Anotācija (ex-ante)

24-TA-1184: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Iesniegumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, izpildot Ministru prezidentes uzdevumu 24-MPI-9:  "Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju atbilstoši Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35.punktam ar mērķi mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, lūdzu izstrādāt un iesniegt  izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2024.gada 23.maijam grozījumus Iesniegumu likumā, paredzot, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā."

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Mazināt birokrātiju un valsts pārvaldi padarīt elastīgāku, vienlaikus mazinot personas administratīvo slogu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Savulaik likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kartība valsts un pašvaldību institūcijās" (pieņemts 1994. gada 27. oktobrī, zaudējis spēku 2008. gada 1.janvārī) 8. panta pirmajā daļā bija noteikts, ka valsts vai pašvaldības institūcijai, kas saņēmusi iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, tas jāreģistrē Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:
1) septiņu dienu laikā nosūtīt iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu citai – šajā lietā kompetentai institūcijai, par to paziņojot iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšana neietilpst šīs valsts vai pašvaldības institūcijas kompetencē;
2) 15 dienu laikā atbildēt iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanai nav nepieciešama papildu pārbaude vai nav jāpieprasa papildu ziņas;
3) 30 dienu laikā atbildēt iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas; šādos gadījumos par papildu pārbaudi jāpaziņo iesniedzējam. Ja objektīvu iemeslu dēļ 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, par to jāpaziņo iesniedzējam.
Šobrīd Iesniegumu likums paredz, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35.punkts paredz: "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs."

2024. gada 10.jūlijā par likumprojektu tika organizēta starpinstitūciju sanāksme par izteiktajiem iebildumiem/priekšlikumiem. Sanāksmes gaitā iestādes tika lūgtas sniegt informāciju par iesniegumu izskatīšanas statistiku gada griezumā. Iestādes ir sniegušas šādu ieskatu par šobrīd esošo praksi iesniegumu izskatīšanā (statistika periodi ir atšķirīgi):

Latvijas Bankā   2023. gadā bijuši vidēji apmēram  31 iesniegumi mēnesī (ir bijuši mēneši, kad saņemti 44 un 38 iesniegumi un ir bijuši mēneši, kad saņemti 22 un 26 iesniegumi). mēnesī. Pavisam precīzi atbilstoši sistēmas izejas datiem nav iespējams aprēķināt, bet, cik iespējams secināt – apmēram 95-99% ir gadījumi, kad atbildi objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sniegt 10 dienu termiņā un visu šo iesniegumu izskatīšanas termiņi ir pagarināmi. Pēc esošā regulējuma – atbildi sniedz, iekļaujoties 30 dienu termiņā.
 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā 2023.gadā saņemti 1654 iesniegumi. Piemēram, 2023.gada marta mēnesī kopā ir saņemti 144 iesniegumi. Divu nedēļu laikā atbildēti aptuveni 44 (šajos ietilps pārsvarā pārsūtītie iesniegumi), mēnesī aptuveni 50, pārējie pieņemti zināšanai.

Datu valsts inspekcijā 2023. gadā ir saņemti aptuveni 950 iesniegumi, kuri tika izskatīti Iesniegumu likuma noteiktajos termiņos, tostarp uzziņas pieprasījumi, kuri neatbilda uzziņas pazīmēm un tika izskatīti saskaņā ar Iesniegumu likumu, un aptuveni 600 elektroniskā pasta vēstules, kuras nebija parakstītas, un uz kurām atbildes tika sagatavotas vidēji 2 nedēļu laikā. Tādējādi kopā ap 1500 iesniegumu, no kuriem uz vienu trešdaļu tiek atbildēts saīsinātos termiņos.

