Anotācija

Azartspēļu nozare Latvijā pēdējo gadu laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tradicionālo spēļu zāļu un kazino (zemes azartspēles) darbības apjoms samazinās, savukārt strauji pieaug interaktīvo azartspēļu īpatsvars. 2019. gadā zemes azartspēļu ieņēmumi bija 252,367 milj. euro, bet interaktīvo – 54,684 milj. euro. Līdz 2024. gadam zemes azartspēļu ieņēmumi saruka par 42% (līdz 145,533 milj. euro), savukārt interaktīvo azartspēļu ieņēmumi pieauga par 181% un sasniedza 153,911 milj. euro. 
Šī tirgus transformācija nozīmē, ka uzraudzības saturs un kompetenču profils būtiski mainās – tiešsaistes spēļu vide ir tehnoloģiski sarežģītāka, prasa augstu kiberdrošības risku pārvaldību, datu apmaiņas kontroli un spēju strādāt ar lieliem digitālajiem informācijas apjomiem. Esošajā, IAUI kā patstāvīgas iestādes, modelī šie izaicinājumi var radīt ierobežojumus efektīvas uzraudzības nodrošināšanā, īpaši interaktīvo azartspēļu un izložu segmentā. Lai saglabātu atbilstošu uzraudzības kvalitāti, nepieciešami ievērojami ieguldījumi sistēmu uzturēšanā un attīstībā.  
Pašreiz Latvijā azartspēļu nozare tiek uzraudzīta divu Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu ietvaros. IAUI nodrošina normatīvo aktu azartspēļu jomā ievērošanu, azartspēļu organizētāju licencēšanu un uzraudzību, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) funkcijas attiecībā uz komersantiem, kas organizē azartspēles, loterijas un izlozes Latvijā, ir cieši saistītas ar nodokļu administrēšanu un nodokļu kontroli. 
Šāda uzraudzības sistēma, lai arī efektīva, rada papildu noslodzi abām iestādēm, jo katrai no tām savas kompetences ietvaros jānodrošina gan kontroles, gan administratīvie procesi. Tas prasa ievērojamus resursus, koordināciju un savstarpēju informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu nozares uzraudzību. 
IAUI un VID īsteno vairākas savstarpēji līdzīgas funkcijas. Abas iestādes pieņem lēmumus par tīmekļa vietņu piekļuves ierobežojumiem, veic novērošanu darbības vietās un izvērtē licenču piešķiršanu  noteiktu darbību veikšanai. Papildus tam IAUI un VID nodrošina nodokļu un citu maksājumu uzraudzību, risku analīzi, kā arī īsteno pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. 
Kā risinājums valsts pārvaldes sistēmas efektivizēšanai ir paredzama IAUI pievienošana VID. Iestāžu apvienošanas rezultātā tiks samazināts Finanšu ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu skaits, kas samazinās institucionālo sadrumstalotību un veicinās valsts pārvaldes sistēmas vienkāršošanu un caurskatāmību. 
IAUI pievienošana VID ir komplekss process, kas neattiecas tikai uz atsevišķu funkciju pārdali, bet ietver plašu administratīvo un saimniecisko nodrošinājumu. Pievienošanas rezultātā VID pārņem pilna apjoma kiberdrošības pārvaldības pakalpojumus (IT drošības speciālista funkcijas), kā arī saimnieciskos izdevumus, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu apmaksu, ēku un telpu īri un uzturēšanu, autostāvvietu nodrošināšanu un citiem ar iestādes darbību saistītiem izdevumiem. Tāpat būtiska sastāvdaļa ir IAUI valsts budžeta plānošanas un izpildes analīzes funkciju nodošana VID, kas ļaus centralizēt un efektīvāk īstenot finanšu pārvaldību.  
Savukārt VID jau šobrīd ir viena no tehnoloģiski attīstītākajām valsts pārvaldes iestādēm ar modernām datu pārvaldības sistēmām un augstu kiberdrošības nodrošinājumu, kas ļautu efektīvāk reaģēt uz nozares pārmaiņām. IAUI pievienošana VID nodrošinātu vienotu uzraudzības pieeju, efektīvāku informācijas apmaiņu un risku pārvaldību, kā arī augstāku kontroles kvalitāti. 
IAUI pievienošana VID mazinās uzraudzības funkciju sadrumstalotību, uzlabos informācijas apriti un veicinās efektīvāku risku pārvaldību. Vienlaikus tiek nodrošināta iespēja koncentrēt cilvēkresursus un tehnoloģiskos resursus vienā institūcijā, stiprinot uzraudzības kvalitāti un efektivitāti ilgtermiņā. 

Likumprojekts paredz atbildīgās iestādes maiņu visā likumprojektā, attiecīgi aizstājot IAUI ar VID. Iestāžu maiņa paredz, ka visas līdz šim funkcijas un uzdevumus azartspēļu un izložu jomā, ko veica IAUI, turpmāk īstenos VID. 
Ņemot vērā, ka IAUI un VID funkcijas administratīvā pārkāpuma procesā ir līdzīgas un VID struktūrā jau ir paredzēta augstākas amatpersonas loma lēmumu apstrīdēšanā, nav nepieciešams īpašs pārejas regulējums. Administratīvā procesa likums nodrošina pietiekamu tiesisko ietvaru procesa nepārtrauktībai.