā vietā un novērstu personas nelikumīgas ieceļošanas valstī mēģinājumus tam neparedzētā vietā, ir nepieciešams pagarināt Robežas likuma 35.1 panta pirmajā daļā minēto pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu.
Vienlaikus ir uzsverams, ka ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai saglabātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Arī Krievijas Federācijas uzsāktais un Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta pirmo un otro daļu Ministru kabinetam ir tiesības, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, izsludināt pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes.
Norādāms, ka likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits (uz 2025. gada 27. novembri pēdējās 10 dienās 113 mēģinājumu gadījumi).
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās ir pagarināms līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Norādāms, ka likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā ir skaidrots termina “nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu gadījumu skaits” tvērums, proti, nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits (uz 2025. gada 27. novembri pēdējās 10 dienās 113 mēģinājumu gadījumi).
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Robežas likuma 35.1 panta ceturto daļu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Ņemot vērā konstatēto nesamērīgi lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un šo valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms attiecīgajās administratīvajās teritorijās ir pagarināms līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Gadījumā, ja netiek pagarināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, tad pastāv riski, ka strauji var palielināties to personu skaits, kuras nelikumīgi šķērso Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, jo netiktu nodrošināta līdzvērtīga reģiona apsardzība gar Baltkrievijas Republikas robežu.
Izvēlētais risinājums izraudzīts kā samērīgākais un optimālākais, paredzot mazāk personu tiesību ierobežojošus pasākumus.
Izvēlētais risinājums izraudzīts kā samērīgākais un optimālākais, paredzot mazāk personu tiesību ierobežojošus pasākumus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
6 000 000
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
6 000 000
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-6 000 000
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-6 000 000
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-6 000 000
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-6 000 000
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar likumprojektu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (25-TA-2441) (turpmāk – Likumprojekts) budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" plānots finansējums 2026. gadam 6 000 000 euro apmērā. Likumprojekta 68. pants noteic, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" noteikto apropriāciju 6 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
2026. gadā izdevumi, nepārsniedzot 6 000 000 euro apmēru, tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2026. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (6 000 000 euro), izdevumu pārsniegums tiks segts no attiecīgajai budžeta programmai (apakšprogrammai) piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai arī, veicot finansējuma pārdali starp attiecīgā budžeta resora budžeta programmām, apakšprogrammām vai izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Vēršam uzmanību, ka nepieciešamais finansējums nav precīzi aprēķināms, jo nevar prognozēt situācijas attīstību.
Pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" plānoto finansējumu.
2026. gadā izdevumi, nepārsniedzot 6 000 000 euro apmēru, tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2026. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (6 000 000 euro), izdevumu pārsniegums tiks segts no attiecīgajai budžeta programmai (apakšprogrammai) piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai arī, veicot finansējuma pārdali starp attiecīgā budžeta resora budžeta programmām, apakšprogrammām vai izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Vēršam uzmanību, ka nepieciešamais finansējums nav precīzi aprēķināms, jo nevar prognozēt situācijas attīstību.
Pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" plānoto finansējumu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" plānots finansējums kopā Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai – 6 000 000 euro, no tā:
[1] Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) – 5 984 786 euro.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas:
1. pielikumā - KOPSAVILKUMS (ierobežotas pieejamības informācija)
2.pielikumā - Valsts policijas aprēķins (ierobežotas pieejamības informācija)
3.pielikumā - Valsts robežsardzes aprēķins (ierobežotas pieejamības informācija)
4.pielikumā - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aprēķins (ierobežotas pieejamības informācija)
Valsts drošības dienesta aprēķins (klasificēta informācija). Aprēķins iesniegts ar atsevišķu vēstuli.
Izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Līdz ar to, Iekšlietu ministrijai, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī starp Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm nepieciešamības gadījumā var mainīties.
[2] Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) – 15 214 euro.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Veselības ministrijas padotības iestādēm (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) laikposmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. jūnijam skatīt anotācijas 5.pielikumā.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzami), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami rīkojuma Nr. 184 8. punktā minētajām personām – izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegto informāciju. Līdz ar to, Veselības ministrijai, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas būs lielākas nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
[1] Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts drošības dienestam) – 5 984 786 euro.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm skatīt anotācijas:
1. pielikumā - KOPSAVILKUMS (ierobežotas pieejamības informācija)
2.pielikumā - Valsts policijas aprēķins (ierobežotas pieejamības informācija)
3.pielikumā - Valsts robežsardzes aprēķins (ierobežotas pieejamības informācija)
4.pielikumā - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aprēķins (ierobežotas pieejamības informācija)
Valsts drošības dienesta aprēķins (klasificēta informācija). Aprēķins iesniegts ar atsevišķu vēstuli.
Izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Līdz ar to, Iekšlietu ministrijai, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī starp Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm nepieciešamības gadījumā var mainīties.
[2] Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) – 15 214 euro.
Kopsavilkumu un detalizētus aprēķinus sadalījumā pa Veselības ministrijas padotības iestādēm (Nacionālajam veselības dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam) laikposmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 30. jūnijam skatīt anotācijas 5.pielikumā.