Satiksmes ministrijā pēdējā gada laikā saņemti kopā 602 fizisku personu iesniegumi;
izpildes kontroles termiņš uzlikts 427 iesniegumiem. No 427 iesniegumiem 134 iesniegumiem ir saistītais dokuments, kas nozīmē, ka atbildes sagatavošanā tiek pieprasīta informācija kādai iestādei/kapitālsabiedrībai atbilstoši kompetencei, citai struktūrvienībai vai ir sagaidīta informācija no citas iestādes, lai atbildētu iesniedzējam.
121 dokuments atzīmēts kā izpildīts laikā līdz 10 kalendārām dienām, no 11-20 kalendārām dienām atzīmēti kā izpildīti 89 iesniegumi, no 21 līdz 31 kalendārām dienām atzīmēti 139 iesniegumi, 31+ kalendārā diena izpildē ir atzīmēta 61 iesniegumam.
Satiksmes ministrijas lietvedības sistēmā kopā ar fizisku personu iesniegumiem netiek uzskaitīti kapitālsabiedrību iesniegumi, kas izskatāmi Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" 2023.gadā ir saņemti aptuveni 2000 iesniegumi, kas izskatāmi atbilstoši Iesniegumu likumam, ir izskatīti termiņā, kas pārsniedz 14 dienas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk – Regulators) 2023.gadā saņemti 117 iesniegumi, kas izskatāmi atbilstoši Iesniegumu likumam, no kuriem:
1 iesniegums tika pārsūtīts citai kompetentai iestādei;
uz 31 iesniegumu atbilde tika sniegta 10 darba dienu laikā;
uz 79 iesniegumiem atbilde tika sniegta viena mēneša laikā (un virs 10 darba dienām);
uz 7 iesniegumiem atbilde tika sniegta vairāk nekā viena mēneša laikā, sagatavojot privātpersonai starpatbildi un paskaidrojot iemeslus iesniegumu izskatīšanas termiņa pagarināšanai, kas parasti bija nepieciešamība pieprasīt vai saņemt jau pieprasītu papildu paskaidrojošu informāciju, apliecinājumus sniegtajai informācijai, skaidrojumus un risinājumus no komersantiem par iesniegumā minēto pilnvērtīgai iesniegumā norādīto apstākļu izvērtēšanai.
Regulators ir aprēķinājis, ka Regulatorā 2023.gadā saņemto iesniegumu Iesniegumu likuma izpratnē vidējais izskatīšanas laiks bija 15,24 darba dienas.


Iekšlietu ministrijā un atsevišķās tās padotībā esošās iestādēs gada laikā:
Iekšlietu ministrija gada laikā atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem ir sniegusi šādos termiņos (procentuālā izteiksmē):
- atbilde no vienas līdz piecām dienām sniegta 4,1 % (attiecīgi vienā dienā – 0,6%, divās – 0,6%, trīs – 0,2%, četrās – 0,6%, bet piecās dienās atbilde sniegta 2%);
- no sešām līdz 10 dienām atbilde sniegta 11,9% (attiecīgi sešās dienās – 1,4%, septiņās – 2,5%, astoņās – 3%, deviņās – 2,6%, bet 10 dienās atbilde sniegta 2,2%);
- no 11 līdz 15 dienām atbilde sniegta 20,3% (attiecīgi 11 dienās – 4,9%, 12 dienās – 2,2%, 13 dienās – 3,7%, 14 dienās – 3,7%, bet 15 dienās atbilde sniegta 5,7%);
- no 16 līdz 20 dienām atbilde sniegta 13,6% (attiecīgi 16 dienās – 2,2%, 17 dienās – 2,5%, 18 dienās – 2,8%, 19 dienās – 1,4%, bet 20 dienās 4,5%);
- no 21 līdz 25 dienām atbilde sniegta 12% (attiecīgi 21 dienā – 3,2%, 22 dienās – 2,5%, 23 dienās – 1,8%, 24 dienās – 1,8%, bet 25 dienās atbilde sniegta 2,5%);
- no 26 līdz 30 dienām atbilde sniegta 20,7% (attiecīgi 26 dienās – 2,6%, 27 dienās – 5,9%, 28 dienās – 4,3%, 29 dienās – 4,1%, bet 30 dienās – 3,7%);
- atbilde 31 dienā sniegta 4,1%, bet ilgāk nekā 31 dienā - 13,1% .


Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā no saņemtajiem 25 329 iesniegumiem tikai divi tika identificēti, kā iesniegumi, kas izskatāmi Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā un atbildes uz tiem sniegtas attiecīgi Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā – mēneša laikā.

VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” lūgumā norādītajā periodā saskaņā ar Iesniegumu likumu sniegtas atbildes uz 29 iesniegumiem šādos termiņos (procentuālā izteiksmē):
- vienas līdz divu dienu laikā – 65%;
- trīs līdz četru dienu laikā – 14%;
- piecu dienu laikā – 3,5%;
- septiņu dienu laikā – 7%;
- 15 dienu laikā – 10,5%.

Iekšējās drošības birojā kopumā no biroja Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļā izskatītajiem iesniegumiem 63% iesniegumi izskatīti saskaņā ar Iesniegumu likuma normām, un lielākā daļa – 90% no iesniegumiem ir izskatīti laikā līdz 14 dienām, savukārt 10% iesniegumu izskatīšanai bijis nepieciešams ilgāks laiks, atsevišķos gadījumos arī ilgāks nekā 30 dienas.

Valsts drošības dienests, sniedzot atbildes uz iesniegumiem Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, atbildēja termiņā no vienas līdz 10 dienām – 43,2%, no 11 līdz 20 dienām – 29,1%, bet no 21 dienas un ilgāk – 27,7%.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā sniedza atbildes uz 281 iesniegumiem šādos termiņos procentuālā izteiksmē: vienas dienas laikā – 6,76%, divu dienu laikā - 4,63%, trīs dienu laikā -6,76%, četru dienu laikā - 2,49%, piecu dienu laikā - 4,63%, sešu dienu laikā - 9,25%, septiņu dienu laikā - 8,9%, astoņu dienu laikā - 4,98%, deviņu dienu laikā - 6,41%, 10 dienu laikā - 3,56%, 11 dienu laikā - 3,56%, 12 dienu laikā - 3,2%, 13 dienu laikā - 6,41%, 14 dienu laikā - 8,9%, 15 dienu laikā - 6,41%, 16 dienu laikā - 1,07%, 17 dienu laikā - 1,78%, 18 dienu laikā - 1,07%, 19 dienu laikā - 2,14%, 20 dienu laikā - 1,07%, 21 dienas laikā – 1%, 23, 26 un 28 dienu laikā – 0,71% , 30 dienu laikā – 1,42%, bet no 31 līdz 33 dienu laikā – 0,36%.

Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes, kuru atbildības rajonā ietilpst valsts ārējās sauszemes robežas apsardzība, gandrīz pusē vai vairāk gadījumos atbildes uz personu iesniegumiem sniegušas tajā pašā dienā vai vienas līdz trīs darba dienu laikā (piemēram, Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldē uz 49% iesniegumu atbilde sniegta tajā pašā dienā pēc iesnieguma saņemšanas). Tāpat attiecīgajās Valsts robežsardzes struktūrvienībās ir gadījumi, kad atbilde uz iesniegumu tika sniegta 22 līdz 29 dienu laikā, piemēram, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē tādi ir bijuši 10 % no iesniegumiem.

