Anotācija

1. Regulā 2016/429 un regulā 2018/1882 minēto slimību nosaukumi un slimību kategorijas, kas nosaka rīcību slimību izskaušanai, ir atšķirīgi no noteikumu Nr. 199 2. un 3. punktā minēto to infekcijas slimību nosaukumiem, pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju.
Regulā 2016/429 un regulā 2018/1882 ir noteikts, ka
1) A kategorijas slimība ir sarakstā norādīta slimība, kura ES parasti netiek konstatēta un pēc kuras konstatēšanas ir nekavējoties jāīsteno tūlītēji izskaušanas pasākumi, kā minēts regulas 2016/429 9. panta 1. punkta "a" apakšpunktā;
2) B kategorijas slimība ir sarakstā norādīta slimība, kas ir jākontrolē visās dalībvalstīs, lai šo slimību izskaustu visā ES, kā minēts regulas 2016/429 9. panta 1. punkta "b" apakšpunktā;
3) C kategorijas slimība ir sarakstā norādīta slimība, kura attiecas uz dažām ES dalībvalstīm un saistībā ar kuru ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu šīs slimības izplatīšanos tajās ES daļās, kas oficiāli ir brīvas no slimības vai kam ir attiecīgo sarakstā norādīto slimību izskaušanas programmas, kā minēts regulas 2016/429 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā;
4) no jauna radusies slimība jeb jaunradusies slimība, kā noteikts regulas 2016/429 6. pantā un 43. pantā un Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2020/689, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu un jaunradušos slimību uzraudzību, izskaušanas programmām un statusu "brīvs no slimības" papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, ir slimība, kas nav norādīta slimību sarakstos, turklāt, ja pastāv iespēja, ka tā atbilst kritērijiem iekļaušanai slimību sarakstā un
a) tā ir radusies kāda esoša slimības ierosinātāja attīstības vai izmaiņu rezultātā;
b) tā ir zināma slimība, kas izplatās uz jaunu ģeogrāfisku apgabalu, sugu vai populāciju;
c) ES tā tiek diagnosticēta pirmo reizi vai to izraisa kāds nezināms vai agrāk nezināms slimības ierosinātājs.
Veterinārmedicīnas likuma 3. panta 1. punktā lietots termins "epizootija", kas ir dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana un strauja izplatība un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā noteikto dzīvnieku infekcijas slimību sadalījumu epizootijas ir infekcijas slimību grupa, kuras visvairāk ietekmē dzīvnieku veselības, starptautiskās tirdzniecības, pārtikas aprites un dzīvnieku labturības jautājumus un kuru konstatēšana valstī prasa neatliekamu pasākumu un ierobežojumu ieviešanu. Turklāt šo slimību parādīšanās valstī rada lielus ekonomisku zaudējumus. Ievērojot regulā 2016/429 un regulas 2018/1882 1. panta 1. punktā doto definīciju, A kategorijas infekcijas slimībai ir līdzvērtīga Veterinārmedicīnas likumā noteiktajam terminam "epizootija". Lai nerastos neskaidrības normatīvo aktu piemērošanā, ir lietderīgi noteikumos Nr. 199 turpināt lietot terminu "epizootija". Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmas atbilst regulas 2018/1882 1. panta 2. un 3. punktā dotajām definīcijām "B kategorijas slimība" un "C kategorijas slimība" un regulas 2016/429 6. pantā un 43. pantā dotajai definīcijai "no jauna radušās slimības jeb jaunradušās slimības". Veterinārmedicīnas likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība un kontrole notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas un uzraudzības programmām. Savukārt Veterinārmedicīnas likuma 4. panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka Pārtikas un veterinārā dienests (turpmāk – PVD) izstrādā un apstiprina dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas.
Nepieciešama noteikumu Nr. 199 harmonizēšana ar ES normatīvajiem aktiem, kas nosaka jauno ietvaru dzīvnieku veselības jomā un dzīvnieku slimībām.

1. Noteikumu Nr. 199 2. punktā minēto epizootiju saraksts, pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, jāaizstāj ar atsauci uz regulas 2018/1882 pielikumā minētajām A kategorijas slimībām (noteikumu projekta 1.1. apakšpunkts). 
Epizootijas, pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, ir govju mēra vīrusa infekcija, mazo atgremotāju mēra vīrusa infekcija, aitu bakas un kazu bakas, kazu kontagiozā pleiropneimonija, Rifta ielejas drudža vīrusa infekcija, nodulārā dermatīta vīrusa infekcija, Āfrikas zirgu mēris, Burkholderia mallei infekcija (zirgu ļaunie ienāši), klasiskais cūku mēris, Āfrikas cūku mēris, Mycoplasma mycoides subsp. mycoides SC infekcija (kontagiozā govju pleiropneimonija), augsti patogēnā putnu gripa, Ņūkāslas slimības vīrusa infekcija, mutes un nagu sērga un tādas akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības kā epizootiskā hematopoētiskā nekroze (EHN) zivīm, Perkinsus marinus infekcija (perkinsoze), Microcytos mackini infekcija (mikrocitoze), Tauras sindroma vīrusa infekcija vēžveidīgajiem un dzeltenās galvas vīrusa infekcija vēžveidīgajiem. 
Noteikumu Nr. 199 3. punktā saraksts ar valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimībām (izņemot epizootijām), pēc kuru uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju, jāaizstāj ar nosacījumiem, kuriem jāatbilst slimībām (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts).
Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības (izņemot epizootijas) ir
1) regulas 2018/1882 pielikumā minētās B kategorijas slimības – Mycobacterium tuberculosis kompleksa infekcija liellopiem, Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekcija liellopiem, aitām un kazām, trakumsērgas vīrusa infekcija govīm, aitām, kazām, zirgiem, cūkām, turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem – un C kategorijas slimības  – govju infekciozais rinotraheīts/infekciozais pustulozais vulvovaginīts, govju virusālā diareja, govju enzootiskā leikoze, Aujeski slimības vīrusa infekcija cūkām un tādas akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības  kā virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS), inficēšanās ar lašu infekciozās anēmijas (ISA) vīrusu, kura genoma izteikti polimorfiskajā reģionā (HPR) ir delēcijas, infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN) Bonamia ostreae infekcija, Marteilia refringens infekcija un plankumu sindroma vīrusa infekcija vēžveidīgajiem;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 337 "Skrepi slimības uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība" un Ministru kabineta 2017. gada 18. jūlija noteikumos Nr. 416 "Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība" minētās transmisīvās sūkļveida encefalopātijas govīm, aitām, kazām, turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulas (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli 5. pantā minētie ierosinātāji:
a) Salmonella enteritidis vai Salmonella typhimurium, tostarp monofāziska Salmonella typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:- infekcija tādos mājputnu ganāmpulkos kā pieaugušu Gallus gallus dējējvistu saimes un Gallus gallus broileru saimes, gaļas tītaru un vaislas tītaru saimes;
b) Salmonella eneteritidis, Salmonella typhimurium, tostarp monofāziska Salmonella typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:-, Salmonella virchow, Salmonella infantis, Salmonella hadar infekcija pieaugušu mājas vistu (Gallus gallus) vaislas saimēm, kurās ir vismaz 250 putnu;
4) Ministru kabineta 2023. gada 24. oktobra noteikumos Nr. 604 "Kārtība, kādā kontrolē un apkaro salmonelozi un citas ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam" minētie ierosinātāji Mycobacterium avium (putnu tuberkuloze), Salmonella enteritidis vai Salmonella typhimurium, tostarp monofāziska Salmonella typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:- infekcija mājputnu ganāmpulkos, no kuriem paredzēta pārtikas produktu (gaļa, olas) iegūšana nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam;
5) regulas 2018/1882 pielikumā minētā Brucella abortus, B. melitensis, B. suis infekcija cūkām saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 63 "Kārtība, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām" noteiktajām prasībām;
6) Amerikas peru puve bišu saimēm saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 809 "Amerikas peru puves uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība" noteiktajām prasībām;
7) liesas sērga saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 298 "Kārtība, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki" noteiktajām prasībām.
Noteikumi Nr. 199 tiek papildināti ar nosacījumu, ka arī pēc jaunradušās jeb no jauna radušās dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma ir tiesības saņemt zaudējumu kompensāciju.

2. Noteikumu Nr. 199 4. punktā noteikts, ka zaudējumu kompensācijas apmērs par dzīvnieku ir noteikts noteikumu 1. pielikumā. Noteikumu Nr. 199 1. pielikumā kompensācijas apmērs ir noteikts kā konkrēta (fiksēta) naudas summa, kas neatspoguļo dzīvnieka patieso tirgus vērtību infekcijas slimības uzliesmojuma brīdī, kā arī neparedz dzīvnieka tirgus vērtības svārstības nākotnē. Zaudējumu kompensācijai par likvidēto dzīvnieku ir jābūt objektīvai, pierādāmai un pamatojamai, un informācijai par kompensācijas aprēķina procesu ir jābūt pārbaudāmai un uzticamai. Dzīvnieku tirgus vērtība ir vērtība, ko dzīvnieka īpašnieks būtu varējis iegūt par dzīvnieku, pirms tas tika nogalināts, nokauts vai ir nobeidzies infekcijas slimības uzliesmojuma apkarošanas pasākumu īstenošanas laikā, ņemot vērā tā kondīciju, vecumu, šķirnību un kvalitāti. Tas nozīmē, ka zaudējumu kompensācijas apmēra noteikšana par likvidēto dzīvnieku jāsasaista ar dzīvnieku vērtību un likvidēšanas brīdī aktuālo tirgus cenu. Secināts, ka šādi principi aprēķinam var tikt ievēroti, izmantojot ES statistikas (turpmāk – EUROSTAT), Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) un Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) datus un zinātnisko literatūru.
Tika izvērtēta iespēja noteikt dzīvnieka tirgus vērtību tajā nedēļā, kurā apstiprina infekcijas slimības uzliesmojumu, un gadījumos, kad LAD lēmuma pieņemšanas brīdī nav pieejama informācija par gaļas, piena, olu un citu produktu vidējo cenu valstī infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas nedēļā, izmantot iepriekšējās nedēļas datus, vai gadījumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī nav pieejama informācija par vidējo cenu valstī infekcijas slimības uzliesmojuma apstiprināšanas iepriekšējā nedēļā, mēnesī vai iepriekšējā mēnesī, izmantot iepriekšējā gada datus. Pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma, lai samazinātu administratīvo slogu un efektivizētu zaudējumu kompensācijas apmēra aprēķinu, attiecīgās sugas dzīvnieku gaļas (kautķermeņa) un pārtikas olu (vistas) vidējā tirgus cena, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku, produkcijas un mājputnu cenu indeksi jānosaka, pamatojoties uz oficiālās statistikas iestādēs pieejamajiem datiem par iepriekšējo kalendāro gadu. 

2. Noteikumu Nr. 199 1. pielikums jāizsaka jaunā redakcijā, nosakot kompensācijas apmēra aprēķināšanas nosacījumus par nokautiem, nogalinātiem vai mirušiem dzīvniekiem, kas minēti Veterinārmedicīnas likuma 35. panta otrās daļas 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā un 38. panta otrās daļas "a" apakšpunktā (noteikumu projekta 1.30. apakšpunkts).
Zaudējumu kompensāciju pēc epizootiju un valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma aprēķina tikai par tiem nokautiem, nogalinātiem vai mirušiem sugu un kategoriju dzīvniekiem, par kuriem noteikumu projekta 1. pielikumā ir noteikti zaudējumu kompensācijas aprēķināšanas nosacījumi un tirgus vērtības aprēķina formulas. Kompensācijas apmēru aprēķina 80 procentu apmērā no dzīvnieka tirgus vērtības. Dzīvnieka tirgus vērtību aprēķina katrai dzīvnieku sugai pēc formulas, ņemot vērā tā vecumu, šķirnību, kategoriju un izmantošanas veidu, tāpēc formulās ir noteikti dzīvnieka tirgus vērtību palielinoši vai samazinošie koeficienti. Formulu izmantošana nepalielina administratīvo slogu kompensācijas apmēra aprēķināšanā, jo dzīvnieka tirgus vērtība tiek aprēķināta, izmantojot gaļas (kautķermeņa) vidējo tirgus cenu (EUR/kg), tāpēc aprēķina formulā ievadāms tikai viens mainīgais skaitlis – gaļas (kautķermeņa) vidējā tirgus cena (EUR/kg). Kompensācijas apmēra noteikšanai, pamatojoties uz dzīvnieka tirgus vērtību, ir noteikti vissamērīgākie nosacījumi – aprēķina formulas, kā arī izvērtēti riska faktori.
Ievērojot Valsts kancelejas Juridiskā departamenta sniegtos norādījumus par administratīvā akta izdošanu un to, ka Veterinārmedicīnas likumā ietvertā deleģējuma tvērumā nav paredzēts attiecīgs pilnvarojums zemkopības ministram kompensācijas apmēru noteikt ar ārējo administratīvo aktu, tika pārskatīti nosacījumi kādu informāciju Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) publicē savā tīmekļvietnē.
ZM sagatavos, ar ministra rīkojumu apstiprinās un savā tīmekļvietnē publicēs informāciju par piemērojamām tirgus cenām dzīvnieku gaļai (kautķermeņa) (€/kg), vistu pārtikas olām (€/gabalā) un lauksaimniecības dzīvnieku, produkcijas un mājputnu cenu indeksiem, pamatojoties uz oficiālās statistikas iestādēs pieejamajiem datiem par iepriekšējo kalendāro gadu. Šī informācija tiks publicēta vienu reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūlijam, jo statistikas dati oficiālās statistikas iestādēs tiek publicēti ar laika nobīdi līdz sešiem mēnešiem. Publicētās tirgus cenas attieksies uz laikposmu no kārtējā gada 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, bet no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam tiks izmantoti oficiālās statistikas iestādēs pieejamie dati par 2025. gadu. Vajadzīgā informācija tiks publicēta Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē līdz 2026. gada 15. jūlijam (noteikumu projekta 1.3., 1.28. un 1.29. apakšpunkts). Lai nodrošinātu vieglāk saprotamu informāciju par dzīvnieka tirgus vērtību, pēc dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma, saņemot personas iesniegumu LAD, ZM 10 darbdienu laikā ar ministra rīkojumu apstiprina un publicē savā tīmekļvietnē infekcijas slimības skartās attiecīgās dzīvnieku sugas un kategorijas tirgus vērtību, pamatojoties uz vidējo tirgus cenu gaļai vai olām un šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajām aprēķina formulām. Tāpat ZM tīmekļvietnē tiks publicētas Microsoft Excel tabulas ar noteikumos iekļautajām aprēķina formulām to pielietošanas skaidrojumu (sk. anotācijas pielikumā). 
Par atsevišķu dzīvnieku sugu, piemēram, zirgu, dējējvistu, skrējējputniem (strausu), paipalu, bišu saimi, nebrīvē audzētu savvaļas putnu (turpmāk – turēts putns), kā arī zosi, pīli un tītaru (šo putnu sugu tēviņiem piemēro mātīšu tirgus vērtības aprēķina formulas) gaļas tirgus cenu statistikas dati par to Latvijā nav pieejami, tāpēc tiek izmantotas atšķirīgas dzīvnieka tirgus vērtības aprēķina formulas. 
Lai dzīvnieku īpašnieks neslēptu informāciju par dzīvnieku saslimšanu, kā arī lai tiktu novērsts infekcijas slimības ierosinātāja tālākas izplatīšanas risks, tādējādi pasargājot citus ganāmpulkus no dzīvnieku infekcijas slimības, kompensācijas apmēru aprēķina 80 procentu apmērā no dzīvnieka tirgus vērtības pēc gaļas vai olu vidējās tirgus cenas (EUR/kg) pēc oficiālās statistikas iestāžu datiem. Konkrētā produkta (piemēram, gaļas, piena, olu, graudu) vidējo cenu nosaka, pamatojoties uz oficiālās statistikas datiem, kas pieejami oficiālās statistikas iestādēs. Oficiālās statistikas iestādes ir visas valsts institūcijas, kuras saskaņā ar Statistikas likumu nodrošina oficiālo statistiku, piemēram, Agroresursu un ekonomikas institūts. Oficiālo statistikas iestāžu saraksts ir atrodams tīmekļvietnē https://www.csp.gov.lv/lv/statistikas-iestades.
Ievērojot Finanšu ministrijas sniegtos ierosinājumus par samērīgu nosacījumu noteikšanu zaudējumu kompensācijas apmēram, paredzot riska pārdali starp valsti un īpašnieku par infekcijas slimības dēļ nobeigušos, nogalināto vai nokauto dzīvnieku, tika pārskatīti dzīvnieka vērtību palielinošie koeficienti zaudējuma kompensācijas aprēķina formulās par šķirni un ciltsgrāmatu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulas (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā ("Dzīvnieku audzēšanas regula") (turpmāk – regula 2016/1012) 2. panta 3. punktā noteikts, ka vaislas dzīvnieks ir tīršķirnes vaislas dzīvnieks vai krustojuma vaislas cūka, savukārt 9. punktā noteikts, ka tīršķirnes vaislas dzīvnieks ir dzīvnieks, kas ir ierakstīts vai reģistrēts un atbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatas pamatdaļā (A sadaļā). Aprēķinā tiek ņemta vērā dzīvnieka šķirne un tas, vai dzīvnieks ir ierakstīts ciltsgrāmatas A sadaļā, piemērojot tam atbilstošus koeficientus, kuru vērtības ir noteiktas pēc ekspertu ieteikuma un apkopotas noteikumu projekta 1. pielikuma 1. tabulā. Secināts, ka pieaudzis tīršķirnes vīrišķā vai sievišķā dzimuma dzīvnieks, kuram piemērojams šķirnes koeficients, ir dzimumgatavību sasniedzis dzīvnieks, ko izmanto vaislai. Savukārt audzējamais dzīvnieks ir tīršķirnes vīrišķā vai sievišķā dzimuma dzīvnieks līdz dzimumgatavības sasniegšanai. LAD lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā (turpmāk – LAD datubāze) ir pieejama informācija par dzīvnieka šķirni un ciltsgrāmatas numuru individuāli apzīmētiem dzīvniekiem. Ievērojot regulā 2016/1012 noteikto par ciltsgrāmatas papilddaļām, šķirnes koeficientu piemēro arī tādiem pieaugušiem vaislas dzīvniekiem, kurus šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība ir atzinusi par atbilstošiem attiecīgās šķirnes raksturojumam un audzēšanas programmā noteiktajām šķirnes īpašībām, un šāds vaislas dzīvnieks atbilst vismaz snieguma minimuma prasībām, kas noteiktas šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības šķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanas programmā.
Ja LAD datubāzē nav pieejama informācija par dzīvnieka šķirni un ciltsgrāmatas numuru (piemēram, cūkām), tad LAD sadarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kas uztur ciltsgrāmatas, un krustojuma cūku audzētāju organizācijām, kas uztur ciltsreģistru, no tām iegūstot datus un informāciju par dzīvnieka šķirni un ciltsgrāmatas vai ciltsreģistra datiem. Šķirnes koeficientu piemēro tīršķirnes vaislas cūkai un krustojuma vaislas cūkai (tikai sivēnmātei pēc pirmās atnešanās un dzimumgatavību sasniegušam kuilim, ko izmanto vaislai), kura ir reģistrēta ciltsgrāmatā vai ciltsreģistrā un kuru izmanto vaislai.
Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 "Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 116) noteikts, ka dzīvnieka īpašnieks paziņo informāciju par dzīvniekiem, piemēram, paziņo septiņu dienu laikā pēc konkrētā notikuma ar lauksaimniecības dzīvnieku. Informācija LAD datubāzē par dzīvniekiem, kas nav individuāli apzīmēti (piemēram, cūkām), tiek norādīta pa dzīvnieku grupām katru mēnesi. Dzīvnieku īpašnieks vienu reizi gadā LAD datubāzē sniedz informāciju par mājputnu un turētu briežu dzimtas dzīvnieku skaitu, tomēr dzīvnieka īpašniekam ir tiesības un nav liegts sniegt informāciju LAD datubāzē biežāk, nekā norādīts noteikumos Nr. 116 (piemēram, katru mēnesi). Dzīvnieka īpašniekam var būt sava elektroniskā datubāze, kurā tiek fiksēta informācija par notikumiem dzīvnieku novietnē, dzīvnieku skaitu un vecumu katrā dzīvnieku kategorijas grupā, tāpēc dzīvnieku īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai saviem pierakstiem (elektroniskā vai papīra formā) pamato dzīvnieku skaitu un vecumu katrā dzīvnieku kategorijas grupā. Kompensācija tiek aprēķināta par to dzīvnieku skaitu, kategoriju un vecumu, kuri novietnē atradās tajā datumā, kad tika apstiprināts infekcijas slimības uzliesmojums. Izņēmums ir jaundzimušie dzīvnieki, kas dzimst pēc datuma, kad dzīvnieka īpašnieks ziņojis par aizdomām par infekcijas slimību. Par šādiem jaundzimušiem dzīvniekiem kompensāciju aprēķina pēc noteikumu 1. pielikumā dotajām aprēķina formulām.
Ja PVD inspektoram nav iespējams fiziski konstatēt (saskaitīt) faktisko dzīvnieku skaitu novietnē (piemēram, dējējvistu vai broileru novietnē) un pārliecināties par to, tad PVD nevar apstiprināt dzīvnieka īpašnieka iesniegumā sniegto informāciju par dzīvnieku vecuma un skaita atbilstību. Šādā gadījumā PVD, sniedzot atzinumu, norāda informāciju par dzīvnieku skaitu, kas iegūta no dzīvnieka īpašnieka pārbaudes laikā vai norādīta LAD datubāzē. Mājputnu un turēto briežu dzimtas dzīvnieku īpašnieks, norādot iesniegumā dzīvnieku vecumu un skaitu, to pamato ar grāmatvedības dokumentiem (piemēram, pirkuma līgumu, preču pavadzīmi, rēķinu, preču iekšējās pārvietošanas attaisnojuma dokumentu, ierakstiem saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā, ierakstiem krājumu uzskaitē) vai saviem uzskaites pierakstiem elektroniskā vai papīra formā (piemēram, olu ievietošanas datums inkubatorā, cāļu izšķilšanās datums un skaits). Ar grāmatvedības dokumentiem un dzīvnieka īpašnieka pierakstiem elektroniskā vai papīra formā ir pierādāma informācija par dzīvnieka vecumu un dzīvnieku skaitu novietnē konkrētā periodā, paļaujoties uz to, ka dzīvnieka īpašnieks grāmatvedības dokumentus un dzīvnieka īpašnieka pierakstus elektroniskā vai papīra formā par dzīvnieku vecumu un skaitu novietnē aizpilda sistemātiski, pietiekami un laikus, tā ka informācija par dzīvnieku vecumu un skaitu novietnē ir uzticama un ir pierādījums tam, ka atbilst tirgus vērtības un kompensācijas aprēķina piemērošanas kritērijiem. Turklāt situācijās, kad netiks sniegta pārliecinoša informācija par dzīvnieku vecuma un skaita patiesumu, dzīvnieka tirgus vērtība un zaudējumu kompensācija nav aprēķināmi un LAD atteiks piešķirt zaudējumu kompensāciju par tiem dzīvniekiem, kuru piederību pie konkrētas dzīvnieku kategorijas grupas dzīvnieka īpašnieks nevar pamatot ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka pierakstiem elektroniskā vai papīra formā. Ievērojot minēto, nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 199 27.¹ punktu, izsakot to jaunā redakcijā (noteikumu projekta 1.27. apakšpunkts).
Iesniegumā dzīvnieku īpašnieks mājputniem (Gallus gallus suga), kuru galvenais izmantošanas nolūks ir gaļas ieguve (broileri), vecumu norāda dienās, dējējvistām un vaislas putniem – nedēļās, skrējējputniem (strausiem, emu un nandu), kā arī turētiem briežu dzimtas dzīvniekiem – mēnešos.
Ja dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka pierakstiem elektroniskā vai papīra formā nevar pamatot dzīvnieku vecumu, tad tirgus vērtības aprēķinam piemēro formulu ar zemāko likmi:
1) dējējvistām un vaislas putniem (Gallus gallus suga) 80 nedēļu intensīvajā turēšanas sistēmā vai 208 nedēļas ekstensīvajā turēšanas sistēmā;
2) broileriem (Gallus gallus suga) 42 dienas intensīvajā turēšanas sistēmā vai 80 nedēļu ekstensīvajā turēšanas sistēmā;
3) skrējējputniem (strausiem, emu un nandu) līdz sešu mēnešu vecumam;
4) tītaram, pīlei, zosij un turētiem putniem līdz dēšanas vecumam (šo putnu sugu tēviņiem piemēro mātīšu vecumu);
5) turētam briežu dzimtas dzīvniekam un citu sugu dzīvniekam līdz sešu mēnešu vecumam. 
Ja dzīvnieka īpašnieks ar grāmatvedības dokumentiem vai dzīvnieka īpašnieka pierakstiem (elektroniskā vai papīra formā) nevar pierādīt dzīvnieku skaitu katrā kategorijas grupā, kas novietnē atradās tajā datumā, kad dzīvnieka īpašnieks ziņoja par aizdomām par infekcijas slimību, dzīvnieku tirgus vērtība un zaudējumu kompensācijas apmērs nav aprēķināms.
Mājputniem (Gallus gallus suga) tirgus vērtības aprēķina formulā ir iekļauts
1) koeficients S atbilstoši intensīvās vai ekstensīvās audzēšanas veidam, jo tas būtiski ietekmē putnu tirgus vērtību. Koeficients S atbilst audzēšanas veidam: intensīvam – koeficients ir 1, ekstensīvam – koeficients ir 1,2;
2) vecuma koeficients, ko aprēķina pēc formulas, jo putnu audzēšanas veids (intensīvais vai ekstensīvais) būtiski ietekmē putnu turēšanas ilgumu un vecumu;
3) vistas konkrētā vecuma vidējās kautmasas aprēķina formulas atbilstoši intensīvam vai ekstensīvam audzēšanas veidam.
Mājputnu (Gallus gallus suga) audzēšanas veidi var būt intensīva audzēšana un ekstensīva audzēšana. Ja galvenais ražošanas nolūks ir olu ieguve (dējējvistas), uz audzēšanas veidu norāda turēšanas vieta: intensīvajā audzēšanā putni tiek turēti sprostos vai kūtī, bet ekstensīvajā audzēšanā – brīvi. Ja galvenais ražošanas nolūks ir gaļas ieguve (broileri), uz audzēšanas veidu norāda mājputnu turēšanas ilgums: intensīvajā audzēšanā tie tiek nokauti līdz 42 dienu vecumam, bet ekstensīvajā audzēšanā – no 43 dienu līdz 80 dienu vecumam. Ekstensīvajā audzēšanā var būt situācijas, kad broileri tiek kauti vēlāk nekā pēc 80 dienu vecuma sasniegšanas. Šādos gadījumos tirgus vērtības aprēķinā tiek izmantoti dati, kas broileriem bija to vecuma 80. dienā. Ja galvenais ražošanas nolūks ir izmantošana vaislai – inkubācijas olu ieguve (attiecas gan uz dējējvistām, gan arī uz broileriem), uz audzēšanas veidu norāda turēšanas vieta un turēšanas ilgums: intensīvajā audzēšanā putni tiek turēti sprostos vai kūtī līdz 80 nedēļām, bet ekstensīvajā audzēšanā – brīvi un tiek izmantoti ilgāku periodu, un to tirgus vērtība samazinās pēc 104 nedēļu vecuma sasniegšanas.
Zemkopības ministrija sagatavos un savā tīmekļvietnē publicēs papildinātu un precizētu skaidrojumu par noteikumu Nr. 199 piemērošanu (https://www.zm.gov.lv/lv/zaudejumu-kompensacija-dzivnieku-infekcijas-slimibu-uzliesmojuma-gadijuma). Skaidrojumā būs ietverti zaudējumu kompensācijas apmēra un dzīvnieka tirgus vērtības noteikšanas pamatnosacījumi, kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātniskajā pētījumā Nr. S463 "Metodikas un formulas izstrāde zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā" (https://www.lbtu.lv/lv/projekti/apstiprinatie-projekti/2023/metodikas-un-formulas-izstrade-zaudejumu-kompensacijas) un noteikumu Nr. 199 pielikumos iekļauto aprēķina formulu piemērošana.

3. Noteikumu Nr. 199 5., 6., 7. un 8. punktā ir noteikts kompensāciju apmērs un aprēķins par iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem un iznīcināto dzīvnieku barību. 2022. gada 1. janvārī stājas spēkā Grāmatvedības likums, un uz šī likuma pamata ir izdoti Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Noteikumos Nr. 199 noteikts, ka zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcinātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīviem produktiem un iznīcināto barību ir 80 procentu apmērā no grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītās cenas. Ja saimniecība pieder fiziskai personai un ja dzīvnieku izcelsmes produkti, reproduktīvais produkts un dzīvnieku barība ir iegūta saimniecībā un tie tiek uzglabāti novietnē, šādiem produktiem grāmatvedības attaisnojuma dokuments var nebūt pieejams, tāpēc nav nosakāma produktu tirgus vērtība. Secināts, ka saimniecībā iegūtus dzīvnieku izcelsmes produktus, reproduktīvos produktus un dzīvnieku barību, kam nav zināma grāmatvedības vērtība, nav iespējams kompensēt. Noteikumu Nr. 199 1. pielikumā noteiktais kompensācijas apmērs par iznīcinātām pārtikas un inkubējamām olām, kas iegūtas un tiek uzglabātas novietnē, ir noteikts kā konkrēta (fiksēta) naudas summa, kas neatspoguļo šo produktu patieso tirgus vērtību.

3. Nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 199 5., 6. un 8. punktu, nosakot, ka zaudējumu kompensācijas apmēru par iznīcināto dzīvnieku izcelsmes produktu, reproduktīvo produktu un dzīvnieku barību aprēķina pēc šo noteikumu Nr. 199 3., 4. un 5. pielikumā (noteikumu projekta 1.4., 1.5. un 1.7. apakšpunkts) noteiktajiem nosacījumiem un aprēķina formulām. Noteikumu Nr. 199 7. punkts svītrojams, jo kompensācijas apmēru par iznīcinātajām olām aprēķinās pēc noteikumu Nr. 199 3. pielikumā (noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts) minētajiem nosacījumiem.
Ievērojot minēto, noteikumi Nr. 199 ir jāpapildina ar 3., 4. un 5. pielikumu (noteikumu projekta 1.32., 1.31 un 1.34. apakšpunkts).
Saskaņā ar noteikumu Nr. 199 2., 3. un 4. pielikumu kompensācijas apmērs par iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, reproduktīvajiem produktiem un iznīcināto barību tiks aprēķināts atbilstoši grāmatvedības attaisnojuma dokumentā norādītajai cenai.
Par tiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas tiek izņemti no aprites dzīvnieku novietnē (piemēram, govs vai kazas svaigpienu, vilnu, olām), ja nav zināma to grāmatvedības vērtība, kompensācija tiek aprēķināta, izmantojot oficiālās statistikas iestāžu datos pieejamo vidējo tirgus cenu.
Par inkubējamām olām, kas tiek izņemtas no aprites mājputnu novietnē, ja nav zināma to grāmatvedības vērtība, kompensācijas aprēķinam izmanto pārtikā izmantojamo vistu olu kompensācijas aprēķinu. Pīļu, zosu, tītaru un citu mājputnu inkubācijas olu tirgus vērtību aprēķina atbilstoši oficiālās statistikas iestāžu datos pieejamo pārtikas vistu olu cenu, bet strausu un paipalu inkubācijas olām – atbilstoši tirgus vērtības aprēķina formulai, izmantojot oficiālās statistikas iestāžu datos noteiktos lauksaimniecības produkcijas cenu indeksus. Saimniecībā iegūtus reproduktīvos produktus (piemēram, sperma un olšūnas), kam nav zināma grāmatvedības vērtība, nekompensē, jo nav aprēķināma to tirgus vērtība.
Ja dzīvnieku barības maisījums tiek gatavots uz vietas saimniecībā, tad zaudējumu kompensācija ir 80 procentu apmērā no grāmatvedības dokumentos norādītās cenas katrai barības sastāvdaļai, kuras svars ir attiecināms tai procentuālajai daļai, kas izmantota, gatavojot dzīvnieku barības maisījumu.
Ja dzīvnieku īpašnieks pats audzē graudus un gatavo dzīvnieku barību (barības primārā ražošana savas saimniecības dzīvnieku ēdināšanai) un nevar uzrādīt grāmatvedības attaisnojuma dokumentu ar tajā redzamu vienas vienības cenu, tad zaudējumu kompensācija ir 80 procentu apmērā no graudu (miežu, kviešu, rudzu, auzu, tritikāles, griķu, rapšu) vidējās iepirkuma cenas par iepriekšējo kalendāro gadu. 
Latvijā pieejamā oficiālajā statistikā netiek apkopota informācija par siena un skābbarības vidējām iepirkuma cenām, tādēļ zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai izmanto SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC) sagatavoto bruto seguma aprēķinu tam gadam, kurā barība tiek iznīcināta vai pēdējo pieejamo bruto seguma aprēķinu. LLKC bruto segumu aprēķinus sagatavo katru gadu atbilstoši iepriekšējā gada tirgus situācijai. LLKC tīmekļvietnē katra gada 1. martā tiek publicēti provizoriskie bruto segumu aprēķini par iepriekšējo gadu un 1. jūnijā – galīgie bruto segumu aprēķini par iepriekšējo gadu. Bruto segumu aprēķinos tiek aprēķinātas siena un skābbarības mainīgās izmaksas uz 1 kg.

4. Spēkā esošo noteikumu Nr. 199 9. punktā noteikts, ka zaudējumu kompensācijas apmērs par iznīcināto inventāru ir 70 procentu no grāmatvedības attaisnojuma dokumentos norādītās cenas. Secināts, ka inventāra iznīcināšana var būt nepieciešama tikai īpašās situācijās, kad dzīvnieku novietnē inventārs, kas klasificējams kā pamatlīdzekļi, ir nonācis saskarē ar infekcijas slimības ierosinātāju un tad, ja inventāru objektīvu un praktisku apsvērumu dēļ nav iespējams efektīvi dezinficēt, piemēram, materiāls ir sarežģītās struktūras (porains) vai fiziski neiztur dezinfekcijas režīmu. Kompensācijas apmēra aprēķinam noteiktie 70 procenti ir atšķirīgi no citām kompensējamām pozīcijām. Citām kompensējamām pozīcijām ir noteikts, ka kompensācijas apmērs ir 80 procentu no grāmatvedības dokumentos norādītās cenas.

4. Lai noteiktu kompensācijas apmēru inventāram, kas grāmatvedībā uzskaitīts pie pamatlīdzekļiem, jāņem vērā to atlikusī vērtība no grāmatvedības pamatlīdzekļu uzskaites reģistra.
Noteikumu Nr. 199 9. punkts jāizsaka jaunā redakcijā, paredzot, ka kompensācijas apmēru par iznīcināto inventāru, ko nav iespējams dezinficēt, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā (noteikumu projekta 1.8. apakšpunkts) noteikto, kā arī noteikumi Nr. 199 jāpapildina ar 6. pielikumu, paredzot, ka kompensācijas aprēķina formulā tiek izmantots kompensācijas koeficients 0,8, kas ir noteikts līdzvērtīgi kā citām kompensējamām pozīcijām (noteikumu projekta 1.35. apakšpunkts). 

5. Veterinārmedicīnas likuma 35. panta otrās daļas 1. punkta "f" apakšpunktā un 38. panta otrās daļas "e" apakšpunktā noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam ir tiesības pieteikties uz zaudējumu kompensāciju par dzīvnieku novietnes noslēguma dezinfekciju (turpmāk – noslēguma dezinfekcija), kura atbilst Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētajā regulā (ES) 2020/687, ar ko attiecībā uz noteikumiem par noteiktu sarakstā norādītu slimību profilaksi un kontroli papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, (turpmāk – regula 2020/687) lietotajam terminam "galīgā" dezinfekcija. Noslēguma dezinfekcijas nepieciešamība tiek pamatota ar infekcijas slimības ierosinātāja (patogēna) epidemioloģiju un īpašībām, kā arī ar infekcijas slimības izplatības saistītajiem apdraudējumiem un samērīgumu.
Pašlaik zaudējumus par noslēguma dezinfekciju kompensē saskaņā ar noteikumu Nr. 199 10., 10.¹ un 10.² punkta nosacījumiem un 80 procentu apmērā no noteikumu 10.¹ punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 4,27 euro uz vienu kvadrātmetru no dzīvnieku novietnes grīdas vai akvakultūras audzētavas baseina platības. Secināts, ka dezinfekcijas izmaksas būtu jārēķina, pamatojoties uz dezinficējamās grīdas platību un dezinfekcijas izmaksas pamatojošajiem grāmatvedības dokumentiem, turklāt izmaksas par regulā 2020/687 noteikto galīgo tīrīšanu un dezinfekciju, pēc kuras veic dezinfekcijas kvalitātes un efektivitātes kontroli, var sasniegt līdz 4,30 €/m² no grīdas virsmām. Par grīdas platību uzskatāms dzīvnieku novietnes telpas apakšējā iekšējā seguma (pa kuru staigā) laukums vai akvakultūras baseina (kas atrodas slēgtās telpās) platība. Secināts, ka tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām nepieciešamā aprīkojuma (iekārtu) noma vai iegāde uz noslēguma dezinfekcijas attiecināmām izmaksām attiecināma tikai daļēji, t. i., nepārsniedzot 10 procentu no kopējām dezinfekcijas izmaksām, jo iekārtas var tikt izmantotas atkārtoti ilgākā periodā.
Noteikumos Nr. 199 nav iekļauta bišu stropa dezinfekcijas kompensācija Amerikas peru puves apkarošanas pasākumu īstenošanas laikā.
Regulā 2018/1882 ir minētas dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret noteiktām sarakstā minētajām slimībām, un infekcijas slimības ierosinātāja pārnēsātājsugas, kas var pārnēsāt sarakstā norādītas slimības. Regulā 2018/1882 ir minētas tādas pārnēsātājsugas kā Culicidae spp., Haematophagous arthropods un Ornithodoros. Secināts, ka uz noslēguma dezinfekciju jāattiecina izmaksas par tādiem insektu apkarošanas līdzekļiem kā insekticīdi un repelenti, ja tie ir nepieciešami infekcijas slimības pārnēsātājsugas apkarošanas darbībām infekcijas slimības uzliesmojuma laikā.

5. Noslēguma dezinfekcijas nepieciešamība tiek pamatota ar infekcijas slimības ierosinātāja (patogēna) epidemioloģiju un īpašībām, kā arī ar infekcijas slimības izplatības radītajiem apdraudējumiem un samērīgumu. Infekcijas slimības ierobežojumus un pasākumus var atcelt tikai tad, kad dzīvnieku novietnē bijusi kvalitatīva noslēguma dezinfekcija. Noslēguma dezinfekcija ir dzīvnieku novietnes mazgāšana, tīrīšana un dezinficēšana ar dezinfekcijas līdzekli, lai iznīcinātu infekcijas slimības ierosinātāju. Pēc dzīvnieku novietnes dezinfekcijas veic dezinfekcijas kvalitātes un efektivitātes kontroli un pārbaudi, piemēram, pārbaudot dezinficējamo virsmu kontamināciju. Dezinfekcijas kvalitāti un efektivitāti apliecina laboratorisko izmeklējumu atbilstoši rezultāti paraugiem, ko noņēmis PVD inspektors. Par laboratorisko izmeklējumu atbilstošiem rezultātiem liecina tas, ka nav konstatēta patogēnā mikroflora vai indikatormikroorganismu augšana vai baktēriju koloniju veidojošo vienību (turpmāk – KVV) skaits ir atbilstošs. Laboratoriskai izmeklēšanai paraugi primāri jānoņem no redzami netīrām vietām, ja tādas ir, kā arī no vietām, kas ir nelīdzenas, ar iedobēm vai spraugām, jo tās ir grūtāk iztīrīt un dezinficēt. Ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti uzrāda mikroorganismu un indikatorbakēriju klātbūtni vai KVV skaits nav atbilstošs, tas liecina par to, ka tīrīšana un dezinfekcija nav bijusi pietiekami efektīva un kvalitatīva. Tad uzskatāms, ka noslēguma dezinfekcija nav pabeigta.
Infekcijas slimību apkarošanas pasākumu pieredze liecina, ka optimālais periods noslēguma dezinfekcijas procesam nepārsniedz 90 dienu no visu nobeigušos, nogalināto un nokauto dzīvnieku savākšanas un transportēšanas beigu datuma līdz noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas datumam. Tas ir maksimāli pieļaujamais periods. Ilgāks periods var radīt infekcijas izplatīšanās risku un paildzināt noteiktos ierobežojumus. Personai ir tiesības noslēguma dezinfekciju īstenot īsākā laikā.
Par izņēmuma gadījumu, kad var būt pārsniegts minētais 90 dienu periods, uzskatāmi apstākļi, kas tieši ietekmē dezinfekcijas pasākumu izpildi, – nepārvarama vara, ārkārtēja situācija vai dabas apstākļi (apkārtējās vides, meteoroloģiskie apstākļi). Tad PVD, izvērtējot konkrēto situāciju, var pagarināt noslēguma dezinfekcijas termiņu. Ievērojot minēto, zaudējumu kompensācija par noslēguma dezinfekciju tiks izmaksāta, ja tā notiks noteiktā periodā.
Uz noslēguma dezinfekciju attiecināms laikposms no sākotnējas dezinfekcijas pabeigšanas datuma līdz noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas datumam.
Dzīvnieku novietnes grīdas platības aprēķinam LAD izmanto informāciju par attiecīgo būvi vai telpu grupu no nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – kadastra informācijas sistēma) vai valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas. Ja kadastra informācijas sistēmā un valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā nav pieejama informācija, ko var izmantot dzīvnieku novietnes grīdas platības aprēķināšanai (piemēram, nav būvju kadastrālās uzmērīšanas (inventarizācijas) lietas), tad dzīvnieku novietnes grīdas platības aprēķinam LAD izmanto dzīvnieka īpašnieka sniegto informāciju un dokumentus par dzīvnieku novietnes plānojumu. Savukārt bišu stropu iekšējo virsmu laukumu platība (m²) atkarībā no bišu stropa tipa (Langstroth, Dadant, Latvijas stāvstrops) svārstās no 0,55 līdz 2,53 m² (attiecīgi Langstroth ir 0,58 m², Dadant – 0,55 m², Latvijas stāvstropam – 2,53 m²). Secināts, ka vidējais viena bišu stropa virsmu dezinficējamais laukums ir aptuveni 1 m², tāpēc dezinfekcijas izmaksas uz vienu bišu stropu tiek noteiktas līdz 4,30 euro (noteikumu projekta 1.16. apakšpunkts).
Izmaksas par noslēguma dezinfekciju (laikposmā no sākotnējas dezinfekcijas pabeigšanas datuma līdz noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas datumam) ir attiecināmas, ja tās saistītas ar
1) izlietotajiem tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem (turpmāk – dezinfekcijas līdzeklis) un to apliecina grāmatvedības dokuments, kurā ir norādīta dezinfekcijas līdzekļa cena,
2) personālam izmaksāto darba samaksu par laikposmu, kas saistīts tikai ar tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām, t. i., no sākotnējas dezinfekcijas pabeigšanas datuma līdz noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas datumam. Lai apliecinātu izmaksu pamatotību, dzīvnieku īpašnieks LAD iesniedz dokumentus, kas apliecina informāciju par iesaistīto personālu, tā darbalaika uzskaiti un paveiktos darbus. Personālam izmaksāto darba algu apliecina ar grāmatvedības dokumentiem. Pie šīm izmaksām neattiecina tās izmaksas, kas nav saistītas ar tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas darbībām, piemēram, personāla iesaistīšanu novietnes stacionārās infrastruktūras, iekārtu, aprīkojuma un materiālu demontāžā, noņemšanā vai iznīcināšanā, kā arī citas izmaksas, kas saistītas personālu, piemēram, ēdināšana, ceļa izmaksas, personālam dodoties uz darbu un no darba, izmitināšana, dienas nauda, apmācība, vakcinācija, nodokļi un citas šāda veida izmaksas;
3) noslēguma dezinfekcijai nepieciešamo atbilstošo materiālu, piemēram, aizsargtērpu, respiratoru, cimdu, birstu, lupatu, sūkļu utt., iegādi. Šo materiālu iegādi apliecina grāmatvedības dokuments, kurā norādīta to cena. Materiāli ir iegādāti infekcijas slimības uzliesmojuma un apkarošanas laikā. Pie materiālu izmaksām neattiecina izmaksas par
a) būvmateriāliem (piemēram, dēļiem, ģipškartona un skaidu plāksnēm, skrūvēm, naglām utt.);
b) aprīkojumu (iekārtām) un tā rezerves daļām;
4) noslēguma dezinfekcijai patērēto elektrību, degvielu vai gāzi. Šo resursu patēriņu apliecina ar dokumentiem, kuros uzskaitīta noteiktajā periodā patērētā elektrība, degviela vai gāze, un grāmatvedības dokumentiem par patērētās elektrības, degvielas vai gāzes iegādi un tās samaksu;
5) dezinfekcijas aprīkojuma (iekārtu) nomu un iegādi. Dzīvnieku īpašniekam ne vienmēr īpašumā ir atbilstošs aprīkojums (iekārta) noslēguma dezinfekcijai, tāpēc šādu aprīkojumu (iekārtu) nepieciešams iegādāties vai nomāt. Iegādi vai nomu apliecina grāmatvedības dokuments, kurā ir norādīta aprīkojuma (iekārtas) cena. Pie aprīkojuma (iekārtas) iegādes ir attiecināma rezerves daļu iegāde jau esošai iekārtai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu esošās iekārtas darbību. Dezinfekcijas aprīkojuma (iekārtu) nomu un iegādi attiecina tikai daļēji, nepārsniedzot 10 procentu no kopējām dezinfekcijas izmaksām, jo iekārtas var tikt izmantotas atkārtoti ilgākā periodā;
6) noslēguma dezinfekciju, ko īsteno Veselības inspekcijas dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas komersantu sarakstā iekļauts pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – dezinfekcijas pakalpojuma sniedzējs). Dzīvnieka īpašnieks iesniedz ar dezinfekcijas pakalpojuma sniedzēju noslēgto līgumu, kurā ir informācija par līguma izpildes laikā īstenojamajām darbībām, un grāmatvedības dokumentus par sniegtā pakalpojuma apmaksu. Ja noslēguma dezinfekciju īsteno dezinfekcijas pakalpojuma sniedzējs, tad izmaksas par tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem, personālam izmaksāto darba samaksu, materiāliem, patērētajiem energoresursiem un aprīkojuma (iekārtu) nomu vai iegādi nav attiecināmas, ja vien dezinfekcijas pakalpojuma sniedzējs noslēguma dezinfekcijai neizmanto dzīvnieka īpašniekam piederošos energoresursus (elektrību, degvielu vai gāzi) un noslēgtajā līgumā ar dezinfekcijas pakalpojuma sniedzēju nav iekļauta informācija par dzīvnieka īpašniekam piederošas elektrības, degvielas vai gāzes izmantošanu.
Izmaksas, kas nav minētas pie attiecināmām izmaksām, nav attiecināmas.
Noteikumu Nr. 199 10. punkts jāizsaka jaunā redakcijā, nosakot, ka kompensācijas apmēru par noslēguma dezinfekciju aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumā (noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts) noteikto, un noteikumi Nr. 199 jāpapildina ar 7. pielikumu, kurā iekļauti noteikumu Nr. 199 noteiktie 10.¹ un 10.² punkta nosacījumi kompensācijas piešķiršanai, kā arī kompensācijas aprēķina formula noslēguma dezinfekcijai (noteikumu projekta 1.36. apakšpunkts). Attiecīgi jāsvītro noteikumu Nr. 199 10.¹ un 10.² punkts (noteikumu projekta 1.10. un 1.11. apakšpunkts).
Vienlaikus jāgroza noteikumu Nr. 199 20.8. apakšpunkts, dodot atsauci uz šo noteikumu 7. pielikumu (noteikumu projekta 1.25. apakšpunkts).

6. Noteikumu Nr. 199 11., 12., 13., 14. un 15. punktā noteiktie kompensācijas nosacījumi saistībā ar atsevišķām slimībām un dotās atsauces uz citām noteikumu Nr. 199 normām neatbilst noteikumu projektā precizēto nosacījumu un prasību redakcijai.

