25-TA-35: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" un vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta septīto daļu un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 4. un 7.pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir saglabāt valsts līdzdalību valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” un noteikt kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts tiešā pārvaldībā ir jautājumi, kas skar visu sabiedrību. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants iedibina šo cilvēka veselības aizsardzības pienākumu no valsts puses. Konstitucionālās funkcijas ir pamatvirzieni un pamatprincipi, kas nosaka valsts pienākumus pret sabiedrību.
Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta efektīvā un paredzamā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un tām piederošo kapitāla daļu pārvaldībā un attīstībā. Sabiedrībai ir jāgūst maksimāls labums no tai piederošajiem aktīviem un to izmantošanai jābūt saskanīgai ar valsts noteiktajiem mērķiem.
Valsts līdzdalība veselības aprūpes sistēmā ir integrējoša funkcija, proti, kompleksa sabiedrības un valsts pamatu regulēšana, tādējādi nosakot dažādu sociālo grupu mijiedarbības svarīgākos noteikumus, saglabājot iedzīvotājus teritorijas vienotībā. Valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās nodrošina atbildību par sabiedrības veselību, kas ietver politisko funkciju, ar to saprotot, ka valsts kā publiskās varas organizācija ietver veselības aprūpes pamatprincipu noteikšanu caur tiešu līdzdalību kapitālsabiedrībās un saglabājot atbildību un regulējošo funkciju par veselības nozari, proti:
- veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu;
- atbilstošas veselības infrastruktūras nodrošināšanu;
- veselīgu kopienu un veselības uzvedības veicināšanu;
- infekciju slimību izplatīšanas novēršanu;
- aizsardzību pret vides veselības apdraudējumiem;
- sagatavošanos ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" (turpmāk - arī TOS) atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” ir V līmeņa specializētā ārstniecības iestāde un saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” tās darbība atbilst specializētās slimnīcas statusam.
Valsts kapitāla daļu turētājs TOS ir Veselības ministrija (turpmāk - Ministrija). Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija rīkojumam Nr. 284 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" stratēģisko mērķi" kapitālsabiedrībai spēkā ir vispārējais stratēģiskais mērķis – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu un pieejamu neatliekamās un plānveida medicīniskās palīdzības, kā arī terciārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu traumatoloģijā un ortopēdijā Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un veicinot zinātnes un pētniecības attīstību. TOS vispārējais stratēģiskais mērķis atspoguļo kapitālsabiedrības dalību Veselības ministrijas misijas “Uzlabot cilvēku veselību, izglītojot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īstenojot mērķtiecīgus slimību profilakses pasākumus, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši katra indivīda vajadzībām, kā arī sekmējot medicīnas izglītības un zinātnes attīstību” īstenošanā.
Ministrijas ieskatā kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
TOS ir vadošais specializētais stacionārs Latvijā muskulo-skeletālo saslimšanu, patoloģiju un traumu seku ārstēšanā, medicīnas ierīču inovācijās un speciālistu izglītošanā, kas sniedz neatliekamo un plānveida ambulatoro un stacionāro medicīnisko palīdzību muskulo-skeletālās sistēmas bojājumu ārstēšanā, kā arī ir vienīgā specializētā slimnīca Latvijā, kas sniedz augsti kvalificētu medicīnisko palīdzību smagu skeleta traumu gadījumos, sekundāru medicīnisko palīdzību smagu, sarežģītu traumu seku likvidēšanā, veic ortopēdiskas operācijas dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos, tādējādi ieņemot neaizstājamu vietu neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes ķēdē. Papildus iepriekš minētajam TOS notiek medicīnas studentu un traumatoloģijas un ortopēdijas rezidentu apmācība, kā arī tiek plānots un organizēts pētnieciskais darbs.
TOS stacionāra daļu veido Mugurkaula un locītavu ķirurģijas centrs, Traumatoloģijas centrs, Īslaicīgās ķirurģijas centrs, Anestezioloģijas un reanimācijas nodaļa.
Klīniskās nodaļās ir labiekārtotas palātas, medicīnas personāla darba vietas un atpūtas telpas, kā arī endoprotezēto pacientu intensīvās terapijas pēcoperācijas novērošanas palāta, kur pacienti uzturas pirmo diennakti pēc veiktās operācijas. TOS piedāvā veikt nepieciešamos izmeklējumus pirms plānotās operācijas Pirmsoperācijas izmeklēšanas nodaļā, tā samazinot uzturēšanās laiku stacionārā, kā arī pacientu novērošanu ambulatori TOS Ambulatorajā nodaļā, kvalificētu speciālistu uzraudzībā.
Traumpunktā-uzņemšanas nodaļā tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība aptuveni 20 000 akūtiem pacientiem gadā, kur 24 stundas diennaktī dežūrē ārsti traumatologi, ortopēdi, ārsti anesteziologi, reanimatologi, Diagnostiskās radioloģijas nodaļas, Asins kabineta un neatliekamās operāciju zāles medicīnas personāls.
Diagnostiskās radioloģijas nodaļā tiek veikti dažādi rentgenoloģijas, datortomogrāfijas un kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi. Izmeklējumu veikšanu nodrošina arī Mikrobioloģijas un patohistoloģijas apvienotā laboratorija.
Rehabilitācijas nodaļā pacientiem tiek sniegti kvalitatīvi rehabilitācijas pakalpojumi pēc jebkuras ķirurģiskas operācijas vai traumatoloģiski ortopēdiskas saslimšanas, ko nodrošina sertificēti ārsti rehabilitologi, fizioterapeiti un masieri. Gada laikā rehabilitācijas pakalpojumus saņem aptuveni 5000 ambulatorie pacienti un vairāk kā 2000 pacientiem tiek nodrošināta pēcoperācijas rehabilitācija stacionārā.
TOS pacienti un klienti ir jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram ir fiziskas ķermeņa traumas un kuram ir nepieciešama specializēta palīdzība. Pacienti var vērsties TOS jebkurā diennakts laikā, jo TOS nodrošina arī neatliekamo medicīnisko palīdzību. Paplašinot klientu definīciju, TOS klienti ir arī ģimenes ārsti un citi specialitāšu ārsti, kuri konsultējas, nosūta pacientus uz TOS tālākiem izmeklējumiem, sadarbojas citos medicīniskajos jautājumos. TOS ir kā centrs, kur vērsties pēc atbildēm vai konsultācijām traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
TOS sniedz būtiskus un stratēģiski svarīgus specializētos veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, nodrošinot to pieejamību ne tikai Rīgas un Pierīgas reģiona, bet arī visas Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijā šāda slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde, līdz ar to galvenais risks būtu saistīts ar pakalpojumu nodrošināšanas pārtraukšanu, jo valsts nevar ietekmēt privāto ārstniecības iestāžu darbību, uzliekot par pienākumu nodrošināt valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijas un ortopēdijas jomā nepieciešamajā apjomā atbilstoši katra pacienta vajadzībām un ārstēšanas progresam.
Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijas – ortopēdijas jomā Latvijā nodrošina vairākas publiskas ārstniecības iestādes, tomēr tās nespēj sniegt veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, jo tikai divas no tām ir ar specializāciju traumatoloģijas un ortopēdija jomā. Savukārt privātie tirgus dalībnieki šobrīd nodrošina sabiedrības vajadzības traumatoloģijas un ortopēdijas jomā ierobežotā apjomā, (nav pietiekama nepieciešamā apjoma infrastruktūras, medicīnas iekārtu, gultas vietu, personāla). Līdz ar to, traumatoloģijas un ortopēdijas jomā ir konstatējama tirgus nepilnība, lai to novērstu privātajām ārstniecības iestādēm būtu nepieciešamas apjomīgas investīcijas un pielāgošanās periods.
Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta efektīvā un paredzamā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un tām piederošo kapitāla daļu pārvaldībā un attīstībā. Sabiedrībai ir jāgūst maksimāls labums no tai piederošajiem aktīviem un to izmantošanai jābūt saskanīgai ar valsts noteiktajiem mērķiem.
Valsts līdzdalība veselības aprūpes sistēmā ir integrējoša funkcija, proti, kompleksa sabiedrības un valsts pamatu regulēšana, tādējādi nosakot dažādu sociālo grupu mijiedarbības svarīgākos noteikumus, saglabājot iedzīvotājus teritorijas vienotībā. Valsts līdzdalība kapitālsabiedrībās nodrošina atbildību par sabiedrības veselību, kas ietver politisko funkciju, ar to saprotot, ka valsts kā publiskās varas organizācija ietver veselības aprūpes pamatprincipu noteikšanu caur tiešu līdzdalību kapitālsabiedrībās un saglabājot atbildību un regulējošo funkciju par veselības nozari, proti:
- veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu;
- atbilstošas veselības infrastruktūras nodrošināšanu;
- veselīgu kopienu un veselības uzvedības veicināšanu;
- infekciju slimību izplatīšanas novēršanu;
- aizsardzību pret vides veselības apdraudējumiem;
- sagatavošanos ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" (turpmāk - arī TOS) atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” ir V līmeņa specializētā ārstniecības iestāde un saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” tās darbība atbilst specializētās slimnīcas statusam.
Valsts kapitāla daļu turētājs TOS ir Veselības ministrija (turpmāk - Ministrija). Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 11. jūnija rīkojumam Nr. 284 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" stratēģisko mērķi" kapitālsabiedrībai spēkā ir vispārējais stratēģiskais mērķis – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvu, efektīvu un pieejamu neatliekamās un plānveida medicīniskās palīdzības, kā arī terciārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu traumatoloģijā un ortopēdijā Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un veicinot zinātnes un pētniecības attīstību. TOS vispārējais stratēģiskais mērķis atspoguļo kapitālsabiedrības dalību Veselības ministrijas misijas “Uzlabot cilvēku veselību, izglītojot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, īstenojot mērķtiecīgus slimību profilakses pasākumus, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību atbilstoši katra indivīda vajadzībām, kā arī sekmējot medicīnas izglītības un zinātnes attīstību” īstenošanā.
Ministrijas ieskatā kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis saglabājams spēkā esošajā redakcijā.
TOS ir vadošais specializētais stacionārs Latvijā muskulo-skeletālo saslimšanu, patoloģiju un traumu seku ārstēšanā, medicīnas ierīču inovācijās un speciālistu izglītošanā, kas sniedz neatliekamo un plānveida ambulatoro un stacionāro medicīnisko palīdzību muskulo-skeletālās sistēmas bojājumu ārstēšanā, kā arī ir vienīgā specializētā slimnīca Latvijā, kas sniedz augsti kvalificētu medicīnisko palīdzību smagu skeleta traumu gadījumos, sekundāru medicīnisko palīdzību smagu, sarežģītu traumu seku likvidēšanā, veic ortopēdiskas operācijas dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos, tādējādi ieņemot neaizstājamu vietu neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes ķēdē. Papildus iepriekš minētajam TOS notiek medicīnas studentu un traumatoloģijas un ortopēdijas rezidentu apmācība, kā arī tiek plānots un organizēts pētnieciskais darbs.
TOS stacionāra daļu veido Mugurkaula un locītavu ķirurģijas centrs, Traumatoloģijas centrs, Īslaicīgās ķirurģijas centrs, Anestezioloģijas un reanimācijas nodaļa.
Klīniskās nodaļās ir labiekārtotas palātas, medicīnas personāla darba vietas un atpūtas telpas, kā arī endoprotezēto pacientu intensīvās terapijas pēcoperācijas novērošanas palāta, kur pacienti uzturas pirmo diennakti pēc veiktās operācijas. TOS piedāvā veikt nepieciešamos izmeklējumus pirms plānotās operācijas Pirmsoperācijas izmeklēšanas nodaļā, tā samazinot uzturēšanās laiku stacionārā, kā arī pacientu novērošanu ambulatori TOS Ambulatorajā nodaļā, kvalificētu speciālistu uzraudzībā.
Traumpunktā-uzņemšanas nodaļā tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība aptuveni 20 000 akūtiem pacientiem gadā, kur 24 stundas diennaktī dežūrē ārsti traumatologi, ortopēdi, ārsti anesteziologi, reanimatologi, Diagnostiskās radioloģijas nodaļas, Asins kabineta un neatliekamās operāciju zāles medicīnas personāls.
Diagnostiskās radioloģijas nodaļā tiek veikti dažādi rentgenoloģijas, datortomogrāfijas un kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi. Izmeklējumu veikšanu nodrošina arī Mikrobioloģijas un patohistoloģijas apvienotā laboratorija.
Rehabilitācijas nodaļā pacientiem tiek sniegti kvalitatīvi rehabilitācijas pakalpojumi pēc jebkuras ķirurģiskas operācijas vai traumatoloģiski ortopēdiskas saslimšanas, ko nodrošina sertificēti ārsti rehabilitologi, fizioterapeiti un masieri. Gada laikā rehabilitācijas pakalpojumus saņem aptuveni 5000 ambulatorie pacienti un vairāk kā 2000 pacientiem tiek nodrošināta pēcoperācijas rehabilitācija stacionārā.
TOS pacienti un klienti ir jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram ir fiziskas ķermeņa traumas un kuram ir nepieciešama specializēta palīdzība. Pacienti var vērsties TOS jebkurā diennakts laikā, jo TOS nodrošina arī neatliekamo medicīnisko palīdzību. Paplašinot klientu definīciju, TOS klienti ir arī ģimenes ārsti un citi specialitāšu ārsti, kuri konsultējas, nosūta pacientus uz TOS tālākiem izmeklējumiem, sadarbojas citos medicīniskajos jautājumos. TOS ir kā centrs, kur vērsties pēc atbildēm vai konsultācijām traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
TOS sniedz būtiskus un stratēģiski svarīgus specializētos veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, nodrošinot to pieejamību ne tikai Rīgas un Pierīgas reģiona, bet arī visas Latvijas iedzīvotājiem.
Latvijā šāda slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde, līdz ar to galvenais risks būtu saistīts ar pakalpojumu nodrošināšanas pārtraukšanu, jo valsts nevar ietekmēt privāto ārstniecības iestāžu darbību, uzliekot par pienākumu nodrošināt valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijas un ortopēdijas jomā nepieciešamajā apjomā atbilstoši katra pacienta vajadzībām un ārstēšanas progresam.
Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijas – ortopēdijas jomā Latvijā nodrošina vairākas publiskas ārstniecības iestādes, tomēr tās nespēj sniegt veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, jo tikai divas no tām ir ar specializāciju traumatoloģijas un ortopēdija jomā. Savukārt privātie tirgus dalībnieki šobrīd nodrošina sabiedrības vajadzības traumatoloģijas un ortopēdijas jomā ierobežotā apjomā, (nav pietiekama nepieciešamā apjoma infrastruktūras, medicīnas iekārtu, gultas vietu, personāla). Līdz ar to, traumatoloģijas un ortopēdijas jomā ir konstatējama tirgus nepilnība, lai to novērstu privātajām ārstniecības iestādēm būtu nepieciešamas apjomīgas investīcijas un pielāgošanās periods.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - VPIL) 88.panta otrā daļa paredz, pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt VPIL 88.panta pirmajā daļā noteiktos mērķus.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, kas valsts līdzdalības gadījumā ir Ministru kabinets. Savukārt no Likuma 25.panta trešās daļas izriet, ka valsts kapitāla daļu turētājam ir pienākums izstrādāt un iesniegt līdzdalības vērtējumu Ministru kabinetā.
Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) 7.panta otro daļu lēmumu par publiskas personas līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija, kas valsts līdzdalības gadījumā ir Ministru kabinets. Savukārt no Likuma 25.panta trešās daļas izriet, ka valsts kapitāla daļu turētājam ir pienākums izstrādāt un iesniegt līdzdalības vērtējumu Ministru kabinetā.
Lēmumā ietver vērtējumu attiecībā uz atbilstību Likuma 4.panta nosacījumiem un vispārējo stratēģisko mērķi. Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets.
Risinājuma apraksts
Ievērojot VPIL 88. panta pirmajā daļā noteikto, publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību jau esošā kapitālsabiedrībā, ja izpildās vismaz viens no VPIL 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, t.i.:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir nepieciešama, lai novērstu daļēju veselības aprūpes pakalpojumu tirgū pastāvošu nepilnību. TOS ir ir vadošais stacionārs traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, kur ir lielākais vienkopus strādājošo ārstu traumatologu - ortopēdu skaits, kā arī references centrs, uz kuru tiek pārvesti sarežģītākie gadījumi komplicētu traumu seku ārstēšanai no visas Latvijas. Vienkopus esoši tehnoloģiskie resursi un Latvijā lielākais un kvalitatīvākais implantu klāsts plašā izvēlē TOS ļauj veikt jebkuras sarežģītības lūzumu ārstēšanu atbilstoši starptautiski pieņemtām AO Trauma vadlīnijām.
Ņemot vērā, ka TOS sniegtie stacionārie un sekundārie ambulatorie pakalpojumi ir valsts finansēti, šāds biznesa modelis ne vienmēr ir finansiāli izdevīgs privātajam sektoram, jo netiek segtas pilnīgi visas izmaksas. Līdz ar to, ja tiktu pārtraukta valsts līdzdalība TOS, valsts apmaksāto pakalpojumu skaits varētu būtiski samazināties un pieaugtu maksas pakalpojumu skaits, kas mazinātu pakalpojumu pieejamību pacientiem, kuriem ir nepieciešami Slimnīcas piedāvātie pakalpojumi. Savukārt ierobežotais valsts apmaksāto vietu skaits palielinātu rindā gaidīšanas laiku un netiktu laicīgi saņemta diagnostika un ārstēšana, kas būtiski ietekmētu pacientu veselības stāvokli un varētu arī radīt kaitējumu sev, tuviniekiem un sabiedrībai kopumā. Ievērojot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kopējo nerentabilitāti, tirgus nav spējīgs nodrošināt visiem Latvijas cilvēkiem Satversmes 111.pantā garantētās pamattiesības uz pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. Pašreizējā situācijā kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem ir vairāk sociāls, nevis komerciāls raksturs.
Veselības aprūpes darba devēju asociācija, ņemot vērā TOS lomu traumatoloģijā un ortopēdijā, tās specializāciju, ieņēmumu struktūru un maksas pakalpojumu cenas, samērojot to ar sabiedrības interesēm, pieprasījumu pēc pakalpojumiem un esošo pakalpojumu tirgu, pēc būtības neiebilst valsts līdzdalības saglabāšanai Kapitālsabiedrība, ja turpmāk tiek nodrošināts, ka:
1. Valsts ievēro Konkurences likuma 14.1 pantā noteikto, kas nosaka aizliegumu ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā tirgus dalībnieku diskrimināciju, radot atšķirīgus konkurences apstākļus, priekšrocību radīšana valsts kapitālsabiedrībai, darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.
2. Maksas pakalpojumu cenās tiek iekļautas visas izmaksas (arī netiešās izmaksas) un maksas pakalpojumu īpatsvars netiek papildināts (šobrīd 6%), kā arī jauni pakalpojumi tiek ieviesti tikai pēc rūpīgas tirgus izpētes, konsultācijām ar nozari un ja tiek novērsta tirgus nepilnība.
Pārtraucot valsts līdzdalību TOS, paredzama kopējās kapacitātes samazināšanās, kā arī pakalpojumu cenu pieaugums traumatoloģijā un ortopēdijā. Vienlaicīgi, ņemot vērā, ka valsts finansējums bieži nesedz pakalpojumu pašizmaksu, paredzama ierobežota privātu komersantu interese iesaistīties pakalpojumu sniegšanā un palielināt pakalpojuma sniegšanas kapacitāti valsts finansētajā daļā. Ministrija, saglabājot līdzdalību Kapitālsabiedrībā, nodrošina saskaņā ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem veselības aprūpes pakalpojumus, t.sk. mazrentablos pakalpojumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Latvijā veselības aprūpes pakalpojumiem traumatoloģijas – ortopēdijas jomā konkurence pastāv un lielākoties tikai starp publisku personu ārstniecības iestādēm, tomēr tirgus nespēj nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, ko ietekmē vairāk faktori. Viens no faktoriem ir ārstniecības iestāžu specializācija – Latvijā ir tikai divas ārstniecības iestādes, kas nodrošina specializētus veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, proti, Slimnīca un SIA “Rīgas 2. slimnīca”. Savukārt pārējās ārstniecības iestādes, kas piedāvā attiecīgus pakalpojumus ir IV līmeņa daudzprofilu reģionālās ārstniecības iestādes un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, kas sniedz pakalpojumus arī citos ārstniecības profilos. Veselības aprūpes pakalpojumus diennakts stacionārā Latvijā sniedz vairākas ārstniecības iestādes, kas atrodas pārsvarā citās administratīvajās teritorijās un to piedāvātais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un apjoms, salīdzinot ar TOS piedāvāto, ir ierobežots, un līdz ar to TOS nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem no visas Latvijas.
Izvērtējot šķēršļus, kas varētu liegt pakalpojumu iepirkt no privātā sektora, būtiskākais ir saistīts ar to, ka TOS pamatā nodrošina valsts apmaksātos stacionāros un sekundāros ambulatoros pakalpojumus, kā arī neatliekamo medicīnisko palīdzību, un šobrīd privātais tirgus sektors nesniedz nepieciešamo apjomu šo pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.
TOS kā valsts uzņēmums neveido nepamatotu konkurenci privātajam sektoram. TOS darbība stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nerada negatīvu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem, jo stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu tirgū darbojas pamatā tikai publisku personu kapitālsabiedrības. Tie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu segmenti, kuros darbību veic arī privātās ārstniecības iestādes, ir specializēti pakalpojumi, kuros raksturīgs valsts finansējuma trūkums un lielas pacientu rindas. Proti, TOS konkurē ar privātajām ārstniecības iestādēm tikai maksas stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu segmentos, kas ir aptuveni 6% no TOS sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Kopš 2009. gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem un kas pēdējos gados galvenokārt palielināts, lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, t.sk., preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, infrastruktūras uzturēšanas, attīstības un amortizācijas izdevumus un neļauj veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus nepieciešamajā apjomā.
Iepriekš minētais galvenokārt tiek pamatots ar to, ka, līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad bija spēkā Ministru kabineta 2007.gada 1.janvāra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 177.punkts pamata redakcijā, veselības pakalpojumu tarifu aprēķinā izmantoja šādu formulu, proti C (veselības aprūpes pakalpojumu tarifs) = TC + P, kur TC - pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas un P - peļņa (attīstības izdevumi), savukārt TC (pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas), aprēķināja pēc sekojošas formulas, proti, TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur VC - mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas), t.sk. D - darba samaksa (lati par stundu), S - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, M - medikamenti (ārstniecības līdzekļi), E - izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu, un FC - pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas), t.sk. U - pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas, ieskaitot izdevumus mīkstā un pārējā inventāra iegādei, ēku un būvju kārtējam remontam, A - administratīvie izdevumi un N - amortizācija. Kopš 2009.gada, kad no veselības pakalpojumu tarifa aprēķina formulas tika izņemts P elements, valsts nevar nodrošināt ārstniecības iestādēm valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, kā arī spēkā esošais veselības pakalpojumu tarifa aprēķins nenodrošina pakalpojumu sniegšanas faktisko izmaksu kompensēšanu, jo tarifa aprēķinā izmantotie M, E, U, A un N elementi galvenokārt balstās uz iepriekšējo periodu datiem, kas var būtiski atšķirties no reālās situācijas preču un pakalpojumu tirgū.
Ņemot vērā iepriekš minēto, privātā ārstniecības iestāde var atteikties no nerentablu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas vai kompensēt peļņas daļu, palielinot maksas pakalpojumu cenas. Tādā veidā tiktu negatīvi ietekmēta pakalpojumu pieejamība personām ar maziem un vidējiem ienākumiem.
Ar līdzdalību TOS valsts pilda Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe” mērķa “Vienlīdzīgi pieejami kvalitatīvi veselības pakalpojumi” uzdevumus. Izvērtējot kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu stratēģisko svarīgumu Latvijas iedzīvotājiem kopsakarā ar konstatēto tirgus nepilnību, secināms, ka valsts līdzdalība TOS attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir pamatota, lietderīga un atbilst VPIL un Konkurences likuma regulējumam.
Ministrija izvērtējumu par valsts līdzdalības iegūšanu TOS ir nosūtījusi saskaņošanai Veselības aprūpes darba devēju asociācijai un Konkurences padomei, kas konceptuāli neiebilst valsts līdzdalības saglabāšanai TOS.
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Valsts līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībā ir nepieciešama, lai novērstu daļēju veselības aprūpes pakalpojumu tirgū pastāvošu nepilnību. TOS ir ir vadošais stacionārs traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, kur ir lielākais vienkopus strādājošo ārstu traumatologu - ortopēdu skaits, kā arī references centrs, uz kuru tiek pārvesti sarežģītākie gadījumi komplicētu traumu seku ārstēšanai no visas Latvijas. Vienkopus esoši tehnoloģiskie resursi un Latvijā lielākais un kvalitatīvākais implantu klāsts plašā izvēlē TOS ļauj veikt jebkuras sarežģītības lūzumu ārstēšanu atbilstoši starptautiski pieņemtām AO Trauma vadlīnijām.
Ņemot vērā, ka TOS sniegtie stacionārie un sekundārie ambulatorie pakalpojumi ir valsts finansēti, šāds biznesa modelis ne vienmēr ir finansiāli izdevīgs privātajam sektoram, jo netiek segtas pilnīgi visas izmaksas. Līdz ar to, ja tiktu pārtraukta valsts līdzdalība TOS, valsts apmaksāto pakalpojumu skaits varētu būtiski samazināties un pieaugtu maksas pakalpojumu skaits, kas mazinātu pakalpojumu pieejamību pacientiem, kuriem ir nepieciešami Slimnīcas piedāvātie pakalpojumi. Savukārt ierobežotais valsts apmaksāto vietu skaits palielinātu rindā gaidīšanas laiku un netiktu laicīgi saņemta diagnostika un ārstēšana, kas būtiski ietekmētu pacientu veselības stāvokli un varētu arī radīt kaitējumu sev, tuviniekiem un sabiedrībai kopumā. Ievērojot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kopējo nerentabilitāti, tirgus nav spējīgs nodrošināt visiem Latvijas cilvēkiem Satversmes 111.pantā garantētās pamattiesības uz pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. Pašreizējā situācijā kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem ir vairāk sociāls, nevis komerciāls raksturs.
Veselības aprūpes darba devēju asociācija, ņemot vērā TOS lomu traumatoloģijā un ortopēdijā, tās specializāciju, ieņēmumu struktūru un maksas pakalpojumu cenas, samērojot to ar sabiedrības interesēm, pieprasījumu pēc pakalpojumiem un esošo pakalpojumu tirgu, pēc būtības neiebilst valsts līdzdalības saglabāšanai Kapitālsabiedrība, ja turpmāk tiek nodrošināts, ka:
1. Valsts ievēro Konkurences likuma 14.1 pantā noteikto, kas nosaka aizliegumu ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā tirgus dalībnieku diskrimināciju, radot atšķirīgus konkurences apstākļus, priekšrocību radīšana valsts kapitālsabiedrībai, darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.
2. Maksas pakalpojumu cenās tiek iekļautas visas izmaksas (arī netiešās izmaksas) un maksas pakalpojumu īpatsvars netiek papildināts (šobrīd 6%), kā arī jauni pakalpojumi tiek ieviesti tikai pēc rūpīgas tirgus izpētes, konsultācijām ar nozari un ja tiek novērsta tirgus nepilnība.
Pārtraucot valsts līdzdalību TOS, paredzama kopējās kapacitātes samazināšanās, kā arī pakalpojumu cenu pieaugums traumatoloģijā un ortopēdijā. Vienlaicīgi, ņemot vērā, ka valsts finansējums bieži nesedz pakalpojumu pašizmaksu, paredzama ierobežota privātu komersantu interese iesaistīties pakalpojumu sniegšanā un palielināt pakalpojuma sniegšanas kapacitāti valsts finansētajā daļā. Ministrija, saglabājot līdzdalību Kapitālsabiedrībā, nodrošina saskaņā ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajiem līgumiem veselības aprūpes pakalpojumus, t.sk. mazrentablos pakalpojumus ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Latvijā veselības aprūpes pakalpojumiem traumatoloģijas – ortopēdijas jomā konkurence pastāv un lielākoties tikai starp publisku personu ārstniecības iestādēm, tomēr tirgus nespēj nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, ko ietekmē vairāk faktori. Viens no faktoriem ir ārstniecības iestāžu specializācija – Latvijā ir tikai divas ārstniecības iestādes, kas nodrošina specializētus veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, proti, Slimnīca un SIA “Rīgas 2. slimnīca”. Savukārt pārējās ārstniecības iestādes, kas piedāvā attiecīgus pakalpojumus ir IV līmeņa daudzprofilu reģionālās ārstniecības iestādes un SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, kas sniedz pakalpojumus arī citos ārstniecības profilos. Veselības aprūpes pakalpojumus diennakts stacionārā Latvijā sniedz vairākas ārstniecības iestādes, kas atrodas pārsvarā citās administratīvajās teritorijās un to piedāvātais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un apjoms, salīdzinot ar TOS piedāvāto, ir ierobežots, un līdz ar to TOS nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem no visas Latvijas.
Izvērtējot šķēršļus, kas varētu liegt pakalpojumu iepirkt no privātā sektora, būtiskākais ir saistīts ar to, ka TOS pamatā nodrošina valsts apmaksātos stacionāros un sekundāros ambulatoros pakalpojumus, kā arī neatliekamo medicīnisko palīdzību, un šobrīd privātais tirgus sektors nesniedz nepieciešamo apjomu šo pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.
TOS kā valsts uzņēmums neveido nepamatotu konkurenci privātajam sektoram. TOS darbība stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nerada negatīvu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem, jo stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu tirgū darbojas pamatā tikai publisku personu kapitālsabiedrības. Tie stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu segmenti, kuros darbību veic arī privātās ārstniecības iestādes, ir specializēti pakalpojumi, kuros raksturīgs valsts finansējuma trūkums un lielas pacientu rindas. Proti, TOS konkurē ar privātajām ārstniecības iestādēm tikai maksas stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu segmentos, kas ir aptuveni 6% no TOS sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Kopš 2009. gada samazinātais valsts budžeta finansējums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, kas ārstniecības iestādēm tiek maksāts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem un kas pēdējos gados galvenokārt palielināts, lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, pilnībā nekompensē pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, t.sk., preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, infrastruktūras uzturēšanas, attīstības un amortizācijas izdevumus un neļauj veidot uzkrājumus, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanas pasākumus nepieciešamajā apjomā.
Iepriekš minētais galvenokārt tiek pamatots ar to, ka, līdz 2009.gada 1.jūlijam, kad bija spēkā Ministru kabineta 2007.gada 1.janvāra noteikumu Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 177.punkts pamata redakcijā, veselības pakalpojumu tarifu aprēķinā izmantoja šādu formulu, proti C (veselības aprūpes pakalpojumu tarifs) = TC + P, kur TC - pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas un P - peļņa (attīstības izdevumi), savukārt TC (pakalpojuma sniegšanas kopējās izmaksas), aprēķināja pēc sekojošas formulas, proti, TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur VC - mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas), t.sk. D - darba samaksa (lati par stundu), S - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, M - medikamenti (ārstniecības līdzekļi), E - izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu, un FC - pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas), t.sk. U - pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas, ieskaitot izdevumus mīkstā un pārējā inventāra iegādei, ēku un būvju kārtējam remontam, A - administratīvie izdevumi un N - amortizācija. Kopš 2009.gada, kad no veselības pakalpojumu tarifa aprēķina formulas tika izņemts P elements, valsts nevar nodrošināt ārstniecības iestādēm valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu rentabilitāti, kā arī spēkā esošais veselības pakalpojumu tarifa aprēķins nenodrošina pakalpojumu sniegšanas faktisko izmaksu kompensēšanu, jo tarifa aprēķinā izmantotie M, E, U, A un N elementi galvenokārt balstās uz iepriekšējo periodu datiem, kas var būtiski atšķirties no reālās situācijas preču un pakalpojumu tirgū.
Ņemot vērā iepriekš minēto, privātā ārstniecības iestāde var atteikties no nerentablu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas vai kompensēt peļņas daļu, palielinot maksas pakalpojumu cenas. Tādā veidā tiktu negatīvi ietekmēta pakalpojumu pieejamība personām ar maziem un vidējiem ienākumiem.
Ar līdzdalību TOS valsts pilda Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam rīcības virziena “Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe” mērķa “Vienlīdzīgi pieejami kvalitatīvi veselības pakalpojumi” uzdevumus. Izvērtējot kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu stratēģisko svarīgumu Latvijas iedzīvotājiem kopsakarā ar konstatēto tirgus nepilnību, secināms, ka valsts līdzdalība TOS attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ir pamatota, lietderīga un atbilst VPIL un Konkurences likuma regulējumam.
Ministrija izvērtējumu par valsts līdzdalības iegūšanu TOS ir nosūtījusi saskaņošanai Veselības aprūpes darba devēju asociācijai un Konkurences padomei, kas konceptuāli neiebilst valsts līdzdalības saglabāšanai TOS.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
TOS darbības tiesiskie un faktiskie apstākļi, juridiskais izvērtējums un ekonomiskais izvērtējums, gan arī TOS darbības ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem un konkurences procesu kopumā, pievienots anotācijas pielikumā.
Izvērtējumā par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" tika izskatītas iespējamās alternatīvas kapitālsabiedrības īstenoto funkciju nodrošināšanai.
Izvērtējumā par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" tika izskatītas iespējamās alternatīvas kapitālsabiedrības īstenoto funkciju nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 15.oktobra noteikumu Nr.639 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- VSIA "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotājiem ar invaliditāti tiek nodrošināta augsta līmeņa valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotājiem tiek nodrošināta augsta līmeņa valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība traumatoloģijas un ortopēdijas jomā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”
2. pielikums
Nosaukums
Veselības aprūpes daba devēju asociācijas atzinums
3. pielikums
Nosaukums
Konkurences padomes atzinums