Konkurences padomē (turpmāk - KP) gada laikā saņemts 201 iesniegums no privātpersonām, no kuriem 37 iesniegumi (18%) ir izskatīti 10 darba dienu laikā, 89 iesniegumi (44,28%) – viena mēneša laikā, savukārt 75 iesniegumi (37,31%) ir izskatīti, pārsniedzot vienu mēnesi.
Ievērojot labas pārvaldības principu, jautājuma sarežģītību un tā risināšanas steidzamību, kā arī ņemot vērā darbinieku noslodzi, KP jau šobrīd tiecas uz to, lai atbildes uz privātpersonu saņemtajiem iesniegumiem tiktu sniegtas pēc iespējas savlaicīgāk un ātrāk nekā šobrīd Iesniegumu likumā noteiktais pieļaujamais termiņš. KP prakse rāda, ka iesniegumus objektīvi ir iespējams izskatīt 10 darba dienu laikā gadījumos, kad saņemtie iesniegumi ir bijuši tipveida, t.i., pēc satura analoģiski vai līdzīgi tādiem, kādus KP ir saņēmusi jau iepriekš. Līdz ar to atbildes sagatavošanai nav bijusi nepieciešamība veikt papildus padziļinātu izpēti, iegūt papildus informāciju vai analizēt ievērojamu informācijas apjomu.
Savukārt ilgāka iesnieguma izskatīšana KP praksē visbiežāk saistīta ar šādiem iemesliem:
1)           pieprasīta papildu informācija (piemēram, iesniedzējam, citiem tirgus dalībniekiem, institūcijām), kuras sniegšanai ir arī nepieciešams dot saprātīgu termiņu;
2)           nepieciešamība apstrādāt un analizēt ievērojamu informācijas apjomu;
3)           sarežģīts jautājums, kas pieprasa padziļinātu juridisko un/vai ekonomisko analīzi (piemēram, pētīt teoriju, tiesu praksi, citu iestāžu praksi, nozares normatīvo regulējumu, analizēt ekonomiskos datus u.tml., kā arī jautājums ir bijis netipisks, iepriekš nerisināts, kas prasa iedziļināšanos un izprašanu par tā risināšanu);
4)           darbinieku noslodze, paralēli ir citi prioritārāki darbi, atbildīgā darbinieka prombūtne.

Veselības ministrijā 2023.gadā -  reģistrēti saņemtie iesniegumi (777) un reģistrētās atbildes (413), pārējiem iesniedzējiem (364) atbildēts e-pastā no saņemtā reģistrētā dokumenta vai tie pārsūtīti padotības iestādēm atbildes sniegšanai savas kompetences ietvaros. Iesniegumi kopā par 2023.gada oktobra mēnesi ir 139, no kuriem saņemti reģistrēti DVS – 103; saņemti e-pastā, nereģistrēti 36. Divu nedēļu laikā atbildēts uz 77 iesniegumiem.


VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā” 2023. gadā kopā saņemti 278 iesniegumi/sūdzības, tajā skaitā 44 anonīmi.  Vidēji mēnesī 23 iesniegumi. Šeit neietilpst individuālie medicīnas dokumentācijas pieprasījumi. Anonīmie iesniegumi, kuros norādīti ieteikumi, problēmas, arī tiek analizēti, un, ja nepieciešams, veikti uzlabojumi
2024. gada 7 mēnešos saņemti 167 iesniegumi//sūdzības. Vidējais skaits mēnesī – līdzīgs kā iepriekšējā gadā - 23.
Atbildēts uz sūdzībām/atrisināta situācija:
2023. gads - vidēji 9,4 dienas;
2024. gads (līdz 31.07.) vidēji 10,6 dienas.

VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā” 2023. gadā reģistrā  “Fizisko personu iesniegumi” reģistrēti 1021 iesniegumi:
- no tiem – lietā Fizisko personu pieprasījumi dokumentu kopiju saņemšanai no Medicīnas arhīva – 173 (atbildes tiek sniegtas 3 darba dienu laikā).
 - iesniegumi par citiem jautājumiem – 848 iesniegumi, no kuriem:
1) pateicības – 108 iesniegumi;
2) sūdzības  - 193 iesniegumi;
3) citi jautājumi – 547 iesniegumi;
Pēc dokumentu vadības sistēmā pieejamiem datiem, atbildes uz fizisko personu iesniegumiem tiek sniegtas vidēji 14,2 kalendāro dienu laikā. Ir iesniegumi, uz kuriem tiek atbildēts ļoti ātri, pat 2 darba dienu laikā, bet ir arī iesniegumi, kur nepieciešamais atbildes sagatavošanas laiks ir 30 kalendārās dienas. Tas saistīts ar pacientu vai tuvinieku iesniegumiem par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu un šādos gadījumos nepieciešams pieprasīt dokumentus, veikt gadījuma analīzi, iesaistot visus ar epizodi saistītos medicīnas darbiniekus, un sagatavot atbildi.
 
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā” 2023.gadā ir saņemti aptuveni 1120 iesniegumi; 2024. gadā no janvāra līdz jūlijam – aptuveni 890 iesniegumi, uz kuriem atbildes tiek sniegtas vidēji 2 nedēļu laikā. Daļai no iesniegumiem atbildi objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sniegt 10 dienu termiņā un regulējuma izmaiņu gadījumā būs nepieciešams rakstīt iesniedzējiem izskatīšanas/atbildes sniegšanas termiņa pagarinājums.

Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk - LPS) saņemtā informācija ir iekļauta anotācijas pielikumā.

Iepriekš norādītā statistika liecina, ka iesniegumu izskatīšanas termiņa saīsināšanas gadījumā iestādēs var rasties nepieciešamība efektivizēt iekšējos lietvedības procesus, jo samērā daudz ir iesniegumi, uz kuriem atbilde sniegta vēlāk kā divu nedēļu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža. Tāpat jāņem vērā arī objektīvi apstākļi, kas neļauj iesnieguma izskatīšanas termiņu būtiski saīsināt (skatīt tālāk šīs anotācijas sadaļā).

Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta otro daļu šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība. Tādējādi Iesniegumu likumā paredzētie termiņi nav attiecināmi uz tādiem iesniegumiem, kuru izskatīšanas termiņi ir noteikti Informācijas atklātības likumā un citos likumos. 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā garantētas tiesības ikvienam likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Iesniegumu likums ir attiecināms uz tiem gadījumiem, kad privātpersona vēršas iestādē ar lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, kas ietilpst attiecīgās iestādes kompetences jomā, un iesnieguma izskatīšanu neregulē kāds cits likums.
Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Iesniegumu likums piemērojams arī, ja persona uzdod jautājumu, uz kuru atbildi vēlas saņemt savām vajadzībām (savās interesēs). Iestādei ir pienākums sniegt atbildi personai saprātīgā termiņā, lai veicinātu personas interešu aizsardzību un līdzdalību valsts pārvaldē. Tādā veidā tiek stiprināta indivīdu un sabiedrības uzticēšanās valstij un attiecīgi arī vēlme būt pilsoniski aktīviem, kā arī indivīdu izpratne par valsts darbu, funkcijām, pienākumiem un korespondējošām personu tiesībām. Jāņem vērā, ka iestādēs ir uzlabojusies dokumentu pārvaldība un procesu vadība, kā arī uzlabojies tehnoloģiskais nodrošinājums (piemēram, elektroniskais paraksts, oficiālā elektroniskā adrese u.c. apstākļi), kas varētu sekmēt iesniegumu ātrāku izskatīšanu (skatīt, piemēram: Ministru kabineta 2021.gada 7.jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam";  https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valsts-parvaldes-digitalizacija-vai-esam-soli-prieksa-eiropai). Iestādes lietvedības procesi notiek ātrāk un efektīvāk, līdz ar to dokumentu aprite ir daudz operatīvāka. Valsts pārvaldes pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Tāpat valsts pārvaldi jāorganizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju ir izvērtējusi iespēju samazināt iesniegumu izskatīšanas termiņu līdz 10 darba dienām, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu izvirzīto mērķi mazināt birokrātiju valsts pārvaldē. Lai saīsinātu iesnieguma izskatīšanas termiņu uz 10 darbdienām, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Iesniegumu likumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā paredzētie grozījumi Iesniegumu likumā zināmā mērā paredz atgriezties pie regulējuma, kurš bija spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim.
Likumprojekts paredz, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi. 
Vienlaikus var būt objektīvi gadījumi, kad atbildes sniegšanai uz iesniegumu būs nepieciešams ilgāks laiks. Šādi gadījumi var būt, piemēram, kad jautājums ir sarežģīts, apjomīgs un prasa padziļinātu izpēti; kad nepieciešama sadarbība (konsultācijas) ar iesniedzēju, citām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, starptautiskām organizācijām un ekspertiem u.c.
Likumprojekta izstrādes laikā vairākas iestādes ir norādījušas uz šādiem pamatā līdzīgiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ iesnieguma izskatīšanas termiņu var nākties pagarināt

KP ir norādījusi, ka tai ir jāpieņem lēmums par iesnieguma izskatīšanu, iesniegums ir par kompleksiem konkurences tiesību jautājumiem, kas prasa veikt padziļinātu apstākļu izvērtējumu, ekonomisko analīzi, papildus informācijas iegūšanu u.c. Piemēram, konkurences jautājumu ekonomiskā un juridiskā sarežģītība kopsakarā ar Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 8. punktā noteikto iesniegumu izskatīšanas kārtību Konkurences padomē un minētā panta otrajā daļā noteikto pārsūdzības kārtību, būtu uzskatāmi par objektīviem apstākļiem iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšanai.

Satiksmes ministrijai atbildes sniegšanai nepieciešams padziļināti izvērtēt iesniegumā minēto informāciju, novērtēt iesniegumam pievienotos materiālus, iegūt vai pārbaudīt papildus informāciju iestādes iekšienē vai sadarbojoties ar citām iestādēm u.c..

Labklājības ministrijai jāpieprasa no institūcijām papildu informācija, jāpieprasa un jāizskata lietas materiāli, kas nereti ir apjomīgi, jāapkopo iegūtā informācija kopsakarā ar iestāžu veiktajām darbībām, jāorganizē starpinstitūciju sanāksmes (jautājuma pilnīgākai izpratnei un darbību koordinācijai), jāveic pārbaudes iestādēs, kā arī citas darbības, kas ir nepieciešamas, lai iesniedzējam sniegtu objektīvu atbildi pēc būtības.

Iekšlietu ministrijai nepieciešams veikt attiecīgā jautājuma izvērtēšanu, tostarp veikt likumprojekta anotācijā minēto jautājuma padziļinātu izpēti, informācijas pieprasīšanu no citām iestādēm utt..

Regulators, saņemot iesniegumu (sūdzību), ierasti vēršas pie sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja, lūdzot tam sniegt skaidrojumu un papildu informāciju, tādējādi arī pārbaudot iesniedzēja sniegto informāciju. Nereti informācija jāpieprasa vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, tāpat arī šī informācija ir jāizvērtē un iesniedzējam pēc iespējas jāsniedz izvērtēta atbilde pēc būtības. Vienlaikus arī informācijas sagatavošanai sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam jādod pienācīgs laiks.Paredzams, ka šādos gadījumos Regulatoram nebūs iespējas pilnvērtīgi izvērtēt visus iesniegumā (sūdzībā) norādītos apstākļus (tai skaitā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja sniegtos skaidrojumus un informāciju) un sniegt atbildi iesnieguma (sūdzības) iesniedzējam pēc būtības 10 darbdienu laikā.

LPS, piemēram, nepieciešama informācija no citām iestādēm vai atbildes sniegšana atkarīga no pašvaldības domes sēdes.

Ekonomikas ministrija - norādītais jautājums ir sarežģīts, apjomīgs un prasa padziļinātu izpēti, vai kad nepieciešama sadarbība ar citām iestādēm, ekspertiem u.c..

Tādējādi likumprojektā paredzēts - ja objektīvu iemeslu dēļ 10 darbdienu termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Risinājums ir Iesniegumu likumā neveidot konkrētu izņēmuma gadījumu uzskaitījumu, bet noregulēt to “atvērtā veidā”, tādējādi izvairoties no kazuistiskas pieejas, līdzīgi kā Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 64. panta otrajā daļā attiecībā uz administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu. Jāņem vērā, ka atšķirībā no APL paredzētā termiņa pagarinājuma, kas ir laiks līdz četriem mēnešiem, atbildes sniegšanai uz iesniegumu projektā paredzētas tiesības laiku pagarināt līdz vienam mēnesim. Ir jānošķir Iesniegumu likums no APL, jo Iesniegumu likums regulē  lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu izskatīšanu un neskar personas subjektīvās tiesības, kā vien personas subjektīvās tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu, taču APL regulē individuālo jautājumu risināšanu un skar personas subjektīvās tiesības. Proti, Iesniegumu likuma tvērumā uz personas iesniegumu tiek sniegta atbilde, kas nenodibina, negroza vai neizbeidz konkrētas tiesiskās attiecības, savukārt atbilstoši APL saņemtais iesniegums rezultējas ar administratīvā akta izdošanu. Tādējādi, lai neradītu iestādēm un tiesai administratīvā sloga risku, paredzams, ka iestādes rīcība, pagarinot iesnieguma izskatīšanas termiņu, nav pakļaujama tiesas kontrolei. Kā jau uzsvērts, iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarinājums pieļaujams vienīgi objektīvu iemeslu dēļ, kuru piemēri minēti šajā anotācijā.

Iesnieguma izskatīšana un lēmumu par termiņa pagarinājumu pieņemšana un  nosūtīšana ir atkarīga arī no iestādes iekšējās lietvedības organizācijas kārtības, kuru nepieciešamības gadījumā ar mērķi optimizēt administratīvos resursus iespējams pārskatīt.

Lai noregulētu pāreju no esošā tiesiskā regulējuma uz jauno regulējumu, paredzama pārejas norma, kas ļauj izskatīt jau iestādē iesniegtus iesniegumus atbilstoši regulējumam, kāds bija spēkā līdz projekta spēkā stāšanās brīdim.
 
Problēmas apraksts
Šā brīža Iesnieguma likuma 4.panta pirmās un otrās daļas regulējums, kas paredz primāri sniegt atbildi personai, norādot, ka iesnieguma izskatīšana nav iestādes kompetencē un norādot kompetento iestādi, nav lietderīgs un tas rada nepamatotu birokrātiju. Šāds regulējums prasa no iestādes tādu pašu administratīvo slogu, kādu iesnieguma pārsūtīšana, taču vienlaikus netiek nodrošinātas persona intereses saņemt atbildi pēc būtības pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī rada personai administratīvo slogu.
Risinājuma apraksts
Lai samērotu iesniegumu izskatīšanas termiņus kopumā un mazinātu birokrātiju, projekts paredz grozīt arī Iesniegumu likuma 4.panta pirmo daļu un otro daļu, aizstājot tajās paredzēto termiņu iesniedzēja informēšanai un iesnieguma pārsūtīšanai no septiņām uz piecām darbdienām. Lai visos gadījumos atbildes sniegšanas termiņa skaitīšanai būtu viens atskaites datums - iesnieguma saņemšanas datums, kā arī ņemot vērā būtiski saīsināto atbildes sniegšanas termiņu, projektā paredzēts, ka atbildes sniegšanas termiņu sāk skaitīt no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pārsūtīto iesniegumu. Atšķirīgs atskaites datums varētu sarežģīt termiņa noteikšanu un radīt pārpratumus, tai skaitā privātpersonām, kas savukārt varētu palielināt iespējami nepamatotu sūdzību skaitu tieši par termiņa jautājumu. Tāpat  iesniegums, līdz tas nonāk izskatīšanā kompetentajā iestādē, var tikt pārsūtīts vairākkārt. Piemēram, izskatot pārsūtīto iesniegumu, kas pirmsšķietami ir attiecīgās iestādes kompetencē, pēc satura var tikt konstatēts, ka tā izskatīšana un atbildes sniegšana pēc būtības tomēr ir citas iestādes kompetences jautājums, un iesniegums ir pārsūtams atkārtoti. Līdz ar to likumā jāparedz tāds termiņš iesnieguma izskatīšanai, kas ļauj sniegt atbildi termiņā arī iesnieguma pārsūtīšanas gadījumā. 

Projektā paredzēts pienākums iesniegumu pārsūtīt kompetentajai iestādei un samazināt termiņu iesnieguma pārsūtīšanai uz piecām darbdienām. Iestādes pienākums pārsūtīt iesniegumu kompetentajai iestādei mazinās personas administratīvo slogu un veicinās Iesniegumu likuma mērķa sasniegšanu, mazinot birokrātiju.

Vienlaikus paredzēts arī izņēmums - ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šā panta pirmo daļu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas informē iesniedzēju, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi. Šāds izņēmums ir vērsts uz personas interešu aizsardzību un uz tiesību iestādei izvērtēt pārsūtīšanas lietderību saglabāšanu. Praksē var būt gadījumi, kad iesnieguma pārsūtīšana kompetentajai iestādei ir pretrunā personas interesēm. Vienmēr pārsūtot iesniegumu iestādei, kuras kompetencē ir konkrētais jautājums, neizvērtējot konkrētās situācijas apstākļus un lietderību, var tikt skartas personas tiesības uz datu aizsardzību, jo, iespējams, dati tiktu pārsūtīti nevajadzīgi un/vai pati persona nebūtu vēlējusies, lai viņas dati nonāk konkrētās iestādes rīcībā. Tāpat ir gadījumi, kad: iesniedzējs jau iepriekš centies vērsties kompetentā iestādē, bet atbilde viņu nav apmierinājusi;  iesniedzējs nevēlas ar iesniegumu vērsties kompetentajā iestādē un par to informē savā iesniegumā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Likumprojektā paredzēto prasību par iesniegumu izskatīšanas termiņu iestādes veiks esošo budžeta līdzekļu ietvaros, un tā rezultātā tiks mazināta birokrātija, kas būs sabiedrības ieguvums kopumā. 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Skaidrojums

 
Tiks vērtēts, vai likumprojekta mērķis ir sasniegts.

Kas veiks ex-post novērtējumu?
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
31.12.2026.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Likuma grozījumu mērķa sasniegšana - atbildes uz iesniegumu gaidīšanas laika mazināšana.
Rādītājs
Uz pusi samazinājies laika patēriņš privātpersonām iestāžu atbilžu saņemšanā (vai privātpersonu jautājumu izskatīšanā).

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Ar grozījumiem Iesniegumu likumā tiek radīta iespēja privātpersonām (fiziskām un juridiskām personām) saņemt atbildes uz iesniegumiem īsākā laika periodā, tādējādi paātrinot to jautājumu risināšanu. Ātrāka privātpersonu iesniegumu izskatīšana (samazināts privātpersonu laika patēriņš) nodrošinās administratīvo izmaksu samazināšanu un līdz ar to pozitīvi ietekmēs sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. Tādējādi piedāvātie Iesniegumu likuma grozījumi sekmēs Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027.gadam noteiktā mērķa palielināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei līdz 50%  (līdzšinējo 34% vietā) sasniegšanu.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
-

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Likumprojekts radīs ietekmi vienīgi uz valsts un pašvaldību iestādēm un tā rezultātā sabiedrība iegūs mazāk birokrātisku iesniegumu izskatīšanas procesu. 

6.4. Cita informācija

Projekts nosūtīts saskaņošanai visām ministrijām, Valsts kancelejai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Bankai, Latvijas Republikas Tiesībsargam, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Valsts kontrolei, Datu valsts inspekcijai. 2024.gada 10.jūlijā notika starpinstitūciju sanāksme par projektam izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem.
 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Visas valsts un pašvaldību iestādes, kas izskata iesniegumus saskaņā ar Iesniegumu likumu.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Likumprojektā paredzēto prasību izpildei iestādēs var rasties nepieciešamība efektivizēt iekšējos lietvedības procesus. 
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Atbilstoši Iesniegumu likuma 1. pantam likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Savukārt sabiedrības līdzdalība ir neatņemama demokrātiskas valsts politikas veidošanas cikla sastāvdaļa. Attiecīgi  atbildes uz iesniegumiem ir daļa no politikas veidošanas un ieviešanas, kas ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pamata pienākumos un nevar tikt uzskatītas par administratīvajām izmaksām.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts veicinās indivīdu un sabiedrības uzticēšanos valstij un attiecīgi arī vēlmi būt pilsoniski aktīviem, kā arī indivīdu izpratni par valsts darbu, funkcijām, pienākumiem un personu tiesībām.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Latvijas Pašvaldību savienības statistika par iesniegumu izskatīšanu