24-TA-1573: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr .421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41. - 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir apstiprināt finansējumu 503 719 euro apmērā, lai nodrošinātu Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita norisi Rīgā 2024. gada oktobrī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tā tika izveidota, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krievijas veikto nelikumīgo Krimas okupāciju, mobilizētu starptautisko sabiedrību Ukrainas teritoriālās integritātes atbalstam, uzsvērtu okupācijas negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām un drošību Melnās jūras reģionā. Faktiskais Ukrainas mērķis, veidojot Starptautisko Krimas platformu, bija konsolidēt visus nacionālos un starptautiskos instrumentus, lai panāktu Krimas deokupāciju.
Kopš brīža, kad Krievija uzsāka pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, Starptautiskās Krimas platformas mērķis un darbības lauks likumsakarīgi ir paplašinājies, izgaismojot visus noziegumus, ko Krievija pastrādājusi pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, un izceļot Krievijas agresijas globālo ietekmi. Starptautiskās Krimas platformas ilgtermiņa mērķis ir pilnīga Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana.
Līdz šim ir notikuši trīs Starptautiskās Krimas platformas samiti valstu un valdību vadītāju līmenī un divi parlamentārie samiti. Iepriekšējie Krimas platformas parlamentārie samiti notika Zagrebā 2022. gadā un Prāgā 2023. gadā, pulcinot parlamentāriešus no dažādām pasaules valstīm un starptautiskām parlamentārajām organizācijā.
Kopš brīža, kad Krievija uzsāka pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, Starptautiskās Krimas platformas mērķis un darbības lauks likumsakarīgi ir paplašinājies, izgaismojot visus noziegumus, ko Krievija pastrādājusi pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, un izceļot Krievijas agresijas globālo ietekmi. Starptautiskās Krimas platformas ilgtermiņa mērķis ir pilnīga Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana.
Līdz šim ir notikuši trīs Starptautiskās Krimas platformas samiti valstu un valdību vadītāju līmenī un divi parlamentārie samiti. Iepriekšējie Krimas platformas parlamentārie samiti notika Zagrebā 2022. gadā un Prāgā 2023. gadā, pulcinot parlamentāriešus no dažādām pasaules valstīm un starptautiskām parlamentārajām organizācijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai uzturētu Ukrainas drošību un turpinātu deokupācijas cīņu, starptautiskajā sabiedrībā nepieciešams uzturēt pastāvīgu izpratni par Ukrainas cīņas leģitimitāti. 2024. gada janvārī Kijivā, Ukrainā, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas vizītes laikā Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks izteica Latvijai lūgumu uzņemties nākamā – trešā – Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita rīkošanu. Pēc Saeimas priekšsēdētājas konsultācijām ar valsts augstākajām amatpersonām Saeimas Prezidijs šā gada 18. martā pieņēma lēmumu uzņemties kopīgi ar Ukrainas parlamentu rīkot Starptautiskās Krimas platformas trešo parlamentāro samitu Rīgā 2024. gada 23.–24. oktobrī.
Ar samita rīkošanu Rīgā Latvija apliecina savu nelokāmo un spēcīgo atbalstu Ukrainai, konsekventi turpinot: 1) starptautiski uzsvērt Krievijas agresiju un pret Ukrainu un tās tautu pastrādātos noziegumus; 2) starptautiski nostiprināt izpratni par Krievijas atbildības izvērtēšanas nepieciešamību; 3) aktīvi virzīt Krievijas izolācijas politiku; 4) uzsvērt Krievijas agresijas globālo ietekmi; 5) stiprināt noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Aktīvā un konsekventā politika starptautisko tiesību aizsardzībā cieši sasaucas ar Latvijas kampaņu par vietu ANO Drošības padomē, kur izceļam tieši nepieciešamību stiprināt noteikumos balstītu starptautisko kārtību.
Ar samita rīkošanu Rīgā Latvija apliecina savu nelokāmo un spēcīgo atbalstu Ukrainai, konsekventi turpinot: 1) starptautiski uzsvērt Krievijas agresiju un pret Ukrainu un tās tautu pastrādātos noziegumus; 2) starptautiski nostiprināt izpratni par Krievijas atbildības izvērtēšanas nepieciešamību; 3) aktīvi virzīt Krievijas izolācijas politiku; 4) uzsvērt Krievijas agresijas globālo ietekmi; 5) stiprināt noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Aktīvā un konsekventā politika starptautisko tiesību aizsardzībā cieši sasaucas ar Latvijas kampaņu par vietu ANO Drošības padomē, kur izceļam tieši nepieciešamību stiprināt noteikumos balstītu starptautisko kārtību.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši iepriekšējo samitu pieredzei Starptautiskās Krimas platformas parlamentārais samits Rīgā paredzēts kā vienas dienas plenārsēdes sesija ar ierašanos un Valsts prezidenta rīkotām vakariņām delegāciju vadītājiem iepriekšējā vakarā. Ievērojot izveidojušos praksi, Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita noslēgumā paredzēts vienoties par kopīgu paziņojumu. Samita noslēgumā paredzēts atsevišķs samita galvenajai sesijai paralēls pasākums – diskusija par noteiktu tematu, ko kopīgi rīkotu Saeima un Starptautiskās Krimas platformas sekretariāts.
Zagrebas un Prāgas pieredze liecina, ka Starptautiskās Krimas platformas parlamentārajā samitā piedalās 40–50 delegācijas no vairāk nekā 30 valstīm. Pamatā valstis tiek pārstāvētas parlamentu priekšsēdētāju līmenī. Atsevišķas valstis tika pārstāvētas parlamentu priekšsēdētāju vietnieku vai ārlietu komisiju vadītāju līmenī.
Starptautiskais Krimas platformas parlamentārais samits, kura organizēšana Rīgā notiek pēc Ukrainas Austākās Radas priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka lūguma, ir uzskatāms par valstiski nozīmīgu pasākumu, apliecinot Latvijas nelokāmo un spēcīgo atbalstu Ukrainai un tās teritoriālajai nedalāmībai. Ir nepieciešams savlaicīgi uzsākt pasākuma norises sagatavošanu, lai to nodrošinātu atbilstoši drošības un protokolārajām prasībām.
Zagrebas un Prāgas pieredze liecina, ka Starptautiskās Krimas platformas parlamentārajā samitā piedalās 40–50 delegācijas no vairāk nekā 30 valstīm. Pamatā valstis tiek pārstāvētas parlamentu priekšsēdētāju līmenī. Atsevišķas valstis tika pārstāvētas parlamentu priekšsēdētāju vietnieku vai ārlietu komisiju vadītāju līmenī.
Starptautiskais Krimas platformas parlamentārais samits, kura organizēšana Rīgā notiek pēc Ukrainas Austākās Radas priekšsēdētāja Ruslana Stefančuka lūguma, ir uzskatāms par valstiski nozīmīgu pasākumu, apliecinot Latvijas nelokāmo un spēcīgo atbalstu Ukrainai un tās teritoriālajai nedalāmībai. Ir nepieciešams savlaicīgi uzsākt pasākuma norises sagatavošanu, lai to nodrošinātu atbilstoši drošības un protokolārajām prasībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ārlietu ministrija iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā projektu par Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita finansējuma jautājumiem (DV).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
363 800
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
363 800
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
363 800
503 719
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
363 800
503 719
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-503 719
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-503 719
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
503 719
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēti aprēķini ir iekļauti anotācijas pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita norisei nepieciešamais finansējums 363 800 euro apmērā tiks nodrošināts Saeimas budžeta ietvaros.
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 503 719 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. Iekšlietu ministrijai 380 732 euro;
1.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 22 987 euro (lai veiktu transferta pārskaitījumu Rīgas domei);
1.3. Satiksmes ministrijai 100 000 euro.
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 503 719 euro apmērā, tai skaitā:
1.1. Iekšlietu ministrijai 380 732 euro;
1.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 22 987 euro (lai veiktu transferta pārskaitījumu Rīgas domei);
1.3. Satiksmes ministrijai 100 000 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Republikas Saeima
- Iekšlietu ministrija
- Satiksmes ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi