23-TA-2503: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumos Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumos Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā"" (turpmāk – Noteikumu grozījums) izstrādāts, lai nodrošinātu, ka tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtam biometānam, kurš tiek ievadīts dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, tiek gāzes izcelsmes apliecinājums (turpmāk – IA) un nodrošinātu vienotu kvalitātes raksturlielumu izmantošanu Latvijas un pārējo Baltijas valstu un Somijas (turpmāk – FinBalt) dabasgāzes sistēmās transportējamai gāzveida stāvoklī pārvērstai sašķidrinātajai dabasgāzei (turpmāk - SDG).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu grozījuma mērķis ir precizēt noteiktos sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumus, lai mazinātu ar biometāna ievadi savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un IA izdošanu saistītos riskus un saskaņotu ievadāmās gāzveida stāvoklī pārvērstās SDG kvalitātes raksturlielumus ar pārējās FinBalt valstīs noteiktajiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumi Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā" (turpmāk - Noteikumi Nr. 567) regulē biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas SDG ievadīšanu un transportēšanu dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā. Vienlaikus Enerģētikas likums nosaka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram akciju sabiedrībai “Conexus Baltic Grid” (turpmāk - Conexus) pienākumu izsniegt IA no atjaunojamiem energoresursiem ražotai gāzei, tostarp, biometānam, kā arī nodrošināt savstarpēji savienotajā sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī kā viens no būtiskākajiem Eiropas dabasgāzes piegādes avotiem šobrīd ir kļuvuši sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – SDG) termināļi. Līdzīga situācija novērojama arī FinBalt reģionā, kur kopš 2022. gada galvenie dabasgāzes piegādes avoti ir Klaipēdas, Lietuva SDG terminālis, Inkoo, Somija SDG terminālis, kā arī dabasgāze reģionā tiek piegādāta pa gāzes starpsavienojumu Polija-Lietuva (GIPL). No SDG termināļiem saņemtās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumi mainās atkarībā no SDG izcelsmes vietas. Attiecīgi Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operators akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” ir konstatējis neraksturīgas dabasgāzes sastāva izmaiņas, kad citā starpā metāna saturs neatbilst regulējumā noteiktajai vērtībai. Piemēram, 2023. gada 22. jūnijā un nākamajās dienās tika fiksētas šādas dabasgāzes kvalitātes raksturlielumu vidējas vērtības: augstākā siltumspēja 12,2 kWh/m3, Vobbe skaitlis (indekss) 15,4 kWh/m3 (noteiktā vērtība 13,66–15,50 kWh/m3), metāna saturs 88,5 mol % (noteiktā vērtība ≥ 90 mol %). Dabasgāze ar šādu gāzes sastāvu nonāca gāzes regulēšanas stacijā (turpmāk – GRS) Valmiera, GRS Lode, GRS Cēsis, GRS Ezerciems.
Minimālā metāna daudzums dabasgāzē šobrīd ir noteikts tikai Latvijā, bet ne Igaunijā, ne Somijā metāna minimālais daudzums netiek ierobežots.
Ņemot vērā minēto un to, ka Somijas, Igaunijas un Latvijas vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas darbības uzsākšana 2020.gadā ne tikai veicināja reģionālā dabasgāzes tirgus likviditātes un konkurētspējas pieaugumu, bet arī palielināja tirgus integrāciju, ir būtiski FinBalt reģiona valstīs saskaņot dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī kā viens no būtiskākajiem Eiropas dabasgāzes piegādes avotiem šobrīd ir kļuvuši sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – SDG) termināļi. Līdzīga situācija novērojama arī FinBalt reģionā, kur kopš 2022. gada galvenie dabasgāzes piegādes avoti ir Klaipēdas, Lietuva SDG terminālis, Inkoo, Somija SDG terminālis, kā arī dabasgāze reģionā tiek piegādāta pa gāzes starpsavienojumu Polija-Lietuva (GIPL). No SDG termināļiem saņemtās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumi mainās atkarībā no SDG izcelsmes vietas. Attiecīgi Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operators akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” ir konstatējis neraksturīgas dabasgāzes sastāva izmaiņas, kad citā starpā metāna saturs neatbilst regulējumā noteiktajai vērtībai. Piemēram, 2023. gada 22. jūnijā un nākamajās dienās tika fiksētas šādas dabasgāzes kvalitātes raksturlielumu vidējas vērtības: augstākā siltumspēja 12,2 kWh/m3, Vobbe skaitlis (indekss) 15,4 kWh/m3 (noteiktā vērtība 13,66–15,50 kWh/m3), metāna saturs 88,5 mol % (noteiktā vērtība ≥ 90 mol %). Dabasgāze ar šādu gāzes sastāvu nonāca gāzes regulēšanas stacijā (turpmāk – GRS) Valmiera, GRS Lode, GRS Cēsis, GRS Ezerciems.
