Anotācija

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka no 2025.gada 13.februārā plkst. 22:00 līdz 14.februārā plkst. 01:00 ir ieplānoti Valsts informācijas sistēmu savienotāja Vienotās pieteikšanās moduļa tehniskie uzturēšanas darbi. To laikā var būt traucēta vai nepieejama e-Identitātes apliecināšana ar visiem autentifikācijas rīkiem.
24-TA-2619: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta deviņpadsmito daļu.

Veselības ministrijā 2024. gada 11. oktobrī saņemts Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 11. oktobra lēmums nodot bez atlīdzības valsts īpašumā tai piederošās 5 841 391 kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca".
Vienlaikus saņemts arī Augšdaugavas novada pašvaldības domes 2024. gada 11. oktobra lēmums nodot bez atlīdzības valsts īpašumā tai piederošās 583 337 kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca".

Šobrīd SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” 9 085 896 kapitāla daļu turētāja ir Daugavpils valstspilsētas pašvaldība (8 112 865 kapitāla daļas), Augšdaugavas novada pašvaldība (765 055 kapitāla daļas) un Rīgas Stradiņa universitāte (207 976 kapitāla daļas).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta mērķis ir iegūt valsts līdzdalību SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", pieņemot bez atlīdzības Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai piederošās 5 841 391 kapitāla daļas un Augšdaugavas novada pašvaldībai piederošās 583 337 kapitāla daļas SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca". Par kapitāla daļu turētāju iecelt Veselības ministriju. 
Atbalstīt valsts budžeta finanšu līdzekļu ieguldījumu 4 619 668 EUR apmērā SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” pamatkapitālā.  
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Veselības ministrijā (turpmāk tekstā arī - Ministrija) 2023. gada 9. septembrī saņemta Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes (turpmāk tekstā arī – Pašvaldība) vēstule ar informāciju par  2023. gada 31. augusta domes sēdē izskatīto lēmuma projektu “Informatīvais ziņojums par SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” darbības rezultātiem”, ar kuru dome lūdz Veselības ministrijai izvērtēt valsts līdzdalības iegūšanu SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” (turpmāk arī - Slimnīca/kapitālsabiedrība/uzņēmums), pārņemot bez atlīdzības valsts īpašumā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības kapitāla daļas.

Ministrija ir izvērtējusi Slimnīcas ārējā audita starpziņojumu (par 2023.gada izmaksu analīzi un zaudējumu rašanas cēloņu noteikšanu), kas tika izstrādāts SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” pasūtījuma ietvaros.
Vienlaikus ir notikušas tikšanās ar Pašvaldības un Slimnīcas pārstāvjiem gan Veselības ministrijā, gan arī veselības ministra Hosama Abu Meri un Ministrijas pārstāvju vizītē Slimnīcā 2024. gada 29. augustā.

2024. gada 11. oktobrī Ministrijā saņemts Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 11. oktobra lēmums, ar kuru dome nolemj nodot bez atlīdzības valsts īpašumā tai piederošās 5 841 391 kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" un Augšdaugavas novada pašvaldības domes 2024. gada 11. oktobra lēmums, ar kuru dome nolemj nodot bez atlīdzības valsts īpašumā tai piederošās 583 337 kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca".
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Slimnīca ir lielākais daudzprofilu stacionārs un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ārpus Rīgas, kas nodrošina neatliekamās diennakts un ambulatorās medicīniskas palīdzības pieejamību galvenokārt Latgales reģiona (Daugavpils valstspilsēta, Augšdaugavas novads, Krāslavas novads, Preiļu novads) iedzīvotājiem.
Slimnīcā darbojas 25 dažāda profila medicīniskās palīdzības nodaļas, tostarp neiroloģijas, kardioloģijas, onkoloģijas, onkoķirurģijas, traumatoloģijas, terapijas, ginekoloģijas, dzemdniecības, pediatrijas, vispārējās ķirurģijas, bērnu ķirurģijas, hemodialīzes, AITN, infekciju, tuberkulozes, paliatīvās aprūpes u.c. nodaļas. Vairāki no šiem profiliem ir unikāli visa Latvijas austrumu reģiona mērogā. Slimnīca sniedz pakalpojumus ne tikai pacientiem no tuvākajiem novadiem, bet arī kalpo par nākamo līmeni neatliekami pārvestajiem pacientiem no Jēkabpils un Rēzeknes reģionālajām slimnīcām, piemēram, pacientiem ar miokarda infarktu, kuriem ir nepieciešamas intervences invazīvās kardioloģijas laboratorijā.
Slimnīca nodrošina gan augsta sarežģītības līmeņa neatliekamo un plānveida pakalpojumus plaša reģiona iedzīvotājiem, gan veselības sistēmas noturību krīžu un katastrofu gadījumos. To spilgti ilustrē Slimnīcas loma Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā. 2021.-2022. gadā Slimnīcā ārstēto Covid-19 inficēto pacientu skaits (4512 gadījumi) bija otrs lielākais valstī pēc SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (6902 gadījumi).

Vienlaikus Ministrija atzīst, ka šobrīd Slimnīca ir saskārusies ar nopietnām finanšu grūtībām, ko apliecina Slimnīcas ārējā audita starpziņojuma secinājums: Slimnīcas darbība ir raksturojama kā finansiāli nestabila, konstatēts būtisks finanšu saistību neizpildes risks.
                                                                                                                     
 Slimnīcas pēdējo 5 gadu galveno finanšu rādītāju kopsavilkums.
 
POSTENIS 2023 2022 2021 2020 2019
Neto apgrozījums, EUR 50 247 883   50 967 230 53 772 313 36 016 693 32 893 753
Neto peļņa/ zaudējumi, EUR - 5 110 346  - 3 502 806 2 981 816 - 61 075 1 189 377
Neto rentabilitāte, % -10% - 7% 6% - 0.2% 4%
Pamatlīdzekļu nolietojums, EUR 2 119 807 1 873 677 1 534 502 1 206 017 1 189 549
EBITDA, EUR - 2 988 719 -1 619 720 4 537 741 1 191 202 2 392 842
EBITDA, % - 6% -3% 8% 3% 7%
Aktīvu kopsumma, perioda beigās, EUR 48 642 078 34 520 688 37 575 397 31 121 213 27 842 850
Pašu kapitāls, perioda beigās, EUR 10 008 690 4 198 098 7 700 904 3 995 939 4 057 014
Naudas plūsma, EUR -243 946 - 1 017 936 - 419 207 809 490 427 925

Zaudējumu rašanās cēloņi
Slimnīcas finanšu situācija pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājusies, ko noteica vairāki faktori. Laikā no 2019. līdz 2021. gadam slimnīcas darbības rādītāji saglabājās pozitīvi – uzņēmums spēja nodrošināt stabilu EBITDA, kas bija liecība par iestādes spēju segt savas pamatdarbības izmaksas un pat radīt nelielu peļņu. Tomēr, sākot no 2022. gada, situācija krasi mainījās. Iedzīvotāju plūsma un veselības aprūpes pieprasījums atgriezās normālajā ritmā, bet finanšu plūsmas – samazinājās.

Covid-19 pacientu ārstēšana 2021.-2022. gados veidoja lielu īpatsvaru Slimnīcas ieņēmumos no valsts apmaksātajiem stacionāra pakalpojumiem, tas sastādīja 12 % no kopējā stacionāro pakalpojumu finansējuma un būtiski pārsniedza vidējo rādītāju – 7 % starp IV-V līmeņa stacionāriem valstī.
Beidzoties Covid-19 pandēmijai, 2022. gadā neto apgrozījums kritās par 5%, bet 2023. gadā – par vēl 1%. Šo samazinājumu noteica Nacionālā veselības dienesta (NVD) līguma apjoma samazinājums, gan Covid-19 pacientu ārstēšana, gan ar diagnozēm siastīto grupu sistēmu (DRG) fiksētā maksājuma samazinājums.
Personāla izmaksas ir viena no galvenajām slimnīcas izmaksu pozīcijām, veidojot vidēji 77% no kopējā neto apgrozījuma. Pandēmijas laikā, pateicoties papildu finansējumam, bija iespējams paaugstināt atalgojumu un pieņemt darbā papildu personālu, tādējādi personāla izmaksas 2021. gadā pieauga par EUR 10,8 miljoniem. Šis izmaksu pieaugums turpinājās arī 2022. gadā, bet no 2023. gada vērojams neliels personāla izmaksu samazinājums.
Otrs nozīmīgais izmaksu faktors ir materiālu iegāde. Pandēmijas laikā materiālu izmaksas strauji auga – 2021. gadā tās pieauga par EUR 2,6 miljoniem un vēl par EUR 1,2 miljoniem 2022. gadā. Lai gan pieprasījums un materiālu patēriņš samazinājās, šo izmaksu pieaugums saglabājās, un tas ietekmēja kopējo Slimnīcas rentabilitāti.
Trešais nozīmīgais izmaksu faktors ir energoresursu sadārdzinājums. Būtiskākais pieaugums bija 2022.gadā, kad komunālo pakalpojumu izdevumi, galvenokārt elektroenerģijai un apkurei, pieauga par 123 %, kas absolūtā izteiksmē veidoja 1,2 milj. EUR. 2023. gadā pieaugums turpinājās, taču daudz mazākā apmērā.
 
Energoresursi 2021.gads, EUR 2022.gads, EUR Peaugums 2021-2022, EUR Pieaugums 2021-2022, % 2023.gads, EUR Peaugums 2022-2023, EUR Pieaugums 2022-2023, %
Siltumenerģija 341 835 718 824 376 989 110% 716 336 -2 488 0%
Elektroenerģija 381 827 966 611 584 784 153% 1 133 171 166 560 17%
Dabasgāze 99 978 272 923 172 945 173% 138 242 - 134 681 -49%
Degviela 37 222 55 665 18 443 50% 40 109 - 15 556 -28%
Ūdens/kanalizācija 90 898 104 113 13 215 15% 130 018 25 905 25%
KOPĀ     1 166 376 123%   39 740 2%

Apvienojot augstās personāla,  materiālu un komunālo pakalpojumu izmaksas ar samazinātiem ieņēmumiem, rezultātā veidojās bruto zaudējumi, kas negatīvi ietekmēja rentabilitāti. 2022. un 2023. gadā tika fiksēti bruto zaudējumi ar rentabilitāti robežās no -11% līdz -13%, norādot uz nopietniem izaicinājumiem Slimnīcas finansiālajā ilgtspējā. Šajos gados zaudējumi ievērojami ietekmēja arī neto rentabilitāti, kas no peļņas 2021. gadā pārvērtās zaudējumos, sasniedzot robežas no -7% līdz -10%.

Parādi piegādātājiem
Sarežģītas finansiālās situācijas un nepietiekamu ieņēmumu apjomu dēļ, kopš 2021. gada Slimnīcas naudas plūsma ir bijusi negatīva un Slimnīcas spēja segt savas īstermiņa saistības ir būtiski pasliktinājusies. Slimnīcas īstermiņa saistības ir pieaugušas, un visstraujākais pieaugums novērots 2023. gadā, kad tās palielinājušās par 28%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Detalizēts piegādātāju uzskaitījums (kategorijās) sniegts anotācijas 2. pielikumā (30.09.2024.dati).
Īstermiņa saistību lielāko daļu veido parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, kuru apmērs izteikti pieauga 2023. gada laikā - par EUR 2,7 miljoniem jeb 58%.
Pieaugošās inflācijas apstākļos veselības aprūpes iestāžu izmaksas pieauga straujāk nekā valsts noteiktie tarifi, kā rezultātā tarifi pilnībā nekompensēja pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas.

2023. gada oktobrī Slimnīcas padome ir iecēlusi valdi jaunā sastāvā, kura nekavējoties veikusi vairākus izmaksu optimizācijas pasākumus.
Atbilstoši 2024. gada 6 mēnešu starpperiodu pārskatam Slimnīcas finanšu stāvoklis šī gada pirmajā pusgadā ir uzlabojusies, zaudējumiem samazinoties līdz 1,3 milj. EUR, kas ir ievērojams progress salīdzinājumā ar 5,8 milj. EUR zaudējumiem attiecīgajā periodā 2023. gadā. Kreditoru kopsumma ir samazinājusies par 2.9 milj. EUR. Tomēr naudas plūsma paliek negatīva, kas ir galvenokārt saistīts ar nepieciešamību segt parādus piegādātājiem, kas ir izveidojušies strauji pieaugot slimnīcas zaudējumiem 2023. gadā. Līdz ar to Slimnīcas darbības nepārtrauktības riski joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti.
Pašvaldība 2024. gada 26. jūlija vēstulē “Par SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” atbalsta pasākumiem”  arī lūdza Finanšu ministrijas iesaisti Slimnīcas finansiālo problēmu risināšanā, “paredzot Valsts budžeta likumā iespēju Pašvaldībai sniegt galvojumu īstermiņa aizņēmumam apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kura nodrošina kritiski svarīgos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas reģionā”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 286 “Veselības ministrijas nolikums” 1. punktu Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē. Ministrijas uzdevums un kompetence ir organizēt un koordinēt veselības politikas īstenošanu valstī.
Ņemot vērā Slimnīcas būtisko lomu valsts veselības aprūpes sistēmā, Ministrijas ieskatā nav pieļaujama situācija, ka ir apdraudēta Latgales reģiona lielākās ārstniecības iestādes darbība. Ministrija uzsver arī Slimnīcas kā stratēģiski nozīmīgas ārstniecības iestādes lomu šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, ievērojot arī Daugavpils valstspilsētas ģeogrāfisko izvietojumu valsts pierobežas teritorijā.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Ministrija izsaka gatavību iegūt valsts līdzdalību SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, pieņemot bez atlīdzības valsts īpašumā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības 5 841 391 kapitāla daļas (64,291%) un Augšdaugavas novada pašvaldības 583 337 kapitāla daļas (6,420%).
Ministrija nav saimnieciskās darbības veicēja, bet tikai kapitāla daļu turētāja, līdz ar to  kapitāla daļu pāreja Ministrijai no pašvaldībām, neradīs ekonomisko priekšrocību.  Kapitāla daļu pārejas process no pašvaldību īpašuma valsts īpašumā nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk tekstā - Likums) 5. panta pirmajai daļai,  lēmumu par publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Saskaņā ar Likuma 4. panta pirmo daļu publiska persona drīkst iegūt un saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā ir noteikts:
(1) ciktāl likumā nav noteikts citādi, publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Ņemot vērā augstāk minēto Slimnīcas darbības aprakstu un nozīmīgumu visā Latgales reģionā, ir konstatējams, ka Slimnīca sniedz pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Līdz ar to šobrīd ir būtiski nodrošināt valsts līdzdalību šajā valstiski nozīmīgā ārstniecības iestādē.
Vienlaikus valsts līdzdalība:
- veicinātu vienotu veselības aprūpes kvalitātes un drošības kritēriju ieviešanu Slimnīcā, nodrošinot, ka tiek izstrādāti atbilstoši kvalitātes kritēriji un to vērtēšana;
- sabalansētu pakalpojumu pieejamību ar efektivitāti;
- nodrošinātu vienotu klīnisko vadlīniju ieviešanu un kontroli;
- veicinātu sadarbību starp klīniskajām universitāšu slimnīcām un SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, kas būtu vērsta uz labāku pakalpojumu sniegšanu un cilvēkresursu plānošanu;
- pilnveidotu koordinētāku pacientu hospitalizāciju, tai skaitā izstrādājot un nodrošinot optimālu pacientu hospitalizācijas plānu atkarībā no diagnozes un kritiskuma, tādējādi nodrošinot stacionāro pacientu ārstēšanu nepieciešamajā aprūpes līmenī;
- nodrošinātu vienotu vadlīniju ieviešanu ne tikai ārstniecības procesos, bet arī administratīvajos;
- uzlabotu pārvaldību, efektīvāku resursu koordinēšanu un pārraudzību;
- attīstītu vienotu dažādu administratīvo un veselības aprūpes pakalpojumu procesu uzskaites un plānošanas pieeju;
- nodrošinātu kopīgu iepirkumu organizēšanu ar citām valsts kapitālsabiedrībām;
- valstiskā mērogā veicinātu vienotu medicīnas tehnoloģiju plānošanu, remontu, uzskaites un analīzes sistēmu;
- nodrošinātu vienotu atalgojumu un motivācijas sistēmu (monetārā un nemonetārā) ieviešanu.

Ministrija vērš uzmanību, ka, salīdzinot Slimnīcas rādītājus ar citām ārstniecības iestādēm, konstatējams, ka Slimnīcas finanšu situāciju daudz būtiskāk ir ietekmējusi Slimnīcas neatbilstoša pārvaldība.
Lai nodrošinātu stabilitāti un izpildītu finanšu saistības, Slimnīca ar tās lielākajiem kreditoriem saskaņojusi maksājumu grafikus ar paredzētiem maksājumiem tuvāko mēnešu laikā EUR 330-340 tūkstošu apmērā ik mēnesi. Šie maksājumi ir ieplānoti līdz 2026. gada jūnijam, lai nodrošinātu pakāpenisku saistību izpildi. Slimnīcas apgrozāmie līdzekļi sedz vien 34% no kopējām īstermiņa saistībām, kas norāda uz nepietiekamu apgrozāmo līdzekļu apmēru kapitālsabiedrībā.
2024. gada 30. septembri kavēto maksājumu apmērs ir 4 977 807 EUR, no tiem 4 095 694 EUR ar parādu atmaksas grafika vienošanos (23 piegādātāji, maksimālā summa vienam piegādātājam 781 671 EUR) un 882 113 EUR bez saskaņotiem atmaksas grafikiem (82 piegādātāji, maksimālā summa vienam piegādātājam 233 389 EUR).
Lielāko daļu no piegādātāju parādiem – 4 078 246 EUR apmērā veido medikamentu un medicīnas preču grupa.
 
Piegādātāja grupa Kavētie maksājumi Maksimālais parāds grupā Piegādātāju skaits
Medikamenti, zāles un medicīnas materiāli 4 078 245.99 781 670.87 59
Komunālie izdevumi 584 217.65 493 220.18 6
Informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumi 85 248.34 49 336.41 7
Ēku remonts 62 636.18 40 343.01 2
Medicīnas pakalpojumi 54 330.29 41 713.91 4
Saimniecības materiāli un kancelejas piederumi 21 806.36 5 640.61 9
Ēku uzturēšana 19 609.10 10 677.60 3
Audita un revīzijas pakalpojumi 16 456.00 16 456.00 1
Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces 7 708.12 7 708.12 1
Tehniskā pārbaude un analīze 3 561.61 2 472.61 2
Iekārtu noma 2 963.30 1 497.59 3
Automobiļu apkope un remonts 2 844.25 2 844.25 1
Juridiskie pakalpojumi 2 294.16 2 294.16 1
Kopā: 4 977  806.78 781 670.87 105

Ilgtermiņa stabilitāte
Ministrija secina, ka šobrīd Slimnīcas valde un padome īsteno visas nepieciešamās aktivitātes kapitālsabiedrības finansiālās situācijas stabilizēšanai. Tomēr, kā jau iepriekš minēts, Slimnīcas darbības nepārtrauktības riski joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti.

Maksātspējas atjaunošana.
Ieņēmumu pieaugums 2024. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā sasniedza 2,78 milj. EUR (11 %), kas saistīts ar ieņēmumu pieaugumu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu.
Vienlaikus secināms, ka Slimnīca ir sekmīgi noslēgusi 2014.-2020. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) plānošanas periodu. Kā arī uzsākts ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ERAF projekts Nr.  4.1.1.1/1/24/I/013 "SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” veselības sistēmas stiprināšana - slimnīcas infrastruktūras objektu attīstība un medicīnisko tehnoloģiju pilnveide, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei", kuram saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 462 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.1. pasākuma "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pirmās un piektās kārtas un 4.1.1.5. pasākuma "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta attīstība" īstenošanas noteikumi" tiek piešķirts ERAF un valsts budžeta līdzfinansējums, kurš tiek piešķirts neatkarīgi no tā, vai Slimnīca ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, attiecīgi nodrošinot līdzfinansējumu.

Ir veikta Slimnīcas nekustamo īpašumu pārvērtēšana, kā rezultātā Slimnīcas pašu kapitāls palielināts par 10.4 milj. EUR, novēršot grūtībās nonākuša uzņēmuma (GNU) statusu un ar to saistītos riskus.

Izmaksu optimizācija.
2024. gadā  palielinājies  stacionārā (+2 %) un ambulatori (+13 %) apkalpoto pacientu skaits. Vienlaikus 2024. gada 1. pusgadā kapitālsabiedrības izmaksas ir samazinātas par 1,71 milj. EUR (5,6%), salīdzinot ar attiecīgo periodu 2023. gadā.
Slimnīcas slodžu skaits ir samazināts par 63 slodzēm, no 1805 vidēji 2023. gadā līdz 1741 vidēji 2024. gadā un optimizācija šajā virzienā tiek turpināta.  
Darbs ar piegādātajiem, kā arī iekšējo procesu sakārtošana nodrošinājusi izdevumu samazinājumu medikamentiem un medicīnas precēm par 463,9 tūkst. EUR (7,8%) salīdzinājumā ar 2023. gada 1. pusgadu.
Pateicoties augstāk minētajām aktivitātēm, 2024. gada 1. pusgadā zaudējumi ir samazināti par 4,5 milj. EUR, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā.
Parādu piegādātājiem un darbuzņēmējiem dinamika pēdējā gada laikā ir pozitīva, parādiem samazinoties no 9,4 milj. EUR līdz 7,5 milj. EUR (30.09.2023. – 30.09.2024.).

Turpmākās rīcības plāns (turpmāk - rīcības plāns) 2025. gadam.
2025. gadā plānots sabalansēt izdevumus ar ieņēmumiem, pārskatot atlīdzības politiku kapitālsabiedrībā. Otrajā lielākajā izdevumu kategorijā - medikamentu un medicīnas preču iegādē, Slimnīca prognozē mērenu pieaugumu (2 % apmērā), kas atbilst kopējās inflācijas līmenim.
Tiks turpināti pasākumi Slimnīcas infrastruktūras uzlabošanai, realizējot Eiropas Savienības finansētos projektus, kā arī tiks efektivizēti Slimnīcas iekšējie atbalsta procesi (digitalizācija, līgumu kontroles sistēma, iekšējā audita funkcija), kā arī citi pasākumi, kas vērsti uz Slimnīcas pārvaldības uzlabošanu.

Īstermiņa risinājums
Maksātnespējas draudu novēršanai un uzņēmuma likviditātes uzlabošanai, Ministrija lūdz apstiprināt finansējuma piešķiršanu parādu nomaksai kapitālsabiedrības saistībām ar piegādātājiem, kas tiek noteikta 2022. un 2023.gada zaudējumu (bez nolietojuma izmaksām) apmērā -  4 619 668 EUR.
Detalizēts nepieciešamā finasējuma apmērs:
Rādītājs 2023. gads 2022. gads
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi -5 110 346 -3 502 806
Pamatlīdzekļu nolietojums, nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu summas                                 2 062 335 1 806 131
Pamatlīdzekļu nolietojums nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu summas (administrācija) 57 472 67 546
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pirms nolietojuma -2 990 539 -1 629 129
 Valsts budžeta līdzekļu novirzīšana Slimnīcas finanšu situācijas stabilizācijai, ir saistīta ar valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas ir sociāla rakstura pakalpojumi ar tautsaimniecisku nozīmi, un ir kvalificējams kā valsts atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar Eiropas komisijas 2011.gada 20.decembra lēmumu Nr.2012/21/ES “Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi”.
Sabiedrības ar ierobežotu "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāls pēc finanšu līdzekļu ieguldījuma tiks sadalīts sekojoši:
- Veselības ministrija - 11 044 396 kapitāla daļas 11 044 396 EUR vērtībā (80,58%);
- Daugavpils valstspilsētas pašvaldība - 2 271 474 kapitāla daļas 2 271 474 EUR vērtībā (16,57%);
- Augšdaugavas novada pašvaldība - 181 718 kapitāla daļas 181 718 EUR vērtībā (1,33%);
- Rīgas Stradiņa universitāte - 207 976 kapitāla daļas 207 976 EUR vērtībā (1,52%).
Anotācijas 1.pielikumā - pārskats par kapitāla daļu izmaiņām SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca".
Pamatkapitāla palielināšana ir plānota 2024. gadā.  Pamatkapitālā ieguldītie finanšu līdzekļi tiks novorzīti Slimnīcas finanšu situācijas stabilizēšanai, t.i., iepriekšējo periodu saistību nomaksai saskaņā ar anotācijas 2.pielikumu, kurā ir norādītas parādsaistības uz 30.09.2024.

Pēc tam, kad valsts Veselības ministrijas personā kļūs par  Slimnīcas dalībnieku, līdz 2025. gada 30. septembrim tiks sagatavots detalizēts ekonomiskais izvērtējums, kam  nepieciešama visaptveroša datu analīze un risku izvērtēšana un tā sagatavošana ir laikietilpīgs process.
Vienlaikus jau šobrīd ir paredzama Slimnīcas finansiālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanās, proti, pēc valsts budžeta finanšu līdzekļu ieguldījuma uzlabosies Slimnīcas bilances un pašu kapitāla struktūra, rentabilitātes, likviditātes un maksātspējas rādītāji 2024. gadā un turpmākajos gados.

Šā  brīža Slimnīcas vispārējais stratēģiskais mērķis ir - "Nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Daugavpils pilsētā" (noteikts saskaņā ar 2021.gada 27.maija Daugavpils pilsētas domes lēmumu Nr. 326 “Par Daugavpils pilsētas pašvaldības līdzdalības pārvērtēsanu kapitālsabiedrībās”).
Viens no Slimnīcas stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem ir - uzlabot Latgales reģiona iedzīvotāju veselības stāvokli, nodrošinot kvalitatīvu un daudzveidīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Slimnīcas darbību  regulē un Slimnīcas stratēģiskie mērķi izriet no šādiem būtiskākajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem:
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam  (apstiprināta Saeimā 2010. gada  10. jūnijā);
Nacionālais attīstības plāns 2021. -2027. gadam (apstiprināts Saeimā 2020. gada 2. jūlijā);
Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 359);
Plāns reto slimību jomā 2023.–2025. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 25. oktobra rīkojumu Nr. 774);
Par Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2022.–2024. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2022. gada 6. jūlija rīkojumu Nr. 493).
Līdz ar to Ministrijas ieskatā ir nepieciešams paplašināt Slimnīcas vispārējo stratēģisko mērķi - saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem, īstenojot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju principu Latgales reģionā, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesi uz reģioniem, kā arī veicinot zinātnes un pētniecības attīstību.

Vienlaikus, lai nodrošinātu Slimnīcas efektīvu pārvaldību un stabilizācijas procesu, valsts līdzdalība sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" tiks īstenota pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" pašreizējo kapitāla daļu turētāju nodrošinātiem statūtu grozījumiem,  paredzot, ka dalībnieku sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo dalībnieku balsu (kapitāla daļu) vairākumu, izņemot jautājumos par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" reorganizāciju vai likvidāciju, kam nepieciešams vienbalsīgs dalībnieku lēmums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz 2024.gadam Veselības ministrijas apakšprogrammas 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" palielināt izdevumus 4 619 668 EUR apmērā.

Rīkojuma projekts paredz atbalstīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 4 619 668 EUR apmērā (4 619 668 kapitāla daļas)  finanšu situācijas stabilizēšanai. Sabiedrības ar ierobežotu “Daugavpils reģionālā slimnīca” pamatkapitāls pēc finanšu līdzekļu ieguldījuma ir 13 705 564 EUR (13 705 564 kapitāla daļas). Sabiedrības ar ierobežotu “Daugavpils reģionālā slimnīca” kapitāla daļu īpašnieki: 
- Veselības ministrija -  11 044 396 kapitāla daļas 11 044 396 EUR vērtībā (80,58%).
- Daugavpils valstspilsētas pašvaldība - 2 271 474 kapitāla daļas 2 271 474 EUR vērtībā (16,57%).
- Rīgas Stradiņa universitāte - 207 976 kapitāla daļas 207 976 EUR vērtībā (1,52%).
- Augšdaugavas novada pašvaldība - 181 718 kapitāla daļas 181 718 EUR vērtībā (1,33%).
Finanšu ministrijai, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta deviņpadsmito daļu un šā Rīkojuma projekta 5. punktu, jāpalielina dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un apropriācija Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" finansēšanas kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" 4 619 668 EUR apmērā. 

Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par apropriācijas palielinājumu atbilstoši Rīkojuma 5. un 6. punktam. Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimu par apropriācijas izmaiņām atbilstoši Rīkojuma 6. punktam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Slimnīca ir klasificēta vispārējās valdības sektorā un tā ar savu saimniecisko un finanšu darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci.
Saskaņā ar prognozi (Anketa par kapitālsabiedrību ietekmi uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci un parādu), kas iesniegta Valsts kases e-pakalpojumu sistēmā  “ePārskati”, Slimnīcas kopējā ietekme uz vispārējās valdības sektora budžeta bilanci 2024. gadam plānota negatīva – 662,1 tūkst.EUR apmērā, savukārt 2025. gadā – pozitīva 316,5 tūkst.EUR apmērā.

Šie skaitli iekļauj 2021.-2027. gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) 2021.-2027. gada projektamprojekta Nr.  4.1.1.1/1/24/I/013 "SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” veselības sistēmas stiprināšana - slimnīcas infrastruktūras objektu attīstība un medicīnisko tehnoloģiju pilnveide, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei" un Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 4.1.1.2.i. “Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā” fiskālo ietekmi.
 
Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta deviņpadsmito daļu un šā rīkojuma 5. punktu Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, palielināt ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, kas ir kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā, apropriāciju finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, lai veiktu ieguldījumu valsts izšķirošajā ietekmē esošo kapitālsabiedrību pamatkapitālā svarīgu valstisku funkciju nodrošināšanai vai tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Šādu apropriācijas palielināšanu var veikt, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un apropriācijas palielināšanai nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci nominālajā izteiksmē atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.

Apropriācijas palielināšana finansēšanas klasifikācijas kategoriju kodiem, lai veiktu ieguldījumu pamatkapitālā, kas tiks novirzīts Slimnīcas parādu nomaksai kapitālsabiedrības saistībām ar piegādātājiem, kas tiek noteikta 2022. un 2023.gada zaudējumu (bez nolietojuma izmaksām) apmērā -  4 619 668 EUR, nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Augšdaugavas novada pašvaldība
  • Veselības ministrija
  • Rīgas Stradiņa universitāte
  • Daugavpils valstspilsētas pašvaldība

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Pārvaldības procesu efektivizācija
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Pārvaldības procesu efektivizācija
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbilstoši plānotajam SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" stratēģiskajam mērķim - saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem, īstenojot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju principu Latgales reģionā, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesi uz reģioniem, kā arī veicinot zinātnes un pētniecības attīstību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbilstoši plānotajam SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" stratēģiskajam mērķim - saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem, īstenojot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju principu Latgales reģionā, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesi uz reģioniem, kā arī veicinot zinātnes un pētniecības attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbilstoši plānotajam SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" stratēģiskajam mērķim - saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem, īstenojot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju principu Latgales reģionā, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesi uz reģioniem, kā arī veicinot zinātnes un pētniecības attīstību.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Atbilstoši plānotajam SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" stratēģiskajam mērķim - saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem, īstenojot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju principu Latgales reģionā, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesi uz reģioniem, kā arī veicinot zinātnes un pētniecības attīstību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" piegādātāju apkopojums (30.09.2024.).
2. pielikums
Nosaukums
SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" piegādātāju apkopojums (30.09.2024.).