6. Lai novērstu minēto problēmu, noteikumos Nr. 199 jāizdara šādi grozījumi:
1) 11.1., 11.2. un 11.3. apakšpunktā jādod atsauce uz noteikumu pielikumiem, pēc kuriem aprēķina kompensāciju par transmisīvās sūkļveida encefalopātijas radītiem zaudējumiem (noteikumu projekta 1.12., 1.13. un 1.14. apakšpunkts);
2) 12. punktā jānosaka, cik lielu kompensāciju var saņemt šo noteikumu 3. punktā minēto infekcijas slimību radītiem zaudējumiem (noteikumu projekta 1.15. apakšpunkts);
3) 13. punktā jānosaka, cik lielu kompensāciju var saņemt par putnu salmonelozes un putnu tuberkulozes radītiem zaudējumiem (noteikumu projekta 1.16. apakšpunkts);
4) 14.1. un 14.2. apakšpunktā jādod atsauce uz noteikumu 1. un 6. pielikumu, pēc kura aprēķina kompensāciju par iznīcināto stropu, ko nav iespējams dezinficēt, kā arī 14.3. apakšpunktā jādod atsauce uz noteikumu 7. pielikumu, pēc kura aprēķina bišu stropa noslēguma dezinfekcijas kompensāciju, ja bišu saime ir pilnībā likvidēta (dzīvnieku depopulācija) (noteikumu projekta 1.17., 1.18. un 1.19. apakšpunkts);
5) jāsvītro 15. punkts (noteikumu projekta 1.20. apakšpunkts);
6) 27.1. apakšpunktā jānosaka, cik lielu kompensāciju var saņemt par nokauto dzīvnieku pārtikas uzņēmumā (noteikumu projekta 1.26. apakšpunkts).

7. Noteikumu Nr. 199 16. punktā noteikts, ka persona iesniedz LAD iesniegumu par zaudējumu kompensāciju 10 darbdienu laikā pēc noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas. Dažkārt persona nespēj laikus (10 darbdienu laikā) LAD iesniegt iesniegumu un iesniegumam pievienot grāmatvedības dokumentus, kas apliecina kompensējamo pozīciju tirgus vērtību un cenu, jo laboratorisko izmeklējumu rezultātus par noslēguma dezinfekcijas kvalitāti un efektivitāti saņem divu nedēļu laikā pēc laboratoriski izmeklējamo paraugu noņemšanas.
Dažkārt persona nespēj veikt noslēguma dezinfekciju dzīvnieku novietnē 90 dienu laikā pēc sākotnējas dezinfekcijas pabeigšanas, jo dzīvnieku mītnes ir senas, novecojušas, ar nelīdzenām un grubuļainām sienām un grīdām, tāpēc personai nav iespējams pieteikties zaudējuma kompensācijai par citām kompensējamām pozīcijām (piemēram, nogalinātiem dzīvniekiem), jo netiek ievērots iesnieguma iesniegšanas termiņš.

7. Noteikumu Nr. 199 16. punkts jāizsaka jaunā redakcijā, paredzot, ka persona iesniedz LAD iesniegumu par zaudējumu kompensāciju 30 dienu laikā pēc noslēguma dezinfekcijas pabeigšanas (noteikumu projekta 1.21. apakšpunkts). Noslēguma dezinfekcijas nepieciešamība tiek pamatota ar infekcijas slimības ierosinātāja (patogēna) epidemioloģiju un īpašībām, kā arī ar infekcijas slimības izplatības saistītajiem apdraudējumiem un samērīgumu.
Noteikumi Nr. 199 jāpapildina ar 16.¹ punktu kā atkāpi no 16. punktā noteiktās prasības par termiņu, kādā iesniedzams iesniegums. Ja noslēguma dezinfekciju neveic (piemēram, noteikumu Nr. 199 11., 12., 13. un 14. punktā minētajā gadījumā, jo nav bijusi dzīvnieku depopulācija, t. i., nogalināti un likvidēti visi dzīvnieki), vai persona (sev vien zināmu personisku iemeslu dēļ) nepieprasa zaudējumu kompensāciju par noslēguma dezinfekciju, tad persona iesniegumu par kompensāciju par dzīvniekiem, iznīcinātiem dzīvnieku izcelsmes un reproduktīviem produktiem, iznīcināto barību un inventāru, ko nevar dezinficēt, iesniedz LAD 100 dienu laikā pēc sākotnējās dezinfekcijas pabeigšanas (noteikumu projekta 1.22. apakšpunkts). 

8. Veterinārmedicīnas likuma 35. panta otrās daļas 2. punktā un 38. panta otrās daļas 2. punktā ir noteikts, ka pārtikas uzņēmumam ir tiesības pieteikties zaudējumu kompensācijai par iznīcinātajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pārtikas aprites uzraudzības likuma 1. panta 9. punktā noteikts, ka pārtikas uzņēmums ir persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem.
Noteikumu Nr. 199 18. punkta norma ir pretrunā ar Veterinārmedicīnas likuma 35. panta otrās daļas 2. punktā un 38. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, jo tiesības pieteikties uz zaudējumu kompensāciju ir arī pārtikas uzņēmumam.
Mēdz būt situācijas, kad pēc dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma PVD ir izņēmis fiziskai personai privātam patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes produktus, kurus persona ir iegādājusies no pārtikas uzņēmuma. Ja starp fizisku personu un pārtikas uzņēmumu ir noticis savstarpējais finansiālais norēķins par dzīvnieku izcelsmes produktu, kas izņemts no privātā patēriņa un iznīcināts, pārtikas uzņēmums pašlaik nevar pieprasīt zaudējumu kompensāciju.

8. Noteikumu Nr. 199 18. punkts jāgroza, nosakot, ka pārtikas uzņēmums piesakās uz zaudējumu kompensāciju par fiziskai personai izņemtiem un iznīcinātiem privātam patēriņam paredzētiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, ja tas ir norēķinājies ar konkrēto fizisko personu (noteikumu projekta 1.23. apakšpunkts).

9. Noteikumu Nr. 199 20.3. apakšpunktā noteikts, ka persona iesniegumam par zaudējumu kompensāciju pievieno dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā nobeigušos, nokauto un nogalināto dzīvnieku līķu pavaddokumentu (turpmāk – pavaddokuments) (noteikumu Nr. 199 2. pielikums). Persona pēc dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas pasākumu pabeigšanas ne vienmēr piesakās radušos zaudējumu kompensācijai, tāpēc prasība aizpildīt pavaddokumentu dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas pasākumā ir lieka un rada administratīvo slogu dzīvnieka īpašniekam. Noteikumu Nr. 199 20.3. apakšpunktā noteiktā sniedzamā informācija un 2. pielikuma pavaddokuments neatbilst noteikumu V nodaļas nosacījumiem un kārtībai, kādā persona piesakās uz zaudējumu kompensāciju.
Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, noteikts, ka pārvietojot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp dzīvnieku līķus, jāaizpilda VIII pielikuma III nodaļā minētais tirdzniecības dokuments "Tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanai Eiropas Savienībā, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009".

9. Jāsvītro noteikumu Nr. 199 20.3. apakšpunkts, kurā noteikta prasība par pavaddokumenta pievienošanu pie iesnieguma par zaudējuma kompensāciju, un 2. pielikums (noteikumu projekta 1.24. un 1.31. apakšpunkts).