Plānotais nepieciešamais finansējums ir veidots no aprēķiniem, kuri ir indikatīvi (nav paredzami), plānots, kāda veida medicīniskā palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumi būs nepieciešami rīkojuma Nr. 184 8. punktā minētajām personām – izdevumi tiks segti atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iesniegto informāciju. Līdz ar to, Veselības ministrijai, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu, paredzētais finansējuma sadalījums starp izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī starp Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu nepieciešamības gadījumā var mainīties. Faktiski nepieciešamā finansējuma apmērs var pārsniegt indikatīvi plānoto papildus nepieciešamo finansējumu, ja šo iepriekš minēto personu skaits, kuriem būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību, būs lielāks vai sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas būs lielākas nekā indikatīvi pieņemts aprēķinos.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav plānotas.
Cita informācija
Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas aprēķini par papildu nepieciešamo finansējumu balstīti uz provizoriskām aplēsēm un, pieaugot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitam, izdevumu apjoms var attiecīgi palielināties.
2026. gadā izdevumi tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2026. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (6 000 000 euro), izdevumu apjoma pārsniegums 2026. gadā tiks segts 2026. gada budžetā paredzētā finansējuma ietvaros, veicot finansējuma pārdali starp attiecīgā budžeta resora budžeta programmām, apakšprogrammām vai izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Vēršam uzmanību, ka 2026. gadā tiks segti arī 2025. gada izdevumi, kas, ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 26. jūnija rīkojuma Nr. 376 "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu""(pagarināja pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīmu līdz 2025. gada 31. decembrim) anotācijā (24-TA-1136) minēto, ka 2025. gadā izdevumi iesaistītajām institūcijām, kas saistīti ar pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas, tiks nodrošināti 2025.gada budžetā paredzētā finansējuma ietvaros. 2026. gada janvārī būs jāsedz Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu 2025. gada decembra izdevumi (un, iespējams, atsevišķi 2025. gada septembra līdz decembrim izdevumi) indikatīvi 2 192 149 euro apmērā (detalizēti skatīt anotācijas 1. pielikumā).
Bez tam, daļa izdevumu (piemaksa par nakts darbu, samaksa par virsstundu darbu), tāpat kā līdz šim, tiks segta no budžeta programmai 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, nepieprasot papildu finansējumu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana".
2026. gadā izdevumi tiks segti, līdzekļus pārdalot no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" uz attiecīgajām Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas budžeta programmām/apakšprogrammām. Gadījumā, ja izdevumu apjoms 2026. gadā pārsniegs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" rezervēto finansējumu (6 000 000 euro), izdevumu apjoma pārsniegums 2026. gadā tiks segts 2026. gada budžetā paredzētā finansējuma ietvaros, veicot finansējuma pārdali starp attiecīgā budžeta resora budžeta programmām, apakšprogrammām vai izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Vēršam uzmanību, ka 2026. gadā tiks segti arī 2025. gada izdevumi, kas, ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 26. jūnija rīkojuma Nr. 376 "Grozījums Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu""(pagarināja pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīmu līdz 2025. gada 31. decembrim) anotācijā (24-TA-1136) minēto, ka 2025. gadā izdevumi iesaistītajām institūcijām, kas saistīti ar pastiprināto robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas, tiks nodrošināti 2025.gada budžetā paredzētā finansējuma ietvaros. 2026. gada janvārī būs jāsedz Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu 2025. gada decembra izdevumi (un, iespējams, atsevišķi 2025. gada septembra līdz decembrim izdevumi) indikatīvi 2 192 149 euro apmērā (detalizēti skatīt anotācijas 1. pielikumā).
Bez tam, daļa izdevumu (piemaksa par nakts darbu, samaksa par virsstundu darbu), tāpat kā līdz šim, tiks segta no budžeta programmai 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, nepieprasot papildu finansējumu no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Rīkojuma 8. punktā paredzētās tiesības Valsts robežsardzei piemērot Publisko iepirkumu likuma 3. panta astotajā daļā minēto izņēmumu, lai nodrošinātu personu, kuras mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm (tostarp medikamentiem) veicina no Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) 3. panta (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums) kopsakarā ar ECK 1. pantu (valstu pienākumi aizsargāt cilvēktiesības) izrietošo valsts pienākumu savā jurisdikcijā nodrošināt personām ECK garantētās tiesības izpildi. Proti, šāds izņēmums ir izveidots, lai bez kavēšanās nodrošinātu personas, kurām tas nepieciešams, ar pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm (tostarp medikamenti).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saistībā ar tiesisko situāciju ir nepieciešama Ministru kabineta steidzama rīcība, tādējādi sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav iespējama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Valsts policija
- Valsts drošības dienests
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Iekšlietu ministrijas aprēķina kopsavilkums
2. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Valsts policijas aprēķins
3. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Valsts robežsardzes aprēķins
4. pielikums
Ierobežota pieejamība
Jā
Nosaukums
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aprēķins