Minimālā metāna daudzums dabasgāzē šobrīd ir noteikts tikai Latvijā, bet ne Igaunijā, ne Somijā metāna minimālais daudzums netiek ierobežots.
Ņemot vērā minēto un to, ka Somijas, Igaunijas un Latvijas vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas darbības uzsākšana 2020.gadā ne tikai veicināja reģionālā dabasgāzes tirgus likviditātes un konkurētspējas pieaugumu, bet arī palielināja tirgus integrāciju, ir būtiski FinBalt reģiona valstīs saskaņot dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumu Nr. 567 1. pielikums “Sistēmā ievadāmās gāzes kvalitātes raksturlielumi” nosaka vienādus kvalitātes raksturlielumus kā dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā ievadāmajam biometānam, tā gāzveida stāvoklī pārvērstai SDG. Tas ierobežo un apdraud Conexus iespējas pienācīgi veikt tās jauno pienākumu – proti – izdot ticamus un izcelsmes apliecinājumu izdevējiestāžu asociācijas “Association of Issuing Bodies” (AIB) biedru starpā atzītus IA tikai no atjaunojamiem energoresursiem ražotai gāzei. Biometānu ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un ir svarīgi, ka gāzes IA tiek izsniegti tikai tādas izcelsmes biometānam, kas nav bagātināts ar biometāna ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem neraksturīgiem papildkomponentiem (etāns, propāns, butāns).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka Noteikumu 1. pielikumā ietvertie gāzes kvalitātes raksturlielumi tiek atbilstoši precizēti, nosakot, ka biometāns, kurš tiek ievadīts dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā un par kuru tiks pieprasīta IA izsniegšana, nevar saturēt tādus papildkomponentus, kādus satur fosilas izcelsmes dabasgāze vai gāzveida stāvoklī pārvērsta SDG. Tādējādi tiek novērsts potenciāls nepamatotas IA izsniegšanas risks, tajā skaitā – negodprātīgas rīcības dēļ, enerģijas ražotājiem ievadot ārpus savstarpēji savienotās sistēmas ražoto biometānu Conexus izveidotajos biometāna ievades punktos, jo, uzraugot biometānam neraksturīgu komponentu neesamību ievadāmajā biometānā, Conexus varēs pārliecināties par biometāna atjaunīgo izcelsmi un, attiecīgi, izsniegt starptautiski atzītus gāzes IA.
Problēmas apraksts
Vēsturiski dabasgāzes kvalitātes prasības bija noteiktas, balstoties uz kvalitātes raksturlielumiem no Krievijas Federācijas piegādātajai dabasgāzei. No minētā avota dabasgāze tuvākā pārskatāmā laikā vairs netiks saņemta, un šobrīd dabasgāzes apgādes sistēmā ievadītās dabasgāzes sastāvu un no tā izrietošos raksturlielumus pamatā noteic SDG piegādes Somijai, Lietuvai un Polijai.
Minimālais pieļaujamais metāna daudzums dabasgāzē Latvijā ir noteikts 90 mol %, savukārt kaimiņvalstīs – Igaunijā un Somijā – metāna minimālais daudzums netiek ierobežots, bet tiek veikta uzraudzība Vobbe skaitlim (indeksam), kas ir būtiskāks parametrs dabasgāzes lietotāju iekārtu darbībai. Vobbe skaitļa (indeksa) limits Latvijā, Igaunijā un Somijā noteikts ir 14,4 kWh/m3 (pie standartapstākļiem 25/20 ° C (sadegšana/mērīšana), 1,01325 bar) jeb 15,5 kWh/m3 (pie standartapstākļiem 25/0 ° C (sadegšana/mērīšana), 1,01325 bar), un tas netiek pārsniegts.
Minimālais pieļaujamais metāna daudzums dabasgāzē Latvijā ir noteikts 90 mol %, savukārt kaimiņvalstīs – Igaunijā un Somijā – metāna minimālais daudzums netiek ierobežots, bet tiek veikta uzraudzība Vobbe skaitlim (indeksam), kas ir būtiskāks parametrs dabasgāzes lietotāju iekārtu darbībai. Vobbe skaitļa (indeksa) limits Latvijā, Igaunijā un Somijā noteikts ir 14,4 kWh/m3 (pie standartapstākļiem 25/20 ° C (sadegšana/mērīšana), 1,01325 bar) jeb 15,5 kWh/m3 (pie standartapstākļiem 25/0 ° C (sadegšana/mērīšana), 1,01325 bar), un tas netiek pārsniegts.
Risinājuma apraksts
Dabasgāze Latvijas Republikā tiek piegādāta no dažādu pasaules reģionu avotiem, kur metāna daudzums dabasgāzē ir atšķirīgs. Turklāt metāna daudzumu dabasgāzes sastāvā var ietekmēt ar transportēšanu saistītie procesi, piemēram, sašķidrināšana vai iztvaicēšana. Dabasgāzei kā energoresursam ir svarīgi nodrošināt normatīvajos aktos noteikto augstāko un zemāko siltumspējas robežu un Vobbes skaitli (indeksu). Savukārt metāna daudzumam dabasgāzes sastāvā ir otršķirīga nozīme, un pie nosacījuma, ka ir ievēroti citi normatīvajos aktos noteiktie dabasgāzes kvalitātes raksturlielumi, metāna daudzums nerada būtisku ietekmi dabasgāzes lietotāju iekārtu darbībai. Tāpēc Grozījuma projekts paredz, ka Noteikumu 1.pielikumā nav ietverta prasība attiecībā uz metāna daudzumu ievadāmajā gāzveida stāvoklī pārvērstai SDG un biometānam.
Problēmas apraksts
Noteikumi paredz, ka sistēmā ievadāmai gāzei jāveic nepārtraukta mehānisko piemaisījumi kontrole, kura ir sarežģīta un dārga.
Risinājuma apraksts
Lai izvairītos no mehānisko piemaisījumu izraisītām iespējamām sekām, Conexus vadās pēc standartā EN 1776 “Gas infrastructure - Gas measuring systems - Functional requirements” 7.16 apakšpunktā minētās rekomendācijas, ka noteic, ka putekļi, cietās vielas un/vai šķidrumi nedrīkst ietekmēt mērījumu rezultātus, tādēļ, ja nepieciešams, pirms skaitītāja jāuzstāda piemēroti filtri un/vai separatori. Līdz ar to visas Conexus mērīšanas sistēmas tiek aprīkotas ar atbilstošiem filtriem un izsniedzamajās tehniskajās prasībās pieslēguma ierīkošanai tiek pieprasīts paredzēt atbilstošu filtru uzstādīšanu. Attiecīgi ar Grozījuma projektu no Noteikumu 1.pielikumā ietvertajiem kontrolējamiem gāzes kvalitātes raksturlielumiem ir svītroti mehāniskie piemaisījumi un attiecīgi precizēts Noteikumu 7.punkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Gāzes ražotāji
Nozare
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav iesniegti viedokļi.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība un informēšana tiks nodrošināta ievietojot projektu sabiedriskai apspriedei tiesību aktu projektu publiskajā portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations .
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi